
-
-
- Khuddakapāṭhapāḷi
- Dhammapadapāḷi
- Udānapāḷi
- Itivuttakapāḷi
- Suttanipātapāḷi
- Vimānavatthupāḷi
- Petavatthupāḷi
- Theragāthāpāḷi
- Therīgāthāpāḷi
- Therāpadānapāḷi
- Therīapadānapāḷi
- Buddhavaṃsapāḷi
- Cariyāpiṭakapāḷi
- Jātakapāḷi
- Jātakapāḷi
- Mahāniddesapāḷi
- Cūḷaniddesapāḷi
- Paṭisambhidāmaggapāḷi
- Nettipāḷi
- Peṭakopadesapāḷi
- Milindapañhapāḷi
-
17.1.1 Tesakuṇajātaka
Cattālīsanipāta
Tesakuṇavagga
Tesakuṇajātaka
1.
2 “Vessantaraṃ taṃ pucchāmi, |
sakuṇa bhaddamatthu te; |
Rajjaṃ kāretukāmena, |
kiṃ su kiccaṃ kataṃ varaṃ”. |
2.
3 “Cirassaṃ vata maṃ tāto, |
kaṃso bārāṇasiggaho; |
Pamatto appamattaṃ maṃ, |
pitā puttaṃ acodayi. |
3.
4 Paṭhameneva vitathaṃ, |
kodhaṃ hāsaṃ nivāraye; |
Tato kiccāni kāreyya, |
taṃ vataṃ āhu khattiya. |
4.
5 Yaṃ tvaṃ tāta tapokammaṃ, |
Pubbe katamasaṃsayaṃ; |
Ratto duṭṭho ca yaṃ kayirā, |
Na taṃ kayirā tato puna. |
5.
6 Khattiyassa pamattassa, |
raṭṭhasmiṃ raṭṭhavaḍḍhana; |
Sabbe bhogā vinassanti, |
rañño taṃ vuccate aghaṃ. |
6.
7 Sirī tāta alakkhī ca, |
pucchitā etadabravuṃ; |
Uṭṭhānavīriye pose, |
ramāhaṃ anusūyake. |
7.
8 Usūyake duhadaye, |
purise kammadussake; |
Kāḷakaṇṇī mahārāja, |
ramati cakkabhañjanī. |
8.
9 So tvaṃ sabbesu suhadayo, |
sabbesaṃ rakkhito bhava; |
Alakkhiṃ nuda mahārāja, |
lakkhyā bhava nivesanaṃ. |
9.
10 Sa lakkhīdhitisampanno, |
puriso hi mahaggato; |
Amittānaṃ kāsipati, |
mūlaṃ aggañca chindati. |
10.
11 Sakkopi hi bhūtapati, |
uṭṭhāne nappamajjati; |
Sa kalyāṇe dhitiṃ katvā, |
uṭṭhāne kurute mano. |
11.
12 Gandhabbā pitaro devā, |
sājīvā honti tādino; |
Uṭṭhāhato appamajjato, |
anutiṭṭhanti devatā. |
12.
13 So appamatto akkuddho, |
tāta kiccāni kāraya; |
Vāyamassu ca kiccesu, |
nālaso vindate sukhaṃ. |
13.
14 Tattheva te vattapadā, |
esāva anusāsanī; |
Alaṃ mitte sukhāpetuṃ, |
amittānaṃ dukhāya ca”. |
14.
15 “Sakkhisi tvaṃ kuṇḍalini, |
maññasi khattabandhuni; |
Rajjaṃ kāretukāmena, |
kiṃ su kiccaṃ kataṃ varaṃ”. |
15.
16 “Dveva tāta padakāni, |
yattha sabbaṃ patiṭṭhitaṃ; |
Aladdhassa ca yo lābho, |
laddhassa cānurakkhaṇā. |
16.
17 Amacce tāta jānāhi, |
dhīre atthassa kovide; |
Anakkhākitave tāta, |
asoṇḍe avināsake. |
17.
18 Yo ca taṃ tāta rakkheyya, |
dhanaṃ yañceva te siyā; |
Sūtova rathaṃ saṅgaṇhe, |
so te kiccāni kāraye. |
18.
19 Susaṅgahitantajano, |
sayaṃ vittaṃ avekkhiya; |
Nidhiñca iṇadānañca, |
na kare parapattiyā. |
19.
20 Sayaṃ āyaṃ vayaṃ jaññā, |
sayaṃ jaññā katākataṃ; |
Niggaṇhe niggahārahaṃ, |
paggaṇhe paggahārahaṃ. |
20.
21 Sayaṃ jānapadaṃ atthaṃ, |
anusāsa rathesabha; |
Mā te adhammikā yuttā, |
dhanaṃ raṭṭhañca nāsayuṃ. |
21.
22 Mā ca vegena kiccāni, |
karosi kārayesi vā; |
Vegasā hi kataṃ kammaṃ, |
mando pacchānutappati. |
22.
23 Mā te adhisare muñca, |
subāḷhamadhikopitaṃ; |
Kodhasā hi bahū phītā, |
kulā akulataṃ gatā. |
23.
