
-
-
- Khuddakapāṭhapāḷi
- Dhammapadapāḷi
- Udānapāḷi
- Itivuttakapāḷi
- Suttanipātapāḷi
- Vimānavatthupāḷi
- Petavatthupāḷi
- Theragāthāpāḷi
- Therīgāthāpāḷi
- Therāpadānapāḷi
- Therīapadānapāḷi
- Buddhavaṃsapāḷi
- Cariyāpiṭakapāḷi
- Jātakapāḷi
- Jātakapāḷi
- Mahāniddesapāḷi
- Cūḷaniddesapāḷi
- Paṭisambhidāmaggapāḷi
- Nettipāḷi
- Peṭakopadesapāḷi
- Milindapañhapāḷi
-
1.3 Sāriputtattheraapadāna
Buddhavagga
Sāriputtattheraapadāna
146 Atha therāpadānaṃ suṇātha—
141.
147 “Himavantassa avidūre, |
lambako nāma pabbato; |
Assamo sukato mayhaṃ, |
paṇṇasālā sumāpitā. |
142.
148 Uttānakūlā nadikā, |
supatitthā manoramā; |
Susuddhapulinākiṇṇā, |
avidūre mamassamaṃ. |
143.
149 Asakkharā apabbhārā, |
sādu appaṭigandhikā; |
Sandatī nadikā tattha, |
sobhayantā mamassamaṃ. |
144.
150 Kumbhīlā makarā cettha, |
susumārā ca kacchapā; |
Caranti nadiyā tattha, |
sobhayantā mamassamaṃ. |
145.
151 Pāṭhīnā pāvusā macchā, |
balajā muñjarohitā; |
Vaggaḷā papatāyantā, |
sobhayanti mamassamaṃ. |
146.
152 Ubho kūlesu nadiyā, |
pupphino phalino dumā; |
Ubhato abhilambantā, |
sobhayanti mamassamaṃ. |
147.
153 Ambā sālā ca tilakā, |
pāṭalī sinduvārakā; |
Dibbagandhā sampavanti, |
pupphitā mama assame. |
148.
154 Campakā saḷalā nīpā, |
nāgapunnāgaketakā; |
Dibbagandhā sampavanti, |
pupphitā mama assame. |
149.
155 Atimuttā asokā ca, |
bhaginīmālā ca pupphitā; |
Aṅkolā bimbijālā ca, |
pupphitā mama assame. |
150.
156 Ketakā kandali ceva, |
godhukā tiṇasūlikā; |
Dibbagandhaṃ sampavantā, |
sobhayanti mamassamaṃ. |
151.
157 Kaṇikārā kaṇṇikā ca, |
asanā ajjunā bahū; |
Dibbagandhaṃ sampavantā, |
sobhayanti mamassamaṃ. |
152.
158 Punnāgā giripunnāgā, |
koviḷārā ca pupphitā; |
Dibbagandhaṃ sampavantā, |
sobhayanti mamassamaṃ. |
153.
159 Uddhālakā ca kuṭajā, |
kadambā vakulā bahū; |
Dibbagandhaṃ sampavantā, |
sobhayanti mamassamaṃ. |
154.
160 Āḷakā isimuggā ca, |
kadalimātuluṅgiyo; |
Gandhodakena saṃvaḍḍhā, |
phalāni dhārayanti te. |
155.
161 Aññe pupphanti padumā, |
aññe jāyanti kesarī; |
Aññe opupphā padumā, |
pupphitā taḷāke tadā. |
156.
162 Gabbhaṃ gaṇhanti padumā, |
niddhāvanti mulāḷiyo; |
Siṅghāṭipattamākiṇṇā, |
sobhanti taḷāke tadā. |
157.
163 Nayitā ambagandhī ca, |
uttalī bandhujīvakā; |
Dibbagandhā sampavanti, |
pupphitā taḷāke tadā. |
158.
164 Pāṭhīnā pāvusā macchā, |
balajā muñjarohitā; |
Saṅgulā maggurā ceva, |
vasanti taḷāke tadā. |
159.
165 Kumbhīlā susumārā ca, |
tantigāhā ca rakkhasā; |
Oguhā ajagarā ca, |
vasanti taḷāke tadā. |
160.
166 Pārevatā ravihaṃsā, |
cakkavākā nadīcarā; |
Kokilā sukasāḷikā, |
upajīvanti taṃ saraṃ. |
161.
167 Kukkutthakā kuḷīrakā, |
vane pokkharasātakā; |
Dindibhā suvapotā ca, |
upajīvanti taṃ saraṃ. |
162.
168 Haṃsā koñcā mayūrā ca, |
kokilā tambacūḷakā; |
Pammakā jīvaṃjīvā ca, |
upajīvanti taṃ saraṃ. |
163.
169 Kosikā poṭṭhasīsā ca, |
kurarā senakā bahū; |
Mahākāḷā ca sakuṇā, |
upajīvanti taṃ saraṃ. |
164.
170 Pasadā ca varāhā ca, |
camarā gaṇḍakā bahū; |
Rohiccā sukapotā ca, |
upajīvanti taṃ saraṃ. |
165.
171 Sīhabyagghā ca dīpī ca, |
acchakokataracchakā; |
Tidhā pabhinnamātaṅgā, |
upajīvanti taṃ saraṃ. |
166.
172 Kinnarā vānarā ceva, |
athopi vanakammikā; |
Cetā ca luddakā ceva, |
upajīvanti taṃ saraṃ. |
167.
