
-
-
- Khuddakapāṭhapāḷi
- Dhammapadapāḷi
- Udānapāḷi
- Itivuttakapāḷi
- Suttanipātapāḷi
- Vimānavatthupāḷi
- Petavatthupāḷi
- Theragāthāpāḷi
- Therīgāthāpāḷi
- Therāpadānapāḷi
- Therīapadānapāḷi
- Buddhavaṃsapāḷi
- Cariyāpiṭakapāḷi
- Jātakapāḷi
- Jātakapāḷi
- Mahāniddesapāḷi
- Cūḷaniddesapāḷi
- Paṭisambhidāmaggapāḷi
- Nettipāḷi
- Peṭakopadesapāḷi
- Milindapañhapāḷi
-
18.1.1 Niḷinikājātaka
Paṇṇāsanipāta
Niḷinikāvagga
Niḷinikājātaka
1.
255 “Uddayhate janapado, |
raṭṭhañcāpi vinassati; |
Ehi niḷinike gaccha, |
taṃ me brāhmaṇamānaya”. |
2.
256 “Nāhaṃ dukkhakkhamā rāja, |
nāhaṃ addhānakovidā; |
Kathaṃ ahaṃ gamissāmi, |
vanaṃ kuñjarasevitaṃ”. |
3.
257 “Phītaṃ janapadaṃ gantvā, |
hatthinā ca rathena ca; |
Dārusaṅghāṭayānena, |
evaṃ gaccha niḷinike. |
4.
258 Hatthiassarathe pattī, |
gacchevādāya khattiye; |
Taveva vaṇṇarūpena, |
vasaṃ tamānayissasi”. |
5.
259 “Kadalīdhajapaññāṇo, |
ābhujīparivārito; |
Eso padissati rammo, |
isisiṅgassa assamo. |
6.
260 Eso aggissa saṅkhāto, |
eso dhūmo padissati; |
Maññe no aggiṃ hāpeti, |
isisiṅgo mahiddhiko”. |
7.
261 “Tañca disvāna āyantiṃ, |
āmuttamaṇikuṇḍalaṃ; |
Isisiṅgo pāvisi bhīto, |
assamaṃ paṇṇachādanaṃ. |
8.
262 Assamassa ca sā dvāre, |
geṇḍukenassa kīḷati; |
Vidaṃsayantī aṅgāni, |
guyhaṃ pakāsitāni ca. |
9.
263 Tañca disvāna kīḷantiṃ, |
paṇṇasālagato jaṭī; |
Assamā nikkhamitvāna, |
idaṃ vacanamabravi. |
10.
264 Ambho ko nāma so rukkho, |
yassa tevaṃgataṃ phalaṃ; |
Dūrepi khittaṃ pacceti, |
na taṃ ohāya gacchati”. |
11.
265 “Assamassa mama brahme, |
samīpe gandhamādane; |
Bahavo tādisā rukkhā, |
yassa tevaṃgataṃ phalaṃ; |
Dūrepi khittaṃ pacceti, |
na maṃ ohāya gacchati”. |
12.
266 “Etū bhavaṃ assamimaṃ adetu, |
Pajjañca bhakkhañca paṭiccha dammi; |
Idamāsanaṃ atra bhavaṃ nisīdatu, |
Ito bhavaṃ mūlaphalāni bhuñjatu. |
13.
267 Kiṃ te idaṃ ūrūnamantarasmiṃ, |
Supicchitaṃ kaṇharivappakāsati; |
Akkhāhi me pucchito etamatthaṃ, |
Kose nu te uttamaṅgaṃ paviṭṭhaṃ”. |
14.
268 “Ahaṃ vane mūlaphalesanaṃ caraṃ, |
Āsādayiṃ acchaṃ sughorarūpaṃ; |
So maṃ patitvā sahasājjhapatto, |
Panujja maṃ abbahi uttamaṅgaṃ. |
15.
269 Svāyaṃ vaṇo khajjati kaṇḍuvāyati, |
Sabbañca kālaṃ na labhāmi sātaṃ; |
Paho bhavaṃ kaṇḍumimaṃ vinetuṃ, |
Kurutaṃ bhavaṃ yācito brāhmaṇatthaṃ”. |
16.
270 “Gambhīrarūpo te vaṇo salohito, |
Apūtiko vaṇagandho mahā ca; |
Karomi te kiñci kasāyayogaṃ, |
Yathā bhavaṃ paramasukhī bhaveyya”. |
17.
271 “Na mantayogā na kasāyayogā, |
Na osadhā brahmacāri kamanti; |
Yaṃ te mudu tena vinehi kaṇḍuṃ, |
Yathā ahaṃ paramasukhī bhaveyyaṃ”. |
18.
