
-
-
- Khuddakapāṭhapāḷi
- Dhammapadapāḷi
- Udānapāḷi
- Itivuttakapāḷi
- Suttanipātapāḷi
- Vimānavatthupāḷi
- Petavatthupāḷi
- Theragāthāpāḷi
- Therīgāthāpāḷi
- Therāpadānapāḷi
- Therīapadānapāḷi
- Buddhavaṃsapāḷi
- Cariyāpiṭakapāḷi
- Jātakapāḷi
- Jātakapāḷi
- Mahāniddesapāḷi
- Cūḷaniddesapāḷi
- Paṭisambhidāmaggapāḷi
- Nettipāḷi
- Peṭakopadesapāḷi
- Milindapañhapāḷi
-
19.1.1 Soṇakajātaka
Saṭṭhinipāta
Soṇakavagga
Soṇakajātaka
1.
443 “Tassa sutvā sataṃ dammi, |
sahassaṃ diṭṭha soṇakaṃ; |
Ko me soṇakamakkhāti, |
sahāyaṃ paṃsukīḷitaṃ”. |
2.
444 “Athabravī māṇavako, |
daharo pañcacūḷako; |
Mayhaṃ sutvā sataṃ dehi, |
sahassaṃ diṭṭha soṇakaṃ; |
Ahaṃ te soṇakakkhissaṃ, |
sahāyaṃ paṃsukīḷitaṃ”. |
3.
445 “Katamasmiṃ so janapade, |
raṭṭhesu nigamesu ca; |
Kattha soṇakamaddakkhi, |
taṃ me akkhāhi pucchito”. |
4.
446 “Taveva deva vijite, |
tavevuyyānabhūmiyā; |
Ujuvaṃsā mahāsālā, |
nīlobhāsā manoramā. |
5.
447 Tiṭṭhanti meghasamānā, |
rammā aññoññanissitā; |
Tesaṃ mūlamhi soṇako, |
jhāyatī anupādano; |
Upādānesu lokesu, |
ḍayhamānesu nibbuto”. |
6.
448 Tato ca rājā pāyāsi, |
senāya caturaṅgiyā; |
Kārāpetvā samaṃ maggaṃ, |
agamā yena soṇako. |
7.
449 Uyyānabhūmiṃ gantvāna, |
vicaranto brahāvane; |
Āsīnaṃ soṇakaṃ dakkhi, |
ḍayhamānesu nibbutaṃ. |
8.
450 “Kapaṇo vatayaṃ bhikkhu, |
muṇḍo saṅghāṭipāruto; |
Amātiko apitiko, |
rukkhamūlasmi jhāyati”. |
9.
451 Imaṃ vākyaṃ nisāmetvā, |
Soṇako etadabravi; |
“Na rāja kapaṇo hoti, |
Dhammaṃ kāyena phassayaṃ. |
10.
452 Yo ca dhammaṃ niraṃkatvā, |
Adhammamanuvattati; |
Sa rāja kapaṇo hoti, |
Pāpo pāpaparāyaṇo”. |
11.
453 “Arindamoti me nāmaṃ, |
kāsirājāti maṃ vidū; |
Kacci bhoto sukhasseyyā, |
idha pattassa soṇaka”. |
12.
454 “Sadāpi bhadramadhanassa, |
Anāgārassa bhikkhuno; |
Na tesaṃ koṭṭhe openti, |
Na kumbhiṃ na khaḷopiyaṃ; |
Paraniṭṭhitamesānā, |
Tena yāpenti subbatā. |
13.
455 Dutiyampi bhadramadhanassa, |
Anāgārassa bhikkhuno; |
Anavajjapiṇḍo bhottabbo, |
Na ca kocūparodhati. |
14.
456 Tatiyampi bhadramadhanassa, |
Anāgārassa bhikkhuno; |
Nibbuto piṇḍo bhottabbo, |
Na ca kocūparodhati. |
15.
457 Catutthampi bhadramadhanassa, |
Anāgārassa bhikkhuno; |
Muttassa raṭṭhe carato, |
Saṅgo yassa na vijjati. |
16.
458 Pañcamampi bhadramadhanassa, |
Anāgārassa bhikkhuno; |
Nagaramhi ḍayhamānamhi, |
Nāssa kiñci aḍayhatha. |
17.
459 Chaṭṭhampi bhadramadhanassa, |
Anāgārassa bhikkhuno; |
Raṭṭhe vilumpamānamhi, |
Nāssa kiñci ahīratha. |
18.
460 Sattamampi bhadramadhanassa, |
Anāgārassa bhikkhuno; |
Corehi rakkhitaṃ maggaṃ, |
Ye caññe paripanthikā; |
Pattacīvaramādāya, |
Sotthiṃ gacchati subbato. |
19.
461 Aṭṭhamampi bhadramadhanassa, |
Anāgārassa bhikkhuno; |
Yaṃ yaṃ disaṃ pakkamati, |
Anapekkhova gacchati”. |
20.