173 Tindukāni piyālāni, |
madhuke kāsumāriyo; |
Dhuvaṃ phalāni dhārenti, |
avidūre mamassamaṃ. |
168.
174 Kosambā saḷalā nimbā, |
sāduphalasamāyutā; |
Dhuvaṃ phalāni dhārenti, |
avidūre mamassamaṃ. |
169.
175 Harītakā āmalakā, |
ambajambuvibhītakā; |
Kolā bhallātakā billā, |
phalāni dhārayanti te. |
170.
176 Āluvā ca kaḷambā ca, |
biḷālītakkaḷāni ca; |
Jīvakā sutakā ceva, |
bahukā mama assame. |
171.
177 Assamassāvidūramhi, |
taḷākāsuṃ sunimmitā; |
Acchodakā sītajalā, |
supatitthā manoramā. |
172.
178 Padumuppalasañchannā, |
puṇḍarīkasamāyutā; |
Mandālakehi sañchannā, |
dibbagandho pavāyati. |
173.
179 Evaṃ sabbaṅgasampanne, |
pupphite phalite vane; |
Sukate assame ramme, |
viharāmi ahaṃ tadā. |
174.
180 Sīlavā vatasampanno, |
jhāyī jhānarato sadā; |
Pañcābhiññābalappatto, |
suruci nāma tāpaso. |
175.
181 Catuvīsasahassāni, |
sissā mayhaṃ upaṭṭhahuṃ; |
Sabbeva brāhmaṇā ete, |
jātimanto yasassino. |
176.
182 Lakkhaṇe itihāse ca, |
sanighaṇṭusakeṭubhe; |
Padakā veyyākaraṇā, |
sadhamme pāramiṃ gatā. |
177.
183 Uppātesu nimittesu, |
lakkhaṇesu ca kovidā; |
Pathabyā bhūmantalikkhe, |
mama sissā susikkhitā. |
178.
184 Appicchā nipakā ete, |
appāhārā alolupā; |
Lābhālābhena santuṭṭhā, |
parivārenti maṃ sadā. |
179.
185 Jhāyī jhānaratā dhīrā, |
santacittā samāhitā; |
Ākiñcaññaṃ patthayantā, |
parivārenti maṃ sadā. |
180.
186 Abhiññāpāramippattā, |
pettike gocare ratā; |
Antalikkhacarā dhīrā, |
parivārenti maṃ sadā. |
181.
187 Saṃvutā chasu dvāresu, |
anejā rakkhitindriyā; |
Asaṃsaṭṭhā ca te dhīrā, |
mama sissā durāsadā. |
182.
188 Pallaṅkena nisajjāya, |
ṭhānacaṅkamanena ca; |
Vītināmenti te rattiṃ, |
mama sissā durāsadā. |
183.
189 Rajanīye na rajjanti, |
dussanīye na dussare; |
Mohanīye na muyhanti, |
mama sissā durāsadā. |
184.
190 Iddhiṃ vīmaṃsamānā te, |
vattanti niccakālikaṃ; |
Pathaviṃ te pakampenti, |
sārambhena durāsadā. |
185.
191 Kīḷamānā ca te sissā, |
kīḷanti jhānakīḷitaṃ; |
Jambuto phalamānenti, |
mama sissā durāsadā. |
186.
192 Aññe gacchanti goyānaṃ, |
aññe pubbavidehakaṃ; |
Aññe ca uttarakuruṃ, |
esanāya durāsadā. |
187.
193 Purato pesenti khāriṃ, |
pacchato ca vajanti te; |
Catuvīsasahassehi, |
chāditaṃ hoti ambaraṃ. |
188.
194 Aggipākī anaggī ca, |
dantodukkhalikāpi ca; |
Asmena koṭṭitā keci, |
pavattaphalabhojanā. |
189.
195 Udakorohaṇā keci, |
sāyaṃ pāto sucīratā; |
Toyābhisecanakarā, |
mama sissā durāsadā. |
190.
196 Parūḷhakacchanakhalomā, |
paṅkadantā rajassirā; |
Gandhitā sīlagandhena, |
mama sissā durāsadā. |
191.
197 Pātova sannipatitvā, |
jaṭilā uggatāpanā; |
Lābhālābhaṃ pakittetvā, |
gacchanti ambare tadā. |
192.
198 Etesaṃ pakkamantānaṃ, |
mahāsaddo pavattati; |
Ajinacammasaddena, |
muditā honti devatā. |
193.
199 Disodisaṃ pakkamanti, |
antalikkhacarā isī; |
Sake balenupatthaddhā, |
te gacchanti yadicchakaṃ. |
194.
200 Pathavīkampakā ete, |
sabbeva nabhacārino; |
Uggatejā duppasahā, |
sāgarova akhobhiyā. |
195.
201 Ṭhānacaṅkamino keci, |
keci nesajjikā isī; |
Pavattabhojanā keci, |
mama sissā durāsadā. |
196.
202 Mettāvihārino ete, |
hitesī sabbapāṇinaṃ; |
Anattukkaṃsakā sabbe, |
na te vambhenti kassaci. |
197.
203 Sīharājāvasambhītā, |
gajarājāva thāmavā; |
Durāsadā byagghāriva, |
āgacchanti mamantike. |
198.
204 Vijjādharā devatā ca, |
nāgagandhabbarakkhasā; |
Kumbhaṇḍā dānavā garuḷā, |
upajīvanti taṃ saraṃ. |
199.
