Tipitaka2500 tipitaka2500.github.io

1.1.4.2 Vinītavatthu

1.2.4.2. วินีตวัต์ถุ

Mahāvibhaṅga

Pārājikakaṇḍa

Catutthapārājikasikkhāpada

Vinītavatthu

223. 713 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu adhimānena aññaṁ byākāsi. Tassa kukkuccaṁ ahosi— “bhagavatā sikkhāpadaṁ paññattaṁ. Kacci nu kho ahaṁ pārājikaṁ āpattiṁ āpanno”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesi. “Anāpatti, bhikkhu, adhimānenā”ti. (1)

714 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu paṇidhāya araññe viharati— “evaṁ maṁ jano sambhāvessatī”ti. Taṁ jano sambhāvesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi…pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Na ca, bhikkhave, paṇidhāya araññe vatthabbaṁ. Yo vaseyya, āpatti dukkaṭassā”ti. (2)

715 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu paṇidhāya piṇḍāya carati— “evaṁ maṁ jano sambhāvessatī”ti. Taṁ jano sambhāvesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi…pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Na ca, bhikkhave, paṇidhāya piṇḍāya caritabbaṁ. Yo careyya, āpatti dukkaṭassā”ti. (3)

716 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu aññataraṁ bhikkhuṁ etadavoca— “ye, āvuso, amhākaṁ upajjhāyassa saddhivihārikā sabbeva arahanto”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi…pe… “kiṁcitto tvaṁ, bhikkhū”ti? “Ullapanādhippāyo ahaṁ, bhagavā”ti. “Anāpatti, bhikkhu, pārājikassa; āpatti thullaccayassā”ti. (4)

717 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu aññataraṁ bhikkhuṁ etadavoca— “ye, āvuso, amhākaṁ upajjhāyassa antevāsikā sabbeva mahiddhikā mahānubhāvā”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi…pe… “kiṁcitto tvaṁ, bhikkhū”ti? “Ullapanādhippāyo ahaṁ, bhagavā”ti. “Anāpatti, bhikkhu, pārājikassa; āpatti thullaccayassā”ti. (5)

718 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu paṇidhāya caṅkamati… paṇidhāya tiṭṭhati… paṇidhāya nisīdati… paṇidhāya seyyaṁ kappeti— “evaṁ maṁ jano sambhāvessatī”ti. Taṁ jano sambhāvesi. Tassa kukkuccaṁ ahosi…pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa. Na ca, bhikkhave, paṇidhāya seyyā kappetabbā. Yo kappeyya, āpatti dukkaṭassā”ti. (6--9)

719 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu aññatarassa bhikkhuno uttarimanussadhammaṁ ullapati. Sopi evamāha— “mayhampi, āvuso, saṁyojanā pahīnā”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi…pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. (10)

224. 720 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu rahogato uttarimanussadhammaṁ ullapati. Paracittavidū bhikkhu taṁ bhikkhuṁ apasādesi— “mā, āvuso, evarūpaṁ abhaṇi. Nattheso tuyhan”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi…pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa; āpatti dukkaṭassā”ti. (11)

721 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu rahogato uttarimanussadhammaṁ ullapati. Devatā taṁ bhikkhuṁ apasādesi— “mā, bhante, evarūpaṁ abhaṇi. Nattheso tuyhan”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi…pe… “anāpatti, bhikkhu, pārājikassa; āpatti dukkaṭassā”ti. (12)

722 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu aññataraṁ upāsakaṁ etadavoca— “yo, āvuso, tuyhaṁ vihāre vasati so bhikkhu arahā”ti. So ca tassa vihāre vasati. Tassa kukkuccaṁ ahosi…pe… “kiṁcitto tvaṁ, bhikkhū”ti? “Ullapanādhippāyo ahaṁ, bhagavā”ti. “Anāpatti, bhikkhu, pārājikassa; āpatti thullaccayassā”ti. (13)

