
-
-
- Khuddakapāṭhapāḷi
- Dhammapadapāḷi
- Udānapāḷi
- Itivuttakapāḷi
- Suttanipātapāḷi
- Vimānavatthupāḷi
- Petavatthupāḷi
- Theragāthāpāḷi
- Therīgāthāpāḷi
- Therāpadānapāḷi
- Therīapadānapāḷi
- Buddhavaṃsapāḷi
- Cariyāpiṭakapāḷi
- Jātakapāḷi
- Jātakapāḷi
- Mahāniddesapāḷi
- Cūḷaniddesapāḷi
- Paṭisambhidāmaggapāḷi
- Nettipāḷi
- Peṭakopadesapāḷi
- Milindapañhapāḷi
-
22.1.6 Bhūridattajātaka
Mahānipāta
Mūgapakkhavagga
Bhūridattajātaka
784.
2109 “Yaṃ kiñci ratanaṃ atthi, |
dhataraṭṭhanivesane; |
Sabbāni te upayantu, |
dhītaraṃ dehi rājino”. |
785.
2110 “Na no vivāho nāgehi, |
katapubbo kudācanaṃ; |
Taṃ vivāhaṃ asaṃyuttaṃ, |
kathaṃ amhe karomase”. |
786.
2111 “Jīvitaṃ nūna te cattaṃ, |
raṭṭhaṃ vā manujādhipa; |
Na hi nāge kupitamhi, |
ciraṃ jīvanti tādisā. |
787.
2112 Yo tvaṃ deva manussosi, |
iddhimantaṃ aniddhimā; |
Varuṇassa niyaṃputtaṃ, |
yāmunaṃ atimaññasi”. |
788.
2113 “Nātimaññāmi rājānaṃ, |
dhataraṭṭhaṃ yasassinaṃ; |
Dhataraṭṭho hi nāgānaṃ, |
bahūnamapi issaro. |
789.
2114 Ahi mahānubhāvopi, |
na me dhītaramāraho; |
Khattiyo ca videhānaṃ, |
abhijātā samuddajā”. |
790.
2115 “Kambalassatarā uṭṭhentu, |
sabbe nāge nivedaya; |
Bārāṇasiṃ pavajjantu, |
mā ca kañci viheṭhayuṃ”. |
791.
2116 “Nivesanesu sobbhesu, |
rathiyā caccaresu ca; |
Rukkhaggesu ca lambantu, |
vitatā toraṇesu ca. |
792.
2117 Ahampi sabbasetena, |
mahatā sumahaṃ puraṃ; |
Parikkhipissaṃ bhogehi, |
kāsīnaṃ janayaṃ bhayaṃ”. |
793.
2118 Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, |
uragānekavaṇṇino; |
Bārāṇasiṃ pavajjiṃsu, |
na ca kañci viheṭhayuṃ. |
794.
2119 Nivesanesu sobbhesu, |
rathiyā caccaresu ca; |
Rukkhaggesu ca lambiṃsu, |
vitatā toraṇesu ca. |
795.
2120 Tesu disvāna lambante, |
puthū kandiṃsu nāriyo; |
Nāge soṇḍikate disvā, |
passasante muhuṃ muhuṃ. |
796.
2121 Bārāṇasī pabyathitā, |
āturā samapajjatha; |
Bāhā paggayha pakkanduṃ, |
“dhītaraṃ dehi rājino”. |
2122 ( )
797.
2123 “Pupphābhihārassa vanassa majjhe, |
Ko lohitakkho vitatantaraṃso; |
Kā kambukāyūradharā suvatthā, |
Tiṭṭhanti nāriyo dasa vandamānā. |
798.
2124 Ko tvaṃ brahābāhu vanassa majjhe, |
Virocasi ghatasittova aggi; |
Mahesakkho aññatarosi yakkho, |
Udāhu nāgosi mahānubhāvo”. |
799.
2125 “Nāgohamasmi iddhimā, |
tejassī duratikkamo; |
Ḍaṃseyyaṃ tejasā kuddho, |
phītaṃ janapadaṃ api. |
800.
2126 Samuddajā hi me mātā, |
dhataraṭṭho ca me pitā; |
Sudassanakaniṭṭhosmi, |
bhūridattoti maṃ vidū. |
801.
2127 Yaṃ gambhīraṃ sadāvaṭṭaṃ, |
rahadaṃ bhismaṃ pekkhasi; |
Esa dibyo mamāvāso, |
anekasataporiso. |
802.
2128 Mayūrakoñcābhirudaṃ, |
nīlodaṃ vanamajjhato; |
Yamunaṃ pavisa mā bhīto, |
khemaṃ vattavataṃ sivaṃ. |
803.
2129 Tattha patto sānucaro, |
saha puttena brāhmaṇa; |
Pūjito mayhaṃ kāmehi, |
sukhaṃ brāhmaṇa vacchasi”. |
804.
2130 “Samā samantaparito, |
pahūtatagarā mahī; |
Indagopakasañchannā, |
sobhati harituttamā. |
805.
2131 Rammāni vanacetyāni, |
rammā haṃsūpakūjitā; |
Opupphāpadmā tiṭṭhanti, |
pokkharañño sunimmitā. |
806.
2132 Aṭṭhaṃsā sukatā thambhā, |
sabbe veḷuriyāmayā; |
Sahassathambhā pāsādā, |
pūrā kaññāhi jotare. |
807.
