4.4.1 Kokilajātaka

121.

1039 “Yo ve kāle asampatte,

ativelaṃ pabhāsati;

Evaṃ so nihato seti,

kokilāyiva atrajo.

122.

1040 Na hi satthaṃ sunisitaṃ,

visaṃ halāhalāmiva;

Evaṃ nikaṭṭhe pāteti,

vācā dubbhāsitā yathā.

123.

1041 Tasmā kāle akāle vā,

vācaṃ rakkheyya paṇḍito;

Nātivelaṃ pabhāseyya,

api attasamamhi vā.

124.

1042 Yo ca kāle mitaṃ bhāse,

matipubbo vicakkhaṇo;

Sabbe amitte ādeti,

supaṇṇo uragāmivā”ti.

1043 Kokilajātakaṃ paṭhamaṃ.