
-
-
- Khuddakapāṭhapāḷi
- Dhammapadapāḷi
- Udānapāḷi
- Itivuttakapāḷi
- Suttanipātapāḷi
- Vimānavatthupāḷi
- Petavatthupāḷi
- Theragāthāpāḷi
- Therīgāthāpāḷi
- Therāpadānapāḷi
- Therīapadānapāḷi
- Buddhavaṃsapāḷi
- Cariyāpiṭakapāḷi
- Jātakapāḷi
- Jātakapāḷi
- Mahāniddesapāḷi
- Cūḷaniddesapāḷi
- Paṭisambhidāmaggapāḷi
- Nettipāḷi
- Peṭakopadesapāḷi
- Milindapañhapāḷi
-
16.1.8 Paṇḍaranāgarājajātaka
Tiṃsanipāta
Kiṃchandavagga
Paṇḍaranāgarājajātaka
258.
3520 “Vikiṇṇavācaṃ aniguyha mantaṃ, |
Asaññataṃ aparicakkhitāraṃ; |
Bhayaṃ tamanveti sayaṃ abodhaṃ, |
Nāgaṃ yathā paṇḍarakaṃ supaṇṇo. |
259.
3521 Yo guyhamantaṃ parirakkhaṇeyyaṃ, |
Mohā naro saṃsati hāsamāno; |
Taṃ bhinnamantaṃ bhayamanveti khippaṃ, |
Nāgaṃ yathā paṇḍarakaṃ supaṇṇo. |
260.
3522 Nānumitto garuṃ atthaṃ, |
guyhaṃ veditumarahati; |
Sumitto ca asambuddhaṃ, |
sambuddhaṃ vā anatthavā. |
261.
3523 Vissāsamāpajjimahaṃ acelaṃ, |
Samaṇo ayaṃ sammato bhāvitatto; |
Tassāhamakkhiṃ vivariṃ guyhamatthaṃ, |
Atītamattho kapaṇaṃ rudāmi. |
262.
3524 Tassāhaṃ paramaṃ brahme guyhaṃ, |
Vācañhi maṃ nāsakkhiṃ saṃyametuṃ; |
Tappakkhato hi bhayamāgataṃ mamaṃ, |
Atītamattho kapaṇaṃ rudāmi. |
263.
3525 Yo ve naro suhadaṃ maññamāno, |
Guyhamatthaṃ saṃsati dukkulīne; |
Dosā bhayā athavā rāgarattā, |
Pallatthito bālo asaṃsayaṃ so. |
264.
3526 Tirokkhavāco asataṃ paviṭṭho, |
Yo saṅgatīsu mudīreti vākyaṃ; |
Āsīviso dummukhotyāhu taṃ naraṃ, |
Ārā ārā saṃyame tādisamhā. |
265.
3527 Annaṃ pānaṃ kāsikacandanañca, |
Manāpitthiyo mālamucchādanañca; |
Ohāya gacchāmase sabbakāme, |
Supaṇṇa pāṇūpagatāva tyamhā”. |
266.
3528 “Ko nīdha tiṇṇaṃ garahaṃ upeti, |
Asmiṃdhaloke pāṇabhū nāgarāja; |
Samaṇo supaṇṇo athavā tvameva, |
Kiṃ kāraṇā paṇḍarakaggahīto”. |
267.
3529 “Samaṇoti me sammatatto ahosi, |
Piyo ca me manasā bhāvitatto; |
Tassāhamakkhiṃ vivariṃ guyhamatthaṃ, |
Atītamattho kapaṇaṃ rudāmi”. |
268.
3530 “Na catthi satto amaro pathabyā, |
Paññāvidhā natthi na ninditabbā; |
Saccena dhammena dhitiyā damena, |
Alabbhamabyāharatī naro idha. |
269.
3531 Mātāpitā paramā bandhavānaṃ, |
Nāssa tatiyo anukampakatthi; |
Tesampi guyhaṃ paramaṃ na saṃse, |
Mantassa bhedaṃ parisaṅkamāno. |
270.
3532 Mātāpitā bhaginī bhātaro ca, |
Sahāyā vā yassa honti sapakkhā; |
Tesampi guyhaṃ paramaṃ na saṃse, |
Mantassa bhedaṃ parisaṅkamāno. |
271.
3533 Bhariyā ce purisaṃ vajjā, |
Komārī piyabhāṇinī; |
Puttarūpayasūpetā, |
Ñātisaṅghapurakkhatā; |
Tassāpi guyhaṃ paramaṃ na saṃse, |
Mantassa bhedaṃ parisaṅkamāno. |
272.
3534 Na guyhamatthaṃ vivareyya, |
Rakkheyya naṃ yathā nidhiṃ; |
Na hi pātukato sādhu, |
Guyho attho pajānatā. |
273.
3535 Thiyā guyhaṃ na saṃseyya, |
amittassa ca paṇḍito; |
Yo cāmisena saṃhīro, |
hadayattheno ca yo naro. |
274.
3536 Guyhamatthaṃ asambuddhaṃ, |
sambodhayati yo naro; |
Mantabhedabhayā tassa, |
dāsabhūto titikkhati. |
275.
