
-
-
- Khuddakapāṭhapāḷi
- Dhammapadapāḷi
- Udānapāḷi
- Itivuttakapāḷi
- Suttanipātapāḷi
- Vimānavatthupāḷi
- Petavatthupāḷi
- Theragāthāpāḷi
- Therīgāthāpāḷi
- Therāpadānapāḷi
- Therīapadānapāḷi
- Buddhavaṃsapāḷi
- Cariyāpiṭakapāḷi
- Jātakapāḷi
- Jātakapāḷi
- Mahāniddesapāḷi
- Cūḷaniddesapāḷi
- Paṭisambhidāmaggapāḷi
- Nettipāḷi
- Peṭakopadesapāḷi
- Milindapañhapāḷi
-
21.1.1 Cūḷahaṃsajātaka
Asītinipāta
Cūḷahaṃsavagga
Cūḷahaṃsajātaka
1.
771 “Sumukha anupacinantā, |
pakkamanti vihaṅgamā; |
Gaccha tuvampi mā kaṅkhi, |
natthi baddhe sahāyatā”. |
2.
772 “Gacche vāhaṃ na vā gacche, |
na tena amaro siyaṃ; |
Sukhitaṃ taṃ upāsitvā, |
dukkhitaṃ taṃ kathaṃ jahe. |
3.
773 Maraṇaṃ vā tayā saddhiṃ, |
jīvitaṃ vā tayā vinā; |
Tadeva maraṇaṃ seyyo, |
yañce jīve tayā vinā. |
4.
774 Nesa dhammo mahārāja, |
yaṃ taṃ evaṃ gataṃ jahe; |
Yā gati tuyhaṃ sā mayhaṃ, |
ruccate vihagādhipa”. |
5.
775 “Kā nu pāsena baddhassa, |
gati aññā mahānasā; |
Sā kathaṃ cetayānassa, |
muttassa tava ruccati. |
6.
776 Kaṃ vā tvaṃ passase atthaṃ, |
mama tuyhañca pakkhima; |
Ñātīnaṃ vāvasiṭṭhānaṃ, |
ubhinnaṃ jīvitakkhaye. |
7.
777 Yaṃ na kañcanadepiñcha, |
Andhena tamasā gataṃ; |
Tādise sañcajaṃ pāṇaṃ, |
Kamatthamabhijotaye”. |
8.
778 “Kathaṃ nu patataṃ seṭṭha, |
Dhamme atthaṃ na bujjhasi; |
Dhammo apacito santo, |
Atthaṃ dasseti pāṇinaṃ. |
9.
779 Sohaṃ dhammaṃ apekkhāno, |
dhammā catthaṃ samuṭṭhitaṃ; |
Bhattiñca tayi sampassaṃ, |
nāvakaṅkhāmi jīvitaṃ. |
10.
780 Addhā eso sataṃ dhammo, |
yo mitto mittamāpade; |
Na caje jīvitassāpi, |
hetudhammamanussaraṃ”. |
11.
781 “Svāyaṃ dhammo ca te ciṇṇo, |
bhatti ca viditā mayi; |
Kāmaṃ karassu mayhetaṃ, |
gacchevānumato mayā. |
12.
782 Api tvevaṃ gate kāle, |
yaṃ khaṇḍaṃ ñātinaṃ mayā; |
Tayā taṃ buddhisampannaṃ, |
assa paramasaṃvutaṃ”. |
13.
783 Iccevaṃ mantayantānaṃ, |
Ariyānaṃ ariyavuttinaṃ; |
Paccadissatha nesādo, |
Āturānamivantako. |
14.
784 Te sattumabhisañcikkha, |
dīgharattaṃ hitā dijā; |
Tuṇhīmāsittha ubhayo, |
na sañcalesumāsanā. |
15.
785 Dhataraṭṭhe ca disvāna, |
samuḍḍente tato tato; |
Abhikkamatha vegena, |
dijasattu dijādhipe. |
16.
786 So ca vegenabhikkamma, |
āsajja parame dije; |
Paccakamittha nesādo, |
baddhā iti vicintayaṃ. |
17.
787 Ekaṃva baddhamāsīnaṃ, |
abaddhañca punāparaṃ; |
Āsajja baddhamāsīnaṃ, |
pekkhamānamadīnavaṃ. |
18.
788 Tato so vimatoyeva, |
paṇḍare ajjhabhāsatha; |
Pavaḍḍhakāye āsīne, |
dijasaṅghagaṇādhipe. |
19.