205 Te jaṭākhāribharitā, |
ajinuttaravāsanā; |
Antalikkhacarā sabbe, |
upajīvanti taṃ saraṃ. |
200.
206 Sadānucchavikā ete, |
aññamaññaṃ sagāravā; |
Catubbīsasahassānaṃ, |
khipitasaddo na vijjati. |
201.
207 Pāde pādaṃ nikkhipantā, |
appasaddā susaṃvutā; |
Upasaṅkamma sabbeva, |
sirasā vandare mamaṃ. |
202.
208 Tehi sissehi parivuto, |
santehi ca tapassibhi; |
Vasāmi assame tattha, |
jhāyī jhānarato ahaṃ. |
203.
209 Isīnaṃ sīlagandhena, |
pupphagandhena cūbhayaṃ; |
Phalīnaṃ phalagandhena, |
gandhito hoti assamo. |
204.
210 Rattindivaṃ na jānāmi, |
arati me na vijjati; |
Sake sisse ovadanto, |
bhiyyo hāsaṃ labhāmahaṃ. |
205.
211 Pupphānaṃ pupphamānānaṃ, |
phalānañca vipaccataṃ; |
Dibbagandhā pavāyanti, |
sobhayantā mamassamaṃ. |
206.
212 Samādhimhā vuṭṭhahitvā, |
ātāpī nipako ahaṃ; |
Khāribhāraṃ gahetvāna, |
vanaṃ ajjhogahiṃ ahaṃ. |
207.
213 Uppāte supine cāpi, |
Lakkhaṇesu susikkhito; |
Pavattamānaṃ mantapadaṃ, |
Dhārayāmi ahaṃ tadā. |
208.
214 Anomadassī bhagavā, |
lokajeṭṭho narāsabho; |
Vivekakāmo sambuddho, |
himavantamupāgami. |
209.
215 Ajjhogāhetvā himavantaṃ, |
aggo kāruṇiko muni; |
Pallaṅkaṃ ābhujitvāna, |
nisīdi purisuttamo. |
210.
216 Tamaddasāhaṃ sambuddhaṃ, |
sappabhāsaṃ manoramaṃ; |
Indīvaraṃva jalitaṃ, |
ādittaṃva hutāsanaṃ. |
211.
217 Jalantaṃ dīparukkhaṃva, |
vijjutaṃ gagane yathā; |
Suphullaṃ sālarājaṃva, |
addasaṃ lokanāyakaṃ. |
212.
218 Ayaṃ nāgo mahāvīro, |
dukkhassantakaro muni; |
Imaṃ dassanamāgamma, |
sabbadukkhā pamuccare. |
213.
219 Disvānāhaṃ devadevaṃ, |
lakkhaṇaṃ upadhārayiṃ; |
Buddho nu kho na vā buddho, |
handa passāmi cakkhumaṃ. |
214.
220 Sahassārāni cakkāni, |
dissanti caraṇuttame; |
Lakkhaṇānissa disvāna, |
niṭṭhaṃ gacchiṃ tathāgate. |
215.
221 Sammajjaniṃ gahetvāna, |
sammajjitvānahaṃ tadā; |
Atha pupphe samānetvā, |
buddhaseṭṭhaṃ apūjayiṃ. |
216.
222 Pūjayitvāna taṃ buddhaṃ, |
oghatiṇṇamanāsavaṃ; |
Ekaṃsaṃ ajinaṃ katvā, |
namassiṃ lokanāyakaṃ. |
217.
223 Yena ñāṇena sambuddho, |
viharati anāsavo; |
Taṃ ñāṇaṃ kittayissāmi, |
suṇātha mama bhāsato. |
218.
224 ‘Samuddharasimaṃ lokaṃ, |
sayambhū amitodaya; |
Tava dassanamāgamma, |
kaṅkhāsotaṃ taranti te. |
219.
225 Tuvaṃ satthā ca ketu ca, |
dhajo yūpo ca pāṇinaṃ; |
Parāyaṇo patiṭṭhā ca, |
dīpo ca dvipaduttamo. |
220.
226 Sakkā samudde udakaṃ, |
pametuṃ āḷhakena vā; |
Na tveva tava sabbaññu, |
ñāṇaṃ sakkā pametave. |
221.
227 Dhāretuṃ pathaviṃ sakkā, |
ṭhapetvā tulamaṇḍale; |
Na tveva tava sabbaññu, |
ñāṇaṃ sakkā dharetave. |
222.
228 Ākāso minituṃ sakkā, |
rajjuyā aṅgulena vā; |
Na tveva tava sabbaññu, |
ñāṇaṃ sakkā pametave. |
223.
229 Mahāsamudde udakaṃ, |
pathavī cākhilājaṭaṃ; |
Buddhañāṇaṃ upādāya, |
upamāto na yujjare. |
224.
230 Sadevakassa lokassa, |
cittaṃ yesaṃ pavattati; |
Antojālagatā ete, |
tava ñāṇamhi cakkhuma. |
225.
231 Yena ñāṇena pattosi, |
kevalaṃ bodhimuttamaṃ; |
Tena ñāṇena sabbaññu, |
maddasī paratitthiye’. |
226.
232 Imā gāthā thavitvāna, |
suruci nāma tāpaso; |
Ajinaṃ pattharitvāna, |
pathaviyaṃ nisīdi so. |
227.
