Mahāvibhaṅga
Saṃghādisesakaṇḍa
Duṭṭhadosasikkhāpada
380. 1556 [236] Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmatā dabbena mallaputtena jātiyā sattavassena arahattaṁ sacchikataṁ hoti. Yaṁ kiñci[237] sāvakena pattabbaṁ sabbaṁ tena anuppattaṁ hoti. Natthi cassa kiñci uttari karaṇīyaṁ, katassa vā paticayo. Atha kho āyasmato dabbassa mallaputtassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi— “mayā kho jātiyā sattavassena arahattaṁ sacchikataṁ. Yaṁ kiñci sāvakena pattabbaṁ sabbaṁ mayā anuppattaṁ. Natthi ca me kiñci uttari karaṇīyaṁ, katassa vā paticayo. Kiṁ nu kho ahaṁ saṁghassa veyyāvaccaṁ kareyyan”ti?
1557 Atha kho āyasmato dabbassa mallaputtassa etadahosi— “yannūnāhaṁ saṁghassa senāsanañca paññapeyyaṁ bhattāni ca uddiseyyan”ti. Atha kho āyasmā dabbo mallaputto sāyanhasamayaṁ paṭisallānā vuṭṭhito yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā dabbo mallaputto bhagavantaṁ etadavoca— “idha mayhaṁ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṁ cetaso parivitakko udapādi mayā kho jātiyā sattavassena arahattaṁ sacchikataṁ, yaṁ kiñci sāvakena pattabbaṁ, sabbaṁ mayā anupattaṁ, natthi ca me kiñci uttari karaṇīyaṁ, katassa vā paticayo, kiṁ nu kho ahaṁ saṁghassa veyyāvaccaṁ kareyyanti. Tassa mayhaṁ, bhante, etadahosi— ‘yannūnāhaṁ saṁghassa senāsanañca paññapeyyaṁ bhattāni ca uddiseyyan’ti. Icchāmahaṁ, bhante, saṁghassa senāsanañca paññapetuṁ bhattāni ca uddisitun”ti. “Sādhu sādhu, dabba. Tena hi tvaṁ, dabba, saṁghassa senāsanañca paññapehi bhattāni ca uddisā”ti. “Evaṁ, bhante”ti kho āyasmā dabbo mallaputto bhagavato paccassosi.
1558 Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe dhammiṁ kathaṁ katvā bhikkhū āmantesi— “tena hi, bhikkhave, saṁgho dabbaṁ mallaputtaṁ senāsanapaññāpakañca bhattuddesakañca sammannatu. Evañca pana, bhikkhave, sammannitabbo. Paṭhamaṁ dabbo mallaputto yācitabbo. Yācitvā byattena bhikkhunā paṭibalena saṁgho ñāpetabbo—
381. 1559 ‘Suṇātu me, bhante, saṁgho. Yadi saṁghassa pattakallaṁ saṁgho āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ senāsanapaññāpakañca bhattuddesakañca sammanneyya. Esā ñatti.
1560 Suṇātu me, bhante, saṁgho. Saṁgho āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ senāsanapaññāpakañca bhattuddesakañca sammannati. Yassāyasmato khamati āyasmato dabbassa mallaputtassa senāsanapaññāpakassa ca bhattuddesakassa ca sammuti, so tuṇhassa; yassa nakkhamati, so bhāseyya.
1561 Sammato saṁghena āyasmā dabbo mallaputto senāsanapaññāpako ca bhattuddesako ca. Khamati saṁghassa, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmī’”ti.