462 “Bahūni samaṇabhadrāni, |
ye tvaṃ bhikkhu pasaṃsasi; |
Ahañca giddho kāmesu, |
kathaṃ kāhāmi soṇaka. |
21.
463 Piyā me mānusā kāmā, |
atho dibyāpi me piyā; |
Atha kena nu vaṇṇena, |
ubho loke labhāmase”. |
22.
464 “Kāme giddhā kāmaratā, |
kāmesu adhimucchitā; |
Narā pāpāni katvāna, |
upapajjanti duggatiṃ. |
23.
465 Ye ca kāme pahantvāna, |
nikkhantā akutobhayā; |
Ekodibhāvādhigatā, |
na te gacchanti duggatiṃ. |
24.
466 Upamaṃ te karissāmi, |
taṃ suṇohi arindama; |
Upamāya midhekacce, |
atthaṃ jānanti paṇḍitā. |
25.
467 Gaṅgāya kuṇapaṃ disvā, |
vuyhamānaṃ mahaṇṇave; |
Vāyaso samacintesi, |
appapañño acetaso. |
26.
468 ‘Yānañca vatidaṃ laddhaṃ, |
bhakkho cāyaṃ anappako’; |
Tattha rattiṃ tattha divā, |
tattheva nirato mano. |
27.
469 Khādaṃ nāgassa maṃsāni, |
pivaṃ bhāgīrathodakaṃ; |
Sampassaṃ vanacetyāni, |
na palettha vihaṅgamo. |
28.
470 Tañca otaraṇī gaṅgā, |
pamattaṃ kuṇape rataṃ; |
Samuddaṃ ajjhagāhāsi, |
agatī yattha pakkhinaṃ. |
29.
471 So ca bhakkhaparikkhīṇo, |
udapatvā vihaṅgamo; |
Na pacchato na purato, |
nuttaraṃ nopi dakkhiṇaṃ. |
30.
472 Dīpaṃ so najjhagāgañchi, |
agatī yattha pakkhinaṃ; |
So ca tattheva pāpattha, |
yathā dubbalako tathā. |
31.
473 Tañca sāmuddikā macchā, |
kumbhīlā makarā susū; |
Pasayhakārā khādiṃsu, |
phandamānaṃ vipakkhakaṃ. |
32.
474 Evameva tuvaṃ rāja, |
ye caññe kāmabhogino; |
Giddhā ce na vamissanti, |
kākapaññāva te vidū. |
33.
475 Esā te upamā rāja, |
atthasandassanī katā; |
Tvañca paññāyase tena, |
yadi kāhasi vā na vā. |
34.
476 Ekavācampi dvivācaṃ, |
bhaṇeyya anukampako; |
Tatuttariṃ na bhāseyya, |
dāsovayyassa santike”. |
35.
477 Idaṃ vatvāna pakkāmi, |
soṇako amitabuddhimā; |
Vehāse antalikkhasmiṃ, |
anusāsitvāna khattiyaṃ. |
36.
478 “Ko nume rājakattāro, |
suddā veyyattamāgatā; |
Rajjaṃ niyyādayissāmi, |
nāhaṃ rajjena matthiko. |
37.
479 Ajjeva pabbajissāmi, |
Ko jaññā maraṇaṃ suve; |
Māhaṃ kākova dummedho, |
Kāmānaṃ vasamanvagaṃ”. |
38.
480 “Atthi te daharo putto, |
dīghāvu raṭṭhavaḍḍhano; |
Taṃ rajje abhisiñcassu, |
so no rājā bhavissati”. |
39.
481 “Khippaṃ kumāramānetha, |
dīghāvuṃ raṭṭhavaḍḍhanaṃ; |
Taṃ rajje abhisiñcissaṃ, |
so vo rājā bhavissati”. |
40.
482 Tato kumāramānesuṃ, |
dīghāvuṃ raṭṭhavaḍḍhanaṃ; |
Taṃ disvā ālapī rājā, |
ekaputtaṃ manoramaṃ. |
41.
483 “Saṭṭhi gāmasahassāni, |
paripuṇṇāni sabbaso; |
Te putta paṭipajjassu, |
rajjaṃ niyyādayāmi te. |
42.
484 Ajjeva pabbajissāmi, |
ko jaññā maraṇaṃ suve; |
Māhaṃ kākova dummedho, |
kāmānaṃ vasamanvagaṃ. |
43.
485 Saṭṭhi nāgasahassāni, |
sabbālaṅkārabhūsitā; |
Suvaṇṇakacchā mātaṅgā, |
hemakappanavāsasā. |
44.
486 Ārūḷhā gāmaṇīyehi, |
tomaraṅkusapāṇibhi; |
Te putta paṭipajjassu, |
rajjaṃ niyyādayāmi te. |
45.
