
-
-
- Khuddakapāṭhapāḷi
- Dhammapadapāḷi
- Udānapāḷi
- Itivuttakapāḷi
- Suttanipātapāḷi
- Vimānavatthupāḷi
- Petavatthupāḷi
- Theragāthāpāḷi
- Therīgāthāpāḷi
- Therāpadānapāḷi
- Therīapadānapāḷi
- Buddhavaṃsapāḷi
- Cariyāpiṭakapāḷi
- Jātakapāḷi
- Jātakapāḷi
- Mahāniddesapāḷi
- Cūḷaniddesapāḷi
- Paṭisambhidāmaggapāḷi
- Nettipāḷi
- Peṭakopadesapāḷi
- Milindapañhapāḷi
-
16.1.4 Chaddantajātaka
Tiṃsanipāta
Kiṃchandavagga
Chaddantajātaka
97.
3355 “Kiṃ nu socasinuccaṅgi, |
paṇḍūsi varavaṇṇini; |
Milāyasi visālakkhi, |
mālāva parimadditā”. |
98.
3356 “Dohaḷo me mahārāja, |
supinantenupajjhagā; |
Na so sulabharūpova, |
yādiso mama dohaḷo”. |
99.
3357 “Ye keci mānusā kāmā, |
idha lokasmi nandane; |
Sabbe te pacurā mayhaṃ, |
ahaṃ te dammi dohaḷaṃ”. |
100.
3358 “Luddā deva samāyantu, |
ye keci vijite tava; |
Etesaṃ ahamakkhissaṃ, |
yādiso mama dohaḷo”. |
101.
3359 “Ime te luddakā devi, |
katahatthā visāradā; |
Vanaññū ca migaññū ca, |
mamatthe cattajīvitā”. |
102.
3360 “Luddaputtā nisāmetha, |
yāvantettha samāgatā; |
Chabbisāṇaṃ gajaṃ setaṃ, |
addasaṃ supine ahaṃ; |
Tassa dantehi me attho, |
alābhe natthi jīvitaṃ”. |
103.
3361 “Na no pitūnaṃ na pitāmahānaṃ, |
Diṭṭho suto kuñjaro chabbisāṇo; |
Yamaddasā supine rājaputtī, |
Akkhāhi no yādiso hatthināgo”. |
104.
3362 “Disā catasso vidisā catasso, |
Uddhaṃ adho dasa disā imāyo; |
Katamaṃ disaṃ tiṭṭhati nāgarājā, |
Yamaddasā supine chabbisāṇaṃ”. |
105.
3363 “Ito ujuṃ uttariyaṃ disāyaṃ, |
Atikkamma so sattagirī brahante; |
Suvaṇṇapasso nāma girī uḷāro, |
Supupphito kimpurisānuciṇṇo. |
106.
3364 Āruyha selaṃ bhavanaṃ kinnarānaṃ, |
Olokaya pabbatapādamūlaṃ; |
Atha dakkhasī meghasamānavaṇṇaṃ, |
Nigrodharājaṃ aṭṭhasahassapādaṃ. |
107.
3365 Tatthacchatī kuñjaro chabbisāṇo, |
Sabbaseto duppasaho parebhi; |
Rakkhanti naṃ aṭṭhasahassanāgā, |
Īsādantā vātajavappahārino. |
108.
3366 Tiṭṭhanti te tumūlaṃ passasantā, |
Kuppanti vātassapi eritassa; |
Manussabhūtaṃ pana tattha disvā, |
Bhasmaṃ kareyyuṃ nāssa rajopi tassa”. |
109.
3367 “Bahū hime rājakulamhi santi, |
Piḷandhanā jātarūpassa devī; |
Muttā maṇī veḷuriyāmayā ca, |
Kiṃ kāhasi dantapiḷandhanena; |
Māretukāmā kuñjaraṃ chabbisāṇaṃ, |
Udāhu ghātessasi luddaputte”. |
110.
3368 “Sā issitā dukkhitā casmi ludda, |
Uddhañca sussāmi anussarantī; |
Karohi me luddaka etamatthaṃ, |
Dassāmi te gāmavarāni pañca”. |
111.
3369 “Katthacchatī kattha mupeti ṭhānaṃ, |
Vīthissa kā nhāna gatassa hoti; |
Kathañhi so nhāyati nāgarājā, |
Kathaṃ vijānemu gatiṃ gajassa”. |
112.
3370 “Tattheva sā pokkharaṇī adūre, |
Rammā sutitthā ca mahodikā ca; |
Sampupphitā bhamaragaṇānuciṇṇā, |
Ettha hi so nhāyati nāgarājā. |
113.
3371 Sīsaṃ nahātuppalamālabhārī, |
Sabbaseto puṇḍarīkattacaṅgī; |
Āmodamāno gacchati sanniketaṃ, |
Purakkhatvā mahesiṃ sabbabhaddaṃ”. |
114.
3372 Tattheva so uggahetvāna vākyaṃ, |
Ādāya tūṇiñca dhanuñca luddo; |
Vituriyati sattagirī brahante, |
Suvaṇṇapassaṃ nāma giriṃ uḷāraṃ. |
115.
3373 Āruyha selaṃ bhavanaṃ kinnarānaṃ, |
Olokayī pabbatapādamūlaṃ; |
Tatthaddasā meghasamānavaṇṇaṃ, |
Nigrodharājaṃ aṭṭhasahassapādaṃ. |
116.