382. 1562 Sammato ca panāyasmā dabbo mallaputto sabhāgānaṁ bhikkhūnaṁ ekajjhaṁ senāsanaṁ paññapeti. Ye te bhikkhū suttantikā tesaṁ ekajjhaṁ senāsanaṁ paññapeti— “te aññamaññaṁ suttantaṁ saṅgāyissantī”ti. Ye te bhikkhū vinayadharā tesaṁ ekajjhaṁ senāsanaṁ paññapeti— “te aññamaññaṁ vinayaṁ vinicchinissantī”ti. Ye te bhikkhū dhammakathikā tesaṁ ekajjhaṁ senāsanaṁ paññapeti— “te aññamaññaṁ dhammaṁ sākacchissantī”ti. Ye te bhikkhū jhāyino tesaṁ ekajjhaṁ senāsanaṁ paññapeti— “te aññamaññaṁ na byābādhissantī”ti. Ye te bhikkhū tiracchānakathikā kāyadaḷhibahulā[240] viharanti tesampi ekajjhaṁ senāsanaṁ paññapeti— “imāyapime āyasmanto ratiyā acchissantī”ti. Yepi te bhikkhū vikāle āgacchanti tesampi tejodhātuṁ samāpajjitvā teneva ālokena senāsanaṁ paññapeti. Apisu bhikkhū sañcicca vikāle āgacchanti— “mayaṁ āyasmato dabbassa mallaputtassa iddhipāṭihāriyaṁ passissāmā”ti. [238] [239]
1563 Te āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ upasaṅkamitvā evaṁ vadanti— “amhākaṁ, āvuso dabba, senāsanaṁ paññapehī”ti. Te āyasmā dabbo mallaputto evaṁ vadeti— “katthāyasmantā icchanti, kattha paññapemī”ti? Te sañcicca dūre apadisanti— “amhākaṁ, āvuso dabba, gijjhakūṭe pabbate senāsanaṁ paññapehi. Amhākaṁ, āvuso, corapapāte senāsanaṁ paññapehi. Amhākaṁ, āvuso, isigilipasse kāḷasilāyaṁ senāsanaṁ paññapehi. Amhākaṁ, āvuso, vebhārapasse sattapaṇṇiguhāyaṁ senāsanaṁ paññapehi. Amhākaṁ, āvuso, sītavane sappasoṇḍikapabbhāre senāsanaṁ paññapehi. Amhākaṁ, āvuso, gotamakakandarāyaṁ senāsanaṁ paññapehi. Amhākaṁ, āvuso, tindukakandarāyaṁ senāsanaṁ paññapehi. Amhākaṁ, āvuso, tapodakandarāyaṁ senāsanaṁ paññapehi. Amhākaṁ, āvuso, tapodārāme senāsanaṁ paññapehi. Amhākaṁ, āvuso, jīvakambavane senāsanaṁ paññapehi. Amhākaṁ, āvuso, maddakucchismiṁ migadāye senāsanaṁ paññapehī”ti.
1564 Tesaṁ āyasmā dabbo mallaputto tejodhātuṁ samāpajjitvā aṅguliyā jalamānāya purato purato gacchati. Tepi teneva ālokena āyasmato dabbassa mallaputtassa piṭṭhito piṭṭhito gacchanti. Tesaṁ āyasmā dabbo mallaputto evaṁ senāsanaṁ paññapeti— “ayaṁ mañco, idaṁ pīṭhaṁ, ayaṁ bhisi, idaṁ bibbohanaṁ, idaṁ vaccaṭṭhānaṁ, idaṁ passāvaṭṭhānaṁ, idaṁ pānīyaṁ, idaṁ paribhojanīyaṁ, ayaṁ kattaradaṇḍo, idaṁ saṁghassa katikasaṇṭhānaṁ, imaṁ kālaṁ pavisitabbaṁ, imaṁ kālaṁ nikkhamitabban”ti. Tesaṁ āyasmā dabbo mallaputto evaṁ senāsanaṁ paññapetvā punadeva veḷuvanaṁ paccāgacchati.
