
-
-
- Khuddakapāṭhapāḷi
- Dhammapadapāḷi
- Udānapāḷi
- Itivuttakapāḷi
- Suttanipātapāḷi
- Vimānavatthupāḷi
- Petavatthupāḷi
- Theragāthāpāḷi
- Therīgāthāpāḷi
- Therāpadānapāḷi
- Therīapadānapāḷi
- Buddhavaṃsapāḷi
- Cariyāpiṭakapāḷi
- Jātakapāḷi
- Jātakapāḷi
- Mahāniddesapāḷi
- Cūḷaniddesapāḷi
- Paṭisambhidāmaggapāḷi
- Nettipāḷi
- Peṭakopadesapāḷi
- Milindapañhapāḷi
-
1 Ratanacaṅkamanakaṇḍa
Ratanacaṅkamanakaṇḍa
1.
2 Brahmā ca lokādhipatī sahampatī, |
Katañjalī anadhivaraṃ ayācatha; |
“Santīdha sattāpparajakkhajātikā, |
Desehi dhammaṃ anukampimaṃ pajaṃ”. |
2.
3 Sampannavijjācaraṇassa tādino, |
Jutindharassantimadehadhārino; |
Tathāgatassappaṭipuggalassa, |
Uppajji kāruññatā sabbasatte. |
3.
4 “Na hete jānanti sadevamānusā, |
Buddho ayaṃ kīdisako naruttamo; |
Iddhibalaṃ paññābalañca kīdisaṃ, |
Buddhabalaṃ lokahitassa kīdisaṃ. |
4.
5 Na hete jānanti sadevamānusā, |
Buddho ayaṃ edisako naruttamo; |
Iddhibalaṃ paññābalañca edisaṃ, |
Buddhabalaṃ lokahitassa edisaṃ. |
5.
6 Handāhaṃ dassayissāmi, |
buddhabalamanuttaraṃ; |
Caṅkamaṃ māpayissāmi, |
nabhe ratanamaṇḍitaṃ”. |
6.
7 Bhummā mahārājikā tāvatiṃsā, |
Yāmā ca devā tusitā ca nimmitā; |
Paranimmitā yepi ca brahmakāyikā, |
Ānanditā vipulamakaṃsu ghosaṃ. |
7.
8 Obhāsitā ca pathavī sadevakā, |
Puthū ca lokantarikā asaṃvutā; |
Tamo ca tibbo vihato tadā ahu, |
Disvāna accherakaṃ pāṭihīraṃ. |
8.
9 Sadevagandhabbamanussarakkhase, |
Ābhā uḷārā vipulā ajāyatha; |
Imasmiṃ loke parasmiñcobhayasmiṃ, |
Adho ca uddhaṃ tiriyañca vitthataṃ. |
9.
10 Sattuttamo anadhivaro vināyako, |
Satthā ahū devamanussapūjito; |
Mahānubhāvo satapuññalakkhaṇo, |
Dassesi accherakaṃ pāṭihīraṃ. |
10.
11 So yācito devavarena cakkhumā, |
Atthaṃ samekkhitvā tadā naruttamo; |
Caṅkamaṃ māpayi lokanāyako, |
Suniṭṭhitaṃ sabbaratananimmitaṃ. |
11.
12 Iddhī ca ādesanānusāsanī, |
Tipāṭihīre bhagavā vasī ahu; |
Caṅkamaṃ māpayi lokanāyako, |
Suniṭṭhitaṃ sabbaratananimmitaṃ. |
12.
13 Dasasahassīlokadhātuyā, |
Sinerupabbatuttame; |
Thambheva dassesi paṭipāṭiyā, |
Caṅkame ratanāmaye. |
13.
14 Dasasahassī atikkamma, |
caṅkamaṃ māpayī jino; |
Sabbasoṇṇamayā passe, |
caṅkame ratanāmaye. |
14.
15 Tulāsaṅghāṭānuvaggā, |
sovaṇṇaphalakatthatā; |
Vedikā sabbasovaṇṇā, |
dubhato passesu nimmitā. |
15.
16 Maṇimuttāvālikākiṇṇā, |
nimmito ratanāmayo; |
Obhāseti disā sabbā, |
sataraṃsīva uggato. |
16.
