
-
-
- Khuddakapāṭhapāḷi
- Dhammapadapāḷi
- Udānapāḷi
- Itivuttakapāḷi
- Suttanipātapāḷi
- Vimānavatthupāḷi
- Petavatthupāḷi
- Theragāthāpāḷi
- Therīgāthāpāḷi
- Therāpadānapāḷi
- Therīapadānapāḷi
- Buddhavaṃsapāḷi
- Cariyāpiṭakapāḷi
- Jātakapāḷi
- Jātakapāḷi
- Mahāniddesapāḷi
- Cūḷaniddesapāḷi
- Paṭisambhidāmaggapāḷi
- Nettipāḷi
- Peṭakopadesapāḷi
- Milindapañhapāḷi
-
2 Sumedhapatthanākathā
Sumedhapatthanākathā
1.
84 “Kappe ca satasahasse, |
caturo ca asaṅkhiye; |
Amaraṃ nāma nagaraṃ, |
dassaneyyaṃ manoramaṃ. |
2.
85 Dasahi saddehi avivittaṃ, |
Annapānasamāyutaṃ; |
Hatthisaddaṃ assasaddaṃ, |
Bherisaṅkharathāni ca; |
Khādatha pivatha ceva, |
Annapānena ghositaṃ. |
3.
86 Nagaraṃ sabbaṅgasampannaṃ, |
sabbakammamupāgataṃ; |
Sattaratanasampannaṃ, |
nānājanasamākulaṃ; |
Samiddhaṃ devanagaraṃva, |
āvāsaṃ puññakamminaṃ. |
4.
87 Nagare amaravatiyā, |
sumedho nāma brāhmaṇo; |
Anekakoṭisannicayo, |
pahūtadhanadhaññavā. |
5.
88 Ajjhāyako mantadharo, |
tiṇṇaṃ vedāna pāragū; |
Lakkhaṇe itihāse ca, |
sadhamme pāramiṃ gato. |
6.
89 Rahogato nisīditvā, |
evaṃ cintesahaṃ tadā; |
‘Dukkho punabbhavo nāma, |
sarīrassa ca bhedanaṃ. |
7.
90 Jātidhammo jarādhammo, |
Byādhidhammo sahaṃ tadā; |
Ajaraṃ amataṃ khemaṃ, |
Pariyesissāmi nibbutiṃ. |
8.
91 Yaṃnūnimaṃ pūtikāyaṃ, |
nānākuṇapapūritaṃ; |
Chaḍḍayitvāna gaccheyyaṃ, |
anapekkho anatthiko. |
9.
92 Atthi hehiti so maggo, |
na so sakkā na hetuye; |
Pariyesissāmi taṃ maggaṃ, |
bhavato parimuttiyā. |
10.
93 Yathāpi dukkhe vijjante, |
sukhaṃ nāmapi vijjati; |
Evaṃ bhave vijjamāne, |
vibhavopi icchitabbako. |
11.
94 Yathāpi uṇhe vijjante, |
aparaṃ vijjati sītalaṃ; |
Evaṃ tividhaggi vijjante, |
nibbānaṃ icchitabbakaṃ. |
12.
95 Yathāpi pāpe vijjante, |
kalyāṇamapi vijjati; |
Evamevaṃ jāti vijjante, |
ajātipicchitabbakaṃ. |
13.
96 Yathā gūthagato puriso, |
taḷākaṃ disvāna pūritaṃ; |
Na gavesati taṃ taḷākaṃ, |
na doso taḷākassa so. |
14.
97 Evaṃ kilesamaladhovaṃ, |
vijjante amatantaḷe; |
Na gavesati taṃ taḷākaṃ, |
na doso amatantaḷe. |
15.
98 Yathā arīhi pariruddho, |
vijjante gamanampathe; |
Na palāyati so puriso, |
na doso añjasassa so. |
16.
99 Evaṃ kilesapariruddho, |
vijjamāne sive pathe; |
Na gavesati taṃ maggaṃ, |
na doso sivamañjase. |
17.
100 Yathāpi byādhito puriso, |
vijjamāne tikicchake; |
Na tikicchāpeti taṃ byādhiṃ, |
na doso so tikicchake. |
18.
101 Evaṃ kilesabyādhīhi, |
Dukkhito paripīḷito; |
Na gavesati taṃ ācariyaṃ, |
Na doso so vināyake. |
19.
102 Yathāpi kuṇapaṃ puriso, |
kaṇṭhe baddhaṃ jigucchiya; |
Mocayitvāna gaccheyya, |
sukhī serī sayaṃvasī. |
20.
103 Tathevimaṃ pūtikāyaṃ, |
nānākuṇapasañcayaṃ; |
Chaḍḍayitvāna gaccheyyaṃ, |
anapekkho anatthiko. |
21.
