tipitaka2500.github.io

2 Sumedhapatthanākathā

Sumedhapatthanākathā

1.

84 “Kappe ca satasahasse,
caturo ca asaṅkhiye;
Amaraṃ nāma nagaraṃ,
dassaneyyaṃ manoramaṃ.

2.

85 Dasahi saddehi avivittaṃ,
Annapānasamāyutaṃ;
Hatthisaddaṃ assasaddaṃ,
Bherisaṅkharathāni ca;
Khādatha pivatha ceva,
Annapānena ghositaṃ.

3.

86 Nagaraṃ sabbaṅgasampannaṃ,
sabbakammamupāgataṃ;
Sattaratanasampannaṃ,
nānājanasamākulaṃ;
Samiddhaṃ devanagaraṃva,
āvāsaṃ puññakamminaṃ.

4.

87 Nagare amaravatiyā,
sumedho nāma brāhmaṇo;
Anekakoṭisannicayo,
pahūtadhanadhaññavā.

5.

88 Ajjhāyako mantadharo,
tiṇṇaṃ vedāna pāragū;
Lakkhaṇe itihāse ca,
sadhamme pāramiṃ gato.

6.

89 Rahogato nisīditvā,
evaṃ cintesahaṃ tadā;
‘Dukkho punabbhavo nāma,
sarīrassa ca bhedanaṃ.

7.

90 Jātidhammo jarādhammo,
Byādhidhammo sahaṃ tadā;
Ajaraṃ amataṃ khemaṃ,
Pariyesissāmi nibbutiṃ.

8.

91 Yaṃnūnimaṃ pūtikāyaṃ,
nānākuṇapapūritaṃ;
Chaḍḍayitvāna gaccheyyaṃ,
anapekkho anatthiko.

9.

92 Atthi hehiti so maggo,
na so sakkā na hetuye;
Pariyesissāmi taṃ maggaṃ,
bhavato parimuttiyā.

10.

93 Yathāpi dukkhe vijjante,
sukhaṃ nāmapi vijjati;
Evaṃ bhave vijjamāne,
vibhavopi icchitabbako.

11.

94 Yathāpi uṇhe vijjante,
aparaṃ vijjati sītalaṃ;
Evaṃ tividhaggi vijjante,
nibbānaṃ icchitabbakaṃ.

12.

95 Yathāpi pāpe vijjante,
kalyāṇamapi vijjati;
Evamevaṃ jāti vijjante,
ajātipicchitabbakaṃ.

13.

96 Yathā gūthagato puriso,
taḷākaṃ disvāna pūritaṃ;
Na gavesati taṃ taḷākaṃ,
na doso taḷākassa so.

14.

97 Evaṃ kilesamaladhovaṃ,
vijjante amatantaḷe;
Na gavesati taṃ taḷākaṃ,
na doso amatantaḷe.

15.

98 Yathā arīhi pariruddho,
vijjante gamanampathe;
Na palāyati so puriso,
na doso añjasassa so.

16.

99 Evaṃ kilesapariruddho,
vijjamāne sive pathe;
Na gavesati taṃ maggaṃ,
na doso sivamañjase.

17.

100 Yathāpi byādhito puriso,
vijjamāne tikicchake;
Na tikicchāpeti taṃ byādhiṃ,
na doso so tikicchake.

18.

101 Evaṃ kilesabyādhīhi,
Dukkhito paripīḷito;
Na gavesati taṃ ācariyaṃ,
Na doso so vināyake.

19.

102 Yathāpi kuṇapaṃ puriso,
kaṇṭhe baddhaṃ jigucchiya;
Mocayitvāna gaccheyya,
sukhī serī sayaṃvasī.

20.

103 Tathevimaṃ pūtikāyaṃ,
nānākuṇapasañcayaṃ;
Chaḍḍayitvāna gaccheyyaṃ,
anapekkho anatthiko.

21.

104 Yathā uccāraṭṭhānamhi,
karīsaṃ naranāriyo;
Chaḍḍayitvāna gacchanti,
anapekkhā anatthikā.

22.

105 Evamevāhaṃ imaṃ kāyaṃ,
nānākuṇapapūritaṃ;
Chaḍḍayitvāna gacchissaṃ,
vaccaṃ katvā yathā kuṭiṃ.

23.

