tipitaka2500.github.io

17.1.1 Tesakuṇajātaka

Cattālīsanipāta

Tesakuṇavagga

Tesakuṇajātaka

1.

2 “Vessantaraṃ taṃ pucchāmi,
sakuṇa bhaddamatthu te;
Rajjaṃ kāretukāmena,
kiṃ su kiccaṃ kataṃ varaṃ”.

2.

3 “Cirassaṃ vata maṃ tāto,
kaṃso bārāṇasiggaho;
Pamatto appamattaṃ maṃ,
pitā puttaṃ acodayi.

3.

4 Paṭhameneva vitathaṃ,
kodhaṃ hāsaṃ nivāraye;
Tato kiccāni kāreyya,
taṃ vataṃ āhu khattiya.

4.

5 Yaṃ tvaṃ tāta tapokammaṃ,
Pubbe katamasaṃsayaṃ;
Ratto duṭṭho ca yaṃ kayirā,
Na taṃ kayirā tato puna.

5.

6 Khattiyassa pamattassa,
raṭṭhasmiṃ raṭṭhavaḍḍhana;
Sabbe bhogā vinassanti,
rañño taṃ vuccate aghaṃ.

6.

7 Sirī tāta alakkhī ca,
pucchitā etadabravuṃ;
Uṭṭhānavīriye pose,
ramāhaṃ anusūyake.

7.

8 Usūyake duhadaye,
purise kammadussake;
Kāḷakaṇṇī mahārāja,
ramati cakkabhañjanī.

8.

9 So tvaṃ sabbesu suhadayo,
sabbesaṃ rakkhito bhava;
Alakkhiṃ nuda mahārāja,
lakkhyā bhava nivesanaṃ.

9.

10 Sa lakkhīdhitisampanno,
puriso hi mahaggato;
Amittānaṃ kāsipati,
mūlaṃ aggañca chindati.

10.

11 Sakkopi hi bhūtapati,
uṭṭhāne nappamajjati;
Sa kalyāṇe dhitiṃ katvā,
uṭṭhāne kurute mano.

11.

12 Gandhabbā pitaro devā,
sājīvā honti tādino;
Uṭṭhāhato appamajjato,
anutiṭṭhanti devatā.

12.

13 So appamatto akkuddho,
tāta kiccāni kāraya;
Vāyamassu ca kiccesu,
nālaso vindate sukhaṃ.

13.

14 Tattheva te vattapadā,
esāva anusāsanī;
Alaṃ mitte sukhāpetuṃ,
amittānaṃ dukhāya ca”.

14.

15 “Sakkhisi tvaṃ kuṇḍalini,
maññasi khattabandhuni;
Rajjaṃ kāretukāmena,
kiṃ su kiccaṃ kataṃ varaṃ”.

15.

16 “Dveva tāta padakāni,
yattha sabbaṃ patiṭṭhitaṃ;
Aladdhassa ca yo lābho,
laddhassa cānurakkhaṇā.

16.

17 Amacce tāta jānāhi,
dhīre atthassa kovide;
Anakkhākitave tāta,
asoṇḍe avināsake.

17.

18 Yo ca taṃ tāta rakkheyya,
dhanaṃ yañceva te siyā;
Sūtova rathaṃ saṅgaṇhe,
so te kiccāni kāraye.

18.

19 Susaṅgahitantajano,
sayaṃ vittaṃ avekkhiya;
Nidhiñca iṇadānañca,
na kare parapattiyā.

19.

20 Sayaṃ āyaṃ vayaṃ jaññā,
sayaṃ jaññā katākataṃ;
Niggaṇhe niggahārahaṃ,
paggaṇhe paggahārahaṃ.

20.

21 Sayaṃ jānapadaṃ atthaṃ,
anusāsa rathesabha;
Mā te adhammikā yuttā,
dhanaṃ raṭṭhañca nāsayuṃ.

21.

22 Mā ca vegena kiccāni,
karosi kārayesi vā;
Vegasā hi kataṃ kammaṃ,
mando pacchānutappati.

22.

23 Mā te adhisare muñca,
subāḷhamadhikopitaṃ;
Kodhasā hi bahū phītā,
kulā akulataṃ gatā.

23.

24 Mā tāta issaromhīti,
anatthāya patārayi;
Itthīnaṃ purisānañca,
mā te āsi dukhudrayo.

24.

25 Apetalomahaṃsassa,
rañño kāmānusārino;
Sabbe bhogā vinassanti,
rañño taṃ vuccate aghaṃ.

25.