233 ‘Cullāsītisahassāni, |
ajjhogāḷho mahaṇṇave; |
Accuggato tāvadeva, |
girirājā pavuccati. |
228.
234 Tāva accuggato neru, |
āyato vitthato ca so; |
Cuṇṇito aṇubhedena, |
koṭisatasahassaso. |
229.
235 Lakkhe ṭhapiyamānamhi, |
parikkhayamagacchatha; |
Na tveva tava sabbaññu, |
ñāṇaṃ sakkā pametave. |
230.
236 Sukhumacchikena jālena, |
udakaṃ yo parikkhipe; |
Ye keci udake pāṇā, |
antojālagatā siyuṃ. |
231.
237 Tatheva hi mahāvīra, |
ye keci puthutitthiyā; |
Diṭṭhigahanapakkhandā, |
parāmāsena mohitā. |
232.
238 Tava suddhena ñāṇena, |
anāvaraṇadassinā; |
Antojālagatā ete, |
ñāṇaṃ te nātivattare’. |
233.
239 Bhagavā tamhi samaye, |
anomadassī mahāyaso; |
Vuṭṭhahitvā samādhimhā, |
disaṃ olokayī jino. |
234.
240 Anomadassimunino, |
Nisabho nāma sāvako; |
Parivuto satasahassehi, |
Santacittehi tādibhi. |
235.
241 Khīṇāsavehi suddhehi, |
chaḷabhiññehi jhāyibhi; |
Cittamaññāya buddhassa, |
upesi lokanāyakaṃ. |
236.
242 Antalikkhe ṭhitā tattha, |
padakkhiṇamakaṃsu te; |
Namassantā pañjalikā, |
otaruṃ buddhasantike. |
237.
243 Anomadassī bhagavā, |
lokajeṭṭho narāsabho; |
Bhikkhusaṃghe nisīditvā, |
sītaṃ pātukarī jino. |
238.
244 Varuṇo nāmupaṭṭhāko, |
anomadassissa satthuno; |
Ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā, |
apucchi lokanāyakaṃ. |
239.
245 ‘Ko nu kho bhagavā hetu, |
sitakammassa satthuno; |
Na hi buddhā ahetūhi, |
sitaṃ pātukaronti te’. |
240.
246 Anomadassī bhagavā, |
lokajeṭṭho narāsabho; |
Bhikkhumajjhe nisīditvā, |
imaṃ gāthaṃ abhāsatha. |
241.
247 ‘Yo maṃ pupphena pūjesi, |
ñāṇañcāpi anutthavi; |
Tamahaṃ kittayissāmi, |
suṇotha mama bhāsato’. |
242.
248 Buddhassa giramaññāya, |
sabbe devā samāgatā; |
Saddhammaṃ sotukāmā te, |
sambuddhamupasaṅkamuṃ. |
243.
249 Dasasu lokadhātūsu, |
devakāyā mahiddhikā; |
Saddhammaṃ sotukāmā te, |
sambuddhamupasaṅkamuṃ. |
244.
250 ‘Hatthī assā rathā pattī, |
senā ca caturaṅginī; |
Parivāressantimaṃ niccaṃ, |
buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. |
245.
251 Saṭṭhitūriyasahassāni, |
bheriyo samalaṅkatā; |
Upaṭṭhissantimaṃ niccaṃ, |
buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. |
246.
252 Soḷasitthisahassāni, |
nāriyo samalaṅkatā; |
Vicittavatthābharaṇā, |
āmuttamaṇikuṇḍalā. |
247.
253 Aḷārapamhā hasulā, |
susaññā tanumajjhimā; |
Parivāressantimaṃ niccaṃ, |
buddhapūjāyidaṃ phalaṃ. |
248.
254 Kappasatasahassāni, |
devaloke ramissati; |
Sahassakkhattuṃ cakkavattī, |
rājā raṭṭhe bhavissati. |
249.
255 Sahassakkhattuṃ devindo, |
devarajjaṃ karissati; |
Padesarajjaṃ vipulaṃ, |
gaṇanāto asaṅkhiyaṃ. |
250.
256 Pacchime bhavasampatte, |
manussattaṃ gamissati; |
Brāhmaṇī sāriyā nāma, |
dhārayissati kucchinā. |
251.
257 Mātuyā nāmagottena, |
paññāyissatiyaṃ naro; |
Sāriputtoti nāmena, |
tikkhapañño bhavissati. |
252.
258 Asītikoṭī chaḍḍetvā, |
pabbajissatikiñcano; |
Gavesanto santipadaṃ, |
carissati mahiṃ imaṃ. |
253.
259 Apparimeyye ito kappe, |
okkākakulasambhavo; |
Gotamo nāma gottena, |
satthā loke bhavissati. |
254.
260 Tassa dhammesu dāyādo, |
oraso dhammanimmito; |
Sāriputtoti nāmena, |
hessati aggasāvako. |
255.
261 Ayaṃ bhāgīrathī gaṅgā, |
himavantā pabhāvitā; |
Mahāsamuddamappeti, |
tappayantī mahodadhiṃ. |
256.
262 Tathevāyaṃ sāriputto, |
sake tīsu visārado; |
Paññāya pāramiṃ gantvā, |
tappayissati pāṇine. |
257.
263 Himavantamupādāya, |
sāgarañca mahodadhiṃ; |
Etthantare yaṃ pulinaṃ, |
gaṇanāto asaṅkhiyaṃ. |
258.