104 Yathā uccāraṭṭhānamhi, |
karīsaṃ naranāriyo; |
Chaḍḍayitvāna gacchanti, |
anapekkhā anatthikā. |
22.
105 Evamevāhaṃ imaṃ kāyaṃ, |
nānākuṇapapūritaṃ; |
Chaḍḍayitvāna gacchissaṃ, |
vaccaṃ katvā yathā kuṭiṃ. |
23.
106 Yathāpi jajjaraṃ nāvaṃ, |
paluggaṃ udagāhiniṃ; |
Sāmī chaḍḍetvā gacchanti, |
anapekkhā anatthikā. |
24.
107 Evamevāhaṃ imaṃ kāyaṃ, |
navacchiddaṃ dhuvassavaṃ; |
Chaḍḍayitvāna gacchissaṃ, |
jiṇṇanāvaṃva sāmikā. |
25.
108 Yathāpi puriso corehi, |
gacchanto bhaṇḍamādiya; |
Bhaṇḍacchedabhayaṃ disvā, |
chaḍḍayitvāna gacchati. |
26.
109 Evamevaṃ ayaṃ kāyo, |
mahācorasamo viya; |
Pahāyimaṃ gamissāmi, |
kusalacchedanā bhayā’. |
27.
110 Evāhaṃ cintayitvāna, |
nekakoṭisataṃ dhanaṃ; |
Nāthānāthānaṃ datvāna, |
himavantamupāgamiṃ. |
28.
111 Himavantassāvidūre, |
dhammiko nāma pabbato; |
Assamo sukato mayhaṃ, |
paṇṇasālā sumāpitā. |
29.
112 Caṅkamaṃ tattha māpesiṃ, |
pañcadosavivajjitaṃ; |
Aṭṭhaguṇasamupetaṃ, |
abhiññābalamāhariṃ. |
30.
113 Sāṭakaṃ pajahiṃ tattha, |
navadosamupāgataṃ; |
Vākacīraṃ nivāsesiṃ, |
dvādasaguṇamupāgataṃ. |
31.
114 Aṭṭhadosasamākiṇṇaṃ, |
pajahiṃ paṇṇasālakaṃ; |
Upāgamiṃ rukkhamūlaṃ, |
guṇe dasahupāgataṃ. |
32.
115 Vāpitaṃ ropitaṃ dhaññaṃ, |
pajahiṃ niravasesato; |
Anekaguṇasampannaṃ, |
pavattaphalamādiyiṃ. |
33.
116 Tatthappadhānaṃ padahiṃ, |
nisajjaṭṭhānacaṅkame; |
Abbhantaramhi sattāhe, |
abhiññābalapāpuṇiṃ. |
34.
117 Evaṃ me siddhippattassa, |
vasībhūtassa sāsane; |
Dīpaṅkaro nāma jino, |
uppajji lokanāyako. |
35.
118 Uppajjante ca jāyante, |
bujjhante dhammadesane; |
Caturo nimitte nāddasaṃ, |
jhānaratisamappito. |
36.
119 Paccantadesavisaye, |
nimantetvā tathāgataṃ; |
Tassa āgamanaṃ maggaṃ, |
sodhenti tuṭṭhamānasā. |
37.
120 Ahaṃ tena samayena, |
nikkhamitvā sakassamā; |
Dhunanto vākacīrāni, |
gacchāmi ambare tadā. |
38.
121 Vedajātaṃ janaṃ disvā, |
tuṭṭhahaṭṭhaṃ pamoditaṃ; |
Orohitvāna gaganā, |
manusse pucchi tāvade. |
39.
122 ‘Tuṭṭhahaṭṭho pamudito, |
vedajāto mahājano; |
Kassa sodhīyati maggo, |
añjasaṃ vaṭumāyanaṃ’. |
40.
123 Te me puṭṭhā viyākaṃsu, |
‘buddho loke anuttaro; |
Dīpaṅkaro nāma jino, |
uppajji lokanāyako; |
Tassa sodhīyati maggo, |
añjasaṃ vaṭumāyanaṃ’. |
41.
124 Buddhotivacanaṃ sutvāna, |
pīti uppajji tāvade; |
Buddho buddhoti kathayanto, |
somanassaṃ pavedayiṃ. |
42.
125 Tattha ṭhatvā vicintesiṃ, |
tuṭṭho saṃviggamānaso; |
‘Idha bījāni ropissaṃ, |
khaṇo ve mā upaccagā’. |
43.
126 ‘Yadi buddhassa sodhetha, |
ekokāsaṃ dadātha me; |
Ahampi sodhayissāmi, |
añjasaṃ vaṭumāyanaṃ’. |
44.