17 Tasmiṃ caṅkamane dhīro, |
dvattiṃsavaralakkhaṇo; |
Virocamāno sambuddho, |
caṅkame caṅkamī jino. |
17.
18 Dibbaṃ mandāravaṃ pupphaṃ, |
padumaṃ pārichattakaṃ; |
Caṅkamane okiranti, |
sabbe devā samāgatā. |
18.
19 Passanti taṃ devasaṅghā, |
dasasahassī pamoditā; |
Namassamānā nipatanti, |
tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā. |
19.
20 Tāvatiṃsā ca yāmā ca, |
tusitā cāpi devatā; |
Nimmānaratino devā, |
ye devā vasavattino; |
Udaggacittā sumanā, |
passanti lokanāyakaṃ. |
20.
21 Sadevagandhabbamanussarakkhasā, |
Nāgā supaṇṇā atha vāpi kinnarā; |
Passanti taṃ lokahitānukampakaṃ, |
Nabheva accuggatacandamaṇḍalaṃ. |
21.
22 Ābhassarā subhakiṇhā, |
Vehapphalā akaniṭṭhā ca devatā; |
Susuddhasukkavatthavasanā, |
Tiṭṭhanti pañjalīkatā. |
22.
23 Muñcanti pupphaṃ pana pañcavaṇṇikaṃ, |
Mandāravaṃ candanacuṇṇamissitaṃ; |
Bhamenti celāni ca ambare tadā, |
“Aho jino lokahitānukampako. |
23.
24 Tuvaṃ satthā ca ketū ca, |
dhajo yūpo ca pāṇinaṃ; |
Parāyaṇo patiṭṭhā ca, |
dīpo ca dvipaduttamo”. |
24.
25 Dasasahassīlokadhātuyā, |
Devatāyo mahiddhikā; |
Parivāretvā namassanti, |
Tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā. |
25.
26 Devatā devakaññā ca, |
pasannā tuṭṭhamānasā; |
Pañcavaṇṇikapupphehi, |
pūjayanti narāsabhaṃ. |
26.
27 Passanti taṃ devasaṅghā, |
pasannā tuṭṭhamānasā; |
Pañcavaṇṇikapupphehi, |
pūjayanti narāsabhaṃ. |
27.
28 “Aho acchariyaṃ loke, |
abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ; |
Na medisaṃ bhūtapubbaṃ, |
accheraṃ lomahaṃsanaṃ”. |
28.
29 Sakasakamhi bhavane, |
nisīditvāna devatā; |
Hasanti tā mahāhasitaṃ, |
disvānaccherakaṃ nabhe. |
29.
30 Ākāsaṭṭhā ca bhūmaṭṭhā, |
tiṇapanthanivāsino; |
Katañjalī namassanti, |
tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā. |
30.
31 Yepi dīghāyukā nāgā, |
puññavanto mahiddhikā; |
Pamoditā namassanti, |
pūjayanti naruttamaṃ. |
31.
32 Saṅgītiyo pavattenti, |
ambare anilañjase; |
Cammanaddhāni vādenti, |
disvānaccherakaṃ nabhe. |
32.
33 Saṅkhā ca paṇavā ceva, |
athopi ḍiṇḍimā bahū; |
Antalikkhasmiṃ vajjanti, |
disvānaccherakaṃ nabhe. |
33.
34 “Abbhuto vata no ajja, |
uppajji lomahaṃsano; |
Dhuvamatthasiddhiṃ labhāma, |
khaṇo no paṭipādito”. |
34.
35 Buddhoti tesaṃ sutvāna, |
pīti uppajji tāvade; |
Buddho buddhoti kathayantā, |
tiṭṭhanti pañjalīkatā. |
35.
36 Hiṅkārā sādhukārā ca, |
ukkuṭṭhi sampahaṃsanaṃ; |
Pajā ca vividhā gagane, |
vattenti pañjalīkatā. |
36.
37 Gāyanti seḷenti ca vādayanti ca, |
Bhujāni pothenti ca naccayanti ca; |
Muñcanti pupphaṃ pana pañcavaṇṇikaṃ, |
Mandāravaṃ candanacuṇṇamissitaṃ. |
37.
38 “Yathā tuyhaṃ mahāvīra, |
pādesu cakkalakkhaṇaṃ; |
Dhajavajirapaṭākā, |
vaḍḍhamānaṅkusācitaṃ. |
38.
