tipitaka2500.github.io

2.9 Kiṃsīlasutta

Cūḷavagga

Kiṃsīlasutta

327.

378 “Kiṃsīlo kiṃsamācāro,
kāni kammāni brūhayaṃ;
Naro sammā niviṭṭhassa,
uttamatthañca pāpuṇe”. (1)

328.

379 “Vuḍḍhāpacāyī anusūyako siyā,
Kālaññū cassa garūnaṃ dassanāya;
Dhammiṃ kathaṃ erayitaṃ khaṇaññū,
Suṇeyya sakkacca subhāsitāni. (2)

329.

380 Kālena gacche garūnaṃ sakāsaṃ,
Thambhaṃ niraṃkatvā nivātavutti;
Atthaṃ dhammaṃ saṃyamaṃ brahmacariyaṃ,
Anussare ceva samācare ca. (3)

330.

381 Dhammārāmo dhammarato,
Dhamme ṭhito dhammavinicchayaññū;
Nevācare dhammasandosavādaṃ,
Tacchehi nīyetha subhāsitehi. (4)

331.

382 Hassaṃ jappaṃ paridevaṃ padosaṃ,
Māyākataṃ kuhanaṃ giddhi mānaṃ;
Sārambhaṃ kakkasaṃ kasāvañca mucchaṃ,
Hitvā care vītamado ṭhitatto. (5)

332.

383 Viññātasārāni subhāsitāni,
Sutañca viññātasamādhisāraṃ;
Na tassa paññā ca sutañca vaḍḍhati,
Yo sāhaso hoti naro pamatto. (6)

333.

384 Dhamme ca ye ariyapavedite ratā,
Anuttarā te vacasā manasā kammunā ca;
Te santisoraccasamādhisaṇṭhitā,
Sutassa paññāya ca sāramajjhagū”ti. (7)

385 Kiṃsīlasuttaṃ navamaṃ.