2.6.2 Keḷisīlajātaka

103.

505 “Haṃsā koñcā mayūrā ca,

hatthayo pasadā migā;

Sabbe sīhassa bhāyanti,

natthi kāyasmi tulyatā.

104.

506 Evameva manussesu,

daharo cepi paññavā;

So hi tattha mahā hoti,

neva bālo sarīravā”ti.

507 Keḷisīlajātakaṃ dutiyaṃ.