383. 1565 Tena kho pana samayena mettiyabhūmajakā[241] bhikkhū navakā ceva honti appapuññā ca. Yāni saṁghassa lāmakāni senāsanāni tāni tesaṁ pāpuṇanti lāmakāni ca bhattāni. Tena kho pana samayena rājagahe manussā icchanti therānaṁ bhikkhūnaṁ abhisaṅkhārikaṁ piṇḍapātaṁ dātuṁ sappimpi telampi uttaribhaṅgampi. Mettiyabhūmajakānaṁ pana bhikkhūnaṁ pākatikaṁ denti yathārandhaṁ kaṇājakaṁ bilaṅgadutiyaṁ. Te pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā there bhikkhū pucchanti— “tumhākaṁ, āvuso, bhattagge kiṁ ahosi? Tumhākaṁ, āvuso, bhattagge kiṁ ahosī”ti? Ekacce therā evaṁ vadanti— “amhākaṁ, āvuso, sappi ahosi telaṁ ahosi uttaribhaṅgaṁ ahosī”ti. Mettiyabhūmajakā pana bhikkhū evaṁ vadanti— “amhākaṁ, āvuso, na kiñci ahosi, pākatikaṁ yathārandhaṁ kaṇājakaṁ bilaṅgadutiyan”ti.
1566 Tena kho pana samayena kalyāṇabhattiko gahapati saṁghassa catukkabhattaṁ deti niccabhattaṁ. So bhattagge saputtadāro upatiṭṭhitvā parivisati. Aññe odanena pucchanti, aññe sūpena pucchanti, aññe telena pucchanti, aññe uttaribhaṅgena pucchanti. Tena kho pana samayena kalyāṇabhattikassa gahapatino bhattaṁ svātanāya mettiyabhūmajakānaṁ bhikkhūnaṁ uddiṭṭhaṁ hoti. Atha kho kalyāṇabhattiko gahapati ārāmaṁ agamāsi kenacideva karaṇīyena. So yenāyasmā dabbo mallaputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdi. Ekamantaṁ nisinnaṁ kho kalyāṇabhattikaṁ gahapatiṁ āyasmā dabbo mallaputto dhammiyā kathāya sandassesi samādapesi samuttejesi sampahaṁsesi. Atha kho kalyāṇabhattiko gahapati āyasmatā dabbena mallaputtena dhammiyā kathāya sandassito samādapito samuttejito sampahaṁsito āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ etadavoca— “kassa, bhante, amhākaṁ ghare svātanāya bhattaṁ uddiṭṭhan”ti? “Mettiyabhūmajakānaṁ kho, gahapati, bhikkhūnaṁ tumhākaṁ ghare svātanāya bhattaṁ uddiṭṭhan”ti. Atha kho kalyāṇabhattiko gahapati anattamano ahosi— “kathañhi nāma pāpabhikkhū amhākaṁ ghare bhuñjissantī”ti. Gharaṁ gantvā dāsiṁ āṇāpesi— “ye, je, sve bhattikā āgacchanti te koṭṭhake āsanaṁ paññapetvā kaṇājakena bilaṅgadutiyena parivisā”ti. “Evaṁ, ayyā”ti kho sā dāsī kalyāṇabhattikassa gahapatino paccassosi.
1567 Atha kho mettiyabhūmajakā bhikkhū— “hiyyo kho, āvuso, amhākaṁ kalyāṇabhattikassa gahapatino bhattaṁ uddiṭṭhaṁ, sve amhe kalyāṇabhattiko gahapati saputtadāro upatiṭṭhitvā parivisissati; aññe odanena pucchissanti, aññe sūpena pucchissanti, aññe telena pucchissanti, aññe uttaribhaṅgena pucchissantī”ti. Te teneva somanassena na cittarūpaṁ rattiyā supiṁsu.