789 “Yannu pāsena mahatā, |
baddho na kurute disaṃ; |
Atha kasmā abaddho tvaṃ, |
balī pakkhi na gacchasi. |
20.
790 Kiṃ nu tyāyaṃ dijo hoti, |
mutto baddhaṃ upāsasi; |
Ohāya sakuṇā yanti, |
kiṃ eko avahīyasi”. |
21.
791 “Rājā me so dijāmitta, |
sakhā pāṇasamo ca me; |
Neva naṃ vijahissāmi, |
yāva kālassa pariyāyaṃ”. |
22.
792 “Kathaṃ panāyaṃ vihaṅgo, |
nāddasa pāsamoḍḍitaṃ; |
Padañhetaṃ mahantānaṃ, |
boddhumarahanti āpadaṃ”. |
23.
793 “Yadā parābhavo hoti, |
poso jīvitasaṅkhaye; |
Atha jālañca pāsañca, |
āsajjāpi na bujjhati. |
24.
794 Api tveva mahāpañña, |
pāsā bahuvidhā tatā; |
Guyhamāsajja bajjhanti, |
athevaṃ jīvitakkhaye”. |
25.
795 “Api nāyaṃ tayā saddhiṃ, |
saṃvāsassa sukhudrayo; |
Api no anumaññāsi, |
api no jīvitaṃ dade”. |
26.
796 “Na ceva me tvaṃ baddhosi, |
napi icchāmi te vadhaṃ; |
Kāmaṃ khippamito gantvā, |
jīva tvaṃ anigho ciraṃ”. |
27.
797 “Nevāhametamicchāmi, |
aññatretassa jīvitā; |
Sace ekena tuṭṭhosi, |
muñcetaṃ mañca bhakkhaya. |
28.
798 Ārohapariṇāhena, |
tulyāsmā vayasā ubho; |
Na te lābhena jīvatthi, |
etena niminā tuvaṃ. |
29.
799 Tadiṅgha samapekkhassu, |
hotu giddhi tavamhasu; |
Maṃ pubbe bandha pāsena, |
pacchā muñca dijādhipaṃ. |
30.
800 Tāvadeva ca te lābho, |
katāssa yācanāya ca; |
Mitti ca dhataraṭṭhehi, |
yāvajīvāya te siyā”. |
31.
801 “Passantu no mahāsaṃghā, |
tayā muttaṃ ito gataṃ; |
Mittāmaccā ca bhaccā ca, |
puttadārā ca bandhavā. |
32.
802 Na ca te tādisā mittā, |
bahūnaṃ idha vijjati; |
Yathā tvaṃ dhataraṭṭhassa, |
pāṇasādhāraṇo sakhā. |
33.
803 So te sahāyaṃ muñcāmi, |
hotu rājā tavānugo; |
Kāmaṃ khippamito gantvā, |
ñātimajjhe virocatha”. |
34.
804 “So patīto pamuttena, |
bhattunā bhattugāravo; |
Ajjhabhāsatha vakkaṅgo, |
vācaṃ kaṇṇasukhaṃ bhaṇaṃ. |
35.
805 Evaṃ luddaka nandassu, |
saha sabbehi ñātibhi; |
Yathāhamajja nandāmi, |
muttaṃ disvā dijādhipaṃ”. |
36.
806 “Ehi taṃ anusikkhāmi, |
Yathā tvamapi lacchase; |
Lābhaṃ tavāyaṃ dhataraṭṭho, |
Pāpaṃ kiñci na dakkhati. |
37.
807 Khippamantepuraṃ netvā, |
rañño dassehi no ubho; |
Abaddhe pakatibhūte, |
kāje ubhayato ṭhite. |
38.
808 Dhataraṭṭhā mahārāja, |
haṃsādhipatino ime; |
Ayañhi rājā haṃsānaṃ, |
ayaṃ senāpatītaro. |
39.
809 Asaṃsayaṃ imaṃ disvā, |
haṃsarājaṃ narādhipo; |
Patīto sumano vitto, |
bahuṃ dassati te dhanaṃ”. |
40.
810 Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, |
kammunā upapādayi; |
Khippamantepuraṃ gantvā, |
rañño haṃse adassayi; |
Abaddhe pakatibhūte, |
kāje ubhayato ṭhite. |
41.
811 “Dhataraṭṭhā mahārāja, |
haṃsādhipatino ime; |
Ayañhi rājā haṃsānaṃ, |
ayaṃ senāpatītaro”. |
42.