106 Yathāpi jajjaraṃ nāvaṃ,
paluggaṃ udagāhiniṃ;
Sāmī chaḍḍetvā gacchanti,
anapekkhā anatthikā.

24.

107 Evamevāhaṃ imaṃ kāyaṃ,
navacchiddaṃ dhuvassavaṃ;
Chaḍḍayitvāna gacchissaṃ,
jiṇṇanāvaṃva sāmikā.

25.

108 Yathāpi puriso corehi,
gacchanto bhaṇḍamādiya;
Bhaṇḍacchedabhayaṃ disvā,
chaḍḍayitvāna gacchati.

26.

109 Evamevaṃ ayaṃ kāyo,
mahācorasamo viya;
Pahāyimaṃ gamissāmi,
kusalacchedanā bhayā’.

27.

110 Evāhaṃ cintayitvāna,
nekakoṭisataṃ dhanaṃ;
Nāthānāthānaṃ datvāna,
himavantamupāgamiṃ.

28.

111 Himavantassāvidūre,
dhammiko nāma pabbato;
Assamo sukato mayhaṃ,
paṇṇasālā sumāpitā.

29.

112 Caṅkamaṃ tattha māpesiṃ,
pañcadosavivajjitaṃ;
Aṭṭhaguṇasamupetaṃ,
abhiññābalamāhariṃ.

30.

113 Sāṭakaṃ pajahiṃ tattha,
navadosamupāgataṃ;
Vākacīraṃ nivāsesiṃ,
dvādasaguṇamupāgataṃ.

31.

114 Aṭṭhadosasamākiṇṇaṃ,
pajahiṃ paṇṇasālakaṃ;
Upāgamiṃ rukkhamūlaṃ,
guṇe dasahupāgataṃ.

32.

115 Vāpitaṃ ropitaṃ dhaññaṃ,
pajahiṃ niravasesato;
Anekaguṇasampannaṃ,
pavattaphalamādiyiṃ.

33.

116 Tatthappadhānaṃ padahiṃ,
nisajjaṭṭhānacaṅkame;
Abbhantaramhi sattāhe,
abhiññābalapāpuṇiṃ.

34.

117 Evaṃ me siddhippattassa,
vasībhūtassa sāsane;
Dīpaṅkaro nāma jino,
uppajji lokanāyako.

35.

118 Uppajjante ca jāyante,
bujjhante dhammadesane;
Caturo nimitte nāddasaṃ,
jhānaratisamappito.

36.

119 Paccantadesavisaye,
nimantetvā tathāgataṃ;
Tassa āgamanaṃ maggaṃ,
sodhenti tuṭṭhamānasā.

37.

120 Ahaṃ tena samayena,
nikkhamitvā sakassamā;
Dhunanto vākacīrāni,
gacchāmi ambare tadā.

38.

121 Vedajātaṃ janaṃ disvā,
tuṭṭhahaṭṭhaṃ pamoditaṃ;
Orohitvāna gaganā,
manusse pucchi tāvade.

39.

122 ‘Tuṭṭhahaṭṭho pamudito,
vedajāto mahājano;
Kassa sodhīyati maggo,
añjasaṃ vaṭumāyanaṃ’.

40.

123 Te me puṭṭhā viyākaṃsu,
‘buddho loke anuttaro;
Dīpaṅkaro nāma jino,
uppajji lokanāyako;
Tassa sodhīyati maggo,
añjasaṃ vaṭumāyanaṃ’.

41.

124 Buddhotivacanaṃ sutvāna,
pīti uppajji tāvade;
Buddho buddhoti kathayanto,
somanassaṃ pavedayiṃ.

42.

125 Tattha ṭhatvā vicintesiṃ,
tuṭṭho saṃviggamānaso;
‘Idha bījāni ropissaṃ,
khaṇo ve mā upaccagā’.

43.

126 ‘Yadi buddhassa sodhetha,
ekokāsaṃ dadātha me;
Ahampi sodhayissāmi,
añjasaṃ vaṭumāyanaṃ’.

44.

127 Adaṃsu te mamokāsaṃ,
sodhetuṃ añjasaṃ tadā;
Buddho buddhoti cintento,
maggaṃ sodhemahaṃ tadā.

45.

128 Aniṭṭhite mamokāse,
dīpaṅkaro mahāmuni;
Catūhi satasahassehi,
chaḷabhiññehi tādihi;
Khīṇāsavehi vimalehi,
paṭipajji añjasaṃ jino.