1568 Atha kho mettiyabhūmajakā bhikkhū pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya yena kalyāṇabhattikassa gahapatino nivesanaṁ tenupasaṅkamiṁsu. Addasā kho sā dāsī mettiyabhūmajake bhikkhū dūratova āgacchante. Disvāna koṭṭhake āsanaṁ paññapetvā mettiyabhūmajake bhikkhū etadavoca— “nisīdatha, bhante”ti. Atha kho mettiyabhūmajakānaṁ bhikkhūnaṁ etadahosi— “nissaṁsayaṁ kho na tāva bhattaṁ siddhaṁ bhavissati. Yathā[242] mayaṁ koṭṭhake nisīdeyyāmā”ti. Atha kho sā dāsī kaṇājakena bilaṅgadutiyena upagacchi— “bhuñjatha, bhante”ti. “Mayaṁ kho, bhagini, niccabhattikā”ti. “Jānāmi, ayyā, niccabhattikāti[244]. Api cāhaṁ hiyyova gahapatinā āṇattā— ‘ye, je, sve bhattikā āgacchanti te koṭṭhake āsanaṁ paññapetvā kaṇājakena bilaṅgadutiyena parivisā’ti. Bhuñjatha, bhante”ti. Atha kho mettiyabhūmajakā bhikkhū— “hiyyo kho, āvuso, kalyāṇabhattiko gahapati ārāmaṁ agamāsi dabbassa mallaputtassa santike. Nissaṁsayaṁ kho mayaṁ dabbena mallaputtena gahapatino antare[245] paribhinnā”ti. Te teneva domanassena na cittarūpaṁ bhuñjiṁsu. Atha kho mettiyabhūmajakā bhikkhū pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā ārāmaṁ gantvā pattacīvaraṁ paṭisāmetvā bahārāmakoṭṭhake saṅghāṭipallatthikāya nisīdiṁsu tuṇhībhūtā maṅkubhūtā pattakkhandhā adhomukhā pajjhāyantā appaṭibhānā. [243]
1569 Atha kho mettiyā bhikkhunī yena mettiyabhūmajakā bhikkhū tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā mettiyabhūmajake bhikkhū etadavoca— “vandāmi, ayyā”ti. Evaṁ vutte, mettiyabhūmajakā bhikkhū nālapiṁsu. Dutiyampi kho…pe… tatiyampi kho mettiyā bhikkhunī mettiyabhūmajake bhikkhū etadavoca— “vandāmi, ayyā”ti. Tatiyampi kho mettiyabhūmajakā bhikkhū nālapiṁsu. “Kyāhaṁ ayyānaṁ aparajjhāmi? Kissa maṁ ayyā nālapantī”ti? “Tathā hi pana tvaṁ, bhagini, amhe dabbena mallaputtena viheṭhīyamāne ajjhupekkhasī”ti? “Kyāhaṁ, ayyā, karomī”ti? “Sace kho tvaṁ, bhagini, iccheyyāsi ajjeva bhagavā dabbaṁ mallaputtaṁ nāsāpeyyā”ti. “Kyāhaṁ, ayyā, karomi, kiṁ mayā sakkā kātun”ti? “Ehi tvaṁ, bhagini, yena bhagavā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ evaṁ vadehi— ‘idaṁ, bhante, nacchannaṁ nappatirūpaṁ. Yāyaṁ, bhante, disā abhayā anītikā anupaddavā sāyaṁ disā sabhayā saītikā saupaddavā. Yato nivātaṁ tato savātaṁ[246]. Udakaṁ maññe ādittaṁ. Ayyenamhi dabbena mallaputtena dūsitā’”ti. “Evaṁ, ayyā”ti kho mettiyā bhikkhunī mettiyabhūmajakānaṁ bhikkhūnaṁ paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ aṭṭhāsi. Ekamantaṁ ṭhitā kho sā mettiyā bhikkhunī bhagavantaṁ etadavoca— “idaṁ, bhante, nacchannaṁ nappatirūpaṁ. Yāyaṁ, bhante, disā abhayā anītikā anupaddavā sāyaṁ disā sabhayā saītikā saupaddavā. Yato nivātaṁ tato savātaṁ. Udakaṁ maññe ādittaṁ. Ayyenamhi dabbena mallaputtena dūsitā”ti.