723 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu aññataraṁ upāsakaṁ etadavoca— “yaṁ tvaṁ, āvuso, upaṭṭhesi cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena so bhikkhu arahā”ti. So ca taṁ upaṭṭheti cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena. Tassa kukkuccaṁ ahosi…pe… “kiṁcitto tvaṁ, bhikkhū”ti? “Ullapanādhippāyo ahaṁ, bhagavā”ti. “Anāpatti, bhikkhu, pārājikassa; āpatti thullaccayassā”ti. (14)

225. 724 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṁ bhikkhū etadavocuṁ— “atthāyasmato uttarimanussadhammo”ti? “Nāvuso, dukkaraṁ aññaṁ byākātun”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi— “ye kho te bhagavato sāvakā te evaṁ vadeyyuṁ. Ahañcamhi na bhagavato sāvako. Kacci nu kho ahaṁ pārājikaṁ āpattiṁ āpanno”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesi. “Kiṁcitto tvaṁ, bhikkhū”ti? “Anullapanādhippāyo ahaṁ, bhagavā”ti. “Anāpatti, bhikkhu, anullapanādhippāyassā”ti. (15)

725 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṁ bhikkhū etadavocuṁ— “atthāyasmato uttarimanussadhammo”ti? “Ārādhanīyo kho, āvuso, dhammo āraddhavīriyenā”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi…pe… “anāpatti, bhikkhu, anullapanādhippāyassā”ti. (16)

726 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṁ bhikkhū etadavocuṁ— “mā kho, āvuso, bhāyī”ti. “Nāhaṁ, āvuso, maccuno bhāyāmī”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi…pe… “anāpatti, bhikkhu, anullapanādhippāyassā”ti. (17)

727 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṁ bhikkhū etadavocuṁ— “mā kho, āvuso, bhāyī”ti. “Yo nūnāvuso, vippaṭisārī assa so bhāyeyyā”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi…pe… “anāpatti, bhikkhu, anullapanādhippāyassā”ti. (18)

728 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṁ bhikkhū etadavocuṁ— “atthāyasmato uttarimanussadhammo”ti? “Ārādhanīyo kho, āvuso, dhammo sammāpayuttenā”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi…pe… “anāpatti, bhikkhu, anullapanādhippāyassā”ti. (19)

729 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṁ bhikkhū etadavocuṁ— “atthāyasmato uttarimanussadhammo”ti? “Ārādhanīyo kho, āvuso, dhammo āraddhavīriyenā”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi…pe… “anāpatti, bhikkhu, anullapanādhippāyassā”ti. (20)

730 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṁ bhikkhū etadavocuṁ— “atthāyasmato uttarimanussadhammo”ti? “Ārādhanīyo kho, āvuso, dhammo yuttayogenā”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi…pe… “anāpatti, bhikkhu, anullapanādhippāyassā”ti. (21)

731 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṁ bhikkhū etadavocuṁ— “kaccāvuso, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyan”ti? “Nāvuso, sakkā yena vā tena vā adhivāsetun”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi…pe… “anāpatti, bhikkhu, anullapanādhippāyassā”ti. (22)

732 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu gilāno hoti. Taṁ bhikkhū etadavocuṁ— “kaccāvuso, khamanīyaṁ, kacci yāpanīyan”ti? “Nāvuso, sakkā puthujjanena adhivāsetun”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi…pe… “kiṁcitto tvaṁ, bhikkhū”ti? “Ullapanādhippāyo ahaṁ, bhagavā”ti. “Anāpatti, bhikkhu, pārājikassa; āpatti thullaccayassā”ti. (23)

226. 733 Tena kho pana samayena aññataro brāhmaṇo bhikkhū nimantetvā etadavoca— “āyantu bhonto arahanto[151]”ti. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi— “mayañcamha na arahanto. Ayañca brāhmaṇo amhe arahantavādena samudācarati. Kathaṁ nu kho amhehi paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anāpatti, bhikkhave, pasādabhaññe”ti. (24)