3537 Yāvanto purisassatthaṃ, |
guyhaṃ jānanti mantinaṃ; |
Tāvanto tassa ubbegā, |
tasmā guyhaṃ na vissaje. |
276.
3538 Vivicca bhāseyya divā rahassaṃ, |
Rattiṃ giraṃ nātivelaṃ pamuñce; |
Upassutikā hi suṇanti mantaṃ, |
Tasmā manto khippamupeti bhedaṃ. |
277.
3539 Yathāpi assa nagaraṃ mahantaṃ, |
Advārakaṃ āyasaṃ bhaddasālaṃ; |
Samantakhātāparikhāupetaṃ, |
Evampi me te idha guyhamantā. |
278.
3540 Ye guyhamantā avikiṇṇavācā, |
Daḷhā sadatthesu narā dujivha; |
Ārā amittā byavajanti tehi, |
Āsīvisā vā riva sattusaṅghā”. |
279.
3541 “Hitvā gharaṃ pabbajito acelo, |
Naggo muṇḍo carati ghāsahetu; |
Tamhi nu kho vivariṃ guyhamatthaṃ, |
Atthā ca dhammā ca apaggatamhā. |
280.
3542 Kathaṃkaro hoti supaṇṇarāja, |
Kiṃsīlo kena vatena vattaṃ; |
Samaṇo caraṃ hitvā mamāyitāni, |
Kathaṃkaro saggamupeti ṭhānaṃ”. |
281.
3543 “Hiriyā titikkhāya damenupeto, |
Akkodhano pesuṇiyaṃ pahāya; |
Samaṇo caraṃ hitvā mamāyitāni, |
Evaṃkaro saggamupeti ṭhānaṃ”. |
282.
3544 “Mātāva puttaṃ taruṇaṃ tanujjaṃ, |
Samphassatā sabbagattaṃ phareti; |
Evampi me tvaṃ pāturahu dijinda, |
Mātāva puttaṃ anukampamāno”. |
283.
3545 “Handajja tvaṃ muñca vadhā dujivha, |
Tayo hi puttā na hi añño atthi; |
Antevāsī dinnako atrajo ca, |
Rajjassu puttaññataro me ahosi”. |
284.
3546 Icceva vākyaṃ visajjī supaṇṇo, |
Bhumyaṃ patiṭṭhāya dijo dujivhaṃ; |
“Muttajja tvaṃ sabbabhayātivatto, |
Thalūdake hohi mayābhigutto. |
285.
3547 Ātaṅkinaṃ yathā kusalo bhisakko, |
Pipāsitānaṃ rahadova sīto; |
Vesmaṃ yathā himasītaṭṭitānaṃ, |
Evampi te saraṇamahaṃ bhavāmi”. |
286.
3548 “Sandhiṃ katvā amittena, |
aṇḍajena jalābuja; |
Vivariya dāṭhaṃ sesi, |
kuto taṃ bhayamāgataṃ”. |
287.
3549 “Saṅketheva amittasmiṃ, |
mittasmimpi na vissase; |
Abhayā bhayamuppannaṃ, |
api mūlāni kantati. |
288.
3550 Kathaṃ nu vissase tyamhi, |
yenāsi kalaho kato; |
Niccayattena ṭhātabbaṃ, |
so disabbhi na rajjati. |
289.
3551 Vissāsaye na ca taṃ vissayeyya, |
Asaṅkito saṅkito ca bhaveyya; |
Tathā tathā viññū parakkameyya, |
Yathā yathā bhāvaṃ paro na jaññā”. |
290.
3552 Te devavaṇṇā sukhumālarūpā, |
Ubho samā sujayā puññakhandhā; |
Upāgamuṃ karampiyaṃ acelaṃ, |
Missībhūtā assavāhāva nāgā. |
291.
3553 Tato have paṇḍarako acelaṃ, |
Sayamevupāgamma idaṃ avoca; |
“Muttajjahaṃ sabbabhayātivatto, |
Na hi nūna tuyhaṃ manaso piyamhā”. |
292.
3554 “Piyo hi me āsi supaṇṇarājā, |
Asaṃsayaṃ paṇḍarakena saccaṃ; |
So rāgarattova akāsimetaṃ, |
Pāpakammaṃ sampajāno na mohā”. |
293.
3555 “Na me piyaṃ appiyaṃ vāpi hoti, |
Sampassato lokamimaṃ parañca; |
Susaññatānañhi viyañjanena, |
Asaññato lokamimaṃ carāsi. |
294.
3556 Ariyāvakāsosi anariyovāsi, |
Asaññato saññatasannikāso; |
Kaṇhābhijātikosi anariyarūpo, |
Pāpaṃ bahuṃ duccaritaṃ acāri. |
295.
3557 Aduṭṭhassa tuvaṃ dubbhi, |
dubbhī ca pisuṇo casi; |
Etena saccavajjena, |
muddhā te phalatu sattadhā”. |
296.
3558 “Tasmā hi mittānaṃ na dubbhitabbaṃ, |
Mittadubbhā pāpiyo natthi añño; |
Āsittasatto nihato pathabyā, |
Indassa vākyena hi saṃvaro hato”ti. |
3559 Paṇḍaranāgarājajātakaṃ aṭṭhamaṃ.