384. 1570 Atha kho bhagavā etasmiṁ nidāne etasmiṁ pakaraṇe bhikkhusaṁghaṁ sannipātāpetvā āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ paṭipucchi— “sarasi tvaṁ, dabba, evarūpaṁ kattā yathāyaṁ bhikkhunī āhā”ti? “Yathā maṁ, bhante, bhagavā jānātī”ti. Dutiyampi kho bhagavā…pe… tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ etadavoca— “sarasi tvaṁ, dabba, evarūpaṁ kattā yathāyaṁ bhikkhunī āhā”ti? “Yathā maṁ, bhante, bhagavā jānātī”ti. “Na kho, dabba, dabbā evaṁ nibbeṭhenti. Sace tayā kataṁ katanti vadehi, sace tayā akataṁ akatanti vadehī”ti. “Yato ahaṁ, bhante, jāto nābhijānāmi supinantenapi methunaṁ dhammaṁ paṭisevitā, pageva jāgaro”ti. Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi— “tena hi, bhikkhave, mettiyaṁ bhikkhuniṁ nāsetha. Ime ca bhikkhū anuyuñjathā”ti. Idaṁ vatvā bhagavā uṭṭhāyāsanā vihāraṁ pāvisi.
1571 Atha kho te bhikkhū mettiyaṁ bhikkhuniṁ nāsesuṁ. Atha kho mettiyabhūmajakā bhikkhū te bhikkhū etadavocuṁ— “māvuso, mettiyaṁ bhikkhuniṁ nāsetha. Na sā kiñci aparajjhati. Amhehi sā ussāhitā kupitehi anattamanehi cāvanādhippāyehī”ti. “Kiṁ pana tumhe, āvuso, āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṁsethā”ti? “Evamāvuso”ti. Ye te bhikkhū appicchā…pe… te ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “kathañhi nāma mettiyabhūmajakā bhikkhū āyasmantaṁ dabbaṁ mallaputtaṁ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṁsessantī”ti.
1572 Atha kho te bhikkhū mettiyabhūmajake bhikkhū anekapariyāyena vigarahitvā bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ…pe… “saccaṁ kira tumhe, bhikkhave, dabbaṁ mallaputtaṁ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṁsethā”ti? “Saccaṁ, bhagavā”ti. Vigarahi buddho bhagavā…pe… “kathañhi nāma tumhe, moghapurisā, dabbaṁ mallaputtaṁ amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṁsessatha. Netaṁ, moghapurisā, appasannānaṁ vā pasādāya…pe… evañca pana, bhikkhave, imaṁ sikkhāpadaṁ uddiseyyātha—
385. 1573 “Yo pana bhikkhu bhikkhuṁ duṭṭho doso appatīto amūlakena pārājikena dhammena anuddhaṁseyya— ‘appeva nāma[247] naṁ imamhā brahmacariyā cāveyyan’ti, tato aparena samayena samanuggāhīyamāno vā asamanuggāhīyamāno vā amūlakañceva taṁ adhikaraṇaṁ hoti bhikkhu ca dosaṁ patiṭṭhāti, saṁghādiseso”ti. (8:12)
386. 1574 Yo panāti yo yādiso…pe… bhikkhūti…pe… ayaṁ imasmiṁ atthe adhippeto bhikkhūti.
1575 Bhikkhunti aññaṁ bhikkhuṁ.
1576 Duṭṭho dosoti kupito anattamano anabhiraddho āhatacitto khilajāto.
1577 Appatītoti tena ca kopena tena ca dosena tāya ca anattamanatāya tāya ca anabhiraddhiyā appatīto hoti.
1578 Amūlakaṁ nāma adiṭṭhaṁ asutaṁ aparisaṅkitaṁ.
1579 Pārājikena dhammenāti catunnaṁ aññatarena.
1580 Anuddhaṁseyyāti codeti vā codāpeti vā.
1581 Appeva nāma naṁ imamhā brahmacariyā cāveyyanti bhikkhubhāvā cāveyyaṁ, samaṇadhammā cāveyyaṁ, sīlakkhandhā cāveyyaṁ, tapoguṇā cāveyyaṁ.