127 Adaṃsu te mamokāsaṃ, |
sodhetuṃ añjasaṃ tadā; |
Buddho buddhoti cintento, |
maggaṃ sodhemahaṃ tadā. |
45.
128 Aniṭṭhite mamokāse, |
dīpaṅkaro mahāmuni; |
Catūhi satasahassehi, |
chaḷabhiññehi tādihi; |
Khīṇāsavehi vimalehi, |
paṭipajji añjasaṃ jino. |
46.
129 Paccuggamanā vattanti, |
vajjanti bheriyo bahū; |
Āmoditā naramarū, |
sādhukāraṃ pavattayuṃ. |
47.
130 Devā manusse passanti, |
manussāpi ca devatā; |
Ubhopi te pañjalikā, |
anuyanti tathāgataṃ. |
48.
131 Devā dibbehi turiyehi, |
manussā mānusehi ca; |
Ubhopi te vajjayantā, |
anuyanti tathāgataṃ. |
49.
132 Dibbaṃ mandāravaṃ pupphaṃ, |
padumaṃ pārichattakaṃ; |
Disodisaṃ okiranti, |
ākāsanabhagatā marū. |
50.
133 Dibbaṃ candanacuṇṇañca, |
varagandhañca kevalaṃ; |
Disodisaṃ okiranti, |
ākāsanabhagatā marū. |
51.
134 Campakaṃ saralaṃ nīpaṃ, |
nāgapunnāgaketakaṃ; |
Disodisaṃ ukkhipanti, |
bhūmitalagatā narā. |
52.
135 Kese muñcitvāhaṃ tattha, |
vākacīrañca cammakaṃ; |
Kalale pattharitvāna, |
avakujjo nipajjahaṃ. |
53.
136 ‘Akkamitvāna maṃ buddho, |
saha sissehi gacchatu; |
Mā naṃ kalale akkamittha, |
hitāya me bhavissati’. |
54.
137 Pathaviyaṃ nipannassa, |
evaṃ me āsi cetaso; |
‘Icchamāno ahaṃ ajja, |
kilese jhāpaye mama. |
55.
138 Kiṃ me aññātavesena, |
dhammaṃ sacchikatenidha; |
Sabbaññutaṃ pāpuṇitvā, |
buddho hessaṃ sadevake. |
56.
139 Kiṃ me ekena tiṇṇena, |
purisena thāmadassinā; |
Sabbaññutaṃ pāpuṇitvā, |
santāressaṃ sadevakaṃ. |
57.
140 Iminā me adhikārena, |
katena purisuttame; |
Sabbaññutaṃ pāpuṇitvā, |
tāremi janataṃ bahuṃ. |
58.
141 Saṃsārasotaṃ chinditvā, |
viddhaṃsetvā tayo bhave; |
Dhammanāvaṃ samāruyha, |
santāressaṃ sadevakaṃ. |
59.
142 Manussattaṃ liṅgasampatti, |
hetu satthāradassanaṃ; |
Pabbajjā guṇasampatti, |
adhikāro ca chandatā; |
Aṭṭhadhammasamodhānā, |
abhinīhāro samijjhati’. |
60.
143 Dīpaṅkaro lokavidū, |
āhutīnaṃ paṭiggaho; |
Ussīsake maṃ ṭhatvāna, |
idaṃ vacanamabravi. |
61.
144 ‘Passatha imaṃ tāpasaṃ, |
jaṭilaṃ uggatāpanaṃ; |
Aparimeyyito kappe, |
buddho loke bhavissati. |
62.
145 Ahu kapilavhayā rammā, |
nikkhamitvā tathāgato; |
Padhānaṃ padahitvāna, |
katvā dukkarakārikaṃ. |
63.
146 Ajapālarukkhamūlasmiṃ, |
nisīditvā tathāgato; |
Tattha pāyāsaṃ paggayha, |
nerañjaramupehiti. |
64.
147 Nerañjarāya tīramhi, |
pāyāsaṃ ada so jino; |
Paṭiyattavaramaggena, |
bodhimūlamupehiti. |
65.
148 Tato padakkhiṇaṃ katvā, |
bodhimaṇḍaṃ anuttaro; |
Assattharukkhamūlamhi, |
bujjhissati mahāyaso. |
66.
149 Imassa janikā mātā, |
māyā nāma bhavissati; |
Pitā suddhodano nāma, |
ayaṃ hessati gotamo. |
67.
150 Anāsavā vītarāgā, |
santacittā samāhitā; |
Kolito upatisso ca, |
aggā hessanti sāvakā; |
Ānando nāmupaṭṭhāko, |
upaṭṭhissatimaṃ jinaṃ. |
68.