46.

129 Paccuggamanā vattanti,
vajjanti bheriyo bahū;
Āmoditā naramarū,
sādhukāraṃ pavattayuṃ.

47.

130 Devā manusse passanti,
manussāpi ca devatā;
Ubhopi te pañjalikā,
anuyanti tathāgataṃ.

48.

131 Devā dibbehi turiyehi,
manussā mānusehi ca;
Ubhopi te vajjayantā,
anuyanti tathāgataṃ.

49.

132 Dibbaṃ mandāravaṃ pupphaṃ,
padumaṃ pārichattakaṃ;
Disodisaṃ okiranti,
ākāsanabhagatā marū.

50.

133 Dibbaṃ candanacuṇṇañca,
varagandhañca kevalaṃ;
Disodisaṃ okiranti,
ākāsanabhagatā marū.

51.

134 Campakaṃ saralaṃ nīpaṃ,
nāgapunnāgaketakaṃ;
Disodisaṃ ukkhipanti,
bhūmitalagatā narā.

52.

135 Kese muñcitvāhaṃ tattha,
vākacīrañca cammakaṃ;
Kalale pattharitvāna,
avakujjo nipajjahaṃ.

53.

136 ‘Akkamitvāna maṃ buddho,
saha sissehi gacchatu;
Mā naṃ kalale akkamittha,
hitāya me bhavissati’.

54.

137 Pathaviyaṃ nipannassa,
evaṃ me āsi cetaso;
‘Icchamāno ahaṃ ajja,
kilese jhāpaye mama.

55.

138 Kiṃ me aññātavesena,
dhammaṃ sacchikatenidha;
Sabbaññutaṃ pāpuṇitvā,
buddho hessaṃ sadevake.

56.

139 Kiṃ me ekena tiṇṇena,
purisena thāmadassinā;
Sabbaññutaṃ pāpuṇitvā,
santāressaṃ sadevakaṃ.

57.

140 Iminā me adhikārena,
katena purisuttame;
Sabbaññutaṃ pāpuṇitvā,
tāremi janataṃ bahuṃ.

58.

141 Saṃsārasotaṃ chinditvā,
viddhaṃsetvā tayo bhave;
Dhammanāvaṃ samāruyha,
santāressaṃ sadevakaṃ.

59.

142 Manussattaṃ liṅgasampatti,
hetu satthāradassanaṃ;
Pabbajjā guṇasampatti,
adhikāro ca chandatā;
Aṭṭhadhammasamodhānā,
abhinīhāro samijjhati’.

60.

143 Dīpaṅkaro lokavidū,
āhutīnaṃ paṭiggaho;
Ussīsake maṃ ṭhatvāna,
idaṃ vacanamabravi.

61.

144 ‘Passatha imaṃ tāpasaṃ,
jaṭilaṃ uggatāpanaṃ;
Aparimeyyito kappe,
buddho loke bhavissati.

62.

145 Ahu kapilavhayā rammā,
nikkhamitvā tathāgato;
Padhānaṃ padahitvāna,
katvā dukkarakārikaṃ.

63.

146 Ajapālarukkhamūlasmiṃ,
nisīditvā tathāgato;
Tattha pāyāsaṃ paggayha,
nerañjaramupehiti.

64.

147 Nerañjarāya tīramhi,
pāyāsaṃ ada so jino;
Paṭiyattavaramaggena,
bodhimūlamupehiti.

65.

148 Tato padakkhiṇaṃ katvā,
bodhimaṇḍaṃ anuttaro;
Assattharukkhamūlamhi,
bujjhissati mahāyaso.

66.

149 Imassa janikā mātā,
māyā nāma bhavissati;
Pitā suddhodano nāma,
ayaṃ hessati gotamo.

67.

150 Anāsavā vītarāgā,
santacittā samāhitā;
Kolito upatisso ca,
aggā hessanti sāvakā;
Ānando nāmupaṭṭhāko,
upaṭṭhissatimaṃ jinaṃ.

68.

151 Khemā uppalavaṇṇā ca,
aggā hessanti sāvikā;
Anāsavā vītarāgā,
santacittā samāhitā;
Bodhi tassa bhagavato,
assatthoti pavuccati.

69.

152 Citto ca hatthāḷavako,
aggā hessantupaṭṭhakā;
Uttarā nandamātā ca,
aggā hessantupaṭṭhikā’.

70.