734 Tena kho pana samayena aññataro brāhmaṇo bhikkhū nimantetvā etadavoca— “nisīdantu bhonto arahanto”ti… “bhuñjantu bhonto arahanto”ti… “tappentu bhonto arahanto”ti… “gacchantu, bhonto arahanto”ti. Tesaṁ kukkuccaṁ ahosi— “mayañcamha na arahanto. Ayañca brāhmaṇo amhe arahantavādena samudācarati. Kathaṁ nu kho amhehi paṭipajjitabban”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Anāpatti, bhikkhave, pasādabhaññe”ti. (25--28)

735 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu aññatarassa bhikkhuno uttarimanussadhammaṁ ullapati. Sopi evamāha— “mayhampi, āvuso, āsavā pahīnā”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi…pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. (29)

736 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu aññatarassa bhikkhuno uttarimanussadhammaṁ ullapati. Sopi evamāha— “mayhampi, āvuso, ete dhammā saṁvijjantī”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi…pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. (30)

737 Tena kho pana samayena aññataro bhikkhu aññatarassa bhikkhuno uttarimanussadhammaṁ ullapati. Sopi evamāha— “ahampāvuso, tesu dhammesu sandissāmī”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi…pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. (31)

738 Tena kho pana samayena aññataraṁ bhikkhuṁ ñātakā etadavocuṁ— “ehi, bhante, agāraṁ ajjhāvasā”ti. “Abhabbo kho, āvuso, mādiso agāraṁ ajjhāvasitun”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi…pe… “anāpatti, bhikkhu, anullapanādhippāyassā”ti. (32)

227. 739 Tena kho pana samayena aññataraṁ bhikkhuṁ ñātakā etadavocuṁ— “ehi, bhante, kāme paribhuñjā”ti. “Āvaṭā me, āvuso, kāmā”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi…pe… “anāpatti, bhikkhu, anullapanādhippāyassā”ti. (33)

740 Tena kho pana samayena aññataraṁ bhikkhuṁ ñātakā etadavocuṁ— “abhiramasi, bhante”ti? “Abhirato ahaṁ, āvuso, paramāya abhiratiyā”ti. Tassa kukkuccaṁ ahosi. “Ye kho te bhagavato sāvakā te evaṁ vadeyyuṁ. Ahañcamhi na bhagavato sāvako. Kacci nu kho ahaṁ pārājikaṁ āpattiṁ āpanno”ti? Bhagavato etamatthaṁ ārocesi. “Kiṁcitto tvaṁ, bhikkhū”ti? “Anullapanādhippāyo ahaṁ, bhagavā”ti. “Anāpatti, bhikkhu, anullapanādhippāyassā”ti. (34)

741 Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū katikaṁ katvā aññatarasmiṁ āvāse vassaṁ upagacchiṁsu— “yo imamhā āvāsā paṭhamaṁ pakkamissati taṁ mayaṁ arahāti jānissāmā”ti. Aññataro bhikkhu— “maṁ arahāti jānantū”ti, tamhā āvāsā paṭhamaṁ pakkāmi. Tassa kukkuccaṁ ahosi…pe… “āpattiṁ tvaṁ, bhikkhu, āpanno pārājikan”ti. (35)

228. 742 [152] Tena samayena buddho bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā ca lakkhaṇo āyasmā ca mahāmoggallāno gijjhakūṭe pabbate viharanti. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno pubbaṇhasamayaṁ nivāsetvā pattacīvaraṁ ādāya yenāyasmā lakkhaṇo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṁ lakkhaṇaṁ etadavoca— “āyāmāvuso lakkhaṇa, rājagahaṁ piṇḍāya pavisissāmā”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā lakkhaṇo āyasmato mahāmoggallānassa paccassosi.

