
-
-
- Khuddakapāṭhapāḷi
- Dhammapadapāḷi
- Udānapāḷi
- Itivuttakapāḷi
- Suttanipātapāḷi
- Vimānavatthupāḷi
- Petavatthupāḷi
- Theragāthāpāḷi
- Therīgāthāpāḷi
- Therāpadānapāḷi
- Therīapadānapāḷi
- Buddhavaṃsapāḷi
- Cariyāpiṭakapāḷi
- Jātakapāḷi
- Jātakapāḷi
- Mahāniddesapāḷi
- Cūḷaniddesapāḷi
- Paṭisambhidāmaggapāḷi
- Nettipāḷi
- Peṭakopadesapāḷi
- Milindapañhapāḷi
-
22.1.9.9 Kāḷāgirikaṇḍa
Mahānipāta
Mūgapakkhavagga
Vidhurajātaka
Kāḷāgirikaṇḍa
1572.
2916 “Avasiṃ ahaṃ tuyha tīhaṃ agāre, |
Annena pānena upaṭṭhitosmi; |
Mitto mamāsī visajjāmahaṃ taṃ, |
Kāmaṃ gharaṃ uttamapañña gaccha. |
1573.
2917 Api hāyatu nāgakulā attho, |
Alampi me nāgakaññāya hotu; |
So tvaṃ sakeneva subhāsitena, |
Muttosi me ajja vadhāya pañña”. |
1574.
2918 “Handa tuvaṃ yakkha mamampi nehi, |
Sasuraṃ te atthaṃ mayi carassu; |
Mayañca nāgādhipatiṃ vimānaṃ, |
Dakkhemu nāgassa adiṭṭhapubbaṃ”. |
1575.
2919 “Yaṃ ve narassa ahitāya assa, |
Na taṃ pañño arahati dassanāya; |
Atha kena vaṇṇena amittagāmaṃ, |
Tuvamicchasi uttamapañña gantuṃ”. |
1576.
2920 “Addhā pajānāmi ahampi etaṃ, |
Na taṃ pañño arahati dassanāya; |
Pāpañca me natthi kataṃ kuhiñci, |
Tasmā na saṅke maraṇāgamāya”. |
1577.
2921 “Handa ca ṭhānaṃ atulānubhāvaṃ, |
Mayā saha dakkhasi ehi katte; |
Yatthacchati naccagītehi nāgo, |
Rājā yathā vessavaṇo naḷiññaṃ. |
1578.
2922 Taṃ nāgakaññā caritaṃ gaṇena, |
Nikīḷitaṃ niccamaho ca rattiṃ; |
Pahūtamālyaṃ bahupupphachannaṃ, |
Obhāsatī vijjurivantalikkhe. |
1579.
2923 Annena pānena upetarūpaṃ, |
Naccehi gītehi ca vāditehi; |
Paripūraṃ kaññāhi alaṅkatāhi, |
Upasobhati vatthapilandhanena. |
1580.
2924 So puṇṇako kurūnaṃ kattuseṭṭhaṃ, |
Nisīdayī pacchato āsanasmiṃ; |
Ādāya kattāramanomapaññaṃ, |
Upānayī bhavanaṃ nāgarañño. |
1581.
2925 Patvāna ṭhānaṃ atulānubhāvaṃ, |
Aṭṭhāsi kattā pacchato puṇṇakassa; |
Sāmaggipekkhamāno nāgarājā, |
Pubbeva jāmātaramajjhabhāsatha. |
1582.
2926 Yannu tuvaṃ agamā maccalokaṃ, |
Anvesamāno hadayaṃ paṇḍitassa; |
Kacci samiddhena idhānupatto, |
Ādāya kattāramanomapaññaṃ”. |
1583.
2927 “Ayañhi so āgato yaṃ tvamicchasi, |
Dhammena laddho mama dhammapālo; |
Taṃ passatha sammukhā bhāsamānaṃ, |
Sukho have sappurisehi saṅgamo”. |
2928 Kāḷāgirikaṇḍaṃ nāma.
1584.
2929 “Adiṭṭhapubbaṃ disvāna, |
macco maccubhayaṭṭito; |
Byamhito nābhivādesi, |
nayidaṃ paññavatāmiva”. |
1585.