153 Idaṃ sutvāna vacanaṃ,
asamassa mahesino;
Āmoditā naramarū,
buddhabījaṃ kira ayaṃ.

71.

154 Ukkuṭṭhisaddā vattanti,
apphoṭenti hasanti ca;
Katañjalī namassanti,
dasasahassī sadevakā.

72.

155 ‘Yadimassa lokanāthassa,
virajjhissāma sāsanaṃ;
Anāgatamhi addhāne,
hessāma sammukhā imaṃ.

73.

156 Yathā manussā nadiṃ tarantā,
Paṭititthaṃ virajjhiya;
Heṭṭhātitthe gahetvāna,
Uttaranti mahānadiṃ.

74.

157 Evamevaṃ mayaṃ sabbe,
yadi muñcāmimaṃ jinaṃ;
Anāgatamhi addhāne,
hessāma sammukhā imaṃ’.

75.

158 Dīpaṅkaro lokavidū,
āhutīnaṃ paṭiggaho;
Mama kammaṃ pakittetvā,
dakkhiṇaṃ pādamuddhari.

76.

159 Ye tatthāsuṃ jinaputtā,
Padakkhiṇamakaṃsu maṃ;
Devā manussā asurā ca,
Abhivādetvāna pakkamuṃ.

77.

160 Dassanaṃ me atikkante,
sasaṃghe lokanāyake;
Sayanā vuṭṭhahitvāna,
pallaṅkaṃ ābhujiṃ tadā.

78.

161 Sukhena sukhito homi,
pāmojjena pamodito;
Pītiyā ca abhissanno,
pallaṅkaṃ ābhujiṃ tadā.

79.

162 Pallaṅkena nisīditvā,
evaṃ cintesahaṃ tadā;
‘Vasībhūto ahaṃ jhāne,
abhiññāsu pāramiṅgato.

80.

163 Sahassiyamhi lokamhi,
isayo natthi me samā;
Asamo iddhidhammesu,
alabhiṃ īdisaṃ sukhaṃ’.

81.

164 Pallaṅkābhujane mayhaṃ,
dasasahassādhivāsino;
Mahānādaṃ pavattesuṃ,
‘dhuvaṃ buddho bhavissasi.

82.

165 Yā pubbe bodhisattānaṃ,
pallaṅkavaramābhuje;
Nimittāni padissanti,
tāni ajja padissare.

83.

166 Sītaṃ byapagataṃ hoti,
uṇhañca upasammati;
Tāni ajja padissanti,
dhuvaṃ buddho bhavissasi.

84.

167 Dasasahassī lokadhātū,
nissaddā honti nirākulā;
Tāni ajja padissanti,
dhuvaṃ buddho bhavissasi.

85.

168 Mahāvātā na vāyanti,
na sandanti savantiyo;
Tāni ajja padissanti,
dhuvaṃ buddho bhavissasi.

86.

169 Thalajā dakajā pupphā,
sabbe pupphanti tāvade;
Tepajja pupphitā sabbe,
dhuvaṃ buddho bhavissasi.

87.

170 Latā vā yadi vā rukkhā,
phalabhārā honti tāvade;
Tepajja phalitā sabbe,
dhuvaṃ buddho bhavissasi.

88.

171 Ākāsaṭṭhā ca bhūmaṭṭhā,
ratanā jotanti tāvade;
Tepajja ratanā jotanti,
dhuvaṃ buddho bhavissasi.

89.

172 Mānussakā ca dibbā ca,
turiyā vajjanti tāvade;
Tepajjubho abhiravanti,
dhuvaṃ buddho bhavissasi.

90.

173 Vicitrapupphā gaganā,
abhivassanti tāvade;
Tepi ajja pavassanti,
dhuvaṃ buddho bhavissasi.

91.

174 Mahāsamuddo ābhujati,
dasasahassī pakampati;
Tepajjubho abhiravanti,
dhuvaṃ buddho bhavissasi.

92.

175 Nirayepi dasasahasse,
aggī nibbanti tāvade;
Tepajja nibbutā aggī,
dhuvaṃ buddho bhavissasi.

93.

176 Vimalo hoti sūriyo,
sabbā dissanti tārakā;
Tepi ajja padissanti,
dhuvaṃ buddho bhavissasi.

94.

177 Anovaṭṭhena udakaṃ,
mahiyā ubbhijji tāvade;
Tampajjubbhijjate mahiyā,
dhuvaṃ buddho bhavissasi.

95.