743 Atha kho āyasmā mahāmoggallāno gijjhakūṭā pabbatā orohanto aññatarasmiṁ padese sitaṁ pātvākāsi. Atha kho āyasmā lakkhaṇo āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ etadavoca— “ko nu kho, āvuso moggallāna, hetu ko paccayo sitassa pātukammāyā”ti? “Akālo kho, āvuso lakkhaṇa, etassa pañhassa[153]. Bhagavato maṁ santike etaṁ pañhaṁ pucchā”ti.

744 Atha kho āyasmā ca lakkhaṇo āyasmā ca mahāmoggallāno rājagahe piṇḍāya caritvā pacchābhattaṁ piṇḍapātapaṭikkantā yena bhagavā tenupasaṅkamiṁsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṁ abhivādetvā ekamantaṁ nisīdiṁsu. Ekamantaṁ nisinno kho āyasmā lakkhaṇo āyasmantaṁ mahāmoggallānaṁ etadavoca— “idhāyasmā mahāmoggallāno gijjhakūṭā pabbatā orohanto aññatarasmiṁ padese sitaṁ pātvākāsi. Ko nu kho, āvuso moggallāna, hetu ko paccayo sitassa pātukammāyā”ti? “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ aṭṭhikasaṅkhalikaṁ vehāsaṁ gacchantiṁ. Tamenaṁ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā phāsuḷantarikāhi vituḍenti[154]. Sā sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti. Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi— ‘acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho, evarūpopi nāma satto bhavissati. Evarūpopi nāma yakkho bhavissati. Evarūpopi nāma attabhāvappaṭilābho bhavissatī’”ti. Bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “uttarimanussadhammaṁ āyasmā mahāmoggallāno ullapatī”ti.

745 Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi— “cakkhubhūtā vata, bhikkhave, sāvakā viharanti. Ñāṇabhūtā vata, bhikkhave, sāvakā viharanti. Yatra hi nāma sāvako evarūpaṁ ñassati vā dakkhati vā sakkhiṁ vā karissati. Pubbeva me so, bhikkhave, satto diṭṭho ahosi. Api cāhaṁ na byākāsiṁ. Ahañcetaṁ byākareyyaṁ pare ca me na saddaheyyuṁ. Ye me na saddaheyyuṁ tesaṁ taṁ assa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. Eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe goghātako ahosi. So tassa kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni niraye paccitvā tasseva kammassa vipākāvasesena evarūpaṁ attabhāvappaṭilābhaṁ paṭisaṁvedeti. Saccaṁ, bhikkhave, moggallāno āha. Anāpatti, bhikkhave, moggallānassā”ti. (36)

229. 746 [155] “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ maṁsapesiṁ vehāsaṁ gacchantiṁ. Tamenaṁ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitacchenti vibhajjenti[156]. Sā sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti…pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe goghātako ahosi…pe… . (37)

747 “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ maṁsapiṇḍaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. Tamenaṁ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitacchenti vibhajjenti. So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti…pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe sākuṇiko ahosi…pe… . (38)

748 “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ nicchaviṁ purisaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. Tamenaṁ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitacchenti vibhajjenti. So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti…pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe orabbhiko ahosi…pe… . (39)

749 “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ asilomaṁ purisaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. Tassa te asī uppatitvā uppatitvā tasseva kāye nipatanti. So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti…pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe sūkariko ahosi…pe… . (40)

750 “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ sattilomaṁ purisaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. Tassa tā sattiyo uppatitvā uppatitvā tasseva kāye nipatanti. So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti…pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe māgaviko ahosi…pe… . (41)

751 “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ usulomaṁ purisaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. Tassa te usū uppatitvā uppatitvā tasseva kāye nipatanti. So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti…pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe kāraṇiko ahosi…pe… . (42)