487 Ajjeva pabbajissāmi, |
ko jaññā maraṇaṃ suve; |
Māhaṃ kākova dummedho, |
kāmānaṃ vasamanvagaṃ. |
46.
488 Saṭṭhi assasahassāni, |
sabbālaṅkārabhūsitā; |
Ājānīyāva jātiyā, |
sindhavā sīghavāhino. |
47.
489 Ārūḷhā gāmaṇīyehi, |
illiyācāpadhāribhi; |
Te putta paṭipajjassu, |
rajjaṃ niyyādayāmi te. |
48.
490 Ajjeva pabbajissāmi, |
ko jaññā maraṇaṃ suve; |
Māhaṃ kākova dummedho, |
kāmānaṃ vasamanvagaṃ. |
49.
491 Saṭṭhi rathasahassāni, |
sannaddhā ussitaddhajā; |
Dīpā athopi veyyagghā, |
sabbālaṅkārabhūsitā. |
50.
492 Ārūḷhā gāmaṇīyehi, |
cāpahatthehi vammibhi; |
Te putta paṭipajjassu, |
rajjaṃ niyyādayāmi te. |
51.
493 Ajjeva pabbajissāmi, |
ko jaññā maraṇaṃ suve; |
Māhaṃ kākova dummedho, |
kāmānaṃ vasamanvagaṃ. |
52.
494 Saṭṭhi dhenusahassāni, |
rohaññā puṅgavūsabhā; |
Tā putta paṭipajjassu, |
rajjaṃ niyyādayāmi te. |
53.
495 Ajjeva pabbajissāmi, |
ko jaññā maraṇaṃ suve; |
Māhaṃ kākova dummedho, |
kāmānaṃ vasamanvagaṃ. |
54.
496 Soḷasitthisahassāni, |
sabbālaṅkārabhūsitā; |
Vicitravatthābharaṇā, |
āmuttamaṇikuṇḍalā; |
Tā putta paṭipajjassu, |
rajjaṃ niyyādayāmi te. |
55.
497 Ajjeva pabbajissāmi, |
ko jaññā maraṇaṃ suve; |
Māhaṃ kākova dummedho, |
kāmānaṃ vasamanvagaṃ”. |
56.
498 “Daharasseva me tāta, |
mātā matāti me sutaṃ; |
Tayā vinā ahaṃ tāta, |
jīvitumpi na ussahe. |
57.
499 Yathā āraññakaṃ nāgaṃ, |
poto anveti pacchato; |
Jessantaṃ giriduggesu, |
samesu visamesu ca. |
58.
500 Evaṃ taṃ anugacchāmi, |
pattamādāya pacchato; |
Subharo te bhavissāmi, |
na te hessāmi dubbharo”. |
59.
501 “Yathā sāmuddikaṃ nāvaṃ, |
vāṇijānaṃ dhanesinaṃ; |
Vohāro tattha gaṇheyya, |
vāṇijā byasanī siyā. |
60.
502 Evamevāyaṃ puttakali, |
antarāyakaro mama; |
Imaṃ kumāraṃ pāpetha, |
pāsādaṃ rativaḍḍhanaṃ. |
61.
503 Tattha kambusahatthāyo, |
yathā sakkaṃva accharā; |
Tā naṃ tattha ramessanti, |
tāhi ceso ramissati. |
62.
504 Tato kumāraṃ pāpesuṃ, |
pāsādaṃ rativaḍḍhanaṃ; |
Taṃ disvā avacuṃ kaññā, |
dīghāvuṃ raṭṭhavaḍḍhanaṃ. |
63.
505 Devatā nusi gandhabbo, |
adu sakko purindado; |
Ko vā tvaṃ kassa vā putto, |
kathaṃ jānemu taṃ mayaṃ”. |
64.
506 “Namhi devo na gandhabbo, |
Nāpi sakko purindado; |
Kāsirañño ahaṃ putto, |
Dīghāvu raṭṭhavaḍḍhano; |
Mamaṃ bharatha bhaddaṃ vo, |
Ahaṃ bhattā bhavāmi vo”. |
65.
507 Taṃ tattha avacuṃ kaññā, |
dīghāvuṃ raṭṭhavaḍḍhanaṃ; |
“Kuhiṃ rājā anuppatto, |
ito rājā kuhiṃ gato”. |
66.
508 “Paṅkaṃ rājā atikkanto, |
thale rājā patiṭṭhito; |
Akaṇṭakaṃ agahanaṃ, |
paṭipanno mahāpathaṃ. |
67.
509 Ahañca paṭipannosmi, |
maggaṃ duggatigāminaṃ; |
Sakaṇṭakaṃ sagahanaṃ, |
yena gacchanti duggatiṃ”. |
68.
510 “Tassa te svāgataṃ rāja, |
sīhasseva giribbajaṃ; |
Anusāsa mahārāja, |
tvaṃ no sabbāsamissaro”ti. |
511 Soṇakajātakaṃ paṭhamaṃ.