
-
-
- Khuddakapāṭhapāḷi
- Dhammapadapāḷi
- Udānapāḷi
- Itivuttakapāḷi
- Suttanipātapāḷi
- Vimānavatthupāḷi
- Petavatthupāḷi
- Theragāthāpāḷi
- Therīgāthāpāḷi
- Therāpadānapāḷi
- Therīapadānapāḷi
- Buddhavaṃsapāḷi
- Cariyāpiṭakapāḷi
- Jātakapāḷi
- Jātakapāḷi
- Mahāniddesapāḷi
- Cūḷaniddesapāḷi
- Paṭisambhidāmaggapāḷi
- Nettipāḷi
- Peṭakopadesapāḷi
- Milindapañhapāḷi
-
17.1.4 Saṅkhapālajātaka
Cattālīsanipāta
Tesakuṇavagga
Saṅkhapālajātaka
143.
147 “Ariyāvakāsosi pasannanetto, |
Maññe bhavaṃ pabbajito kulamhā; |
Kathaṃ nu vittāni pahāya bhoge, |
Pabbaji nikkhamma gharā sapañña”. |
144.
148 “Sayaṃ vimānaṃ naradeva disvā, |
Mahānubhāvassa mahoragassa; |
Disvāna puññāna mahāvipākaṃ, |
Saddhāyahaṃ pabbajitomhi rāja”. |
145.
149 “Na kāmakāmā na bhayā na dosā, |
Vācaṃ musā pabbajitā bhaṇanti; |
Akkhāhi me pucchito etamatthaṃ, |
Sutvāna me jāyihitippasādo”. |
146.
150 “Vāṇijja raṭṭhādhipa gacchamāno, |
Pathe addasāsimhi bhojaputte; |
Pavaddhakāyaṃ uragaṃ mahantaṃ, |
Ādāya gacchante pamodamāne. |
147.
151 Sohaṃ samāgamma janinda tehi, |
Pahaṭṭhalomo avacamhi bhīto; |
‘Kuhiṃ ayaṃ nīyati bhīmakāyo, |
Nāgena kiṃ kāhatha bhojaputtā’. |
148.
152 ‘Nāgo ayaṃ nīyati bhojanatthā, |
Pavaddhakāyo urago mahanto; |
Sāduñca thūlañca muduñca maṃsaṃ, |
Na tvaṃ rasaññāsi videhaputta. |
149.
153 Ito mayaṃ gantvā sakaṃ niketaṃ, |
Ādāya satthāni vikopayitvā; |
Maṃsāni bhokkhāma pamodamānā, |
Mayañhi ve sattavo pannagānaṃ’. |
150.
154 ‘Sace ayaṃ nīyati bhojanatthā, |
Pavaddhakāyo urago mahanto; |
Dadāmi vo balibaddāni soḷasa, |
Nāgaṃ imaṃ muñcatha bandhanasmā’. |
151.
155 ‘Addhā hi no bhakkho ayaṃ manāpo, |
Bahū ca no uragā bhuttapubbā; |
Karoma te taṃ vacanaṃ aḷāra, |
Mittañca no hohi videhaputta’. |
152.
156 Tadāssu te bandhanā mocayiṃsu, |
Yaṃ natthuto paṭimokkassa pāse; |
Mutto ca so bandhanā nāgarājā, |
Pakkāmi pācīnamukho muhuttaṃ. |
153.
157 Gantvāna pācīnamukho muhuttaṃ, |
Puṇṇehi nettehi palokayī maṃ; |
Tadāssahaṃ piṭṭhito anvagacchiṃ, |
Dasaṅguliṃ añjaliṃ paggahetvā. |
154.
158 ‘Gaccheva kho tvaṃ taramānarūpo, |
Mā taṃ amittā punaraggahesuṃ; |
Dukkho hi luddehi punā samāgamo, |
Adassanaṃ bhojaputtāna gaccha’. |
155.
159 Agamāsi so rahadaṃ vippasannaṃ, |
Nīlobhāsaṃ ramaṇīyaṃ sutitthaṃ; |
Samotataṃ jambuhi vetasāhi, |
Pāvekkhi nittiṇṇabhayo patīto. |
156.
160 So taṃ pavissa na cirassa nāgo, |
Dibbena me pāturahuṃ janinda; |
Upaṭṭhahī maṃ pitaraṃva putto, |
Hadayaṅgamaṃ kaṇṇasukhaṃ bhaṇanto. |
157.
161 ‘Tvaṃ mesi mātā ca pitā aḷāra, |
Abbhantaro pāṇadado sahāyo; |
Sakañca iddhiṃ paṭilābhakosmi, |
Aḷāra passa me nivesanāni; |
Pahūtabhakkhaṃ bahuannapānaṃ, |
Masakkasāraṃ viya vāsavassa. |
158.
