-
-
- Khuddakapāṭhapāḷi
- Dhammapadapāḷi
- Udānapāḷi
- Itivuttakapāḷi
- Suttanipātapāḷi
- Vimānavatthupāḷi
- Petavatthupāḷi
- Theragāthāpāḷi
- Therīgāthāpāḷi
- Therāpadānapāḷi
- Therīapadānapāḷi
- Buddhavaṃsapāḷi
- Cariyāpiṭakapāḷi
- Jātakapāḷi
- Jātakapāḷi
- Mahāniddesapāḷi
- Cūḷaniddesapāḷi
- Paṭisambhidāmaggapāḷi
- Nettipāḷi
- Peṭakopadesapāḷi
- Milindapañhapāḷi
-
17.1.1 Tesakuṇajātaka
Cattālīsanipāta
Tesakuṇavagga
Tesakuṇajātaka
1.
| 2 “Vessantaraṃ taṃ pucchāmi, |
| sakuṇa bhaddamatthu te; |
| Rajjaṃ kāretukāmena, |
| kiṃ su kiccaṃ kataṃ varaṃ”. |
2.
| 3 “Cirassaṃ vata maṃ tāto, |
| kaṃso bārāṇasiggaho; |
| Pamatto appamattaṃ maṃ, |
| pitā puttaṃ acodayi. |
3.
| 4 Paṭhameneva vitathaṃ, |
| kodhaṃ hāsaṃ nivāraye; |
| Tato kiccāni kāreyya, |
| taṃ vataṃ āhu khattiya. |
4.
| 5 Yaṃ tvaṃ tāta tapokammaṃ, |
| Pubbe katamasaṃsayaṃ; |
| Ratto duṭṭho ca yaṃ kayirā, |
| Na taṃ kayirā tato puna. |
5.
| 6 Khattiyassa pamattassa, |
| raṭṭhasmiṃ raṭṭhavaḍḍhana; |
| Sabbe bhogā vinassanti, |
| rañño taṃ vuccate aghaṃ. |
6.
| 7 Sirī tāta alakkhī ca, |
| pucchitā etadabravuṃ; |
| Uṭṭhānavīriye pose, |
| ramāhaṃ anusūyake. |
7.
| 8 Usūyake duhadaye, |
| purise kammadussake; |
| Kāḷakaṇṇī mahārāja, |
| ramati cakkabhañjanī. |
8.
| 9 So tvaṃ sabbesu suhadayo, |
| sabbesaṃ rakkhito bhava; |
| Alakkhiṃ nuda mahārāja, |
| lakkhyā bhava nivesanaṃ. |
9.
| 10 Sa lakkhīdhitisampanno, |
| puriso hi mahaggato; |
| Amittānaṃ kāsipati, |
| mūlaṃ aggañca chindati. |
10.
| 11 Sakkopi hi bhūtapati, |
| uṭṭhāne nappamajjati; |
| Sa kalyāṇe dhitiṃ katvā, |
| uṭṭhāne kurute mano. |
11.
| 12 Gandhabbā pitaro devā, |
| sājīvā honti tādino; |
| Uṭṭhāhato appamajjato, |
| anutiṭṭhanti devatā. |
12.
| 13 So appamatto akkuddho, |
| tāta kiccāni kāraya; |
| Vāyamassu ca kiccesu, |
| nālaso vindate sukhaṃ. |
13.
| 14 Tattheva te vattapadā, |
| esāva anusāsanī; |
| Alaṃ mitte sukhāpetuṃ, |
| amittānaṃ dukhāya ca”. |
14.
| 15 “Sakkhisi tvaṃ kuṇḍalini, |
| maññasi khattabandhuni; |
| Rajjaṃ kāretukāmena, |
| kiṃ su kiccaṃ kataṃ varaṃ”. |
15.
| 16 “Dveva tāta padakāni, |
| yattha sabbaṃ patiṭṭhitaṃ; |
| Aladdhassa ca yo lābho, |
| laddhassa cānurakkhaṇā. |
16.
| 17 Amacce tāta jānāhi, |
| dhīre atthassa kovide; |
| Anakkhākitave tāta, |
| asoṇḍe avināsake. |
17.
| 18 Yo ca taṃ tāta rakkheyya, |
| dhanaṃ yañceva te siyā; |
| Sūtova rathaṃ saṅgaṇhe, |
| so te kiccāni kāraye. |
18.
| 19 Susaṅgahitantajano, |
| sayaṃ vittaṃ avekkhiya; |
| Nidhiñca iṇadānañca, |
| na kare parapattiyā. |
19.
| 20 Sayaṃ āyaṃ vayaṃ jaññā, |
| sayaṃ jaññā katākataṃ; |
| Niggaṇhe niggahārahaṃ, |
| paggaṇhe paggahārahaṃ. |
20.
| 21 Sayaṃ jānapadaṃ atthaṃ, |
| anusāsa rathesabha; |
| Mā te adhammikā yuttā, |
| dhanaṃ raṭṭhañca nāsayuṃ. |
21.
| 22 Mā ca vegena kiccāni, |
| karosi kārayesi vā; |
| Vegasā hi kataṃ kammaṃ, |
| mando pacchānutappati. |
22.
| 23 Mā te adhisare muñca, |
| subāḷhamadhikopitaṃ; |
| Kodhasā hi bahū phītā, |
| kulā akulataṃ gatā. |
23.