1582 Tato aparena samayenāti yasmiṁ khaṇe anuddhaṁsito hoti taṁ khaṇaṁ taṁ layaṁ taṁ muhuttaṁ vītivatte.
1583 Samanuggāhīyamānoti yena vatthunā anuddhaṁsito hoti tasmiṁ vatthusmiṁ samanuggāhīyamāno.
1584 Asamanuggāhīyamānoti na kenaci vuccamāno.
1585 Adhikaraṇaṁ nāma cattāri adhikaraṇāni— vivādādhikaraṇaṁ, anuvādādhikaraṇaṁ, āpattādhikaraṇaṁ, kiccādhikaraṇaṁ.
1586 Bhikkhu ca dosaṁ patiṭṭhātīti tucchakaṁ mayā bhaṇitaṁ, musā mayā bhaṇitaṁ, abhūtaṁ mayā bhaṇitaṁ, ajānantena mayā bhaṇitaṁ.
1587 Saṁghādisesoti…pe… tenapi vuccati saṁghādisesoti.
387. 1588 Adiṭṭhassa hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Tañce codeti— “diṭṭho mayā, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṁ uposatho vā pavāraṇā vā saṁghakammaṁ vā”ti, āpatti vācāya, vācāya saṁghādisesassa.
1589 Asutassa hoti— “pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno”ti. Tañce codeti— “suto mayā, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṁ uposatho vā pavāraṇā vā saṁghakammaṁ vā”ti, āpatti vācāya, vācāya saṁghādisesassa.
1590 Aparisaṅkitassa hoti— “pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno”ti. Tañce codeti— “parisaṅkito mayā, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṁ uposatho vā pavāraṇā vā saṁghakammaṁ vā”ti, āpatti vācāya, vācāya saṁghādisesassa.
1591 Adiṭṭhassa hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Tañce codeti— “diṭṭho mayā suto ca, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi…pe… āpatti vācāya, vācāya saṁghādisesassa.
1592 Adiṭṭhassa hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Tañce codeti— “diṭṭho mayā parisaṅkito ca, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi…pe… āpatti vācāya, vācāya saṁghādisesassa.
1593 Adiṭṭhassa hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Tañce codeti— “diṭṭho mayā suto ca parisaṅkito ca, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi…pe… āpatti vācāya, vācāya saṁghādisesassa.
1594 Asutassa hoti— “pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno”ti. Tañce codeti— “suto mayā parisaṅkito ca…pe… suto mayā diṭṭho ca…pe… suto mayā parisaṅkito ca diṭṭho ca, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi…pe… āpatti vācāya, vācāya saṁghādisesassa.
1595 Aparisaṅkitassa hoti— “pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno”ti. Tañce codeti— “parisaṅkito mayā diṭṭho ca…pe… parisaṅkito mayā suto ca…pe… parisaṅkito mayā diṭṭho ca suto ca, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi…pe… āpatti vācāya, vācāya saṁghādisesassa.
1596 Diṭṭhassa hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Tañce codeti— “suto mayā pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi…pe… āpatti vācāya, vācāya saṁghādisesassa.
1597 Diṭṭhassa hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Tañce codeti— “parisaṅkito mayā, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi…pe… suto mayā parisaṅkito ca, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi…pe… āpatti vācāya, vācāya saṁghādisesassa.
1598 Sutassa hoti— “pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno”ti. Tañce codeti— “parisaṅkito mayā, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi…pe… diṭṭho mayā, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi…pe… parisaṅkito mayā diṭṭho ca, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi…pe… āpatti vācāya, vācāya saṁghādisesassa.
1599 Parisaṅkitassa hoti— “pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno”ti. Tañce codeti— “diṭṭho mayā, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi…pe… suto mayā, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi…pe… diṭṭho mayā suto ca, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi…pe… āpatti vācāya, vācāya saṁghādisesassa.
1600 Diṭṭhassa hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Diṭṭhe vematiko diṭṭhaṁ no kappeti diṭṭhaṁ nassarati diṭṭhaṁ pamuṭṭho[248] hoti…pe… sute vematiko sutaṁ no kappeti sutaṁ nassarati sutaṁ pamuṭṭho hoti…pe… parisaṅkite vematiko parisaṅkitaṁ no kappeti parisaṅkitaṁ nassarati parisaṅkitaṁ pamuṭṭho hoti. Tañce codeti— “parisaṅkito mayā diṭṭho ca…pe… parisaṅkito mayā suto ca…pe… parisaṅkito mayā diṭṭho ca suto ca, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṁ uposatho vā pavāraṇā vā saṁghakammaṁ vā”ti, āpatti vācāya, vācāya saṁghādisesassa.