151 Khemā uppalavaṇṇā ca, |
aggā hessanti sāvikā; |
Anāsavā vītarāgā, |
santacittā samāhitā; |
Bodhi tassa bhagavato, |
assatthoti pavuccati. |
69.
152 Citto ca hatthāḷavako, |
aggā hessantupaṭṭhakā; |
Uttarā nandamātā ca, |
aggā hessantupaṭṭhikā’. |
70.
153 Idaṃ sutvāna vacanaṃ, |
asamassa mahesino; |
Āmoditā naramarū, |
buddhabījaṃ kira ayaṃ. |
71.
154 Ukkuṭṭhisaddā vattanti, |
apphoṭenti hasanti ca; |
Katañjalī namassanti, |
dasasahassī sadevakā. |
72.
155 ‘Yadimassa lokanāthassa, |
virajjhissāma sāsanaṃ; |
Anāgatamhi addhāne, |
hessāma sammukhā imaṃ. |
73.
156 Yathā manussā nadiṃ tarantā, |
Paṭititthaṃ virajjhiya; |
Heṭṭhātitthe gahetvāna, |
Uttaranti mahānadiṃ. |
74.
157 Evamevaṃ mayaṃ sabbe, |
yadi muñcāmimaṃ jinaṃ; |
Anāgatamhi addhāne, |
hessāma sammukhā imaṃ’. |
75.
158 Dīpaṅkaro lokavidū, |
āhutīnaṃ paṭiggaho; |
Mama kammaṃ pakittetvā, |
dakkhiṇaṃ pādamuddhari. |
76.
159 Ye tatthāsuṃ jinaputtā, |
Padakkhiṇamakaṃsu maṃ; |
Devā manussā asurā ca, |
Abhivādetvāna pakkamuṃ. |
77.
160 Dassanaṃ me atikkante, |
sasaṃghe lokanāyake; |
Sayanā vuṭṭhahitvāna, |
pallaṅkaṃ ābhujiṃ tadā. |
78.
161 Sukhena sukhito homi, |
pāmojjena pamodito; |
Pītiyā ca abhissanno, |
pallaṅkaṃ ābhujiṃ tadā. |
79.
162 Pallaṅkena nisīditvā, |
evaṃ cintesahaṃ tadā; |
‘Vasībhūto ahaṃ jhāne, |
abhiññāsu pāramiṅgato. |
80.
163 Sahassiyamhi lokamhi, |
isayo natthi me samā; |
Asamo iddhidhammesu, |
alabhiṃ īdisaṃ sukhaṃ’. |
81.
164 Pallaṅkābhujane mayhaṃ, |
dasasahassādhivāsino; |
Mahānādaṃ pavattesuṃ, |
‘dhuvaṃ buddho bhavissasi. |
82.
165 Yā pubbe bodhisattānaṃ, |
pallaṅkavaramābhuje; |
Nimittāni padissanti, |
tāni ajja padissare. |
83.
166 Sītaṃ byapagataṃ hoti, |
uṇhañca upasammati; |
Tāni ajja padissanti, |
dhuvaṃ buddho bhavissasi. |
84.
167 Dasasahassī lokadhātū, |
nissaddā honti nirākulā; |
Tāni ajja padissanti, |
dhuvaṃ buddho bhavissasi. |
85.
168 Mahāvātā na vāyanti, |
na sandanti savantiyo; |
Tāni ajja padissanti, |
dhuvaṃ buddho bhavissasi. |
86.
169 Thalajā dakajā pupphā, |
sabbe pupphanti tāvade; |
Tepajja pupphitā sabbe, |
dhuvaṃ buddho bhavissasi. |
87.
170 Latā vā yadi vā rukkhā, |
phalabhārā honti tāvade; |
Tepajja phalitā sabbe, |
dhuvaṃ buddho bhavissasi. |
88.
171 Ākāsaṭṭhā ca bhūmaṭṭhā, |
ratanā jotanti tāvade; |
Tepajja ratanā jotanti, |
dhuvaṃ buddho bhavissasi. |
89.
172 Mānussakā ca dibbā ca, |
turiyā vajjanti tāvade; |
Tepajjubho abhiravanti, |
dhuvaṃ buddho bhavissasi. |
90.
173 Vicitrapupphā gaganā, |
abhivassanti tāvade; |
Tepi ajja pavassanti, |
dhuvaṃ buddho bhavissasi. |
91.
174 Mahāsamuddo ābhujati, |
dasasahassī pakampati; |
Tepajjubho abhiravanti, |
dhuvaṃ buddho bhavissasi. |
92.