| 24 Mā tāta issaromhīti, |
| anatthāya patārayi; |
| Itthīnaṃ purisānañca, |
| mā te āsi dukhudrayo. |
24.
| 25 Apetalomahaṃsassa, |
| rañño kāmānusārino; |
| Sabbe bhogā vinassanti, |
| rañño taṃ vuccate aghaṃ. |
25.
| 26 Tattheva te vattapadā, |
| esāva anusāsanī; |
| Dakkhassudāni puññakaro, |
| asoṇḍo avināsako; |
| Sīlavāssu mahārāja, |
| dussīlo vinipātiko”. |
26.
| 27 “Apucchimha kosiyagottaṃ, |
| kuṇḍaliniṃ tatheva ca; |
| Tvaṃ dāni vadehi jambuka, |
| balānaṃ balamuttamaṃ”. |
27.
| 28 “Balaṃ pañcavidhaṃ loke, |
| purisasmiṃ mahaggate; |
| Tattha bāhubalaṃ nāma, |
| carimaṃ vuccate balaṃ. |
28.
| 29 Bhogabalañca dīghāvu, |
| dutiyaṃ vuccate balaṃ; |
| Amaccabalañca dīghāvu, |
| tatiyaṃ vuccate balaṃ. |
29.
| 30 Abhijaccabalaṃ ceva, |
| taṃ catutthaṃ asaṃsayaṃ; |
| Yāni cetāni sabbāni, |
| adhigaṇhāti paṇḍito. |
30.
| 31 Taṃ balānaṃ balaṃ seṭṭhaṃ, |
| aggaṃ paññābalaṃ balaṃ; |
| Paññābalenupatthaddho, |
| atthaṃ vindati paṇḍito. |
31.
| 32 Api ce labhati mando, |
| phītaṃ dharaṇimuttamaṃ; |
| Akāmassa pasayhaṃ vā, |
| añño taṃ paṭipajjati. |
32.
| 33 Abhijātopi ce hoti, |
| rajjaṃ laddhāna khattiyo; |
| Duppañño hi kāsipati, |
| sabbenapi na jīvati. |
33.
| 34 Paññāva sutaṃ vinicchinī, |
| Paññā kitti silokavaḍḍhanī; |
| Paññāsahito naro idha, |
| Api dukkhe sukhāni vindati. |
34.
| 35 Paññañca kho asussūsaṃ, |
| na koci adhigacchati; |
| Bahussutaṃ anāgamma, |
| dhammaṭṭhaṃ avinibbhujaṃ. |
35.
| 36 Yo ca dhammavibhaṅgaññū, |
| kāluṭṭhāyī matandito; |
| Anuṭṭhahati kālena, |
| kammaphalaṃ tassijjhati. |
36.
| 37 Anāyatanasīlassa, |
| anāyatanasevino; |
| Na nibbindiyakārissa, |
| sammadattho vipaccati. |
37.
| 38 Ajjhattañca payuttassa, |
| tathāyatanasevino; |
| Anibbindiyakārissa, |
| sammadattho vipaccati. |
38.
| 39 Yogappayogasaṅkhātaṃ, |
| sambhatassānurakkhaṇaṃ; |
| Tāni tvaṃ tāta sevassu, |
| mā akammāya randhayi; |
| Akammunā hi dummedho, |
| naḷāgāraṃva sīdati”. |
39.
| 40 “Dhammaṃ cara mahārāja, |
| mātāpitūsu khattiya; |
| Idha dhammaṃ caritvāna, |
| rāja saggaṃ gamissasi. |
40.
| 41 Dhammaṃ cara mahārāja, |
| puttadāresu khattiya; |
| Idha dhammaṃ caritvāna, |
| rāja saggaṃ gamissasi. |
41.
| 42 Dhammaṃ cara mahārāja, |
| mittāmaccesu khattiya; |
| Idha dhammaṃ caritvāna, |
| rāja saggaṃ gamissasi. |
42.
| 43 Dhammaṃ cara mahārāja, |
| vāhanesu balesu ca; |
| Idha dhammaṃ caritvāna, |
| rāja saggaṃ gamissasi. |
43.
| 44 Dhammaṃ cara mahārāja, |
| gāmesu nigamesu ca; |
| …pe… |
44.
| 45 Dhammaṃ cara mahārāja, |
| raṭṭhesu janapadesu ca; |
| …pe… |
45.
| 46 Dhammaṃ cara mahārāja, |
| samaṇabrāhmaṇesu ca; |
| …pe… |
46.
| 47 Dhammaṃ cara mahārāja, |
| migapakkhīsu khattiya; |
| Idha dhammaṃ caritvāna, |
| rāja saggaṃ gamissasi. |
47.
| 48 Dhammaṃ cara mahārāja, |
| dhammo ciṇṇo sukhāvaho; |
| Idha dhammaṃ caritvāna, |
| rāja saggaṃ gamissasi. |
48.
| 49 Dhammaṃ cara mahārāja, |
| Saindā devā sabrahmakā; |
| Suciṇṇena divaṃ pattā, |
| Mā dhammaṃ rāja pāmado. |
49.
| 50 Tattheva te vattapadā, |
| Esāva anusāsanī; |
| Sappaññasevī kalyāṇī, |
| Samattaṃ sāma taṃ vidū”ti. |
51 Tesakuṇajātakaṃ paṭhamaṃ.