264 Tampi sakkā asesena, |
saṅkhātuṃ gaṇanā yathā; |
Na tveva sāriputtassa, |
paññāyanto bhavissati. |
259.
265 Lakkhe ṭhapiyamānamhi, |
khīye gaṅgāya vālukā; |
Na tveva sāriputtassa, |
paññāyanto bhavissati. |
260.
266 Mahāsamudde ūmiyo, |
gaṇanāto asaṅkhiyā; |
Tatheva sāriputtassa, |
paññāyanto na hessati. |
261.
267 Ārādhayitvā sambuddhaṃ, |
gotamaṃ sakyapuṅgavaṃ; |
Paññāya pāramiṃ gantvā, |
hessati aggasāvako. |
262.
268 Pavattitaṃ dhammacakkaṃ, |
sakyaputtena tādinā; |
Anuvattessati sammā, |
vassento dhammavuṭṭhiyo. |
263.
269 Sabbametaṃ abhiññāya, |
gotamo sakyapuṅgavo; |
Bhikkhusaṃghe nisīditvā, |
aggaṭṭhāne ṭhapessati’. |
264.
270 Aho me sukataṃ kammaṃ, |
anomadassissa satthuno; |
Yassāhaṃ kāraṃ katvāna, |
sabbattha pāramiṃ gato. |
265.
271 Aparimeyye kataṃ kammaṃ, |
phalaṃ dassesi me idha; |
Sumutto saravegova, |
kilese jhāpayiṃ ahaṃ. |
266.
272 Asaṅkhataṃ gavesanto, |
nibbānaṃ acalaṃ padaṃ; |
Vicinaṃ titthiye sabbe, |
esāhaṃ saṃsariṃ bhave. |
267.
273 Yathāpi byādhito poso, |
pariyeseyya osadhaṃ; |
Vicineyya vanaṃ sabbaṃ, |
byādhito parimuttiyā. |
268.
274 Asaṅkhataṃ gavesanto, |
nibbānaṃ amataṃ padaṃ; |
Abbokiṇṇaṃ pañcasataṃ, |
pabbajiṃ isipabbajaṃ. |
269.
275 Jaṭābhārena bharito, |
ajinuttaranivāsano; |
Abhiññāpāramiṃ gantvā, |
brahmalokaṃ agacchihaṃ. |
270.
276 Natthi bāhirake suddhi, |
ṭhapetvā jinasāsanaṃ; |
Ye keci buddhimā sattā, |
sujjhanti jinasāsane. |
271.
277 Attakāramayaṃ etaṃ, |
nayidaṃ itihītihaṃ; |
Asaṅkhataṃ gavesanto, |
kutitthe sañcariṃ ahaṃ. |
272.
278 Yathā sāratthiko poso, |
kadaliṃ chetvāna phālaye; |
Na tattha sāraṃ vindeyya, |
sārena rittako hi so. |
273.
279 Tatheva titthiyā loke, |
nānādiṭṭhī bahujjanā; |
Asaṅkhatena rittāse, |
sārena kadalī yathā. |
274.
280 Pacchime bhavasampatte, |
brahmabandhu ahosahaṃ; |
Mahābhogaṃ chaḍḍetvāna, |
pabbajiṃ anagāriyaṃ”. |
281 Paṭhamabhāṇavāraṃ.
275.
282 “Ajjhāyako mantadharo, |
tiṇṇaṃ vedāna pāragū; |
Brāhmaṇo sañcayo nāma, |
tassa mūle vasāmahaṃ. |
276.
283 Sāvako te mahāvīra, |
assaji nāma brāhmaṇo; |
Durāsado uggatejo, |
piṇḍāya caratī tadā. |
277.
284 Tamaddasāsiṃ sappaññaṃ, |
muniṃ mone samāhitaṃ; |
Santacittaṃ mahānāgaṃ, |
suphullaṃ padumaṃ yathā. |
278.
285 Disvā me cittamuppajji, |
sudantaṃ suddhamānasaṃ; |
Usabhaṃ pavaraṃ vīraṃ, |
arahāyaṃ bhavissati. |
279.
286 Pāsādiko iriyati, |
abhirūpo susaṃvuto; |
Uttame damathe danto, |
amatadassī bhavissati. |
280.
287 Yannūnāhaṃ uttamatthaṃ, |
puccheyyaṃ tuṭṭhamānasaṃ; |
So me puṭṭho kathessati, |
paṭipucchāmahaṃ tadā. |
281.
288 Piṇḍapātaṃ carantassa, |
pacchato agamāsahaṃ; |
Okāsaṃ paṭimānento, |
pucchituṃ amataṃ padaṃ. |
282.
289 Vīthintare anuppattaṃ, |
upagantvāna pucchahaṃ; |
‘Kathaṃ gottosi tvaṃ vīra, |
kassa sissosi mārisa’. |
283.
290 So me puṭṭho viyākāsi, |
asambhītova kesarī; |
‘Buddho loke samuppanno, |
tassa sissomhi āvuso’. |
284.
291 ‘Kīdisaṃ te mahāvīra, |
anujāta mahāyasa; |
Buddhassa sāsanaṃ dhammaṃ, |
sādhu me kathayassu bho’. |
285.
292 So me puṭṭho kathī sabbaṃ, |
gambhīraṃ nipuṇaṃ padaṃ; |
Taṇhāsallassa hantāraṃ, |
sabbadukkhāpanūdanaṃ. |
286.