272 “Ito nu bhoto katamena assamo, |
Kacci bhavaṃ abhiramasi araññe; |
Kacci nu te mūlaphalaṃ pahūtaṃ, |
Kacci bhavantaṃ na vihiṃsanti vāḷā”. |
19.
273 “Ito ujuṃ uttarāyaṃ disāyaṃ, |
Khemānadī himavatā pabhāvī; |
Tassā tīre assamo mayha rammo, |
Aho bhavaṃ assamaṃ mayhaṃ passe. |
20.
274 Ambā ca sālā tilakā ca jambuyo, |
Uddālakā pāṭaliyo ca phullā; |
Samantato kimpurisābhigītaṃ, |
Aho bhavaṃ assamaṃ mayhaṃ passe. |
21.
275 Tālā ca mūlā ca phalā ca mettha, |
Vaṇṇena gandhena upetarūpaṃ; |
Taṃ bhūmibhāgehi upetarūpaṃ, |
Aho bhavaṃ assamaṃ mayhaṃ passe. |
22.
276 Phalā ca mūlā ca pahūtamettha, |
Vaṇṇena gandhena rasenupetā; |
Āyanti ca luddakā taṃ padesaṃ, |
Mā me tato mūlaphalaṃ ahāsuṃ”. |
23.
277 “Pitā mamaṃ mūlaphalesanaṃ gato, |
Idāni āgacchati sāyakāle; |
Ubhova gacchāmase assamaṃ taṃ, |
Yāva pitā mūlaphalato etu”. |
24.
278 “Aññe bahū isayo sādhurūpā, |
Rājīsayo anumagge vasanti; |
Teyeva pucchesi mamassamaṃ taṃ, |
Te taṃ nayissanti mamaṃ sakāse”. |
25.
279 “Na te kaṭṭhāni bhinnāni, |
na te udakamābhataṃ; |
Aggīpi te na hāpito, |
kiṃ nu mandova jhāyasi. |
26.
280 Bhinnāni kaṭṭhāni huto ca aggi, |
Tapanīpi te samitā brahmacārī; |
Pīṭhañca mayhaṃ udakañca hoti, |
Ramasi tuvaṃ brahmabhūto puratthā. |
27.
281 Abhinnakaṭṭhosi anābhatodako, |
Ahāpitaggīsi asiddhabhojano; |
Na me tuvaṃ ālapasī mamajja, |
Naṭṭhaṃ nu kiṃ cetasikañca dukkhaṃ”. |
28.
282 “Idhāgamā jaṭilo brahmacārī, |
Sudassaneyyo sutanū vineti; |
Nevātidīgho na panātirasso, |
Sukaṇhakaṇhacchadanehi bhoto. |
29.
283 Amassujāto apurāṇavaṇṇī, |
Ādhārarūpañca panassa kaṇṭhe; |
Dve yamā gaṇḍā ure sujātā, |
Suvaṇṇatindukanibhā pabhassarā. |
30.
284 Mukhañca tassa bhusadassaneyyaṃ, |
Kaṇṇesu lambanti ca kuñcitaggā; |
Te jotare carato māṇavassa, |
Suttañca yaṃ saṃyamanaṃ jaṭānaṃ. |
31.
285 Aññā ca tassa saṃyamāni catasso, |
Nīlā pītā lohitikā ca setā; |
Tā piṃsare carato māṇavassa, |
Tiriṭisaṅghāriva pāvusamhi. |
32.
286 Na mikhalaṃ muñjamayaṃ dhāreti, |
Na santhare no pana pabbajassa; |
Tā jotare jaghanantare vilaggā, |
Sateratā vijjurivantalikkhe. |
33.
287 Akhīlakāni ca avaṇṭakāni, |
Heṭṭhā nabhyā kaṭisamohitāni; |
Aghaṭṭitā niccakīḷaṃ karonti, |
Haṃ tāta kiṃrukkhaphalāni tāni. |
34.
288 Jaṭā ca tassa bhusadassaneyyā, |
Parosataṃ vellitaggā sugandhā; |
Dvedhā siro sādhu vibhattarūpo, |
Aho nu kho mayha tathā jaṭāssu. |
35.
289 Yadā ca so pakirati tā jaṭāyo, |
Vaṇṇena gandhena upetarūpā; |
Nīluppalaṃ vātasameritaṃva, |
Tatheva saṃvāti panassamo ayaṃ. |
36.
290 Paṅko ca tassa bhusadassaneyyo, |
Netādiso yādiso mayhaṃ kāye; |
So vāyatī erito mālutena, |
Vanaṃ yathā aggagimhe suphullaṃ. |
37.
291 Nihanti so rukkhaphalaṃ pathabyā, |
Sucittarūpaṃ ruciraṃ dassaneyyaṃ; |
Khittañca tassa punareti hatthaṃ, |
Haṃ tāta kiṃrukkhaphalaṃ nu kho taṃ. |
38.