2133 Vimānaṃ upapannosi, |
dibyaṃ puññehi attano; |
Asambādhaṃ sivaṃ rammaṃ, |
accantasukhasaṃhitaṃ. |
808.
2134 Maññe sahassanettassa, |
vimānaṃ nābhikaṅkhasi; |
Iddhī hi tyāyaṃ vipulā, |
sakkasseva jutīmato”. |
809.
2135 “Manasāpi na pattabbo, |
ānubhāvo jutīmato; |
Paricārayamānānaṃ, |
saindānaṃ vasavattinaṃ. |
810.
2136 Taṃ vimānaṃ abhijjhāya, |
amarānaṃ sukhesinaṃ; |
Uposathaṃ upavasanto, |
semi vammikamuddhani”. |
811.
2137 “Ahañca migamesāno, |
saputto pāvisiṃ vanaṃ; |
Taṃ maṃ mataṃ vā jīvaṃ vā, |
nābhivedenti ñātakā. |
812.
2138 Āmantaye bhūridattaṃ, |
kāsiputtaṃ yasassinaṃ; |
Tayā no samanuññātā, |
api passemu ñātake”. |
813.
2139 “Eso hi vata me chando, |
yaṃ vasesi mamantike; |
Na hi etādisā kāmā, |
sulabhā honti mānuse. |
814.
2140 Sace tvaṃ nicchase vatthuṃ, |
mama kāmehi pūjito; |
Mayā tvaṃ samanuññāto, |
sotthiṃ passāhi ñātake”. |
815.
2141 “Dhārayimaṃ maṇiṃ dibyaṃ, |
pasuṃ putte ca vindati; |
Arogo sukhito hoti, |
gacchevādāya brāhmaṇa”. |
816.
2142 “Kusalaṃ paṭinandāmi, |
bhūridatta vaco tava; |
Pabbajissāmi jiṇṇosmi, |
na kāme abhipatthaye”. |
817.
2143 “Brahmacariyassa ce bhaṅgo, |
hoti bhogehi kāriyaṃ; |
Avikampamāno eyyāsi, |
bahuṃ dassāmi te dhanaṃ”. |
818.
2144 “Kusalaṃ paṭinandāmi, |
bhūridatta vaco tava; |
Punapi āgamissāmi, |
sace attho bhavissati”. |
819.
2145 Idaṃ vatvā bhūridatto, |
Pesesi caturo jane; |
“Etha gacchatha uṭṭhetha, |
Khippaṃ pāpetha brāhmaṇaṃ”. |
820.
2146 Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, |
uṭṭhāya caturo janā; |
Pesitā bhūridattena, |
khippaṃ pāpesu brāhmaṇaṃ. |
2147 ( )
821.
2148 “Maṇiṃ paggayha maṅgalyaṃ, |
sādhuvittaṃ manoramaṃ; |
Selaṃ byañjanasampannaṃ, |
ko imaṃ maṇimajjhagā”. |
822.
2149 “Lohitakkhasahassāhi, |
samantā parivāritaṃ; |
Ajja kālaṃ pathaṃ gacchaṃ, |
ajjhagāhaṃ maṇiṃ imaṃ”. |
823.
2150 “Sūpaciṇṇo ayaṃ selo, |
accito mānito sadā; |
Sudhārito sunikkhitto, |
sabbatthamabhisādhaye. |
824.
2151 Upacāravipannassa, |
nikkhepe dhāraṇāya vā; |
Ayaṃ selo vināsāya, |
pariciṇṇo ayoniso. |
825.
2152 Na imaṃ akusalo dibyaṃ, |
maṇiṃ dhāretumāraho; |
Paṭipajja sataṃ nikkhaṃ, |
dehimaṃ ratanaṃ mama”. |
826.
2153 “Na ca myāyaṃ maṇī keyyo, |
gohi vā ratanehi vā; |
Selo byañjanasampanno, |
neva keyyo maṇī mama”. |
827.
2154 “No ce tayā maṇī keyyo, |
gohi vā ratanehi vā; |
Atha kena maṇī keyyo, |
taṃ me akkhāhi pucchito”. |
828.
2155 “Yo me saṃse mahānāgaṃ, |
tejassiṃ duratikkamaṃ; |
Tassa dajjaṃ imaṃ selaṃ, |
jalantamiva tejasā”. |
829.
2156 “Ko nu brāhmaṇavaṇṇena, |
supaṇṇo patataṃ varo; |
Nāgaṃ jigīsamanvesi, |
anvesaṃ bhakkhamattano”. |
830.
2157 “Nāhaṃ dijādhipo homi, |
na diṭṭho garuḷo mayā; |
Āsīvisena vittoti, |
vajjo brāhmaṇa maṃ vidū”. |
831.
2158 “Kiṃ nu tuyhaṃ balaṃ atthi, |
kiṃ sippaṃ vijjate tava; |
Kismiṃ vā tvaṃ paratthaddho, |
uragaṃ nāpacāyasi”. |
832.
2159 “Āraññikassa isino, |
cirarattaṃ tapassino; |
Supaṇṇo kosiyassakkhā, |
visavijjaṃ anuttaraṃ. |
833.
2160 Taṃ bhāvitattaññataraṃ, |
sammantaṃ pabbatantare; |
Sakkaccaṃ taṃ upaṭṭhāsiṃ, |
rattindivamatandito. |
834.