752 “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ sūcilomaṁ purisaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. Tassa tā sūciyo uppatitvā uppatitvā tasseva kāye nipatanti. So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti…pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe sārathiko ahosi…pe… . (43)

753 “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ sūcilomaṁ purisaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. Tassa tā sūciyo sīse pavisitvā mukhato nikkhamanti; mukhe pavisitvā urato nikkhamanti; ure pavisitvā udarato nikkhamanti; udare pavisitvā ūrūhi nikkhamanti; ūrūsu pavisitvā jaṅghāhi nikkhamanti; jaṅghāsu pavisitvā pādehi nikkhamanti. So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti…pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe sūcako ahosi…pe… . (44)

754 “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ kumbhaṇḍaṁ purisaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. So gacchantopi teva aṇḍe khandhe āropetvā gacchati, nisīdantopi tesveva aṇḍesu nisīdati. Tamenaṁ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitacchenti vibhajjenti. So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti…pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe gāmakūṭo ahosi…pe… . (45)

755 “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ purisaṁ gūthakūpe sasīsakaṁ nimuggaṁ…pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe pāradāriko ahosi…pe… . (46)

756 “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ purisaṁ gūthakūpe sasīsakaṁ nimuggaṁ ubhohi hatthehi gūthaṁ khādantaṁ…pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe duṭṭhabrāhmaṇo ahosi. So kassapassa sammāsambuddhassa pāvacane bhikkhusaṁghaṁ bhattena nimantetvā doṇiyo[157] gūthassa pūrāpetvā kālaṁ ārocāpetvā etadavoca— ‘ato, bhonto, yāvadatthaṁ bhuñjantu ceva harantu cā’”ti…pe… . (47) [158]

230. 757 “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ nicchaviṁ itthiṁ vehāsaṁ gacchantiṁ. Tamenaṁ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitacchenti vibhajjenti. Sā sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti…pe… esā, bhikkhave, itthī imasmiṁyeva rājagahe aticārinī ahosi…pe… . (48)

758 “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ itthiṁ duggandhaṁ maṅguliṁ vehāsaṁ gacchantiṁ. Tamenaṁ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitacchenti vibhajjenti. Sā sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti…pe… esā, bhikkhave, itthī imasmiṁyeva rājagahe ikkhaṇikā ahosi…pe… . (49)

759 “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ itthiṁ uppakkaṁ okiliniṁ okiriniṁ vehāsaṁ gacchantiṁ. Sā sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti…pe… esā, bhikkhave, itthī kāliṅgassa rañño aggamahesī ahosi. Sā issāpakatā sapattiṁ aṅgārakaṭāhena okiri…pe… . (50)

760 “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ asīsakaṁ kabandhaṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. Tassa ure akkhīni ceva honti mukhañca. Tamenaṁ gijjhāpi kākāpi kulalāpi anupatitvā anupatitvā vitacchenti vibhajjenti. So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti…pe… eso, bhikkhave, satto imasmiṁyeva rājagahe hāriko nāma coraghātako ahosi…pe… . (51)

761 “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ bhikkhuṁ vehāsaṁ gacchantaṁ. Tassa saṅghāṭipi ādittā sampajjalitā sajotibhūtā, pattopi āditto sampajjalito sajotibhūto, kāyabandhanampi ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ, kāyopi āditto sampajjalito sajotibhūto. So sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti…pe… eso, bhikkhave, bhikkhu kassapassa sammāsambuddhassa pāvacane pāpabhikkhu ahosi…pe… . (52)

762 “Idhāhaṁ, āvuso, gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasaṁ bhikkhuniṁ… addasaṁ sikkhamānaṁ… addasaṁ sāmaṇeraṁ… addasaṁ sāmaṇeriṁ vehāsaṁ gacchantiṁ. Tassā saṅghāṭipi ādittā sampajjalitā sajotibhūtā, pattopi āditto sampajjalito sajotibhūto, kāyabandhanampi ādittaṁ sampajjalitaṁ sajotibhūtaṁ, kāyopi āditto sampajjalito sajotibhūto. Sā sudaṁ aṭṭassaraṁ karoti. Tassa mayhaṁ, āvuso, etadahosi— ‘acchariyaṁ vata bho, abbhutaṁ vata bho, evarūpopi nāma satto bhavissati. Evarūpopi nāma yakkho bhavissati. Evarūpopi nāma attabhāvappaṭilābho bhavissatī’”ti. Bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “uttarimanussadhammaṁ āyasmā mahāmoggallāno ullapatī”ti.