292 Dantā ca tassa bhusadassaneyyā, |
Suddhā samā saṅkhavarūpapannā; |
Mano pasādenti vivariyamānā, |
Na hi nūna so sākamakhādi tehi. |
39.
293 Akakkasaṃ aggaḷitaṃ muhuṃ muduṃ, |
Ujuṃ anuddhataṃ acapalamassa bhāsitaṃ; |
Rudaṃ manuññaṃ karavīkasussaraṃ, |
Hadayaṅgamaṃ rañjayateva me mano. |
40.
294 Bindussaro nātivisaṭṭhavākyo, |
Na nūna sajjhāyamatippayutto; |
Icchāmi bho taṃ punadeva daṭṭhuṃ, |
Mitto hi me māṇavohu puratthā. |
41.
295 Susandhi sabbattha vimaṭṭhimaṃ vaṇaṃ, |
Puthū sujātaṃ kharapattasannitaṃ; |
Teneva maṃ uttariyāna māṇavo, |
Vivaritaṃ ūruṃ jaghanena piḷayi. |
42.
296 Tapanti ābhanti virocare ca, |
Sateratā vijjurivantalikkhe; |
Bāhā mudū añjanalomasādisā, |
Vicitravaṭṭaṅgulikāssa sobhare. |
43.
297 Akakkasaṅgo na ca dīghalomo, |
Nakhāssa dīghā api lohitaggā; |
Mudūhi bāhāhi palissajanto, |
Kalyāṇarūpo ramayaṃ upaṭṭhahi. |
44.
298 Dumassa tūlūpanibhā pabhassarā, |
Suvaṇṇakambutalavaṭṭasucchavi; |
Hatthā mudū tehi maṃ samphusitvā, |
Ito gato tena maṃ dahanti tāta. |
45.
299 Na nūna so khārividhaṃ ahāsi, |
Na nūna so kaṭṭhāni sayaṃ abhañji; |
Na nūna so hanti dume kuṭhāriyā, |
Na hissa hatthesu khilāni atthi. |
46.
300 Accho ca kho tassa vaṇaṃ akāsi, |
So maṃbravi sukhitaṃ maṃ karohi; |
Tāhaṃ kariṃ tena mamāsi sokhyaṃ, |
So cabravi ‘sukhitosmī’ti brahme. |
47.
301 Ayañca te māluvapaṇṇasanthatā, |
Vikiṇṇarūpāva mayā ca tena ca; |
Kilantarūpā udake ramitvā, |
Punappunaṃ paṇṇakuṭiṃ vajāma. |
48.
302 Na majja mantā paṭibhanti tāta, |
Na aggihuttaṃ napi yaññatantaṃ; |
Na cāpi te mūlaphalāni bhuñje, |
Yāva na passāmi taṃ brahmacāriṃ. |
49.
303 Addhā pajānāsi tuvampi tāta, |
Yassaṃ disaṃ vasate brahmacārī; |
Taṃ maṃ disaṃ pāpaya tāta khippaṃ, |
Mā te ahaṃ amarimassamamhi. |
50.
304 Vicitraphullaṃ hi vanaṃ sutaṃ mayā, |
Dijābhighuṭṭhaṃ dijasaṅghasevitaṃ; |
Taṃ maṃ vanaṃ pāpaya tāta khippaṃ, |
Purā te pāṇaṃ vijahāmi assame”. |
51.
305 “Imasmāhaṃ jotirase vanamhi, |
Gandhabbadevaccharasaṅghasevite; |
Isīnamāvāse sanantanamhi, |
Netādisaṃ aratiṃ pāpuṇetha. |
52.
306 Bhavanti mittāni atho na honti, |
Ñātīsu mittesu karonti pemaṃ; |
Ayañca jammo kissa vā niviṭṭho, |
Yo neva jānāti kutomhi āgato. |
53.
307 Saṃvāsena hi mittāni, |
sandhīyanti punappunaṃ; |
Sveva mitto asaṅgantu, |
asaṃvāsena jīrati. |
54.
308 Sace tuvaṃ dakkhasi brahmacāriṃ, |
Sace tuvaṃ sallape brahmacārinā; |
Sampannasassaṃva mahodakena, |
Tapoguṇaṃ khippamimaṃ pahissasi. |
55.
309 Punapi ce dakkhasi brahmacāriṃ, |
Punapi ce sallape brahmacārinā; |
Sampannasassaṃva mahodakena, |
Usmāgataṃ khippamimaṃ pahissasi. |
56.
310 Bhūtāni hetāni caranti tāta, |
Virūparūpena manussaloke; |
Na tāni sevetha naro sapañño, |
Āsajja naṃ nassati brahmacārī”ti. |
311 Niḷinikājātakaṃ paṭhamaṃ.