175 Nirayepi dasasahasse, |
aggī nibbanti tāvade; |
Tepajja nibbutā aggī, |
dhuvaṃ buddho bhavissasi. |
93.
176 Vimalo hoti sūriyo, |
sabbā dissanti tārakā; |
Tepi ajja padissanti, |
dhuvaṃ buddho bhavissasi. |
94.
177 Anovaṭṭhena udakaṃ, |
mahiyā ubbhijji tāvade; |
Tampajjubbhijjate mahiyā, |
dhuvaṃ buddho bhavissasi. |
95.
178 Tārāgaṇā virocanti, |
nakkhattā gaganamaṇḍale; |
Visākhā candimāyuttā, |
dhuvaṃ buddho bhavissasi. |
96.
179 Bilāsayā darīsayā, |
nikkhamanti sakāsayā; |
Tepajja āsayā chuddhā, |
dhuvaṃ buddho bhavissasi. |
97.
180 Na honti aratī sattānaṃ, |
santuṭṭhā honti tāvade; |
Tepajja sabbe santuṭṭhā, |
dhuvaṃ buddho bhavissasi. |
98.
181 Rogā tadupasammanti, |
jighacchā ca vinassati; |
Tāni ajja padissanti, |
dhuvaṃ buddho bhavissasi. |
99.
182 Rāgo tadā tanu hoti, |
doso moho vinassati; |
Tepajja vigatā sabbe, |
dhuvaṃ buddho bhavissasi. |
100.
183 Bhayaṃ tadā na bhavati, |
ajjapetaṃ padissati; |
Tena liṅgena jānāma, |
dhuvaṃ buddho bhavissasi. |
101.
184 Rajonuddhaṃsati uddhaṃ, |
ajjapetaṃ padissati; |
Tena liṅgena jānāma, |
dhuvaṃ buddho bhavissasi. |
102.
185 Aniṭṭhagandho pakkamati, |
dibbagandho pavāyati; |
Sopajja vāyati gandho, |
dhuvaṃ buddho bhavissasi. |
103.
186 Sabbe devā padissanti, |
ṭhapayitvā arūpino; |
Tepajja sabbe dissanti, |
dhuvaṃ buddho bhavissasi. |
104.
187 Yāvatā nirayā nāma, |
sabbe dissanti tāvade; |
Tepajja sabbe dissanti, |
dhuvaṃ buddho bhavissasi. |
105.
188 Kuṭṭā kavāṭā selā ca, |
na hontāvaraṇā tadā; |
Ākāsabhūtā tepajja, |
dhuvaṃ buddho bhavissasi. |
106.
189 Cutī ca upapatti ca, |
khaṇe tasmiṃ na vijjati; |
Tānipajja padissanti, |
dhuvaṃ buddho bhavissasi. |
107.
190 Daḷhaṃ paggaṇha vīriyaṃ, |
mā nivatta abhikkama; |
Mayampetaṃ vijānāma, |
dhuvaṃ buddho bhavissasi’. |
108.
191 Buddhassa vacanaṃ sutvā, |
dasasahassīna cūbhayaṃ; |
Tuṭṭhahaṭṭho pamodito, |
evaṃ cintesahaṃ tadā. |
109.
192 ‘Advejjhavacanā buddhā, |
Amoghavacanā jinā; |
Vitathaṃ natthi buddhānaṃ, |
Dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ. |
110.
193 Yathā khittaṃ nabhe leḍḍu, |
Dhuvaṃ patati bhūmiyaṃ; |
Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ, |
Vacanaṃ dhuvasassataṃ; |
Vitathaṃ natthi buddhānaṃ, |
Dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ. |
111.
194 Yathāpi sabbasattānaṃ, |
Maraṇaṃ dhuvasassataṃ; |
Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ, |
Vacanaṃ dhuvasassataṃ; |
Vitathaṃ natthi buddhānaṃ, |
Dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ. |
112.
195 Yathā rattikkhaye patte, |
Sūriyuggamanaṃ dhuvaṃ; |
Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ, |
Vacanaṃ dhuvasassataṃ; |
Vitathaṃ natthi buddhānaṃ, |
Dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ. |
113.
196 Yathā nikkhantasayanassa, |
Sīhassa nadanaṃ dhuvaṃ; |
Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ, |
Vacanaṃ dhuvasassataṃ; |
Vitathaṃ natthi buddhānaṃ, |
Dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ. |
114.
197 Yathā āpannasattānaṃ, |
Bhāramoropanaṃ dhuvaṃ; |
Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ, |
Vacanaṃ dhuvasassataṃ; |
Vitathaṃ natthi buddhānaṃ, |
Dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ. |
115.
198 Handa buddhakare dhamme, |
vicināmi ito cito; |
Uddhaṃ adho dasa disā, |
yāvatā dhammadhātuyā’. |
116.