2930 “Na camhi byamhito nāga, |
na ca maccubhayaṭṭito; |
Na vajjho abhivādeyya, |
vajjhaṃ vā nābhivādaye. |
1586.
2931 Kathaṃ no abhivādeyya, |
abhivādāpayetha ve; |
Yaṃ naro hantumiccheyya, |
taṃ kammaṃ nupapajjati”. |
1587.
2932 “Evametaṃ yathā brūsi, |
saccaṃ bhāsasi paṇḍita; |
Na vajjho abhivādeyya, |
vajjhaṃ vā nābhivādaye. |
1588.
2933 Kathaṃ no abhivādeyya, |
abhivādāpayetha ve; |
Yaṃ naro hantumiccheyya, |
taṃ kammaṃ nupapajjati”. |
1589.
2934 “Asassataṃ sassataṃ nu tavayidaṃ, |
Iddhī jutī balavīriyūpapatti; |
Pucchāmi taṃ nāgarājetamatthaṃ, |
Kathaṃ nu te laddhamidaṃ vimānaṃ. |
1590.
2935 Adhiccaladdhaṃ pariṇāmajaṃ te, |
Sayaṃkataṃ udāhu devehi dinnaṃ; |
Akkhāhi me nāgarājetamatthaṃ, |
Yatheva te laddhamidaṃ vimānaṃ”. |
1591.
2936 “Nādhiccaladdhaṃ na pariṇāmajaṃ me, |
Na sayaṃkataṃ nāpi devehi dinnaṃ; |
Sakehi kammehi apāpakehi, |
Puññehi me laddhamidaṃ vimānaṃ”. |
1592.
2937 “Kiṃ te vataṃ kiṃ pana brahmacariyaṃ, |
Kissa suciṇṇassa ayaṃ vipāko; |
Iddhī jutī balavīriyūpapatti, |
Idañca te nāga mahāvimānaṃ”. |
1593.
2938 “Ahañca bhariyā ca manussaloke, |
Saddhā ubho dānapatī ahumhā; |
Opānabhūtaṃ me gharaṃ tadāsi, |
Santappitā samaṇabrāhmaṇā ca. |
1594.
2939 Mālañca gandhañca vilepanañca, |
Padīpiyaṃ seyyamupassayañca; |
Acchādanaṃ sāyanamannapānaṃ, |
Sakkacca dānāni adamha tattha. |
1595.
2940 Taṃ me vataṃ taṃ pana brahmacariyaṃ, |
Tassa suciṇṇassa ayaṃ vipāko; |
Iddhī jutī balavīriyūpapatti, |
Idañca me dhīra mahāvimānaṃ”. |
1596.
2941 “Evañce te laddhamidaṃ vimānaṃ, |
Jānāsi puññānaṃ phalūpapattiṃ; |
Tasmā hi dhammaṃ cara appamatto, |
Yathā vimānaṃ puna māvasesi”. |
1597.
2942 “Nayidha santi samaṇabrāhmaṇā ca, |
Yesannapānāni dademu katte; |
Akkhāhi me pucchito etamatthaṃ, |
Yathā vimānaṃ puna māvasema”. |
1598.
2943 “Bhogī hi te santi idhūpapannā, |
Puttā ca dārā anujīvino ca; |
Tesu tuvaṃ vacasā kammunā ca, |
Asampaduṭṭho ca bhavāhi niccaṃ. |
1599.
2944 Evaṃ tuvaṃ nāga asampadosaṃ, |
Anupālaya vacasā kammunā ca; |
Ṭhatvā idha yāvatāyukaṃ vimāne, |
Uddhaṃ ito gacchasi devalokaṃ”. |
1600.
2945 “Addhā hi so socati rājaseṭṭho, |
Tayā vinā yassa tuvaṃ sajibbo; |
Dukkhūpanītopi tayā samecca, |
Vindeyya poso sukhamāturopi”. |
1601.
2946 “Addhā sataṃ bhāsasi nāga dhammaṃ, |
Anuttaraṃ atthapadaṃ suciṇṇaṃ; |
Etādisiyāsu hi āpadāsu, |
Paññāyate mādisānaṃ viseso”. |
1602.