812 “Kathaṃ panime vihaṅgā, |
tava hatthattamāgatā; |
Kathaṃ luddo mahantānaṃ, |
issare idha ajjhagā”. |
43.
813 “Vihitā santime pāsā, |
pallalesu janādhipa; |
Yaṃ yadāyatanaṃ maññe, |
dijānaṃ pāṇarodhanaṃ. |
44.
814 Tādisaṃ pāsamāsajja, |
haṃsarājā abajjhatha; |
Taṃ abaddho upāsīno, |
mamāyaṃ ajjhabhāsatha. |
45.
815 Sudukkaraṃ anariyehi, |
dahate bhāvamuttamaṃ; |
Bhatturatthe parakkanto, |
dhammayutto vihaṅgamo. |
46.
816 Attanāyaṃ cajitvāna, |
jīvitaṃ jīvitāraho; |
Anutthunanto āsīno, |
bhattu yācittha jīvitaṃ. |
47.
817 Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, |
pasādamahamajjhagā; |
Tato naṃ pāmuciṃ pāsā, |
anuññāsiṃ sukhena ca. |
48.
818 So patīto pamuttena, |
bhattunā bhattugāravo; |
Ajjhabhāsatha vakkaṅgo, |
vācaṃ kaṇṇasukhaṃ bhaṇaṃ. |
49.
819 ‘Evaṃ luddaka nandassu, |
saha sabbehi ñātibhi; |
Yathāhamajja nandāmi, |
muttaṃ disvā dijādhipaṃ. |
50.
820 Ehi taṃ anusikkhāmi, |
yathā tvamapi lacchase; |
Lābhaṃ tavāyaṃ dhataraṭṭho, |
pāpaṃ kiñci na dakkhati. |
51.
821 Khippamantepuraṃ netvā, |
rañño dassehi no ubho; |
Abaddhe pakatibhūte, |
kāje ubhayato ṭhite. |
52.
822 “ Dhataraṭṭhā mahārāja, |
haṃsādhipatino ime; |
Ayañhi rājā haṃsānaṃ, |
ayaṃ senāpatītaro ” . |
53.
823 Asaṃsayaṃ imaṃ disvā, |
haṃsarājaṃ narādhipo; |
Patīto sumano vitto, |
bahuṃ dassati te dhanaṃ’. |
54.
824 Evametassa vacanā, |
ānītāme ubho mayā; |
Ettheva hi ime āsuṃ, |
ubho anumatā mayā. |
55.
825 Soyaṃ evaṃ gato pakkhī, |
dijo paramadhammiko; |
Mādisassa hi luddassa, |
janayeyyātha maddavaṃ. |
56.
826 Upāyanañca te deva, |
nāññaṃ passāmi edisaṃ; |
Sabbasākuṇikāgāme, |
taṃ passa manujādhipa”. |
57.
827 Disvā nisinnaṃ rājānaṃ, |
pīṭhe sovaṇṇaye subhe; |
Ajjhabhāsatha vakkaṅgo, |
vācaṃ kaṇṇasukhaṃ bhaṇaṃ. |
58.
828 “Kaccinnu bhoto kusalaṃ, |
kacci bhoto anāmayaṃ; |
Kacci raṭṭhamidaṃ phītaṃ, |
dhammena manusāsasi”. |
59.
829 “Kusalañceva me haṃsa, |
Atho haṃsa anāmayaṃ; |
Atho raṭṭhamidaṃ phītaṃ, |
Dhammena manusāsahaṃ”. |
60.
830 “Kacci bhoto amaccesu, |
doso koci na vijjati; |
Kacci ca te tavatthesu, |
nāvakaṅkhanti jīvitaṃ”. |
61.
831 “Athopi me amaccesu, |
doso koci na vijjati; |
Athopi te mamatthesu, |
nāvakaṅkhanti jīvitaṃ”. |
62.
832 “Kacci te sādisī bhariyā, |
assavā piyabhāṇinī; |
Puttarūpayasūpetā, |
tava chandavasānugā”. |
63.
833 “Atho me sādisī bhariyā, |
assavā piyabhāṇinī; |
Puttarūpayasūpetā, |
mama chandavasānugā. |
64.
834 Bhavantaṃ kacci nu mahā- |
sattuhatthattataṃ gato; |
Dukkhamāpajji vipulaṃ, |
tasmiṃ paṭhamamāpade. |
65.
835 Kacci yantāpatitvāna, |
daṇḍena samapothayi; |
Evametesaṃ jammānaṃ, |
pātikaṃ bhavati tāvade”. |
66.