162 Taṃ bhūmibhāgehi upetarūpaṃ, |
Asakkharā ceva mudū subhā ca; |
Nīcattiṇā apparajā ca bhūmi, |
Pāsādikā yattha jahanti sokaṃ. |
159.
163 Anāvakulā veḷuriyūpanīlā, |
Catuddisaṃ ambavanaṃ surammaṃ; |
Pakkā ca pesī ca phalā suphullā, |
Niccotukā dhārayantī phalāni’. |
160.
164 Tesaṃ vanānaṃ naradeva majjhe, |
Nivesanaṃ bhassarasannikāsaṃ; |
Rajataggaḷaṃ sovaṇṇamayaṃ uḷāraṃ, |
Obhāsatī vijjurivantalikkhe. |
161.
165 Maṇīmayā soṇṇamayā uḷārā, |
Anekacittā satataṃ sunimmitā; |
Paripūrā kaññāhi alaṅkatābhi, |
Suvaṇṇakāyūradharāhi rāja. |
162.
166 So saṅkhapālo taramānarūpo, |
Pāsādamāruyha anomavaṇṇo; |
Sahassathambhaṃ atulānubhāvaṃ, |
Yatthassa bhariyā mahesī ahosi. |
163.
167 Ekā ca nārī taramānarūpā, |
Ādāya veḷuriyamayaṃ mahagghaṃ; |
Subhaṃ maṇiṃ jātimantūpapannaṃ, |
Acoditā āsanamabbhihāsi. |
164.
168 Tato maṃ urago hatthe gahetvā, |
Nisīdayī pāmukhaāsanasmiṃ; |
‘Idamāsanaṃ atra bhavaṃ nisīdatu, |
Bhavañhi me aññataro garūnaṃ’. |
165.
169 Aññā ca nārī taramānarūpā, |
Ādāya vāriṃ upasaṅkamitvā; |
Pādāni pakkhālayī me janinda, |
Bhariyāva bhattū patino piyassa. |
166.
170 Aparā ca nārī taramānarūpā, |
Paggayha sovaṇṇamayāya pātiyā; |
Anekasūpaṃ vividhaṃ viyañjanaṃ, |
Upanāmayī bhatta manuññarūpaṃ. |
167.
171 Turiyehi maṃ bhārata bhuttavantaṃ, |
Upaṭṭhahuṃ bhattu mano viditvā; |
Tatuttariṃ maṃ nipatī mahantaṃ, |
Dibbehi kāmehi anappakehi. |
168.
172 ‘Bhariyā mametā tisatā aḷāra, |
Sabbattamajjhā padumuttarābhā; |
Aḷāra etāssu te kāmakārā, |
Dadāmi te tā paricārayassu’. |
169.
173 Saṃvaccharaṃ dibbarasānubhutvā, |
Tadāssuhaṃ uttarimajjhabhāsiṃ; |
‘Nāgassidaṃ kinti kathañca laddhaṃ, |
Kathajjhagamāsi vimānaseṭṭhaṃ. |
170.
174 Adhiccaladdhaṃ pariṇāmajaṃ te, |
Sayaṃkataṃ udāhu devehi dinnaṃ; |
Pucchāmi taṃ nāgarājetamatthaṃ, |
Kathajjhagamāsi vimānaseṭṭhaṃ’. |
171.
175 ‘Nādhiccaladdhaṃ na pariṇāmajaṃ me, |
Na sayaṃkataṃ nāpi devehi dinnaṃ; |
Sakehi kammehi apāpakehi, |
Puññehi me laddhamidaṃ vimānaṃ’. |
172.
176 ‘Kiṃ te vataṃ kiṃ pana brahmacariyaṃ, |
Kissa suciṇṇassa ayaṃ vipāko; |
Akkhāhi me nāgarājetamatthaṃ, |
Kathaṃ nu te laddhamidaṃ vimānaṃ’. |
173.
177 ‘Rājā ahosiṃ magadhānamissaro, |
Duyyodhano nāma mahānubhāvo; |
So ittaraṃ jīvitaṃ saṃviditvā, |
Asassataṃ vipariṇāmadhammaṃ. |
174.
178 Annañca pānañca pasannacitto, |
Sakkacca dānaṃ vipulaṃ adāsiṃ; |
Opānabhūtaṃ me gharaṃ tadāsi, |
Santappitā samaṇabrāhmaṇā ca. |
175.
179 Mālañca gandhañca vilepanañca, |
Padīpiyaṃ yānamupassayañca; |
Acchādanaṃ seyyamathannapānaṃ, |
Sakkacca dānāni adamha tattha. |
176.