2947 “Akkhāhi no tāyaṃ mudhā nu laddho, |
Akkhehi no tāyaṃ ajesi jūte; |
Dhammena laddho iti tāyamāha, |
Kathaṃ nu tvaṃ hatthamimassa māgato”. |
1603.
2948 “Yo missaro tattha ahosi rājā, |
Tamāyamakkhehi ajesi jūte; |
So maṃ jito rājā imassadāsi, |
Dhammena laddhosmi asāhasena”. |
1604.
2949 Mahorago attamano udaggo, |
Sutvāna dhīrassa subhāsitāni; |
Hatthe gahetvāna anomapaññaṃ, |
Pāvekkhi bhariyāya tadā sakāse. |
1605.
2950 “Yena tvaṃ vimale paṇḍu, |
yena bhattaṃ na ruccati; |
Na ca me tādiso vaṇṇo, |
ayameso tamonudo. |
1606.
2951 Yassa te hadayenattho, |
āgatāyaṃ pabhaṅkaro; |
Tassa vākyaṃ nisāmehi, |
dullabhaṃ dassanaṃ puna”. |
1607.
2952 Disvāna taṃ vimalā bhūripaññaṃ, |
Dasaṅgulī añjaliṃ paggahetvā; |
Haṭṭhena bhāvena patītarūpā, |
Iccabravi kurūnaṃ kattuseṭṭhaṃ. |
1608.
2953 “Adiṭṭhapubbaṃ disvāna, |
macco maccubhayaṭṭito; |
Byamhito nābhivādesi, |
nayidaṃ paññavatāmiva”. |
1609.
2954 “Na camhi byamhito nāgi, |
na ca maccubhayaṭṭito; |
Na vajjho abhivādeyya, |
vajjhaṃ vā nābhivādaye. |
1610.
2955 Kathaṃ no abhivādeyya, |
abhivādāpayetha ve; |
Yaṃ naro hantumiccheyya, |
taṃ kammaṃ nupapajjati”. |
1611.
2956 “Evametaṃ yathā brūsi, |
saccaṃ bhāsasi paṇḍita; |
Na vajjho abhivādeyya, |
vajjhaṃ vā nābhivādaye. |
1612.
2957 Kathaṃ no abhivādeyya, |
abhivādāpayetha ve; |
Yaṃ naro hantumiccheyya, |
taṃ kammaṃ nupapajjati”. |
1613.
2958 “Asassataṃ sassataṃ nu tavayidaṃ, |
Iddhī jutī balavīriyūpapatti; |
Pucchāmi taṃ nāgakaññetamatthaṃ, |
Kathaṃ nu te laddhamidaṃ vimānaṃ. |
1614.
2959 Adhiccaladdhaṃ pariṇāmajaṃ te, |
Sayaṃkataṃ udāhu devehi dinnaṃ; |
Akkhāhi me nāgakaññetamatthaṃ, |
Yatheva te laddhamidaṃ vimānaṃ”. |
1615.
2960 “Nādhiccaladdhaṃ na pariṇāmajaṃ me, |
Na sayaṃ kataṃ nāpi devehi dinnaṃ; |
Sakehi kammehi apāpakehi, |
Puññehi me laddhamidaṃ vimānaṃ”. |
1616.
2961 “Kiṃ te vataṃ kiṃ pana brahmacariyaṃ, |
Kissa suciṇṇassa ayaṃ vipāko; |
Iddhī jutī balavīriyūpapatti, |
Idañca te nāgi mahāvimānaṃ”. |
1617.
2962 “Ahañca kho sāmiko cāpi mayhaṃ, |
Saddhā ubho dānapatī ahumhā; |
Opānabhūtaṃ me gharaṃ tadāsi, |
Santappitā samaṇabrāhmaṇā ca. |
1618.
2963 Mālañca gandhañca vilepanañca, |
Padīpiyaṃ seyyamupassayañca; |
Acchādanaṃ sāyanamannapānaṃ, |
Sakkacca dānāni adamha tattha. |
1619.
2964 Taṃ me vataṃ taṃ pana brahmacariyaṃ, |
Tassa suciṇṇassa ayaṃ vipāko; |
Iddhī jutī balavīriyūpapatti, |
Idañca me dhīra mahāvimānaṃ”. |
1620.