293 ‘Ye dhammā hetuppabhavā, |
Tesaṃ hetuṃ tathāgato āha; |
Tesañca yo nirodho, |
Evaṃvādī mahāsamaṇo’. |
287.
294 Sohaṃ vissajjite pañhe, |
paṭhamaṃ phalamajjhagaṃ; |
Virajo vimalo āsiṃ, |
sutvāna jinasāsanaṃ. |
288.
295 Sutvāna munino vākyaṃ, |
passitvā dhammamuttamaṃ; |
Pariyogāḷhasaddhammo, |
imaṃ gāthamabhāsahaṃ. |
289.
296 ‘Eseva dhammo yadi tāvadeva, |
Paccabyatha padamasokaṃ; |
Adiṭṭhaṃ abbhatītaṃ, |
Bahukehi kappanahutehi’. |
290.
297 Svāhaṃ dhammaṃ gavesanto, |
kutitthe sañcariṃ ahaṃ; |
So me attho anuppatto, |
kālo me nappamajjituṃ. |
291.
298 Tositohaṃ assajinā, |
patvāna acalaṃ padaṃ; |
Sahāyakaṃ gavesanto, |
assamaṃ agamāsahaṃ. |
292.
299 Dūratova mamaṃ disvā, |
sahāyo me susikkhito; |
Iriyāpathasampanno, |
idaṃ vacanamabravi. |
293.
300 ‘Pasannamukhanettosi, |
munibhāvova dissati; |
Amatādhigato kacci, |
nibbānamaccutaṃ padaṃ. |
294.
301 Subhānurūpo āyāsi, |
āneñjakārito viya; |
Dantova dantadamatho, |
upasantosi brāhmaṇa’. |
295.
302 ‘Amataṃ mayādhigataṃ, |
sokasallāpanūdanaṃ; |
Tvampi taṃ adhigacchesi, |
gacchāma buddhasantikaṃ’. |
296.
303 Sādhūti so paṭissutvā, |
sahāyo me susikkhito; |
Hatthena hatthaṃ gaṇhitvā, |
upagamma tavantikaṃ. |
297.
304 Ubhopi pabbajissāma, |
sakyaputta tavantike; |
Tava sāsanamāgamma, |
viharāma anāsavā. |
298.
305 Kolito iddhiyā seṭṭho, |
ahaṃ paññāya pārago; |
Ubhova ekato hutvā, |
sāsanaṃ sobhayāmase. |
299.
306 Apariyositasaṅkappo, |
kutitthe sañcariṃ ahaṃ; |
Tava dassanamāgamma, |
saṅkappo pūrito mama. |
300.
307 Pathaviyaṃ patiṭṭhāya, |
pupphanti samaye dumā; |
Dibbagandhā sampavanti, |
tosenti sabbapāṇinaṃ. |
301.
308 Tathevāhaṃ mahāvīra, |
sakyaputta mahāyasa; |
Sāsane te patiṭṭhāya, |
samayesāmi pupphituṃ. |
302.
309 Vimuttipupphaṃ esanto, |
bhavasaṃsāramocanaṃ; |
Vimuttipupphalābhena, |
tosemi sabbapāṇinaṃ. |
303.
310 Yāvatā buddhakhettamhi, |
ṭhapetvāna mahāmuniṃ; |
Paññāya sadiso natthi, |
tava puttassa cakkhuma. |
304.
311 Suvinītā ca te sissā, |
parisā ca susikkhitā; |
Uttame damathe dantā, |
parivārenti taṃ sadā. |
305.
312 Jhāyī jhānaratā dhīrā, |
santacittā samāhitā; |
Munī moneyyasampannā, |
parivārenti taṃ sadā. |
306.
313 Appicchā nipakā dhīrā, |
appāhārā alolupā; |
Lābhālābhena santuṭṭhā, |
parivārenti taṃ sadā. |
307.
314 Āraññikā dhutaratā, |
jhāyino lūkhacīvarā; |
Vivekābhiratā dhīrā, |
parivārenti taṃ sadā. |
308.
315 Paṭipannā phalaṭṭhā ca, |
sekhā phalasamaṅgino; |
Āsīsakā uttamatthaṃ, |
parivārenti taṃ sadā. |
309.
316 Sotāpannā ca vimalā, |
sakadāgāmino ca ye; |
Anāgāmī ca arahā, |
parivārenti taṃ sadā. |
310.
317 Satipaṭṭhānakusalā, |
bojjhaṅgabhāvanāratā; |
Sāvakā te bahū sabbe, |
parivārenti taṃ sadā. |
311.
318 Iddhipādesu kusalā, |
samādhibhāvanāratā; |
Sammappadhānānuyuttā, |
parivārenti taṃ sadā. |
312.
319 Tevijjā chaḷabhiññā ca, |
iddhiyā pāramiṃ gatā; |
Paññāya pāramiṃ pattā, |
parivārenti taṃ sadā. |
313.
320 Edisā te mahāvīra, |
tava sissā susikkhitā; |
Durāsadā uggatejā, |
parivārenti taṃ sadā. |
314.
321 Tehi sissehi parivuto, |
saññatehi tapassibhi; |
Migarājāvasambhīto, |
uḷurājāva sobhasi. |
315.
322 Pathaviyaṃ patiṭṭhāya, |
ruhanti dharaṇīruhā; |
Vepullataṃ pāpuṇanti, |
phalañca dassayanti te. |
316.