199 Vicinanto tadā dakkhiṃ, |
paṭhamaṃ dānapāramiṃ ; |
Pubbakehi mahesīhi, |
anuciṇṇaṃ mahāpathaṃ. |
117.
200 ‘Imaṃ tvaṃ paṭhamaṃ tāva, |
daḷhaṃ katvā samādiya; |
Dānapāramitaṃ gaccha, |
yadi bodhiṃ pattumicchasi. |
118.
201 Yathāpi kumbho sampuṇṇo, |
yassa kassaci adhokato; |
Vamatevudakaṃ nissesaṃ, |
na tattha parirakkhati. |
119.
202 Tatheva yācake disvā, |
hīnamukkaṭṭhamajjhime; |
Dadāhi dānaṃ nissesaṃ, |
kumbho viya adhokato. |
120.
203 Na hete ettakāyeva, |
buddhadhammā bhavissare; |
Aññepi vicinissāmi, |
ye dhammā bodhipācanā’. |
121.
204 Vicinanto tadā dakkhiṃ, |
dutiyaṃ sīlapāramiṃ ; |
Pubbakehi mahesīhi, |
āsevitanisevitaṃ. |
122.
205 ‘Imaṃ tvaṃ dutiyaṃ tāva, |
daḷhaṃ katvā samādiya; |
Sīlapāramitaṃ gaccha, |
yadi bodhiṃ pattumicchasi. |
123.
206 Yathāpi camarī vālaṃ, |
kismiñci paṭilaggitaṃ; |
Upeti maraṇaṃ tattha, |
na vikopeti vāladhiṃ. |
124.
207 Tatheva tvaṃ catūsu bhūmīsu, |
Sīlāni paripūraya; |
Parirakkha sabbadā sīlaṃ, |
Camarī viya vāladhiṃ. |
125.
208 Na hete ettakāyeva, |
buddhadhammā bhavissare; |
Aññepi vicinissāmi, |
ye dhammā bodhipācanā’. |
126.
209 Vicinanto tadā dakkhiṃ, |
tatiyaṃ nekkhammapāramiṃ ; |
Pubbakehi mahesīhi, |
āsevitanisevitaṃ. |
127.
210 ‘Imaṃ tvaṃ tatiyaṃ tāva, |
daḷhaṃ katvā samādiya; |
Nekkhammapāramitaṃ gaccha, |
yadi bodhiṃ pattumicchasi. |
128.
211 Yathā andughare puriso, |
ciravuttho dukhaṭṭito; |
Na tattha rāgaṃ janesi, |
muttiṃyeva gavesati. |
129.
212 Tatheva tvaṃ sabbabhave, |
passa andughare viya; |
Nekkhammābhimukho hohi, |
bhavato parimuttiyā. |
130.
213 Na hete ettakāyeva, |
buddhadhammā bhavissare; |
Aññepi vicinissāmi, |
ye dhammā bodhipācanā’. |
131.
214 Vicinanto tadā dakkhiṃ, |
catutthaṃ paññāpāramiṃ ; |
Pubbakehi mahesīhi, |
āsevitanisevitaṃ. |
132.
215 ‘Imaṃ tvaṃ catutthaṃ tāva, |
daḷhaṃ katvā samādiya; |
Paññāpāramitaṃ gaccha, |
yadi bodhiṃ pattumicchasi. |
133.
216 Yathāpi bhikkhu bhikkhanto, |
hīnamukkaṭṭhamajjhime; |
Kulāni na vivajjento, |
evaṃ labhati yāpanaṃ. |
134.
217 Tatheva tvaṃ sabbakālaṃ, |
paripucchaṃ budhaṃ janaṃ; |
Paññāpāramitaṃ gantvā, |
sambodhiṃ pāpuṇissasi. |
135.
218 Na hete ettakāyeva, |
buddhadhammā bhavissare; |
Aññepi vicinissāmi, |
ye dhammā bodhipācanā’. |
136.
219 Vicinanto tadā dakkhiṃ, |
pañcamaṃ vīriyapāramiṃ ; |
Pubbakehi mahesīhi, |
āsevitanisevitaṃ. |
137.
220 ‘Imaṃ tvaṃ pañcamaṃ tāva, |
daḷhaṃ katvā samādiya; |
Vīriyapāramitaṃ gaccha, |
yadi bodhiṃ pattumicchasi. |
138.
221 Yathāpi sīho migarājā, |
nisajjaṭṭhānacaṅkame; |
Alīnavīriyo hoti, |
paggahitamano sadā. |
139.
222 Tatheva tvaṃ sabbabhave, |
paggaṇha vīriyaṃ daḷhaṃ; |
Vīriyapāramitaṃ gantvā, |
sambodhiṃ pāpuṇissasi. |
140.