178 Tārāgaṇā virocanti,
nakkhattā gaganamaṇḍale;
Visākhā candimāyuttā,
dhuvaṃ buddho bhavissasi.

96.

179 Bilāsayā darīsayā,
nikkhamanti sakāsayā;
Tepajja āsayā chuddhā,
dhuvaṃ buddho bhavissasi.

97.

180 Na honti aratī sattānaṃ,
santuṭṭhā honti tāvade;
Tepajja sabbe santuṭṭhā,
dhuvaṃ buddho bhavissasi.

98.

181 Rogā tadupasammanti,
jighacchā ca vinassati;
Tāni ajja padissanti,
dhuvaṃ buddho bhavissasi.

99.

182 Rāgo tadā tanu hoti,
doso moho vinassati;
Tepajja vigatā sabbe,
dhuvaṃ buddho bhavissasi.

100.

183 Bhayaṃ tadā na bhavati,
ajjapetaṃ padissati;
Tena liṅgena jānāma,
dhuvaṃ buddho bhavissasi.

101.

184 Rajonuddhaṃsati uddhaṃ,
ajjapetaṃ padissati;
Tena liṅgena jānāma,
dhuvaṃ buddho bhavissasi.

102.

185 Aniṭṭhagandho pakkamati,
dibbagandho pavāyati;
Sopajja vāyati gandho,
dhuvaṃ buddho bhavissasi.

103.

186 Sabbe devā padissanti,
ṭhapayitvā arūpino;
Tepajja sabbe dissanti,
dhuvaṃ buddho bhavissasi.

104.

187 Yāvatā nirayā nāma,
sabbe dissanti tāvade;
Tepajja sabbe dissanti,
dhuvaṃ buddho bhavissasi.

105.

188 Kuṭṭā kavāṭā selā ca,
na hontāvaraṇā tadā;
Ākāsabhūtā tepajja,
dhuvaṃ buddho bhavissasi.

106.

189 Cutī ca upapatti ca,
khaṇe tasmiṃ na vijjati;
Tānipajja padissanti,
dhuvaṃ buddho bhavissasi.

107.

190 Daḷhaṃ paggaṇha vīriyaṃ,
mā nivatta abhikkama;
Mayampetaṃ vijānāma,
dhuvaṃ buddho bhavissasi’.

108.

191 Buddhassa vacanaṃ sutvā,
dasasahassīna cūbhayaṃ;
Tuṭṭhahaṭṭho pamodito,
evaṃ cintesahaṃ tadā.

109.

192 ‘Advejjhavacanā buddhā,
Amoghavacanā jinā;
Vitathaṃ natthi buddhānaṃ,
Dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ.

110.

193 Yathā khittaṃ nabhe leḍḍu,
Dhuvaṃ patati bhūmiyaṃ;
Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ,
Vacanaṃ dhuvasassataṃ;
Vitathaṃ natthi buddhānaṃ,
Dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ.

111.

194 Yathāpi sabbasattānaṃ,
Maraṇaṃ dhuvasassataṃ;
Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ,
Vacanaṃ dhuvasassataṃ;
Vitathaṃ natthi buddhānaṃ,
Dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ.

112.

195 Yathā rattikkhaye patte,
Sūriyuggamanaṃ dhuvaṃ;
Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ,
Vacanaṃ dhuvasassataṃ;
Vitathaṃ natthi buddhānaṃ,
Dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ.

113.

196 Yathā nikkhantasayanassa,
Sīhassa nadanaṃ dhuvaṃ;
Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ,
Vacanaṃ dhuvasassataṃ;
Vitathaṃ natthi buddhānaṃ,
Dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ.

114.

197 Yathā āpannasattānaṃ,
Bhāramoropanaṃ dhuvaṃ;
Tatheva buddhaseṭṭhānaṃ,
Vacanaṃ dhuvasassataṃ;
Vitathaṃ natthi buddhānaṃ,
Dhuvaṃ buddho bhavāmahaṃ.

115.

198 Handa buddhakare dhamme,
vicināmi ito cito;
Uddhaṃ adho dasa disā,
yāvatā dhammadhātuyā’.

116.

199 Vicinanto tadā dakkhiṃ,
paṭhamaṃ dānapāramiṃ ;
Pubbakehi mahesīhi,
anuciṇṇaṃ mahāpathaṃ.

117.