2161 So tadā pariciṇṇo me, |
vattavā brahmacariyavā; |
Dibbaṃ pātukarī mantaṃ, |
kāmasā bhagavā mama. |
835.
2162 Tyāhaṃ mante paratthaddho, |
nāhaṃ bhāyāmi bhoginaṃ; |
Ācariyo visaghātānaṃ, |
alampānoti maṃ vidū”. |
836.
2163 “Gaṇhāmase maṇiṃ tāta, |
somadatta vijānahi; |
Mā daṇḍena siriṃ pattaṃ, |
kāmasā pajahimhase”. |
837.
2164 “Sakaṃ nivesanaṃ pattaṃ, |
yo taṃ brāhmaṇa pūjayi; |
Evaṃ kalyāṇakārissa, |
kiṃ mohā dubbhimicchasi. |
838.
2165 Sace tvaṃ dhanakāmosi, |
bhūridatto padassati; |
Tameva gantvā yācassu, |
bahuṃ dassati te dhanaṃ”. |
839.
2166 “Hatthagataṃ pattagataṃ, |
nikiṇṇaṃ khādituṃ varaṃ; |
Mā no sandiṭṭhiko attho, |
somadatta upaccagā”. |
840.
2167 “Paccati niraye ghore, |
mahissamapi vivarati; |
Mittadubbhī hitaccāgī, |
jīvarevāpi sussati. |
841.
2168 Sace tvaṃ dhanakāmosi, |
bhūridatto padassati; |
Maññe attakataṃ veraṃ, |
naciraṃ vedayissasi”. |
842.
2169 “Mahāyaññaṃ yajitvāna, |
evaṃ sujjhanti brāhmaṇā; |
Mahāyaññaṃ yajissāma, |
evaṃ mokkhāma pāpakā”. |
843.
2170 “Handa dāni apāyāmi, |
nāhaṃ ajja tayā saha; |
Padampekaṃ na gaccheyyaṃ, |
evaṃ kibbisakārinā”. |
844.
2171 Idaṃ vatvāna pitaraṃ, |
somadatto bahussuto; |
Ujjhāpetvāna bhūtāni, |
tamhā ṭhānā apakkami. |
845.
2172 “Gaṇhāhetaṃ mahānāgaṃ, |
āharetaṃ maṇiṃ mama; |
Indagopakavaṇṇābho, |
yassa lohitako siro. |
846.
2173 Kappāsapicurāsīva, |
eso kāyo padissati; |
Vammikaggagato seti, |
taṃ tvaṃ gaṇhāhi brāhmaṇa”. |
847.
2174 Athosadhehi dibbehi, |
jappaṃ mantapadāni ca; |
Evaṃ taṃ asakkhi satthuṃ, |
katvā parittamattano. |
2175 ( )
848.
2176 “Mamaṃ disvāna āyantaṃ, |
sabbakāmasamiddhinaṃ; |
Indriyāni ahaṭṭhāni, |
sāvaṃ jātaṃ mukhaṃ tava. |
849.
2177 Padmaṃ yathā hatthagataṃ, |
Pāṇinā parimadditaṃ; |
Sāvaṃ jātaṃ mukhaṃ tuyhaṃ, |
Mamaṃ disvāna edisaṃ. |
850.
2178 Kacci nu te nābhisasi, |
kacci te atthi vedanā; |
Yena sāvaṃ mukhaṃ tuyhaṃ, |
mamaṃ disvāna āgataṃ”. |
851.
2179 “Supinaṃ tāta addakkhiṃ, |
ito māsaṃ adhogataṃ; |
Dakkhiṇaṃ viya me bāhuṃ, |
chetvā ruhiramakkhitaṃ; |
Puriso ādāya pakkāmi, |
mama rodantiyā sati. |
852.
2180 Yatohaṃ supinamaddakkhiṃ, |
sudassana vijānahi; |
Tato divā vā rattiṃ vā, |
sukhaṃ me nopalabbhati”. |
853.
2181 “Yaṃ pubbe parivāriṃsu, |
kaññā ruciraviggahā; |
Hemajālapaṭicchannā, |
bhūridatto na dissati. |
854.
2182 Yaṃ pubbe parivāriṃsu, |
nettiṃsavaradhārino; |
Kaṇikārāva samphullā, |
bhūridatto na dissati. |
855.
2183 Handa dāni gamissāma, |
bhūridattanivesanaṃ; |
Dhammaṭṭhaṃ sīlasampannaṃ, |
passāma tava bhātaraṃ”. |
856.
2184 Tañca disvāna āyantiṃ, |
bhūridattassa mātaraṃ; |
Bāhā paggayha pakkanduṃ, |
bhūridattassa nāriyo. |
857.
2185 “Puttaṃ teyye na jānāma, |
ito māsaṃ adhogataṃ; |
Mataṃ vā yadi vā jīvaṃ, |
bhūridattaṃ yasassinaṃ. |
858.
2186 Sakuṇī hataputtāva, |
suññaṃ disvā kulāvakaṃ; |
Ciraṃ dukkhena jhāyissaṃ, |
bhūridattaṃ apassatī. |
859.
2187 Kurarī hatachāpāva, |
suññaṃ disvā kulāvakaṃ; |
Ciraṃ dukkhena jhāyissaṃ, |
bhūridattaṃ apassatī. |
860.
2188 Sā nūna cakkavākīva, |
pallalasmiṃ anodake; |
Ciraṃ dukkhena jhāyissaṃ, |
bhūridattaṃ apassatī. |
861.