39 Rūpe sīle samādhimhi, |
paññāya ca asādiso; |
Vimuttiyā asamasamo, |
dhammacakkappavattane. |
39.
40 Dasanāgabalaṃ kāye, |
tuyhaṃ pākatikaṃ balaṃ; |
Iddhibalena asamo, |
dhammacakkappavattane. |
40.
41 Evaṃ sabbaguṇūpetaṃ, |
sabbaṅgasamupāgataṃ; |
Mahāmuniṃ kāruṇikaṃ, |
lokanāthaṃ namassatha. |
41.
42 Abhivādanaṃ thomanañca, |
vandanañca pasaṃsanaṃ; |
Namassanañca pūjañca, |
sabbaṃ arahasī tuvaṃ. |
42.
43 Ye keci loke vandaneyyā, |
vandanaṃ arahanti ye; |
Sabbaseṭṭho mahāvīra, |
sadiso te na vijjati. |
43.
44 Sāriputto mahāpañño, |
samādhijjhānakovido; |
Gijjhakūṭe ṭhitoyeva, |
passati lokanāyakaṃ. |
44.
45 Suphullaṃ sālarājaṃva, |
candaṃva gagane yathā; |
Majjhanhikeva sūriyaṃ, |
olokesi narāsabhaṃ. |
45.
46 Jalantaṃ dīparukkhaṃva, |
Taruṇasūriyaṃva uggataṃ; |
Byāmappabhānurañjitaṃ, |
Dhīraṃ passati lokanāyakaṃ. |
46.
47 Pañcannaṃ bhikkhusatānaṃ, |
katakiccāna tādinaṃ; |
Khīṇāsavānaṃ vimalānaṃ, |
khaṇena sannipātayi. |
47.
48 Lokappasādanaṃ nāma, |
pāṭihīraṃ nidassayi; |
Amhepi tattha gantvāna, |
vandissāma mayaṃ jinaṃ. |
48.
49 Etha sabbe gamissāma, |
pucchissāma mayaṃ jinaṃ; |
Kaṅkhaṃ vinodayissāma, |
passitvā lokanāyakaṃ”. |
49.
50 Sādhūti te paṭissutvā, |
nipakā saṃvutindriyā; |
Pattacīvaramādāya, |
taramānā upāgamuṃ. |
50.
51 Khīṇāsavehi vimalehi, |
dantehi uttame dame; |
Sāriputto mahāpañño, |
iddhiyā upasaṅkami. |
51.
52 Tehi bhikkhūhi parivuto, |
sāriputto mahāgaṇī; |
Laḷanto devova gagane, |
iddhiyā upasaṅkami. |
52.
53 Ukkāsitañca khipitaṃ, |
ajjhupekkhiya subbatā; |
Sagāravā sappatissā, |
sambuddhaṃ upasaṅkamuṃ. |
53.
54 Upasaṅkamitvā passanti, |
sayambhuṃ lokanāyakaṃ; |
Nabhe accuggataṃ dhīraṃ, |
candaṃva gagane yathā. |
54.
55 Jalantaṃ dīparukkhaṃva, |
vijjuṃva gagane yathā; |
Majjhanhikeva sūriyaṃ, |
passanti lokanāyakaṃ. |
55.
56 Pañcabhikkhusatā sabbe, |
passanti lokanāyakaṃ; |
Rahadamiva vippasannaṃ, |
suphullaṃ padumaṃ yathā. |
56.
57 Añjaliṃ paggahetvāna, |
tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā; |
Namassamānā nipatanti, |
satthuno cakkalakkhaṇe. |
57.
58 Sāriputto mahāpañño, |
koraṇḍasamasādiso; |
Samādhijjhānakusalo, |
vandate lokanāyakaṃ. |
58.
59 Gajjitā kālameghova, |
nīluppalasamasādiso; |
Iddhibalena asamo, |
moggallāno mahiddhiko. |
59.
60 Mahākassapopi ca thero, |
uttattakanakasannibho; |
Dhutaguṇe agganikkhitto, |
thomito satthuvaṇṇito. |
60.
61 Dibbacakkhūnaṃ yo aggo, |
anuruddho mahāgaṇī; |
Ñātiseṭṭho bhagavato, |
avidūreva tiṭṭhati. |
61.