200 ‘Imaṃ tvaṃ paṭhamaṃ tāva,
daḷhaṃ katvā samādiya;
Dānapāramitaṃ gaccha,
yadi bodhiṃ pattumicchasi.

118.

201 Yathāpi kumbho sampuṇṇo,
yassa kassaci adhokato;
Vamatevudakaṃ nissesaṃ,
na tattha parirakkhati.

119.

202 Tatheva yācake disvā,
hīnamukkaṭṭhamajjhime;
Dadāhi dānaṃ nissesaṃ,
kumbho viya adhokato.

120.

203 Na hete ettakāyeva,
buddhadhammā bhavissare;
Aññepi vicinissāmi,
ye dhammā bodhipācanā’.

121.

204 Vicinanto tadā dakkhiṃ,
dutiyaṃ sīlapāramiṃ ;
Pubbakehi mahesīhi,
āsevitanisevitaṃ.

122.

205 ‘Imaṃ tvaṃ dutiyaṃ tāva,
daḷhaṃ katvā samādiya;
Sīlapāramitaṃ gaccha,
yadi bodhiṃ pattumicchasi.

123.

206 Yathāpi camarī vālaṃ,
kismiñci paṭilaggitaṃ;
Upeti maraṇaṃ tattha,
na vikopeti vāladhiṃ.

124.

207 Tatheva tvaṃ catūsu bhūmīsu,
Sīlāni paripūraya;
Parirakkha sabbadā sīlaṃ,
Camarī viya vāladhiṃ.

125.

208 Na hete ettakāyeva,
buddhadhammā bhavissare;
Aññepi vicinissāmi,
ye dhammā bodhipācanā’.

126.

209 Vicinanto tadā dakkhiṃ,
tatiyaṃ nekkhammapāramiṃ ;
Pubbakehi mahesīhi,
āsevitanisevitaṃ.

127.

210 ‘Imaṃ tvaṃ tatiyaṃ tāva,
daḷhaṃ katvā samādiya;
Nekkhammapāramitaṃ gaccha,
yadi bodhiṃ pattumicchasi.

128.

211 Yathā andughare puriso,
ciravuttho dukhaṭṭito;
Na tattha rāgaṃ janesi,
muttiṃyeva gavesati.

129.

212 Tatheva tvaṃ sabbabhave,
passa andughare viya;
Nekkhammābhimukho hohi,
bhavato parimuttiyā.

130.

213 Na hete ettakāyeva,
buddhadhammā bhavissare;
Aññepi vicinissāmi,
ye dhammā bodhipācanā’.

131.

214 Vicinanto tadā dakkhiṃ,
catutthaṃ paññāpāramiṃ ;
Pubbakehi mahesīhi,
āsevitanisevitaṃ.

132.

215 ‘Imaṃ tvaṃ catutthaṃ tāva,
daḷhaṃ katvā samādiya;
Paññāpāramitaṃ gaccha,
yadi bodhiṃ pattumicchasi.

133.

216 Yathāpi bhikkhu bhikkhanto,
hīnamukkaṭṭhamajjhime;
Kulāni na vivajjento,
evaṃ labhati yāpanaṃ.

134.

217 Tatheva tvaṃ sabbakālaṃ,
paripucchaṃ budhaṃ janaṃ;
Paññāpāramitaṃ gantvā,
sambodhiṃ pāpuṇissasi.

135.

218 Na hete ettakāyeva,
buddhadhammā bhavissare;
Aññepi vicinissāmi,
ye dhammā bodhipācanā’.

136.

219 Vicinanto tadā dakkhiṃ,
pañcamaṃ vīriyapāramiṃ ;
Pubbakehi mahesīhi,
āsevitanisevitaṃ.

137.

220 ‘Imaṃ tvaṃ pañcamaṃ tāva,
daḷhaṃ katvā samādiya;
Vīriyapāramitaṃ gaccha,
yadi bodhiṃ pattumicchasi.

138.

221 Yathāpi sīho migarājā,
nisajjaṭṭhānacaṅkame;
Alīnavīriyo hoti,
paggahitamano sadā.

139.

222 Tatheva tvaṃ sabbabhave,
paggaṇha vīriyaṃ daḷhaṃ;
Vīriyapāramitaṃ gantvā,
sambodhiṃ pāpuṇissasi.

140.