2189 Kammārānaṃ yathā ukkā, |
anto jhāyati no bahi; |
Evaṃ jhāyāmi sokena, |
bhūridattaṃ apassatī”. |
862.
2190 Sālāva sampamathitā, |
mālutena pamadditā; |
Senti puttā ca dārā ca, |
bhūridattanivesane. |
863.
2191 Idaṃ sutvāna nigghosaṃ, |
bhūridattanivesane; |
Ariṭṭho ca subhogo ca, |
padhāviṃsu anantarā. |
864.
2192 “Amma assāsa mā soci, |
evaṃdhammā hi pāṇino; |
Cavanti upapajjanti, |
esassa pariṇāmitā”. |
865.
2193 “Ahampi tāta jānāmi, |
evaṃdhammā hi pāṇino; |
Sokena ca paretasmi, |
bhūridattaṃ apassatī. |
866.
2194 Ajja ce me imaṃ rattiṃ, |
sudassana vijānahi; |
Bhūridattaṃ apassantī, |
maññe hissāmi jīvitaṃ”. |
867.
2195 “Amma assāsa mā soci, |
ānayissāma bhātaraṃ; |
Disodisaṃ gamissāma, |
bhātupariyesanaṃ caraṃ. |
868.
2196 Pabbate giriduggesu, |
gāmesu nigamesu ca; |
Orena sattarattassa, |
bhātaraṃ passa āgataṃ”. |
869.
2197 “Hatthā pamutto urago, |
pāde te nipatī bhusaṃ; |
Kacci nu taṃ ḍaṃsī tāta, |
mā bhāyi sukhito bhava”. |
870.
2198 “Neva mayhaṃ ayaṃ nāgo, |
alaṃ dukkhāya kāyaci; |
Yāvatatthi ahiggāho, |
mayā bhiyyo na vijjati”. |
871.
2199 “Ko nu brāhmaṇavaṇṇena, |
ditto parisamāgato; |
Avhāyantu suyuddhena, |
suṇantu parisā mama”. |
872.
2200 “Tvaṃ maṃ nāgena ālampa, |
ahaṃ maṇḍūkachāpiyā; |
Hotu no abbhutaṃ tattha, |
ā sahassehi pañcahi”. |
873.
2201 “Ahañhi vasumā aḍḍho, |
tvaṃ daliddosi māṇava; |
Ko nu te pāṭibhogatthi, |
upajūtañca kiṃ siyā. |
874.
2202 Upajūtañca me assa, |
pāṭibhogo ca tādiso; |
Hotu no abbhutaṃ tattha, |
ā sahassehi pañcahi”. |
875.
2203 “Suṇohi me mahārāja, |
vacanaṃ bhaddamatthu te; |
Pañcannaṃ me sahassānaṃ, |
pāṭibhogo hi kittima”. |
876.
2204 “Pettikaṃ vā iṇaṃ hoti, |
Yaṃ vā hoti sayaṃkataṃ; |
Kiṃ tvaṃ evaṃ bahuṃ mayhaṃ, |
Dhanaṃ yācasi brāhmaṇa”. |
877.
2205 “Alampāno hi nāgena, |
mamaṃ abhijigīsati; |
Ahaṃ maṇḍūkachāpiyā, |
ḍaṃsayissāmi brāhmaṇaṃ. |
878.
2206 Taṃ tvaṃ daṭṭhuṃ mahārāja, |
ajja raṭṭhābhivaḍḍhana; |
Khattasaṃghaparibyūḷho, |
niyyāhi ahidassanaṃ”. |
879.
2207 “Neva taṃ atimaññāmi, |
sippavādena māṇava; |
Atimattosi sippena, |
uragaṃ nāpacāyasi”. |
880.
2208 “Ahampi nātimaññāmi, |
sippavādena brāhmaṇa; |
Avisena ca nāgena, |
bhusaṃ vañcayase janaṃ. |
881.
2209 Evañcetaṃ jano jaññā, |
Yathā jānāmi taṃ ahaṃ; |
Na tvaṃ labhasi ālampa, |
Bhusamuṭṭhiṃ kuto dhanaṃ”. |
882.
2210 “Kharājino jaṭī dummī, |
ditto parisamāgato; |
Yo tvaṃ evaṃ gataṃ nāgaṃ, |
aviso atimaññasi. |
883.
2211 Āsajja kho naṃ jaññāsi, |
puṇṇaṃ uggassa tejaso; |
Maññe taṃ bhasmarāsiṃva, |
khippameso karissati”. |
884.
2212 “Siyā visaṃ siluttassa, |
deḍḍubhassa silābhuno; |
Neva lohitasīsassa, |
visaṃ nāgassa vijjati”. |
885.
2213 “Sutametaṃ arahataṃ, |
saññatānaṃ tapassinaṃ; |
Idha dānāni datvāna, |
saggaṃ gacchanti dāyakā; |
Jīvanto dehi dānāni, |
yadi te atthi dātave. |
886.
2214 Ayaṃ nāgo mahiddhiko, |
tejassī duratikkamo; |
Tena taṃ ḍaṃsayissāmi, |
so taṃ bhasmaṃ karissati”. |
887.
2215 “Mayāpetaṃ sutaṃ samma, |
saññatānaṃ tapassinaṃ; |
Idha dānāni datvāna, |
saggaṃ gacchanti dāyakā; |
Tvameva dehi jīvanto, |
yadi te atthi dātave. |
888.