763 Atha kho bhagavā bhikkhū āmantesi— “cakkhubhūtā vata, bhikkhave, sāvakā viharanti. Ñāṇabhūtā vata, bhikkhave, sāvakā viharanti. Yatra hi nāma sāvako evarūpaṁ ñassati vā dakkhati vā sakkhiṁ vā karissati. Pubbeva me sā, bhikkhave, sāmaṇerī diṭṭhā ahosi. Api cāhaṁ na byākāsiṁ. Ahañcetaṁ byākareyyaṁ pare ca me na saddaheyyuṁ. Ye me na saddaheyyuṁ tesaṁ taṁ assa dīgharattaṁ ahitāya dukkhāya. Esā, bhikkhave, sāmaṇerī kassapassa sammāsambuddhassa pāvacane pāpasāmaṇerī ahosi. Sā tassa kammassa vipākena bahūni vassāni bahūni vassasatāni bahūni vassasahassāni bahūni vassasatasahassāni niraye paccitvā tasseva kammassa vipākāvasesena evarūpaṁ attabhāvappaṭilābhaṁ paṭisaṁvedeti. Saccaṁ, bhikkhave, moggallāno āha. Anāpatti, bhikkhave, moggallānassā”ti. (53--56)

231. 764 Atha kho āyasmā mahāmoggallāno bhikkhū āmantesi— “yatāyaṁ, āvuso, tapodā sandati so daho acchodako sītodako sātodako setako suppatittho ramaṇīyo pahūtamacchakacchapo cakkamattāni ca padumāni pupphantī”ti. Bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “kathañhi nāma āyasmā mahāmoggallāno evaṁ vakkhati— ‘yatāyaṁ, āvuso, tapodā sandati so daho acchodako sītodako sātodako setako suppatittho ramaṇīyo pahūtamacchakacchapo cakkamattāni ca padumāni pupphantī’ti. Atha ca panāyaṁ tapodā kuthitā[159] sandati. Uttarimanussadhammaṁ āyasmā mahāmoggallāno ullapatī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Yatāyaṁ, bhikkhave, tapodā sandati so daho acchodako sītodako sātodako setako suppatittho ramaṇīyo pahūtamacchakacchapo cakkamattāni ca padumāni pupphanti. Api cāyaṁ, bhikkhave, tapodā dvinnaṁ mahānirayānaṁ antarikāya āgacchati. Tenāyaṁ tapodā kuthitā sandati. Saccaṁ, bhikkhave, moggallāno āha. Anāpatti, bhikkhave, moggallānassā”ti. (57)

765 Tena kho pana samayena rājā māgadho seniyo bimbisāro licchavīhi saddhiṁ saṅgāmento pabhaggo ahosi[160]. Atha rājā pacchā senaṁ saṅkaḍḍhitvā licchavayo parājesi. Saṅgāme ca nandī carati— “raññā licchavī pabhaggā”ti. Atha kho āyasmā mahāmoggallāno bhikkhū āmantesi— “rājā, āvuso, licchavīhi pabhaggo”ti. Bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “kathañhi nāma āyasmā mahāmoggallāno evaṁ vakkhati— ‘rājā, āvuso, licchavīhi pabhaggo’ti. Saṅgāme ca nandī carati— ‘raññā licchavī pabhaggā’ti. Uttarimanussadhammaṁ āyasmā mahāmoggallāno ullapatī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Paṭhamaṁ, bhikkhave, rājā licchavīhi pabhaggo. Atha rājā pacchā senaṁ saṅkaḍḍhitvā licchavayo parājesi. Saccaṁ, bhikkhave, moggallāno āha. Anāpatti, bhikkhave, moggallānassā”ti. (58)