24 Mā tāta issaromhīti, |
anatthāya patārayi; |
Itthīnaṃ purisānañca, |
mā te āsi dukhudrayo. |
24.
25 Apetalomahaṃsassa, |
rañño kāmānusārino; |
Sabbe bhogā vinassanti, |
rañño taṃ vuccate aghaṃ. |
25.
26 Tattheva te vattapadā, |
esāva anusāsanī; |
Dakkhassudāni puññakaro, |
asoṇḍo avināsako; |
Sīlavāssu mahārāja, |
dussīlo vinipātiko”. |
26.
27 “Apucchimha kosiyagottaṃ, |
kuṇḍaliniṃ tatheva ca; |
Tvaṃ dāni vadehi jambuka, |
balānaṃ balamuttamaṃ”. |
27.
28 “Balaṃ pañcavidhaṃ loke, |
purisasmiṃ mahaggate; |
Tattha bāhubalaṃ nāma, |
carimaṃ vuccate balaṃ. |
28.
29 Bhogabalañca dīghāvu, |
dutiyaṃ vuccate balaṃ; |
Amaccabalañca dīghāvu, |
tatiyaṃ vuccate balaṃ. |
29.
30 Abhijaccabalaṃ ceva, |
taṃ catutthaṃ asaṃsayaṃ; |
Yāni cetāni sabbāni, |
adhigaṇhāti paṇḍito. |
30.
31 Taṃ balānaṃ balaṃ seṭṭhaṃ, |
aggaṃ paññābalaṃ balaṃ; |
Paññābalenupatthaddho, |
atthaṃ vindati paṇḍito. |
31.
32 Api ce labhati mando, |
phītaṃ dharaṇimuttamaṃ; |
Akāmassa pasayhaṃ vā, |
añño taṃ paṭipajjati. |
32.
33 Abhijātopi ce hoti, |
rajjaṃ laddhāna khattiyo; |
Duppañño hi kāsipati, |
sabbenapi na jīvati. |
33.
34 Paññāva sutaṃ vinicchinī, |
Paññā kitti silokavaḍḍhanī; |
Paññāsahito naro idha, |
Api dukkhe sukhāni vindati. |
34.
35 Paññañca kho asussūsaṃ, |
na koci adhigacchati; |
Bahussutaṃ anāgamma, |
dhammaṭṭhaṃ avinibbhujaṃ. |
35.
36 Yo ca dhammavibhaṅgaññū, |
kāluṭṭhāyī matandito; |
Anuṭṭhahati kālena, |
kammaphalaṃ tassijjhati. |
36.
37 Anāyatanasīlassa, |
anāyatanasevino; |
Na nibbindiyakārissa, |
sammadattho vipaccati. |
37.
38 Ajjhattañca payuttassa, |
tathāyatanasevino; |
Anibbindiyakārissa, |
sammadattho vipaccati. |
38.
39 Yogappayogasaṅkhātaṃ, |
sambhatassānurakkhaṇaṃ; |
Tāni tvaṃ tāta sevassu, |
mā akammāya randhayi; |
Akammunā hi dummedho, |
naḷāgāraṃva sīdati”. |
39.
40 “Dhammaṃ cara mahārāja, |
mātāpitūsu khattiya; |
Idha dhammaṃ caritvāna, |
rāja saggaṃ gamissasi. |
40.
41 Dhammaṃ cara mahārāja, |
puttadāresu khattiya; |
Idha dhammaṃ caritvāna, |
rāja saggaṃ gamissasi. |
41.
42 Dhammaṃ cara mahārāja, |
mittāmaccesu khattiya; |
Idha dhammaṃ caritvāna, |
rāja saggaṃ gamissasi. |
42.
43 Dhammaṃ cara mahārāja, |
vāhanesu balesu ca; |
Idha dhammaṃ caritvāna, |
rāja saggaṃ gamissasi. |
43.
44 Dhammaṃ cara mahārāja, |
gāmesu nigamesu ca; |
…pe… |
44.
45 Dhammaṃ cara mahārāja, |
raṭṭhesu janapadesu ca; |
…pe… |
45.
46 Dhammaṃ cara mahārāja, |
samaṇabrāhmaṇesu ca; |
…pe… |
46.
47 Dhammaṃ cara mahārāja, |
migapakkhīsu khattiya; |
Idha dhammaṃ caritvāna, |
rāja saggaṃ gamissasi. |
47.
48 Dhammaṃ cara mahārāja, |
dhammo ciṇṇo sukhāvaho; |
Idha dhammaṃ caritvāna, |
rāja saggaṃ gamissasi. |
48.
49 Dhammaṃ cara mahārāja, |
Saindā devā sabrahmakā; |
Suciṇṇena divaṃ pattā, |
Mā dhammaṃ rāja pāmado. |
49.
50 Tattheva te vattapadā, |
Esāva anusāsanī; |
Sappaññasevī kalyāṇī, |
Samattaṃ sāma taṃ vidū”ti. |
51 Tesakuṇajātakaṃ paṭhamaṃ.