62 Āpattianāpattiyā, |
satekicchāya kovido; |
Vinaye agganikkhitto, |
upāli satthuvaṇṇito. |
62.
63 Sukhumanipuṇatthapaṭividdho, |
Kathikānaṃ pavaro gaṇī; |
Isi mantāniyā putto, |
Puṇṇo nāmāti vissuto. |
63.
64 Etesaṃ cittamaññāya, |
opammakusalo muni; |
Kaṅkhacchedo mahāvīro, |
kathesi attano guṇaṃ. |
64.
65 “Cattāro te asaṅkheyyā, |
koṭi yesaṃ na nāyati; |
Sattakāyo ca ākāso, |
cakkavāḷā canantakā; |
Buddhañāṇaṃ appameyyaṃ, |
na sakkā ete vijānituṃ. |
65.
66 Kimetaṃ acchariyaṃ loke, |
yaṃ me iddhivikubbanaṃ; |
Aññe bahū acchariyā, |
abbhutā lomahaṃsanā. |
66.
67 Yadāhaṃ tusite kāye, |
santusito nāmahaṃ tadā; |
Dasasahassī samāgamma, |
yācanti pañjalī mamaṃ. |
67.
68 ‘Kālo kho te mahāvīra, |
uppajja mātukucchiyaṃ; |
Sadevakaṃ tārayanto, |
bujjhassu amataṃ padaṃ’. |
68.
69 Tusitā kāyā cavitvāna, |
yadā okkami kucchiyaṃ; |
Dasasahassīlokadhātu, |
kampittha dharaṇī tadā. |
69.
70 Yadāhaṃ mātukucchito, |
sampajānova nikkhamiṃ; |
Sādhukāraṃ pavattenti, |
dasasahassī pakampatha. |
70.
71 Okkantiṃ me samo natthi, |
jātito abhinikkhame; |
Sambodhiyaṃ ahaṃ seṭṭho, |
dhammacakkappavattane. |
71.
72 Aho acchariyaṃ loke, |
buddhānaṃ guṇamahantatā; |
Dasasahassīlokadhātu, |
chappakāraṃ pakampatha; |
Obhāso ca mahā āsi, |
accheraṃ lomahaṃsanaṃ”. |
72.
73 Bhagavā tamhi samaye, |
lokajeṭṭho narāsabho; |
Sadevakaṃ dassayanto, |
iddhiyā caṅkamī jino. |
73.
74 Caṅkame caṅkamantova, |
kathesi lokanāyako; |
Antarā na nivatteti, |
catuhatthe caṅkame yathā. |
74.
75 Sāriputto mahāpañño, |
samādhijjhānakovido; |
Paññāya pāramippatto, |
pucchati lokanāyakaṃ. |
75.
76 “Kīdiso te mahāvīra, |
abhinīhāro naruttama; |
Kamhi kāle tayā dhīra, |
patthitā bodhimuttamā. |
76.
77 Dānaṃ sīlañca nekkhammaṃ, |
paññāvīriyañca kīdisaṃ; |
Khantisaccamadhiṭṭhānaṃ, |
mettupekkhā ca kīdisā. |
77.
78 Dasa pāramī tayā dhīra, |
kīdisī lokanāyaka; |
Kathaṃ upapāramī puṇṇā, |
paramatthapāramī kathaṃ”. |
78.
79 Tassa puṭṭho viyākāsi, |
karavīkamadhuragiro; |
Nibbāpayanto hadayaṃ, |
hāsayanto sadevakaṃ. |
79.
80 Atītabuddhānaṃ jinānaṃ desitaṃ, |
Nikīlitaṃ buddhaparamparāgataṃ; |
Pubbenivāsānugatāya buddhiyā, |
Pakāsayī lokahitaṃ sadevake. |
80.
81 “Pītipāmojjajananaṃ, |
sokasallavinodanaṃ; |
Sabbasampattipaṭilābhaṃ, |
cittīkatvā suṇātha me. |
81.
82 Madanimmadanaṃ sokanudaṃ, |
Saṃsāraparimocanaṃ; |
Sabbadukkhakkhayaṃ maggaṃ, |
Sakkaccaṃ paṭipajjathā”ti. |
83 Ratanacaṅkamanakaṇḍo niṭṭhito.