2965 “Evañce te laddhamidaṃ vimānaṃ, |
Jānāsi puññānaṃ phalūpapattiṃ; |
Tasmā hi dhammaṃ cara appamattā, |
Yathā vimānaṃ puna māvasesi”. |
1621.
2966 “Nayidha santi samaṇabrāhmaṇā ca, |
Yesannapānāni dademu katte; |
Akkhāhi me pucchito etamatthaṃ, |
Yathā vimānaṃ puna māvasema”. |
1622.
2967 “Bhogī hi te santi idhūpapannā, |
Puttā ca dārā anujīvino ca; |
Tesu tuvaṃ vacasā kammunā ca, |
Asampaduṭṭhā ca bhavāhi niccaṃ. |
1623.
2968 Evaṃ tuvaṃ nāgi asampadosaṃ, |
Anupālaya vacasā kammunā ca; |
Ṭhatvā idha yāvatāyukaṃ vimāne, |
Uddhaṃ ito gacchasi devalokaṃ”. |
1624.
2969 “Addhā hi so socati rājaseṭṭho, |
Tayā vinā yassa tuvaṃ sajibbo; |
Dukkhūpanītopi tayā samecca, |
Vindeyya poso sukhamāturopi”. |
1625.
2970 “Addhā sataṃ bhāsasi nāgi dhammaṃ, |
Anuttaraṃ atthapadaṃ suciṇṇaṃ; |
Etādisiyāsu hi āpadāsu, |
Paññāyate mādisānaṃ viseso”. |
1626.
2971 “Akkhāhi no tāyaṃ mudhā nu laddho, |
Akkhehi no tāyaṃ ajesi jūte; |
Dhammena laddho iti tāyamāha, |
Kathaṃ nu tvaṃ hatthamimassa māgato”. |
1627.
2972 “Yo missaro tattha ahosi rājā, |
Tamāyamakkhehi ajesi jūte; |
So maṃ jito rājā imassadāsi, |
Dhammena laddhosmi asāhasena”. |
1628.
2973 Yatheva varuṇo nāgo, |
pañhaṃ pucchittha paṇḍitaṃ; |
Tatheva nāgakaññāpi, |
pañhaṃ pucchittha paṇḍitaṃ. |
1629.
2974 Yatheva varuṇaṃ nāgaṃ, |
dhīro tosesi pucchito; |
Tatheva nāgakaññampi, |
dhīro tosesi pucchito. |
1630.
2975 Ubhopi te attamane viditvā, |
Mahoragaṃ nāgakaññañca dhīro; |
Achambhī abhīto alomahaṭṭho, |
Iccabravi varuṇaṃ nāgarājānaṃ. |
1631.
2976 “Mā rodhayi nāga āyāhamasmi, |
Yena tavattho idaṃ sarīraṃ; |
Hadayena maṃsena karohi kiccaṃ, |
Sayaṃ karissāmi yathāmati te”. |
1632.
2977 “Paññā have hadayaṃ paṇḍitānaṃ, |
Te tyamha paññāya mayaṃ sutuṭṭhā; |
Anūnanāmo labhatajja dāraṃ, |
Ajjeva taṃ kuruyo pāpayātu”. |
1633.
2978 Sa puṇṇako attamano udaggo, |
Irandhatiṃ nāgakaññaṃ labhitvā; |
Haṭṭhena bhāvena patītarūpo, |
Iccabravi kurūnaṃ kattuseṭṭhaṃ. |
1634.
2979 “Bhariyāya maṃ tvaṃ akari samaṅgiṃ, |
Ahañca te vidhura karomi kiccaṃ; |
Idañca te maṇiratanaṃ dadāmi, |
Ajjeva taṃ kuruyo pāpayāmi”. |
1635.
2980 “Ajeyyamesā tava hotu metti, |
Bhariyāya kaccāna piyāya saddhiṃ; |
Ānandi vitto sumano patīto, |
Datvā maṇiṃ mañca nayindapatthaṃ”. |
1636.
2981 Sa puṇṇako kurūnaṃ kattuseṭṭhaṃ, |
Nisīdayī purato āsanasmiṃ; |
Ādāya kattāramanomapaññaṃ, |
Upānayī nagaraṃ indapatthaṃ. |
1637.