26 Tattheva te vattapadā,
esāva anusāsanī;
Dakkhassudāni puññakaro,
asoṇḍo avināsako;
Sīlavāssu mahārāja,
dussīlo vinipātiko”.

26.

27 “Apucchimha kosiyagottaṃ,
kuṇḍaliniṃ tatheva ca;
Tvaṃ dāni vadehi jambuka,
balānaṃ balamuttamaṃ”.

27.

28 “Balaṃ pañcavidhaṃ loke,
purisasmiṃ mahaggate;
Tattha bāhubalaṃ nāma,
carimaṃ vuccate balaṃ.

28.

29 Bhogabalañca dīghāvu,
dutiyaṃ vuccate balaṃ;
Amaccabalañca dīghāvu,
tatiyaṃ vuccate balaṃ.

29.

30 Abhijaccabalaṃ ceva,
taṃ catutthaṃ asaṃsayaṃ;
Yāni cetāni sabbāni,
adhigaṇhāti paṇḍito.

30.

31 Taṃ balānaṃ balaṃ seṭṭhaṃ,
aggaṃ paññābalaṃ balaṃ;
Paññābalenupatthaddho,
atthaṃ vindati paṇḍito.

31.

32 Api ce labhati mando,
phītaṃ dharaṇimuttamaṃ;
Akāmassa pasayhaṃ vā,
añño taṃ paṭipajjati.

32.

33 Abhijātopi ce hoti,
rajjaṃ laddhāna khattiyo;
Duppañño hi kāsipati,
sabbenapi na jīvati.

33.

34 Paññāva sutaṃ vinicchinī,
Paññā kitti silokavaḍḍhanī;
Paññāsahito naro idha,
Api dukkhe sukhāni vindati.

34.

35 Paññañca kho asussūsaṃ,
na koci adhigacchati;
Bahussutaṃ anāgamma,
dhammaṭṭhaṃ avinibbhujaṃ.

35.

36 Yo ca dhammavibhaṅgaññū,
kāluṭṭhāyī matandito;
Anuṭṭhahati kālena,
kammaphalaṃ tassijjhati.

36.

37 Anāyatanasīlassa,
anāyatanasevino;
Na nibbindiyakārissa,
sammadattho vipaccati.

37.

38 Ajjhattañca payuttassa,
tathāyatanasevino;
Anibbindiyakārissa,
sammadattho vipaccati.

38.

39 Yogappayogasaṅkhātaṃ,
sambhatassānurakkhaṇaṃ;
Tāni tvaṃ tāta sevassu,
mā akammāya randhayi;
Akammunā hi dummedho,
naḷāgāraṃva sīdati”.

39.

40 “Dhammaṃ cara mahārāja,
mātāpitūsu khattiya;
Idha dhammaṃ caritvāna,
rāja saggaṃ gamissasi.

40.

41 Dhammaṃ cara mahārāja,
puttadāresu khattiya;
Idha dhammaṃ caritvāna,
rāja saggaṃ gamissasi.

41.

42 Dhammaṃ cara mahārāja,
mittāmaccesu khattiya;
Idha dhammaṃ caritvāna,
rāja saggaṃ gamissasi.

42.

43 Dhammaṃ cara mahārāja,
vāhanesu balesu ca;
Idha dhammaṃ caritvāna,
rāja saggaṃ gamissasi.

43.

44 Dhammaṃ cara mahārāja,
gāmesu nigamesu ca;
…pe…

44.

45 Dhammaṃ cara mahārāja,
raṭṭhesu janapadesu ca;
…pe…

45.

46 Dhammaṃ cara mahārāja,
samaṇabrāhmaṇesu ca;
…pe…

46.

47 Dhammaṃ cara mahārāja,
migapakkhīsu khattiya;
Idha dhammaṃ caritvāna,
rāja saggaṃ gamissasi.

47.

48 Dhammaṃ cara mahārāja,
dhammo ciṇṇo sukhāvaho;
Idha dhammaṃ caritvāna,
rāja saggaṃ gamissasi.

48.

49 Dhammaṃ cara mahārāja,
Saindā devā sabrahmakā;
Suciṇṇena divaṃ pattā,
Mā dhammaṃ rāja pāmado.

49.

50 Tattheva te vattapadā,
Esāva anusāsanī;
Sappaññasevī kalyāṇī,
Samattaṃ sāma taṃ vidū”ti.

51 Tesakuṇajātakaṃ paṭhamaṃ.