388. 1601 Adiṭṭhassa hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Tañce codāpeti— “diṭṭhosi, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṁ uposatho vā pavāraṇā vā saṁghakammaṁ vā”ti, āpatti vācāya, vācāya saṁghādisesassa.
1602 Asutassa hoti— “pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno”ti…pe… aparisaṅkitassa hoti— “pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno”ti. Tañce codāpeti— “parisaṅkitosi, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi…pe… āpatti vācāya, vācāya saṁghādisesassa.
1603 Adiṭṭhassa hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Tañce codāpeti— “diṭṭhosi sutosi…pe… diṭṭhosi parisaṅkitosi…pe… diṭṭhosi sutosi parisaṅkitosi, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi…pe… asutassa hoti— “pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno”ti…pe… aparisaṅkitassa hoti— “pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno”ti. Tañce codāpeti— “parisaṅkitosi, diṭṭhosi…pe… parisaṅkitosi, sutosi…pe… parisaṅkitosi, diṭṭhosi, sutosi, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi…pe… āpatti vācāya, vācāya saṁghādisesassa.
1604 Diṭṭhassa hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Tañce codāpeti— “sutosi…pe… tañce codāpeti— “parisaṅkitosi…pe… tañce codāpeti— “sutosi, parisaṅkitosi, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi…pe… āpatti vācāya, vācāya saṁghādisesassa.
1605 Sutassa hoti— “pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno”ti…pe… parisaṅkitassa hoti— “pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno”ti. Tañce codāpeti— “diṭṭhosi…pe… tañce codāpeti— “sutosi…pe… tañce codāpeti— “diṭṭhosi, sutosi, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi…pe… āpatti vācāya, vācāya saṁghādisesassa.
1606 Diṭṭhassa hoti pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpajjanto. Diṭṭhe vematiko diṭṭhaṁ no kappeti diṭṭhaṁ nassarati diṭṭhaṁ pamuṭṭho hoti…pe… sute vematiko sutaṁ no kappeti sutaṁ nassarati sutaṁ pamuṭṭho hoti…pe… parisaṅkite vematiko parisaṅkitaṁ no kappeti parisaṅkitaṁ nassarati parisaṅkitaṁ pamuṭṭho hoti. Tañce codāpeti— “parisaṅkitosi, diṭṭhosi…pe… parisaṅkitaṁ pamuṭṭho hoti, tañce codāpeti— “parisaṅkitosi sutosi…pe… parisaṅkitaṁ pamuṭṭho hoti, tañce codāpeti— “parisaṅkitosi, diṭṭhosi, sutosi, pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpannosi, assamaṇosi, asakyaputtiyosi, natthi tayā saddhiṁ uposatho vā pavāraṇā vā saṁghakammaṁ vā”ti, āpatti vācāya, vācāya saṁghādisesassa.
389. 1607 Asuddhe suddhadiṭṭhi, suddhe asuddhadiṭṭhi, asuddhe asuddhadiṭṭhi, suddhe suddhadiṭṭhi.
1608 Asuddho hoti puggalo aññataraṁ pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno. Tañce suddhadiṭṭhi samāno anokāsaṁ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, āpatti saṁghādisesena dukkaṭassa.
1609 Asuddho hoti puggalo aññataraṁ pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno. Tañce suddhadiṭṭhi samāno okāsaṁ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, āpatti saṁghādisesassa.
1610 Asuddho hoti puggalo aññataraṁ pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno. Tañce suddhadiṭṭhi samāno anokāsaṁ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādena dukkaṭassa.
1611 Asuddho hoti puggalo aññataraṁ pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno. Tañce suddhadiṭṭhi samāno okāsaṁ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādassa.
1612 Suddho hoti puggalo aññataraṁ pārājikaṁ dhammaṁ anajjhāpanno. Tañce asuddhadiṭṭhi samāno anokāsaṁ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, āpatti dukkaṭassa.