2216 Ayaṃ ajamukhī nāma, |
puṇṇā uggassa tejaso; |
Tāya taṃ ḍaṃsayissāmi, |
sā taṃ bhasmaṃ karissati. |
889.
2217 Yā dhītā dhataraṭṭhassa, |
vemātā bhaginī mama; |
Sā taṃ ḍaṃsatvajamukhī, |
puṇṇā uggassa tejaso. |
890.
2218 Chamāyañce nisiñcissaṃ, |
brahmadatta vijānahi; |
Tiṇalatāni osadhyo, |
ussusseyyuṃ asaṃsayaṃ. |
891.
2219 Uddhañce pātayissāmi, |
brahmadatta vijānahi; |
Satta vassāniyaṃ devo, |
na vasse na himaṃ pate. |
892.
2220 Udake ce nisiñcissaṃ, |
brahmadatta vijānahi; |
Yāvantodakajā pāṇā, |
mareyyuṃ macchakacchapā”. |
2221 ( )
893.
2222 “Lokyaṃ sajantaṃ udakaṃ, |
payāgasmiṃ patiṭṭhitaṃ; |
Komaṃ ajjhoharī bhūto, |
ogāḷhaṃ yamunaṃ nadiṃ”. |
894.
2223 “Yadesa lokādhipatī yasassī, |
Bārāṇasiṃ pakriya samantato; |
Tassāha putto uragūsabhassa, |
Subhogoti maṃ brāhmaṇa vedayanti”. |
895.
2224 “Sace hi putto uragūsabhassa, |
Kāsissa rañño amarādhipassa; |
Mahesakkho aññataro pitā te, |
Maccesu mātā pana te atulyā; |
Na tādiso arahati brāhmaṇassa, |
Dāsampi ohārituṃ mahānubhāvo”. |
896.
2225 “Rukkhaṃ nissāya vijjhittho, |
eṇeyyaṃ pātumāgataṃ; |
So viddho dūramacari, |
saravegena sīghavā. |
897.
2226 Taṃ tvaṃ patitamaddakkhi, |
araññasmiṃ brahāvane; |
Sa maṃsakājamādāya, |
sāyaṃ nigrodhupāgami. |
898.
2227 Sukasāḷikasaṅghuṭṭhaṃ, |
piṅgalaṃ santhatāyutaṃ; |
Kokilābhirudaṃ rammaṃ, |
dhuvaṃ haritasaddalaṃ. |
899.
2228 Tattha te so pāturahu, |
iddhiyā yasasā jalaṃ; |
Mahānubhāvo bhātā me, |
kaññāhi parivārito. |
900.
2229 So tena pariciṇṇo tvaṃ, |
sabbakāmehi tappito; |
Aduṭṭhassa tuvaṃ dubbhi, |
taṃ te veraṃ idhāgataṃ. |
901.
2230 Khippaṃ gīvaṃ pasārehi, |
na te dassāmi jīvitaṃ; |
Bhātu parisaraṃ veraṃ, |
chedayissāmi te siraṃ”. |
902.
2231 “Ajjhāyako yācayogī, |
āhutaggi ca brāhmaṇo; |
Etehi tīhi ṭhānehi, |
avajjho hoti brāhmaṇo”. |
903.
2232 “Yaṃ pūraṃ dhataraṭṭhassa, |
ogāḷhaṃ yamunaṃ nadiṃ; |
Jotate sabbasovaṇṇaṃ, |
girimāhacca yāmunaṃ. |
904.
2233 Tattha te purisabyagghā, |
sodariyā mama bhātaro; |
Yathā te tattha vakkhanti, |
tathā hessasi brāhmaṇa”. |
2234 ( )
905.
2235 “Anittarā ittarasampayuttā, |
Yaññā ca vedā ca subhoga loke; |
Tadaggarayhañhi vinindamāno, |
Jahāti vittañca satañca dhammaṃ. |
906.
2236 Ajjhenamariyā pathaviṃ janindā, |
Vessā kasiṃ pāricariyañca suddā; |
Upāgu paccekaṃ yathāpadesaṃ, |
Katāhu ete vasināti āhu. |
907.
2237 Dhātā vidhātā varuṇo kuvero, |
Somo yamo candimā vāyu sūriyo; |
Etepi yaññaṃ puthuso yajitvā, |
Ajjhāyakānaṃ atho sabbakāme. |
908.
2238 Vikāsitā cāpasatāni pañca, |
Yo ajjuno balavā bhīmaseno; |
Sahassabāhu asamo pathabyā, |
Sopi tadā mādahi jātavedaṃ. |
909.
2239 Yo brāhmaṇe bhojayi dīgharattaṃ, |
Annena pānena yathānubhāvaṃ; |
Pasannacitto anumodamāno, |
Subhoga devaññataro ahosi. |
910.
2240 Mahāsanaṃ devamanomavaṇṇaṃ, |
Yo sappinā asakkhi bhojetumaggiṃ; |
Sa yaññatantaṃ varato yajitvā, |
Dibbaṃ gatiṃ mucalindajjhagacchi. |
911.
2241 Mahānubhāvo vassasahassajīvī, |
Yo pabbajī dassaneyyo uḷāro; |
Hitvā apariyanta raṭṭhaṃ sasenaṃ, |
Rājā dudīpopi jagāma saggaṃ. |
912.