3374 Tatthaddasā kuñjaraṃ chabbisāṇaṃ, |
Sabbasetaṃ duppasahaṃ parebhi; |
Rakkhanti naṃ aṭṭhasahassanāgā, |
Īsādantā vātajavappahārino. |
117.
3375 Tatthaddasā pokkharaṇiṃ adūre, |
Rammaṃ sutitthañca mahodikañca; |
Sampupphitaṃ bhamaragaṇānuciṇṇaṃ, |
Yattha hi so nhāyati nāgarājā. |
118.
3376 Disvāna nāgassa gatiṃ ṭhitiñca, |
Vīthissa yā nhānagatassa hoti; |
Opātamāgacchi anariyarūpo, |
Payojito cittavasānugāya. |
119.
3377 Khaṇitvāna kāsuṃ phalakehi chādayi, |
Attānamodhāya dhanuñca luddo; |
Passāgataṃ puthusallena nāgaṃ, |
Samappayī dukkaṭakammakārī. |
120.
3378 Viddho ca nāgo koñcamanādi ghoraṃ, |
Sabbe ca nāgā ninnaduṃ ghorarūpaṃ; |
Tiṇañca kaṭṭhañca raṇaṃ karontā, |
Dhāviṃsu te aṭṭha disā samantato. |
121.
3379 Vadhissametanti parāmasanto, |
Kāsāvamaddakkhi dhajaṃ isīnaṃ; |
Dukkhena phuṭṭhassudapādi saññā, |
Arahaddhajo sabbhi avajjharūpo. |
122.
3380 “Anikkasāvo kāsāvaṃ, |
yo vatthaṃ paridahissati; |
Apeto damasaccena, |
na so kāsāvamarahati. |
123.
3381 Yo ca vantakasāvassa, |
sīlesu susamāhito; |
Upeto damasaccena, |
sa ve kāsāvamarahati”. |
124.
3382 Samappito puthusallena nāgo, |
Aduṭṭhacitto luddakamajjhabhāsi; |
“Kimatthayaṃ kissa vā samma hetu, |
Mamaṃ vadhī kassa vāyaṃ payogo”. |
125.
3383 “Kāsissa rañño mahesī bhadante, |
Sā pūjitā rājakule subhaddā; |
Taṃ addasā sā ca mamaṃ asaṃsi, |
Dantehi atthoti ca maṃ avoca”. |
126.
3384 “Bahū hi me dantayugā uḷārā, |
Ye me pitūnañca pitāmahānaṃ; |
Jānāti sā kodhanā rājaputtī, |
Vadhatthikā veramakāsi bālā. |
127.
3385 Uṭṭhehi tvaṃ ludda kharaṃ gahetvā, |
Dante ime chinda purā marāmi; |
Vajjāsi taṃ kodhanaṃ rājaputtiṃ, |
‘Nāgo hato handa imassa dantā’”. |
128.
3386 Uṭṭhāya so luddo kharaṃ gahetvā, |
Chetvāna dantāni gajuttamassa; |
Vaggū subhe appaṭime pathabyā, |
Ādāya pakkāmi tato hi khippaṃ. |
129.
3387 Bhayaṭṭitā nāgavadhena aṭṭā, |
Ye te nāgā aṭṭha disā vidhāvuṃ; |
Adisvāna posaṃ gajapaccamittaṃ, |
Paccāgamuṃ yena so nāgarājā. |
130.
3388 Te tattha kanditvā roditvāna nāgā, |
Sīse sake paṃsukaṃ okiritvā; |
Agamaṃsu te sabbe sakaṃ niketaṃ, |
Purakkhatvā mahesiṃ sabbabhaddaṃ. |
131.
3389 Ādāya dantāni gajuttamassa, |
Vaggū subhe appaṭime pathabyā; |
Suvaṇṇarājīhi samantamodare, |
So luddako kāsipuraṃ upāgami; |
Upanesi so rājakaññāya dante, |
Nāgo hato handa imassa dantā. |
132.
3390 Disvāna dantāni gajuttamassa, |
Bhattuppiyassa purimāya jātiyā; |
Tattheva tassā hadayaṃ aphāli, |
Teneva sā kālamakāsi bālā. |
133.
3391 Sambodhipatto sa mahānubhāvo, |
Sitaṃ akāsi parisāya majjhe; |
Pucchiṃsu bhikkhū suvimuttacittā, |
“Nākāraṇe pātukaronti buddhā. |
134.
3392 Yamaddasātha dahariṃ kumāriṃ, |
Kāsāyavatthaṃ anagāriyaṃ carantiṃ; |
Sā kho tadā rājakaññā ahosi, |
Ahaṃ tadā nāgarājā ahosiṃ. |
135.
3393 Ādāya dantāni gajuttamassa, |
Vaggū subhe appaṭime pathabyā; |
Yo luddako kāsipuraṃ upāgami, |
So kho tadā devadatto ahosi”. |
136.
3394 Anāvasūraṃ cirarattasaṃsitaṃ, |
Uccāvacaṃ caritamidaṃ purāṇaṃ; |
Vītaddaro vītasoko visallo, |
Sayaṃ abhiññāya abhāsi buddho. |
137.
3395 “Ahaṃ vo tena kālena, |
ahosiṃ tattha bhikkhavo; |
Nāgarājā tadā homi, |
evaṃ dhāretha jātakan”ti. |
3396 Chaddantajātakaṃ catutthaṃ.