1613 Suddho hoti puggalo aññataraṁ pārājikaṁ dhammaṁ anajjhāpanno. Tañce asuddhadiṭṭhi samāno okāsaṁ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, anāpatti.
1614 Suddho hoti puggalo aññataraṁ pārājikaṁ dhammaṁ anajjhāpanno. Tañce asuddhadiṭṭhi samāno anokāsaṁ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādena dukkaṭassa.
1615 Suddho hoti puggalo aññataraṁ pārājikaṁ dhammaṁ anajjhāpanno. Tañce asuddhadiṭṭhi samāno okāsaṁ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādassa.
1616 Asuddho hoti puggalo aññataraṁ pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno. Tañce asuddhadiṭṭhi samāno anokāsaṁ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, āpatti dukkaṭassa.
1617 Asuddho hoti puggalo aññataraṁ pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno. Tañce asuddhadiṭṭhi samāno okāsaṁ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, anāpatti.
1618 Asuddho hoti puggalo aññataraṁ pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno. Tañce asuddhadiṭṭhi samāno anokāsaṁ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādena dukkaṭassa.
1619 Asuddho hoti puggalo aññataraṁ pārājikaṁ dhammaṁ ajjhāpanno. Tañce asuddhadiṭṭhi samāno okāsaṁ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādassa.
1620 Suddho hoti puggalo aññataraṁ pārājikaṁ dhammaṁ anajjhāpanno. Tañce suddhadiṭṭhi samāno anokāsaṁ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, āpatti saṁghādisesena dukkaṭassa.
1621 Suddho hoti puggalo aññataraṁ pārājikaṁ dhammaṁ anajjhāpanno. Tañce suddhadiṭṭhi samāno okāsaṁ kārāpetvā cāvanādhippāyo vadeti, āpatti saṁghādisesassa.
1622 Suddho hoti puggalo aññataraṁ pārājikaṁ dhammaṁ anajjhāpanno. Tañce suddhadiṭṭhi samāno anokāsaṁ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādena dukkaṭassa.
1623 Suddho hoti puggalo aññataraṁ pārājikaṁ dhammaṁ anajjhāpanno tañce suddhadiṭṭhi samāno okāsaṁ kārāpetvā akkosādhippāyo vadeti, āpatti omasavādassa.
390. 1624 Anāpatti— suddhe asuddhadiṭṭhissa, asuddhe asuddhadiṭṭhissa, ummattakassa, ādikammikassāti.
1625 Amūlakasikkhāpadaṁ niṭṭhitaṁ aṭṭhamaṁ.
- 4V.189/1 (Cross Reference) ↩
- kiñci: yañca kiñci (ka-sī, ka-ma) (Word Variant) ↩
- vinicchinissantī"ti: vinicchissantīti (pā1, ka-ma) (Word Variant) ↩
- byābādhissantī"ti: na byābāhissantīti (ka-ma) (Word Variant) ↩
- kāyadaḷhibahulā: kāyadaḍḍhibahulā (sī), kāyadaḷhībahulā (syā1-3, pā1) (Word Variant) ↩
- mettiyabhūmajakā: mettiyabhummajakā (sī, syā1-3, pā1) (Word Variant) ↩
- Yathā: yāva (sī) (Word Variant) ↩
- nisīdeyyāmā"ti: nisīdāpiyeyyāmāti (sī), nisīdāpiyāmāti (syā1-3), nisīdāpeyyāmāti (pā1) (Word Variant) ↩
- niccabhattikāti: niccabhattikattha (sī), niccabhattikāttha (cha1) (Word Variant) ↩
- antare: santike (sī, syā1-3, pā1, ka-ma) (Word Variant) ↩
- savātaṁ: pavātaṁ (sī, syā1-3, pā1) (Word Variant) ↩
- nāma: appevanāma (sī, syā1-3) (Word Variant) ↩
- pamuṭṭho: pammuṭṭho (sī), sammuṭṭho (pā1) (Word Variant) ↩