323 Pathavīsadiso tvaṃsi, |
sakyaputta mahāyasa; |
Sāsane te patiṭṭhāya, |
labhanti amataṃ phalaṃ. |
317.
324 Sindhu sarassatī ceva, |
nadiyo candabhāgikā; |
Gaṅgā ca yamunā ceva, |
sarabhū ca atho mahī. |
318.
325 Etāsaṃ sandamānānaṃ, |
sāgaro sampaṭicchati; |
Jahanti purimaṃ nāmaṃ, |
sāgaroteva ñāyati. |
319.
326 Tathevime catubbaṇṇā, |
pabbajitvā tavantike; |
Jahanti purimaṃ nāmaṃ, |
buddhaputtāti ñāyare. |
320.
327 Yathāpi cando vimalo, |
gacchaṃ ākāsadhātuyā; |
Sabbe tāragaṇe loke, |
ābhāya atirocati. |
321.
328 Tatheva tvaṃ mahāvīra, |
parivuto devamānuse; |
Ete sabbe atikkamma, |
jalasi sabbadā tuvaṃ. |
322.
329 Gambhīre uṭṭhitā ūmī, |
na velamativattare; |
Sabbā velaṃva phusanti, |
sañcuṇṇā vikiranti tā. |
323.
330 Tatheva titthiyā loke, |
nānādiṭṭhī bahujjanā; |
Dhammaṃ vāditukāmā te, |
nātivattanti taṃ muniṃ. |
324.
331 Sace ca taṃ pāpuṇanti, |
paṭivādehi cakkhuma; |
Tavantikaṃ upāgantvā, |
sañcuṇṇāva bhavanti te. |
325.
332 Yathāpi udake jātā, |
kumudā mandālakā bahū; |
Upalimpanti toyena, |
kaddamakalalena ca. |
326.
333 Tatheva bahukā sattā, |
loke jātā virūhare; |
Aṭṭitā rāgadosena, |
kaddame kumudaṃ yathā. |
327.
334 Yathāpi padumaṃ jalajaṃ, |
jalamajjhe virūhati; |
Na so limpati toyena, |
parisuddho hi kesarī. |
328.
335 Tatheva tvaṃ mahāvīra, |
loke jāto mahāmuni; |
Nopalimpasi lokena, |
toyena padumaṃ yathā. |
329.
336 Yathāpi rammake māse, |
bahū pupphanti vārijā; |
Nātikkamanti taṃ māsaṃ, |
samayo pupphanāya so. |
330.
337 Tatheva tvaṃ mahāvīra, |
pupphito te vimuttiyā; |
Sāsanaṃ nātivattanti, |
padumaṃ vārijaṃ yathā. |
331.
338 Supupphito sālarājā, |
dibbagandhaṃ pavāyati; |
Aññasālehi parivuto, |
sālarājāva sobhati. |
332.
339 Tatheva tvaṃ mahāvīra, |
buddhañāṇena pupphito; |
Bhikkhusaṃghaparivuto, |
sālarājāva sobhasi. |
333.
340 Yathāpi selo himavā, |
osadho sabbapāṇinaṃ; |
Nāgānaṃ asurānañca, |
devatānañca ālayo. |
334.
341 Tatheva tvaṃ mahāvīra, |
osadho viya pāṇinaṃ; |
Tevijjā chaḷabhiññā ca, |
iddhiyā pāramiṃ gatā. |
335.
342 Anusiṭṭhā mahāvīra, |
tayā kāruṇikena te; |
Ramanti dhammaratiyā, |
vasanti tava sāsane. |
336.
343 Migarājā yathā sīho, |
abhinikkhamma āsayā; |
Catuddisānuviloketvā, |
tikkhattuṃ abhinādati. |
337.
344 Sabbe migā uttasanti, |
migarājassa gajjato; |
Tathā hi jātimā eso, |
pasū tāseti sabbadā. |
338.
345 Gajjato te mahāvīra, |
vasudhā sampakampati; |
Bodhaneyyāvabujjhanti, |
tasanti mārakāyikā. |
339.
346 Tasanti titthiyā sabbe, |
nadato te mahāmuni; |
Kākā senāva vibbhantā, |
migaraññā yathā migā. |
340.
347 Ye keci gaṇino loke, |
satthāroti pavuccare; |
Paramparāgataṃ dhammaṃ, |
desenti parisāya te. |
341.
348 Na hevaṃ tvaṃ mahāvīra, |
dhammaṃ desesi pāṇinaṃ; |
Sāmaṃ saccāni bujjhitvā, |
kevalaṃ bodhipakkhiyaṃ. |
342.
349 Āsayānusayaṃ ñatvā, |
indriyānaṃ balābalaṃ; |
Bhabbābhabbe viditvāna, |
mahāmeghova gajjasi. |
343.
350 Cakkavāḷapariyantā, |
nisinnā parisā bhave; |
Nānādiṭṭhī vicinantā, |
vimaticchedanāya taṃ. |
344.
351 Sabbesaṃ cittamaññāya, |
opammakusalo muni; |
Ekaṃ pañhaṃ kathentova, |
vimatiṃ chindasi pāṇinaṃ. |
345.
352 Upatissasadiseheva, |
vasudhā pūritā bhave; |
Sabbeva te pañjalikā, |
kittayuṃ lokanāyakaṃ. |
346.
353 Kappaṃ vā te kittayantā, |
nānāvaṇṇehi kittayuṃ; |
Parimetuṃ na sakkeyyuṃ, |
appameyyo tathāgato. |
347.