223 Na hete ettakāyeva,
buddhadhammā bhavissare;
Aññepi vicinissāmi,
ye dhammā bodhipācanā’.

141.

224 Vicinanto tadā dakkhiṃ,
chaṭṭhamaṃ khantipāramiṃ ;
Pubbakehi mahesīhi,
āsevitanisevitaṃ.

142.

225 ‘Imaṃ tvaṃ chaṭṭhamaṃ tāva,
daḷhaṃ katvā samādiya;
Tattha advejjhamānaso,
sambodhiṃ pāpuṇissasi.

143.

226 Yathāpi pathavī nāma,
sucimpi asucimpi ca;
Sabbaṃ sahati nikkhepaṃ,
na karoti paṭighaṃ tayā.

144.

227 Tatheva tvampi sabbesaṃ,
sammānāvamānakkhamo;
Khantipāramitaṃ gantvā,
sambodhiṃ pāpuṇissasi.

145.

228 Na hete ettakāyeva,
buddhadhammā bhavissare;
Aññepi vicinissāmi,
ye dhammā bodhipācanā’.

146.

229 Vicinanto tadā dakkhiṃ,
sattamaṃ saccapāramiṃ ;
Pubbakehi mahesīhi,
āsevitanisevitaṃ.

147.

230 ‘Imaṃ tvaṃ sattamaṃ tāva,
daḷhaṃ katvā samādiya;
Tattha advejjhavacano,
sambodhiṃ pāpuṇissasi.

148.

231 Yathāpi osadhī nāma,
tulābhūtā sadevake;
Samaye utuvasse vā,
na vokkamati vīthito.

149.

232 Tatheva tvampi saccesu,
mā vokkama hi vīthito;
Saccapāramitaṃ gantvā,
sambodhiṃ pāpuṇissasi.

150.

233 Na hete ettakāyeva,
buddhadhammā bhavissare;
Aññepi vicinissāmi,
ye dhammā bodhipācanā’.

151.

234 Vicinanto tadā dakkhiṃ,
Aṭṭhamaṃ adhiṭṭhānapāramiṃ ;
Pubbakehi mahesīhi,
Āsevitanisevitaṃ.

152.

235 ‘Imaṃ tvaṃ aṭṭhamaṃ tāva,
daḷhaṃ katvā samādiya;
Tattha tvaṃ acalo hutvā,
sambodhiṃ pāpuṇissasi.

153.

236 Yathāpi pabbato selo,
acalo suppatiṭṭhito;
Na kampati bhusavātehi,
sakaṭṭhāneva tiṭṭhati.

154.

237 Tatheva tvampi adhiṭṭhāne,
Sabbadā acalo bhava;
Adhiṭṭhānapāramitaṃ gantvā,
Sambodhiṃ pāpuṇissasi.

155.

238 Na hete ettakāyeva,
buddhadhammā bhavissare;
Aññepi vicinissāmi,
ye dhammā bodhipācanā’.

156.

239 Vicinanto tadā dakkhiṃ,
navamaṃ mettāpāramiṃ ;
Pubbakehi mahesīhi,
āsevitanisevitaṃ.

157.

240 ‘Imaṃ tvaṃ navamaṃ tāva,
daḷhaṃ katvā samādiya;
Mettāya asamo hohi,
yadi bodhiṃ pattumicchasi.

158.

241 Yathāpi udakaṃ nāma,
kalyāṇe pāpake jane;
Samaṃ pharati sītena,
pavāheti rajomalaṃ.

159.

242 Tatheva tvaṃ hitāhite,
samaṃ mettāya bhāvaya;
Mettāpāramitaṃ gantvā,
sambodhiṃ pāpuṇissasi.

160.

243 Na hete ettakāyeva,
buddhadhammā bhavissare;
Aññepi vicinissāmi,
ye dhammā bodhipācanā’.

161.

244 Vicinanto tadā dakkhiṃ,
dasamaṃ upekkhāpāramiṃ ;
Pubbakehi mahesīhi,
āsevitanisevitaṃ.

162.

245 ‘Imaṃ tvaṃ dasamaṃ tāva,
daḷhaṃ katvā samādiya;
Tulābhūto daḷho hutvā,
sambodhiṃ pāpuṇissasi.

163.

246 Yathāpi pathavī nāma,
nikkhittaṃ asuciṃ suciṃ;
Upekkhati ubhopete,
kopānunayavajjitā.

164.