180 Taṃ me vataṃ taṃ pana brahmacariyaṃ, |
Tassa suciṇṇassa ayaṃ vipāko; |
Teneva me laddhamidaṃ vimānaṃ, |
Pahūtabhakkhaṃ bahuannapānaṃ; |
Naccehi gītehi cupetarūpaṃ, |
Ciraṭṭhitikaṃ na ca sassatāyaṃ’. |
177.
181 ‘Appānubhāvā taṃ mahānubhāvaṃ, |
Tejassinaṃ hanti atejavanto; |
Kimeva dāṭhāvudha kiṃ paṭicca, |
Hatthattamāgacchi vanibbakānaṃ. |
178.
182 Bhayaṃ nu te anvagataṃ mahantaṃ, |
Tejo nu te nānvagaṃ dantamūlaṃ; |
Kimeva dāṭhāvudha kiṃ paṭicca, |
Kilesamāpajji vanibbakānaṃ’. |
179.
183 ‘Na me bhayaṃ anvagataṃ mahantaṃ, |
Tejo na sakkā mama tehi hantuṃ; |
Satañca dhammāni sukittitāni, |
Samuddavelāva duraccayāni. |
180.
184 Cātuddasiṃ pañcadasiṃ aḷāra, |
Uposathaṃ niccamupāvasāmi; |
Athāgamuṃ soḷasa bhojaputtā, |
Rajjuṃ gahetvāna daḷhañca pāsaṃ. |
181.
185 Bhetvāna nāsaṃ atikassa rajjuṃ, |
Nayiṃsu maṃ samparigayha luddā; |
Etādisaṃ dukkhamahaṃ titikkhaṃ, |
Uposathaṃ appaṭikopayanto’. |
182.
186 ‘Ekāyane taṃ pathe addasaṃsu, |
Balena vaṇṇena cupetarūpaṃ; |
Siriyā paññāya ca bhāvitosi, |
Kiṃ patthayaṃ nāga tapo karosi’. |
183.
187 ‘Na puttahetū na dhanassa hetu, |
Na āyuno cāpi aḷāra hetu; |
Manussayoniṃ abhipatthayāno, |
Tasmā parakkamma tapo karomi’. |
184.
188 ‘Tvaṃ lohitakkho vihatantaraṃso, |
Alaṅkato kappitakesamassu; |
Surosito lohitacandanena, |
Gandhabbarājāva disā pabhāsasi. |
185.
189 Deviddhipattosi mahānubhāvo, |
Sabbehi kāmehi samaṅgibhūto; |
Pucchāmi taṃ nāgarājetamatthaṃ, |
Seyyo ito kena manussaloko’. |
186.
190 ‘Aḷāra nāññatra manussalokā, |
Suddhī va saṃvijjati saṃyamo vā; |
Ahañca laddhāna manussayoniṃ, |
Kāhāmi jātimaraṇassa antaṃ’. |
187.
191 ‘Saṃvaccharo me vasato tavantike, |
Annena pānena upaṭṭhitosmi; |
Āmantayitvāna palemi nāga, |
Cirappavutthosmi ahaṃ janinda’. |
188.
192 ‘Puttā ca dārā anujīvino ca, |
Niccānusiṭṭhā upatiṭṭhathetaṃ; |
Kaccinnu taṃ nābhisapittha koci, |
Piyañhi me dassanaṃ tuyhaṃ aḷāra’. |
189.
193 ‘Yathāpi mātū ca pitū agāre, |
Putto piyo paṭivihito vaseyya; |
Tatopi mayhaṃ idhameva seyyo, |
Cittañhi te nāga mayī pasannaṃ’. |
190.
194 ‘Maṇī mamaṃ vijjati lohitaṅko, |
Dhanāharo maṇiratanaṃ uḷāraṃ; |
Ādāya tvaṃ gaccha sakaṃ niketaṃ, |
Laddhā dhanaṃ taṃ maṇimossajassu’. |
191.
195 Diṭṭhā mayā mānusakāpi kāmā, |
Asassatā vipariṇāmadhammā; |
Ādīnavaṃ kāmaguṇesu disvā, |
Saddhāyahaṃ pabbajitomhi rāja. |
192.
196 Dumapphalānīva patanti māṇavā, |
Daharā ca vuddhā ca sarīrabhedā; |
Etampi disvā pabbajitomhi rāja, |
Apaṇṇakaṃ sāmaññameva seyyo”. |
193.
197 “Addhā have sevitabbā sapaññā, |
Bahussutā ye bahuṭhānacintino; |
Nāgañca sutvāna tavañcaḷāra, |
Kāhāmi puññāni anappakāni”. |
194.
198 “Addhā have sevitabbā sapaññā, |
Bahussutā ye bahuṭhānacintino; |
Nāgañca sutvāna mamañca rāja, |
Karohi puññāni anappakānī”ti. |
199 Saṅkhapālajātakaṃ catutthaṃ.