2242 Yo sāgarantaṃ sāgaro vijitvā, |
Yūpaṃ subhaṃ soṇṇamayaṃ uḷāraṃ; |
Ussesi vessānaramādahāno, |
Subhoga devaññataro ahosi. |
913.
2243 Yassānubhāvena subhoga gaṅgā, |
Pavattatha dadhisannisinnaṃ samuddaṃ; |
Salomapādo paricariya maggiṃ, |
Aṅgo sahassakkhapurajjhagacchi. |
914.
2244 Mahiddhiko devavaro yasassī, |
Senāpati tidive vāsavassa; |
So somayāgena malaṃ vihantvā, |
Subhoga devaññataro ahosi. |
915.
2245 Akārayi lokamimaṃ parañca, |
Bhāgīrathiṃ himavantañca gijjhaṃ; |
Yo iddhimā devavaro yasassī, |
Sopi tadā ādahi jātavedaṃ. |
916.
2246 Mālāgirī himavā yo ca gijjho, |
Sudassano nisabho kuveru; |
Ete ca aññe ca nagā mahantā, |
Cityā katā yaññakarehi māhu. |
917.
2247 Ajjhāyakaṃ mantaguṇūpapannaṃ, |
Tapassinaṃ yācayogotidhāhu; |
Tīre samuddassudakaṃ sajantaṃ, |
Taṃ sāgarojjhohari tenapeyyo. |
918.
2248 Āyāgavatthūni puthū pathabyā, |
Saṃvijjanti brāhmaṇā vāsavassa; |
Purimaṃ disaṃ pacchimaṃ dakkhiṇuttaraṃ, |
Saṃvijjamānā janayanti vedaṃ”. |
919.
2249 “Kalī hi dhīrāna kaṭaṃ magānaṃ, |
Bhavanti vedajjhagatānariṭṭha; |
Marīcidhammaṃ asamekkhitattā, |
Māyāguṇā nātivahanti paññaṃ. |
920.
2250 Vedā na tāṇāya bhavanti dassa, |
Mittadduno bhūnahuno narassa; |
Na tāyate pariciṇṇo ca aggi, |
Dosantaraṃ maccamanariyakammaṃ. |
921.
2251 Sabbañca maccā sadhanaṃ sabhogaṃ, |
Ādīpitaṃ dāru tiṇena missaṃ; |
Dahaṃ na tappe asamatthatejo, |
Ko taṃ subhikkhaṃ dvirasaññu kayirā. |
922.
2252 Yathāpi khīraṃ vipariṇāmadhammaṃ, |
Dadhi bhavitvā navanītampi hoti; |
Evampi aggi vipariṇāmadhammo, |
Tejo samorohatī yogayutto. |
923.
2253 Na dissatī aggimanuppaviṭṭho, |
Sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi; |
Nāmatthamāno araṇīnarena, |
Nākammunā jāyati jātavedo. |
924.
2254 Sace hi aggi antarato vaseyya, |
Sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi; |
Sabbāni susseyyu vanāni loke, |
Sukkhāni kaṭṭhāni ca pajjaleyyuṃ. |
925.
2255 Karoti ce dārutiṇena puññaṃ, |
Bhojaṃ naro dhūmasikhiṃ patāpavaṃ; |
Aṅgārikā loṇakarā ca sūdā, |
Sarīradāhāpi kareyyu puññaṃ. |
926.
2256 Atha ce hi ete na karonti puññaṃ, |
Ajjhenamaggiṃ idha tappayitvā; |
Na koci lokasmiṃ karoti puññaṃ, |
Bhojaṃ naro dhūmasikhiṃ patāpavaṃ. |
927.
2257 Kathañhi lokāpacito samāno, |
Amanuññagandhaṃ bahūnaṃ akantaṃ; |
Yadeva maccā parivajjayanti, |
Tadappasatthaṃ dvirasaññu bhuñje. |
928.
2258 Sikhimpi devesu vadanti heke, |
Āpaṃ milakkhū pana devamāhu; |
Sabbeva ete vitathaṃ bhaṇanti, |
Aggī na devaññataro na cāpo. |
929.
2259 Anindriyabaddhamasaññakāyaṃ, |
Vessānaraṃ kammakaraṃ pajānaṃ; |
Paricariya maggiṃ sugatiṃ kathaṃ vaje, |
Pāpāni kammāni pakubbamāno. |
930.
2260 Sabbābhibhū tāhudha jīvikatthā, |
Aggissa brahmā paricārakoti; |
Sabbānubhāvī ca vasī kimatthaṃ, |
Animmito nimmitaṃ vanditassa. |
931.
2261 Hassaṃ anijjhānakhamaṃ atacchaṃ, |
Sakkārahetu pakiriṃsu pubbe; |
Te lābhasakkāre apātubhonte, |
Sandhāpitā jantubhi santidhammaṃ. |
932.
2262 Ajjhenamariyā pathaviṃ janindā, |
Vessā kasiṃ pāricariyañca suddā; |
Upāgu paccekaṃ yathāpadesaṃ, |
Katāhu ete vasināti āhu. |
933.
2263 Etañca saccaṃ vacanaṃ bhaveyya, |
Yathā idaṃ bhāsitaṃ brāhmaṇehi; |
Nākhattiyo jātu labhetha rajjaṃ, |
Nābrāhmaṇo mantapadāni sikkhe; |
Nāññatra vessehi kasiṃ kareyya, |
Suddo na mucce parapesanāya. |
934.