232. 766 Atha kho āyasmā mahāmoggallāno bhikkhū āmantesi— “idhāhaṁ, āvuso, sappinikāya nadiyā tīre āneñjaṁ samādhiṁ samāpanno nāgānaṁ ogayha uttarantānaṁ koñcaṁ karontānaṁ saddaṁ assosin”ti. Bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “kathañhi nāma āyasmā mahāmoggallāno āneñjaṁ samādhiṁ samāpanno saddaṁ sossati. Uttarimanussadhammaṁ āyasmā mahāmoggallāno ullapatī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Attheso, bhikkhave, samādhi so ca kho aparisuddho. Saccaṁ, bhikkhave, moggallāno āha. Anāpatti, bhikkhave, moggallānassā”ti. (59)

767 Atha kho āyasmā sobhito bhikkhū āmantesi— “ahaṁ, āvuso, pañca kappasatāni anussarāmī”ti. Bhikkhū ujjhāyanti khiyyanti vipācenti— “kathañhi nāma āyasmā sobhito evaṁ vakkhati— ‘ahaṁ, āvuso, pañca kappasatāni anussarāmī’ti. Uttarimanussadhammaṁ āyasmā sobhito ullapatī”ti. Bhagavato etamatthaṁ ārocesuṁ. “Atthesā, bhikkhave, sobhitassa. Sā ca kho ekāyeva jāti. Saccaṁ, bhikkhave, sobhito āha. Anāpatti, bhikkhave, sobhitassā”ti. (60)

768 Catutthapārājikaṁ samattaṁ.

233. 769 Uddiṭṭhā kho āyasmanto cattāro pārājikā dhammā, yesaṁ bhikkhu aññataraṁ vā aññataraṁ vā āpajjitvā na labhati bhikkhūhi saddhiṁ saṁvāsaṁ, yathā pure tathā pacchā, pārājiko hoti asaṁvāso. Tatthāyasmante pucchāmi— “kaccittha parisuddhā”? Dutiyampi pucchāmi— “kaccittha parisuddhā”? Tatiyampi pucchāmi— “kaccittha parisuddhā”? Parisuddhetthāyasmanto, tasmā tuṇhī, evametaṁ dhārayāmīti.

770 Pārājikaṁ niṭṭhitaṁ.

771

772 Methunādinnādānañca,
manussaviggahuttari;
Pārājikāni cattāri,
chejjavatthū asaṁsayāti.

773 Pārājikakaṇḍaṁ niṭṭhitaṁ.

  1. arahanto: anarahanto (sī, pā1) (Word Variant) ↩
  2. 12S2.202/1 (Cross Reference) ↩
  3. pañhassa: paṇhassa byākaraṇāya (syā1-3) (Word Variant) ↩
  4. vituḍenti: vitudanti (sī), vitudenti vitacchenti virājenti (syā1-3), vitudenti (pā1) (Word Variant) ↩
  5. 12S2.203/1-12S2.211/1 (Cross Reference) ↩
  6. vibhajjenti: vitacchenti virājenti (sī), vitudenti vitacchenti virājenti (syā1-3), vitacchenti vibhajenti (pā1) (Word Variant) ↩
  7. doṇiyo: doṇiyā (ka-sī, syā1-3, pā1) (Word Variant) ↩
  8. 'ato: ito (syā1-3), aho (pā1) (Word Variant) ↩
  9. kuthitā: kuṭṭhitā (syā2, syā3) (Word Variant) ↩
  10. ahosi: hoti (sī, syā1-3) (Word Variant) ↩