247 Tatheva tvaṃ sukhadukkhe,
tulābhūto sadā bhava;
Upekkhāpāramitaṃ gantvā,
sambodhiṃ pāpuṇissasi.

165.

248 Ettakāyeva te loke,
ye dhammā bodhipācanā;
Tatuddhaṃ natthi aññatra,
daḷhaṃ tattha patiṭṭhaha’.

166.

249 Ime dhamme sammasato,
sabhāvasarasalakkhaṇe;
Dhammatejena vasudhā,
dasasahassī pakampatha.

167.

250 Calatī ravatī pathavī,
ucchuyantaṃva pīḷitaṃ;
Telayante yathā cakkaṃ,
evaṃ kampati medanī.

168.

251 Yāvatā parisā āsi,
buddhassa parivesane;
Pavedhamānā sā tattha,
mucchitā seti bhūmiyaṃ.

169.

252 Ghaṭānekasahassāni,
kumbhīnañca satā bahū;
Sañcuṇṇamathitā tattha,
aññamaññaṃ paghaṭṭitā.

170.

253 Ubbiggā tasitā bhītā,
bhantā byathitamānasā;
Mahājanā samāgamma,
dīpaṅkaramupāgamuṃ.

171.

254 ‘Kiṃ bhavissati lokassa,
kalyāṇamatha pāpakaṃ;
Sabbo upadduto loko,
taṃ vinodehi cakkhuma’.

172.

255 Tesaṃ tadā saññapesi,
dīpaṅkaro mahāmuni;
‘Visaṭṭhā hotha mā bhetha,
imasmiṃ pathavikampane.

173.

256 Yamahaṃ ajja byākāsiṃ,
buddho loke bhavissati;
Eso sammasati dhammaṃ,
pubbakaṃ jinasevitaṃ.

174.

257 Tassa sammasato dhammaṃ,
buddhabhūmiṃ asesato;
Tenāyaṃ kampitā pathavī,
dasasahassī sadevake’.

175.

258 Buddhassa vacanaṃ sutvā,
mano nibbāyi tāvade;
Sabbe maṃ upasaṅkamma,
punāpi abhivandisuṃ.

176.

259 Samādiyitvā buddhaguṇaṃ,
daḷhaṃ katvāna mānasaṃ;
Dīpaṅkaraṃ namassitvā,
āsanā vuṭṭhahiṃ tadā.

177.

260 Dibbaṃ mānusakaṃ pupphaṃ,
devā mānusakā ubho;
Samokiranti pupphehi,
vuṭṭhahantassa āsanā.

178.

261 Vedayanti ca te sotthiṃ,
devā mānusakā ubho;
‘Mahantaṃ patthitaṃ tuyhaṃ,
taṃ labhassu yathicchitaṃ.

179.

262 Sabbītiyo vivajjantu,
Soko rogo vinassatu;
Mā te bhavantvantarāyā,
Phusa khippaṃ bodhimuttamaṃ.

180.

263 Yathāpi samaye patte,
pupphanti pupphino dumā;
Tatheva tvaṃ mahāvīra,
buddhañāṇena pupphasi.

181.

264 Yathā ye keci sambuddhā,
pūrayuṃ dasa pāramī;
Tatheva tvaṃ mahāvīra,
pūraya dasa pāramī.

182.

265 Yathā ye keci sambuddhā,
bodhimaṇḍamhi bujjhare;
Tatheva tvaṃ mahāvīra,
bujjhassu jinabodhiyaṃ.

183.

266 Yathā ye keci sambuddhā,
dhammacakkaṃ pavattayuṃ;
Tatheva tvaṃ mahāvīra,
dhammacakkaṃ pavattaya.

184.

267 Puṇṇamāye yathā cando,
parisuddho virocati;
Tatheva tvaṃ puṇṇamano,
viroca dasasahassiyaṃ.

185.

268 Rāhumutto yathā sūriyo,
tāpena atirocati;
Tatheva lokā muñcitvā,
viroca siriyā tuvaṃ.

186.

269 Yathā yā kāci nadiyo,
osaranti mahodadhiṃ;
Evaṃ sadevakā lokā,
osarantu tavantike’.

187.

270 Tehi thutappasattho so,
Dasa dhamme samādiya;
Te dhamme paripūrento,
Pavanaṃ pāvisī tadā”ti. (268)

271 Sumedhapatthanākathā niṭṭhitā.