354 Yathāsakena thāmena, |
kittito hi mayā jino; |
Kappakoṭīpi kittentā, |
evamevaṃ pakittayuṃ. |
348.
355 Sace hi koci devo vā, |
manusso vā susikkhito; |
Pametuṃ parikappeyya, |
vighātaṃva labheyya so. |
349.
356 Sāsane te patiṭṭhāya, |
sakyaputta mahāyasa; |
Paññāya pāramiṃ gantvā, |
viharāmi anāsavo. |
350.
357 Titthiye sampamaddāmi, |
vattemi jinasāsanaṃ; |
Dhammasenāpati ajja, |
sakyaputtassa sāsane. |
351.
358 Aparimeyye kataṃ kammaṃ, |
phalaṃ dassesi me idha; |
Sukhitto saravegova, |
kilese jhāpayī mama. |
352.
359 Yo koci manujo bhāraṃ, |
dhāreyya matthake sadā; |
Bhārena dukkhito assa, |
bhārehi bharito tathā. |
353.
360 Ḍayhamāno tīhaggīhi, |
bhavesu saṃsariṃ ahaṃ; |
Bharito bhavabhārena, |
giriṃ uccārito yathā. |
354.
361 Oropito ca me bhāro, |
bhavā ugghāṭitā mayā; |
Karaṇīyaṃ kataṃ sabbaṃ, |
sakyaputtassa sāsane. |
355.
362 Yāvatā buddhakhettamhi, |
ṭhapetvā sakyapuṅgavaṃ; |
Ahaṃ aggomhi paññāya, |
sadiso me na vijjati. |
356.
363 Samādhimhi sukusalo, |
iddhiyā pāramiṃ gato; |
Icchamāno cahaṃ ajja, |
sahassaṃ abhinimmine. |
357.
364 Anupubbavihārassa, |
vasībhūto mahāmuni; |
Kathesi sāsanaṃ mayhaṃ, |
nirodho sayanaṃ mama. |
358.
365 Dibbacakkhu visuddhaṃ me, |
samādhikusalo ahaṃ; |
Sammappadhānānuyutto, |
bojjhaṅgabhāvanārato. |
359.
366 Sāvakena hi pattabbaṃ, |
sabbameva kataṃ mayā; |
Lokanāthaṃ ṭhapetvāna, |
sadiso me na vijjati. |
360.
367 Samāpattīnaṃ kusalo, |
Jhānavimokkhāna khippapaṭilābhī; |
Bojjhaṅgabhāvanārato, |
Sāvakaguṇapāramigatosmi. |
361.
368 Sāvakaguṇenapi phussena, |
Buddhiyā parisuttamabhāravā; |
Yaṃ saddhāsaṅgahitaṃ cittaṃ, |
Sadā sabrahmacārīsu. |
362.
369 Uddhatavisova sappo, |
Chinnavisāṇova usabho; |
Nikkhittamānadappova, |
Upemi garugāravena gaṇaṃ. |
363.
370 Yadi rūpinī bhaveyya, |
Paññā me vasumatīpi na sameyya; |
Anomadassissa bhagavato, |
Phalametaṃ ñāṇathavanāya. |
364.
371 Pavattitaṃ dhammacakkaṃ, |
sakyaputtena tādinā; |
Anuvattemahaṃ sammā, |
ñāṇathavanāyidaṃ phalaṃ. |
365.
372 Mā me kadāci pāpiccho, |
kusīto hīnavīriyo; |
Appassuto anācāro, |
sameto ahu katthaci. |
366.
373 Bahussuto ca medhāvī, |
sīlesu susamāhito; |
Cetosamathānuyutto, |
api muddhani tiṭṭhatu. |
367.
374 Taṃ vo vadāmi bhaddante, |
yāvantettha samāgatā; |
Appicchā hotha santuṭṭhā, |
jhāyī jhānaratā sadā. |
368.
375 Yamahaṃ paṭhamaṃ disvā, |
virajo vimalo ahuṃ; |
So me ācariyo dhīro, |
assaji nāma sāvako. |
369.
376 Tassāhaṃ vāhasā ajja, |
dhammasenāpatī ahuṃ; |
Sabbattha pāramiṃ patvā, |
viharāmi anāsavo. |
370.
377 Yo me ācariyo āsi, |
assaji nāma sāvako; |
Yassaṃ disāyaṃ vasati, |
ussīsamhi karomahaṃ. |
371.
378 Mama kammaṃ saritvāna, |
gotamo sakyapuṅgavo; |
Bhikkhusaṃghe nisīditvā, |
aggaṭṭhāne ṭhapesi maṃ. |
372.
379 Kilesā jhāpitā mayhaṃ, |
bhavā sabbe samūhatā; |
Nāgova bandhanaṃ chetvā, |
viharāmi anāsavo. |
373.
380 Svāgataṃ vata me āsi, |
buddhaseṭṭhassa santike; |
Tisso vijjā anuppattā, |
kataṃ buddhassa sāsanaṃ. |
374.
381 Paṭisambhidā catasso, |
vimokkhāpi ca aṭṭhime; |
Chaḷabhiññā sacchikatā, |
kataṃ buddhassa sāsanaṃ”. |
382 Itthaṃ sudaṃ āyasmā sāriputto thero imā gāthāyo abhāsitthāti.
383 Sāriputtattherassāpadānaṃ paṭhamaṃ.