223 Na hete ettakāyeva, |
buddhadhammā bhavissare; |
Aññepi vicinissāmi, |
ye dhammā bodhipācanā’. |
141.
224 Vicinanto tadā dakkhiṃ, |
chaṭṭhamaṃ khantipāramiṃ ; |
Pubbakehi mahesīhi, |
āsevitanisevitaṃ. |
142.
225 ‘Imaṃ tvaṃ chaṭṭhamaṃ tāva, |
daḷhaṃ katvā samādiya; |
Tattha advejjhamānaso, |
sambodhiṃ pāpuṇissasi. |
143.
226 Yathāpi pathavī nāma, |
sucimpi asucimpi ca; |
Sabbaṃ sahati nikkhepaṃ, |
na karoti paṭighaṃ tayā. |
144.
227 Tatheva tvampi sabbesaṃ, |
sammānāvamānakkhamo; |
Khantipāramitaṃ gantvā, |
sambodhiṃ pāpuṇissasi. |
145.
228 Na hete ettakāyeva, |
buddhadhammā bhavissare; |
Aññepi vicinissāmi, |
ye dhammā bodhipācanā’. |
146.
229 Vicinanto tadā dakkhiṃ, |
sattamaṃ saccapāramiṃ ; |
Pubbakehi mahesīhi, |
āsevitanisevitaṃ. |
147.
230 ‘Imaṃ tvaṃ sattamaṃ tāva, |
daḷhaṃ katvā samādiya; |
Tattha advejjhavacano, |
sambodhiṃ pāpuṇissasi. |
148.
231 Yathāpi osadhī nāma, |
tulābhūtā sadevake; |
Samaye utuvasse vā, |
na vokkamati vīthito. |
149.
232 Tatheva tvampi saccesu, |
mā vokkama hi vīthito; |
Saccapāramitaṃ gantvā, |
sambodhiṃ pāpuṇissasi. |
150.
233 Na hete ettakāyeva, |
buddhadhammā bhavissare; |
Aññepi vicinissāmi, |
ye dhammā bodhipācanā’. |
151.
234 Vicinanto tadā dakkhiṃ, |
Aṭṭhamaṃ adhiṭṭhānapāramiṃ ; |
Pubbakehi mahesīhi, |
Āsevitanisevitaṃ. |
152.
235 ‘Imaṃ tvaṃ aṭṭhamaṃ tāva, |
daḷhaṃ katvā samādiya; |
Tattha tvaṃ acalo hutvā, |
sambodhiṃ pāpuṇissasi. |
153.
236 Yathāpi pabbato selo, |
acalo suppatiṭṭhito; |
Na kampati bhusavātehi, |
sakaṭṭhāneva tiṭṭhati. |
154.
237 Tatheva tvampi adhiṭṭhāne, |
Sabbadā acalo bhava; |
Adhiṭṭhānapāramitaṃ gantvā, |
Sambodhiṃ pāpuṇissasi. |
155.
238 Na hete ettakāyeva, |
buddhadhammā bhavissare; |
Aññepi vicinissāmi, |
ye dhammā bodhipācanā’. |
156.
239 Vicinanto tadā dakkhiṃ, |
navamaṃ mettāpāramiṃ ; |
Pubbakehi mahesīhi, |
āsevitanisevitaṃ. |
157.
240 ‘Imaṃ tvaṃ navamaṃ tāva, |
daḷhaṃ katvā samādiya; |
Mettāya asamo hohi, |
yadi bodhiṃ pattumicchasi. |
158.
241 Yathāpi udakaṃ nāma, |
kalyāṇe pāpake jane; |
Samaṃ pharati sītena, |
pavāheti rajomalaṃ. |
159.
242 Tatheva tvaṃ hitāhite, |
samaṃ mettāya bhāvaya; |
Mettāpāramitaṃ gantvā, |
sambodhiṃ pāpuṇissasi. |
160.
243 Na hete ettakāyeva, |
buddhadhammā bhavissare; |
Aññepi vicinissāmi, |
ye dhammā bodhipācanā’. |
161.
244 Vicinanto tadā dakkhiṃ, |
dasamaṃ upekkhāpāramiṃ ; |
Pubbakehi mahesīhi, |
āsevitanisevitaṃ. |
162.
245 ‘Imaṃ tvaṃ dasamaṃ tāva, |
daḷhaṃ katvā samādiya; |
Tulābhūto daḷho hutvā, |
sambodhiṃ pāpuṇissasi. |
163.
246 Yathāpi pathavī nāma, |
nikkhittaṃ asuciṃ suciṃ; |
Upekkhati ubhopete, |
kopānunayavajjitā. |
164.