836 “Khemamāsi mahārāja, |
evamāpadiyā sati; |
Na cāyaṃ kiñci rasmāsu, |
sattūva samapajjatha. |
67.
837 Paccagamittha nesādo, |
pubbeva ajjhabhāsatha; |
Tadāyaṃ sumukhoyeva, |
paṇḍito paccabhāsatha. |
68.
838 Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, |
pasādamayamajjhagā; |
Tato maṃ pāmucī pāsā, |
anuññāsi sukhena ca. |
69.
839 Idañca sumukheneva, |
etadatthāya cintitaṃ; |
Bhoto sakāsegamanaṃ, |
etassa dhanamicchatā”. |
70.
840 “Svāgatañcevidaṃ bhavataṃ, |
patīto casmi dassanā; |
Eso cāpi bahuṃ vittaṃ, |
labhataṃ yāvadicchati”. |
71.
841 Santappayitvā nesādaṃ, |
bhogehi manujādhipo; |
Ajjhabhāsatha vakkaṅgaṃ, |
vācaṃ kaṇṇasukhaṃ bhaṇaṃ. |
72.
842 “Yaṃ khalu dhammamādhīnaṃ, |
vaso vattati kiñcanaṃ; |
Sabbatthissariyaṃ tava, |
taṃ pasāsa yadicchatha. |
73.
843 Dānatthaṃ upabhottuṃ vā, |
yaṃ caññaṃ upakappati; |
Etaṃ dadāmi vo vittaṃ, |
issariyaṃ vissajāmi vo”. |
74.
844 “Yathā ca myāyaṃ sumukho, |
ajjhabhāseyya paṇḍito; |
Kāmasā buddhisampanno, |
taṃ myāssa paramappiyaṃ”. |
75.
845 “Ahaṃ khalu mahārāja, |
nāgarājārivantaraṃ; |
Paṭivattuṃ na sakkomi, |
na me so vinayo siyā. |
76.
846 Amhākañceva so seṭṭho, |
tvañca uttamasattavo; |
Bhūmipālo manussindo, |
pūjā bahūhi hetuhi. |
77.
847 Tesaṃ ubhinnaṃ bhaṇataṃ, |
vattamāne vinicchaye; |
Nantaraṃ paṭivattabbaṃ, |
pessena manujādhipa”. |
78.
848 “Dhammena kira nesādo, |
paṇḍito aṇḍajo iti; |
Na heva akatattassa, |
nayo etādiso siyā. |
79.
849 Evaṃ aggapakatimā, |
evaṃ uttamasattavo; |
Yāvatatthi mayā diṭṭhā, |
nāññaṃ passāmi edisaṃ. |
80.
850 Tuṭṭhosmi vo pakatiyā, |
vākyena madhurena ca; |
Eso cāpi mamacchando, |
ciraṃ passeyya vo ubho”. |
81.
851 “Yaṃ kiccaṃ parame mitte, |
katamasmāsu taṃ tayā; |
Pattā nissaṃsayaṃ tyāmhā, |
bhattirasmāsu yā tava. |
82.
852 Aduñca nūna sumahā, |
ñātisaṅghassa mantaraṃ; |
Adassanena asmākaṃ, |
dukkhaṃ bahūsu pakkhisu. |
83.
853 Tesaṃ sokavighātāya, |
Tayā anumatā mayaṃ; |
Taṃ padakkhiṇato katvā, |
Ñātiṃ passemurindama. |
84.
854 Addhāhaṃ vipulaṃ pītiṃ, |
bhavataṃ vindāmi dassanā; |
Eso cāpi mahā attho, |
ñātivissāsanā siyā”. |
85.
855 Idaṃ vatvā dhataraṭṭho, |
haṃsarājā narādhipaṃ; |
Uttamaṃ javamanvāya, |
ñātisaṅghaṃ upāgamuṃ. |
86.
856 Te aroge anuppatte, |
disvāna parame dije; |
Kekāti makaruṃ haṃsā, |
puthusaddo ajāyatha. |
87.
857 Te patītā pamuttena, |
bhattunā bhattugāravā; |
Samantā parikiriṃsu, |
aṇḍajā laddhapaccayā. |
88.
858 Evaṃ mittavataṃ atthā, |
sabbe honti padakkhiṇā; |
Haṃsā yathā dhataraṭṭhā, |
ñātisaṅghaṃ upāgamunti. |
859 Cūḷahaṃsajātakaṃ paṭhamaṃ.