2264 Yasmā ca etaṃ vacanaṃ abhūtaṃ, |
Musāvime odariyā bhaṇanti; |
Tadappapaññā abhisaddahanti, |
Passanti taṃ paṇḍitā attanāva. |
935.
2265 Khatyā hi vessānaṃ baliṃ haranti, |
Ādāya satthāni caranti brāhmaṇā; |
Taṃ tādisaṃ saṅkhubhitaṃ pabhinnaṃ, |
Kasmā brahmā nujju karoti lokaṃ. |
936.
2266 Sace hi so issaro sabbaloke, |
Brahmā bahūbhūtapatī pajānaṃ; |
Kiṃ sabbalokaṃ vidahī alakkhiṃ, |
Kiṃ sabbalokaṃ na sukhiṃ akāsi. |
937.
2267 Sace hi so issaro sabbaloke, |
Brahmā bahūbhūtapatī pajānaṃ; |
Māyā musāvajjamadena cāpi, |
Lokaṃ adhammena kimatthamakāri. |
938.
2268 Sace hi so issaro sabbaloke, |
Brahmā bahūbhūtapatī pajānaṃ; |
Adhammiko bhūtapatī ariṭṭha, |
Dhamme sati yo vidahī adhammaṃ. |
939.
2269 Kīṭā paṭaṅgā uragā ca bhekā, |
Hantvā kimī sujjhati makkhikā ca; |
Etepi dhammā anariyarūpā, |
Kambojakānaṃ vitathā bahūnaṃ. |
940.
2270 Sace hi so sujjhati yo hanāti, |
Hatopi so saggamupeti ṭhānaṃ; |
Bhovādi bhovādina mārayeyyuṃ, |
Ye cāpi tesaṃ abhisaddaheyyuṃ. |
941.
2271 Neva migā na pasū nopi gāvo, |
Āyācanti attavadhāya keci; |
Vipphandamāne idha jīvikatthā, |
Yaññesu pāṇe pasumārabhanti. |
942.
2272 Yūpussane pasubandhe ca bālā, |
Cittehi vaṇṇehi mukhaṃ nayanti; |
Ayaṃ te yūpo kāmaduho parattha, |
Bhavissati sassato samparāye. |
943.
2273 Sace ca yūpe maṇisaṅkhamuttaṃ, |
Dhaññaṃ dhanaṃ rajataṃ jātarūpaṃ; |
Sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi, |
Sace duhe tidive sabbakāme; |
Tevijjasaṅghāva puthū yajeyyuṃ, |
Abrāhmaṇaṃ kañci na yājayeyyuṃ. |
944.
2274 Kuto ca yūpe maṇisaṅkhamuttaṃ, |
Dhaññaṃ dhanaṃ rajataṃ jātarūpaṃ; |
Sukkhesu kaṭṭhesu navesu cāpi, |
Kuto duhe tidive sabbakāme. |
945.
2275 Saṭhā ca luddā ca paluddhabālā, |
Cittehi vaṇṇehi mukhaṃ nayanti; |
Ādāya aggiṃ mama dehi vittaṃ, |
Tato sukhī hohisi sabbakāme. |
946.
2276 Tamaggihuttaṃ saraṇaṃ pavissa, |
Cittehi vaṇṇehi mukhaṃ nayanti; |
Oropayitvā kesamassuṃ nakhañca, |
Vedehi vittaṃ atigāḷhayanti. |
947.
2277 Kākā ulūkaṃva raho labhitvā, |
Ekaṃ samānaṃ bahukā samecca; |
Annāni bhutvā kuhakā kuhitvā, |
Muṇḍaṃ karitvā yaññapathossajanti. |
948.
2278 Evañhi so vañcito brāhmaṇehi, |
Eko samāno bahukā samecca; |
Te yogayogena vilumpamānā, |
Diṭṭhaṃ adiṭṭhena dhanaṃ haranti. |
949.
2279 Akāsiyā rājūhivānusiṭṭhā, |
Tadassa ādāya dhanaṃ haranti; |
Te tādisā corasamā asantā, |
Vajjhā na haññanti ariṭṭha loke. |
950.
2280 Indassa bāhārasi dakkhiṇāti, |
Yaññesu chindanti palāsayaṭṭhiṃ; |
Tañcepi saccaṃ maghavā chinnabāhu, |
Kenassa indo asure jināti. |
951.
2281 Tañceva tucchaṃ maghavā samaṅgī, |
Hantā avajjho paramo sa devo; |
Mantā ime brāhmaṇā tuccharūpā, |
Sandiṭṭhikā vañcanā esa loke. |
952.
2282 Mālāgiri himavā yo ca gijjho, |
Sudassano nisabho kuveru; |
Ete ca aññe ca nagā mahantā, |
Cityā katā yaññakarehi māhu. |
953.
2283 Yathāpakārāni hi iṭṭhakāni, |
Cityā katā yaññakarehi māhu; |
Na pabbatā honti tathāpakārā, |
Aññā disā acalā tiṭṭhaselā. |
954.
2284 Na iṭṭhakā honti silā cirena, |
Na tattha sañjāyati ayo na lohaṃ; |
Yaññañca etaṃ parivaṇṇayantā, |
Cityā katā yaññakarehi māhu. |
955.
2285 Ajjhāyakaṃ mantaguṇūpapannaṃ, |
Tapassinaṃ yācayogotidhāhu; |
Tīre samuddassudakaṃ sajantaṃ, |
Taṃ sāgarojjhohari tenapeyyo. |
956.
