Cūḷavagga
Kiṃsīlasutta
327. 378 “Kiṁsīlo kiṁsamācāro,
kāni kammāni brūhayaṁ;
Naro sammā niviṭṭhassa,
uttamatthañca pāpuṇe”. (1)
328. 379 “Vuḍḍhāpacāyī anusūyako siyā,
Kālaññū cassa garūnaṁ[193] dassanāya;
Dhammiṁ kathaṁ erayitaṁ khaṇaññū,
Suṇeyya sakkacca subhāsitāni. (2) [192]
329. 380 Kālena gacche garūnaṁ sakāsaṁ,
Thambhaṁ niraṁkatvā[194] nivātavutti;
Atthaṁ dhammaṁ saṁyamaṁ brahmacariyaṁ,
Anussare ceva samācare ca. (3)
330. 381 Dhammārāmo dhammarato,
Dhamme ṭhito dhammavinicchayaññū;
Nevācare dhammasandosavādaṁ,
Tacchehi nīyetha subhāsitehi. (4)
331. 382 Hassaṁ jappaṁ paridevaṁ padosaṁ,
Māyākataṁ kuhanaṁ giddhi mānaṁ;
Sārambhaṁ kakkasaṁ kasāvañca mucchaṁ[195],
Hitvā care vītamado ṭhitatto. (5)
332. 383 Viññātasārāni subhāsitāni,
Sutañca viññātasamādhisāraṁ;
Na tassa paññā ca sutañca vaḍḍhati,
Yo sāhaso hoti naro pamatto. (6)
333. 384 Dhamme ca ye ariyapavedite ratā,
Anuttarā te vacasā manasā kammunā ca;
Te santisoraccasamādhisaṇṭhitā,
Sutassa paññāya ca sāramajjhagū”ti. (7)
385 Kiṁsīlasuttaṁ navamaṁ.