247 Tatheva tvaṃ sukhadukkhe, |
tulābhūto sadā bhava; |
Upekkhāpāramitaṃ gantvā, |
sambodhiṃ pāpuṇissasi. |
165.
248 Ettakāyeva te loke, |
ye dhammā bodhipācanā; |
Tatuddhaṃ natthi aññatra, |
daḷhaṃ tattha patiṭṭhaha’. |
166.
249 Ime dhamme sammasato, |
sabhāvasarasalakkhaṇe; |
Dhammatejena vasudhā, |
dasasahassī pakampatha. |
167.
250 Calatī ravatī pathavī, |
ucchuyantaṃva pīḷitaṃ; |
Telayante yathā cakkaṃ, |
evaṃ kampati medanī. |
168.
251 Yāvatā parisā āsi, |
buddhassa parivesane; |
Pavedhamānā sā tattha, |
mucchitā seti bhūmiyaṃ. |
169.
252 Ghaṭānekasahassāni, |
kumbhīnañca satā bahū; |
Sañcuṇṇamathitā tattha, |
aññamaññaṃ paghaṭṭitā. |
170.
253 Ubbiggā tasitā bhītā, |
bhantā byathitamānasā; |
Mahājanā samāgamma, |
dīpaṅkaramupāgamuṃ. |
171.
254 ‘Kiṃ bhavissati lokassa, |
kalyāṇamatha pāpakaṃ; |
Sabbo upadduto loko, |
taṃ vinodehi cakkhuma’. |
172.
255 Tesaṃ tadā saññapesi, |
dīpaṅkaro mahāmuni; |
‘Visaṭṭhā hotha mā bhetha, |
imasmiṃ pathavikampane. |
173.
256 Yamahaṃ ajja byākāsiṃ, |
buddho loke bhavissati; |
Eso sammasati dhammaṃ, |
pubbakaṃ jinasevitaṃ. |
174.
257 Tassa sammasato dhammaṃ, |
buddhabhūmiṃ asesato; |
Tenāyaṃ kampitā pathavī, |
dasasahassī sadevake’. |
175.
258 Buddhassa vacanaṃ sutvā, |
mano nibbāyi tāvade; |
Sabbe maṃ upasaṅkamma, |
punāpi abhivandisuṃ. |
176.
259 Samādiyitvā buddhaguṇaṃ, |
daḷhaṃ katvāna mānasaṃ; |
Dīpaṅkaraṃ namassitvā, |
āsanā vuṭṭhahiṃ tadā. |
177.
260 Dibbaṃ mānusakaṃ pupphaṃ, |
devā mānusakā ubho; |
Samokiranti pupphehi, |
vuṭṭhahantassa āsanā. |
178.
261 Vedayanti ca te sotthiṃ, |
devā mānusakā ubho; |
‘Mahantaṃ patthitaṃ tuyhaṃ, |
taṃ labhassu yathicchitaṃ. |
179.
262 Sabbītiyo vivajjantu, |
Soko rogo vinassatu; |
Mā te bhavantvantarāyā, |
Phusa khippaṃ bodhimuttamaṃ. |
180.
263 Yathāpi samaye patte, |
pupphanti pupphino dumā; |
Tatheva tvaṃ mahāvīra, |
buddhañāṇena pupphasi. |
181.
264 Yathā ye keci sambuddhā, |
pūrayuṃ dasa pāramī; |
Tatheva tvaṃ mahāvīra, |
pūraya dasa pāramī. |
182.
265 Yathā ye keci sambuddhā, |
bodhimaṇḍamhi bujjhare; |
Tatheva tvaṃ mahāvīra, |
bujjhassu jinabodhiyaṃ. |
183.
266 Yathā ye keci sambuddhā, |
dhammacakkaṃ pavattayuṃ; |
Tatheva tvaṃ mahāvīra, |
dhammacakkaṃ pavattaya. |
184.
267 Puṇṇamāye yathā cando, |
parisuddho virocati; |
Tatheva tvaṃ puṇṇamano, |
viroca dasasahassiyaṃ. |
185.
268 Rāhumutto yathā sūriyo, |
tāpena atirocati; |
Tatheva lokā muñcitvā, |
viroca siriyā tuvaṃ. |
186.
269 Yathā yā kāci nadiyo, |
osaranti mahodadhiṃ; |
Evaṃ sadevakā lokā, |
osarantu tavantike’. |
187.
270 Tehi thutappasattho so, |
Dasa dhamme samādiya; |
Te dhamme paripūrento, |
Pavanaṃ pāvisī tadā”ti. (268) |
271 Sumedhapatthanākathā niṭṭhitā.