2982 Mano manussassa yathāpi gacche, |
Tatopissa khippataraṃ ahosi; |
Sa puṇṇako kurūnaṃ kattuseṭṭhaṃ, |
Upānayī nagaraṃ indapatthaṃ. |
1638.
2983 “Etindapatthaṃ nagaraṃ padissati, |
Rammāni ca ambavanāni bhāgaso; |
Ahañca bhariyāya samaṅgibhūto, |
Tuvañca pattosi sakaṃ niketaṃ”. |
1639.
2984 Sa puṇṇako kurūnaṃ kattuseṭṭhaṃ, |
Oropiya dhammasabhāya majjhe; |
Ājaññamāruyha anomavaṇṇo, |
Pakkāmi vehāyasamantalikkhe. |
1640.
2985 Taṃ disvā rājā paramappatīto, |
Uṭṭhāya bāhāhi palissajitvā; |
Avikampayaṃ dhammasabhāya majjhe, |
Nisīdayī pamukhamāsanasmiṃ. |
1641.
2986 “Tvaṃ no vinetāsi rathaṃva naddhaṃ, |
Nandanti taṃ kuruyo dassanena; |
Akkhāhi me pucchito etamatthaṃ, |
Kathaṃ pamokkho ahu māṇavassa”. |
1642.
2987 “Yaṃ māṇavotyābhivadī janinda, |
Na so manusso naravīraseṭṭha; |
Yadi te suto puṇṇako nāma yakkho, |
Rañño kuverassa hi so sajibbo. |
1643.
2988 Bhūmindharo varuṇo nāma nāgo, |
Brahā sucī vaṇṇabalūpapanno; |
Tassānujaṃ dhītaraṃ kāmayāno, |
Irandhatī nāma sā nāgakaññā. |
1644.
2989 Tassā sumajjhāya piyāya hetu, |
Patārayittha maraṇāya mayhaṃ; |
So ceva bhariyāya samaṅgibhūto, |
Ahañca anuññāto maṇi ca laddho”. |
1645.
2990 “Rukkho hi mayhaṃ padvāre sujāto, |
Paññākkhandho sīlamayassa sākhā; |
Atthe ca dhamme ca ṭhito nipāko, |
Gavapphalo hatthigavāssachanno. |
1646.
2991 Naccagītatūriyābhinādite, |
Ucchijja senaṃ puriso ahāsi; |
So no ayaṃ āgato sanniketaṃ, |
Rukkhassimassāpacitiṃ karotha. |
1647.
2992 Ye keci vittā mama paccayena, |
Sabbeva te pātukarontu ajja; |
Tibbāni katvāna upāyanāni, |
Rukkhassimassāpacitiṃ karotha. |
1648.
2993 Ye keci baddhā mama atthi raṭṭhe, |
Sabbeva te bandhanā mocayantu; |
Yatheva yaṃ bandhanasmā pamutto, |
Evamete muñcare bandhanasmā. |
1649.
2994 Unnaṅgalā māsamimaṃ karontu, |
Maṃsodanaṃ brāhmaṇā bhakkhayantu; |
Amajjapā majjarahā pivantu, |
Puṇṇāhi thālāhi palissutāhi. |
1650.
2995 Mahāpathaṃ nicca samavhayantu, |
Tibbañca rakkhaṃ vidahantu raṭṭhe; |
Yathāññamaññaṃ na viheṭhayeyyuṃ, |
Rukkhassimassāpacitiṃ karotha”. |
1651.
2996 Orodhā ca kumārā ca, |
vesiyānā ca brāhmaṇā; |
Bahuṃ annañca pānañca, |
paṇḍitassābhihārayuṃ. |
1652.
2997 Hatthārohā anīkaṭṭhā, |
rathikā pattikārakā; |
Bahuṃ annañca pānañca, |
paṇḍitassābhihārayuṃ. |
1653.
2998 Samāgatā jānapadā, |
negamā ca samāgatā; |
Bahuṃ annañca pānañca, |
paṇḍitassābhihārayuṃ. |
1654.
2999 Bahujano pasannosi, |
disvā paṇḍitamāgate; |
Paṇḍitamhi anuppatte, |
celukkhepo pavattathāti. |
3000 Vidhurajātakaṃ navamaṃ.