2286 Parosahassampi samantavede, |
Mantūpapanne nadiyo vahanti; |
Na tena byāpannarasūdakā na, |
Kasmā samuddo atulo apeyyo. |
957.
2287 Ye keci kūpā idha jīvaloke, |
Loṇūdakā kūpakhaṇehi khātā; |
Na brāhmaṇajjhoharaṇena tesu, |
Āpo apeyyo dvirasaññu māhu. |
958.
2288 Pure puratthā kā kassa bhariyā, |
Mano manussaṃ ajanesi pubbe; |
Tenāpi dhammena na koci hīno, |
Evampi vosaggavibhaṅgamāhu. |
959.
2289 Caṇḍālaputtopi adhicca vede, |
Bhāseyya mante kusalo matīmā; |
Na tassa muddhāpi phaleyya sattadhā, |
Mantā ime attavadhāya katā. |
960.
2290 Vācākatā giddhikatā gahītā, |
Dummocayā kabyapathānupannā; |
Bālāna cittaṃ visame niviṭṭhaṃ, |
Tadappapaññā abhisaddahanti. |
961.
2291 Sīhassa byagghassa ca dīpino ca, |
Na vijjatī porisiyaṃ balena; |
Manussabhāvo ca gavaṃva pekkho, |
Jātī hi tesaṃ asamā samānā. |
962.
2292 Sace ca rājā pathaviṃ vijitvā, |
Sajīvavā assavapārisajjo; |
Sayameva so sattusaṅghaṃ vijeyya, |
Tassappajā niccasukhī bhaveyya. |
963.
2293 Khattiyamantā ca tayo ca vedā, |
Atthena ete samakā bhavanti; |
Tesañca atthaṃ avinicchinitvā, |
Na bujjhatī oghapathaṃva channaṃ. |
964.
2294 Khattiyamantā ca tayo ca vedā, |
Atthena ete samakā bhavanti; |
Lābho alābho ayaso yaso ca, |
Sabbeva tesaṃ catunnañca dhammā. |
965.
2295 Yathāpi ibbhā dhanadhaññahetu, |
Kammāni karonti puthū pathabyā; |
Tevijjasaṅghā ca tatheva ajja, |
Kammāni karonti puthū pathabyā. |
966.
2296 Ibbhehi ye te samakā bhavanti, |
Niccussukā kāmaguṇesu yuttā; |
Kammāni karonti puthū pathabyā, |
Tadappapaññā dvirasaññurā te”. |
2297 ( )
967.
2298 “Kassa bherī mudiṅgā ca, |
saṅkhāpaṇavadindimā; |
Purato paṭipannāni, |
hāsayantā rathesabhaṃ. |
968.
2299 Kassa kañcanapaṭṭena, |
puthunā vijjuvaṇṇinā; |
Yuvā kalāpasannaddho, |
ko eti siriyā jalaṃ. |
969.
2300 Ukkāmukhapahaṭṭhaṃva, |
khadiraṅgārasannibhaṃ; |
Mukhañca rucirā bhāti, |
ko eti siriyā jalaṃ. |
970.
2301 Kassa jambonadaṃ chattaṃ, |
sasalākaṃ manoramaṃ; |
Ādiccaraṃsāvaraṇaṃ, |
ko eti siriyā jalaṃ. |
971.
2302 Kassa aṅgaṃ pariggayha, |
vālabījanimuttamaṃ; |
Ubhato varapuññassa, |
muddhani uparūpari. |
972.
2303 Kassa pekhuṇahatthāni, |
citrāni ca mudūni ca; |
Kañcanamaṇidaṇḍāni, |
caranti dubhato mukhaṃ. |
973.
2304 Khadiraṅgāravaṇṇābhā, |
ukkāmukhapahaṃsitā; |
Kassete kuṇḍalā vaggū, |
sobhanti dubhato mukhaṃ. |
974.
2305 Kassa vātena chupitā, |
niddhantā mudukāḷakā; |
Sobhayanti nalāṭantaṃ, |
nabhā vijjurivuggatā. |
975.
2306 Kassa etāni akkhīni, |
āyatāni puthūni ca; |
Ko sobhati visālakkho, |
kassetaṃ uṇṇajaṃ mukhaṃ. |
976.
2307 Kassete lapanajātā, |
suddhā saṅkhavarūpamā; |
Bhāsamānassa sobhanti, |
dantā kuppilasādisā. |
977.
2308 Kassa lākhārasasamā, |
hatthapādā sukhedhitā; |
Ko so bimboṭṭhasampanno, |
divā sūriyova bhāsati. |
978.
2309 Himaccaye himavati, |
mahāsālova pupphito; |
Ko so odātapāvāro, |
jayaṃ indova sobhati. |
979.
2310 Suvaṇṇapīḷakākiṇṇaṃ, |
maṇidaṇḍavicittakaṃ; |
Ko so parisamogayha, |
īsaṃ khaggaṃ pamuñcati. |
980.
2311 Suvaṇṇavikatā cittā, |
sukatā cittasibbanā; |
Ko so omuñcate pādā, |
namo katvā mahesino”. |
981.
2312 “Dhataraṭṭhā hi te nāgā, |
iddhimanto yasassino; |
Samuddajāya uppannā, |
nāgā ete mahiddhikā”ti. |
2313 Bhūridattajātakaṃ chaṭṭhaṃ.