tipitaka2500.github.io

1.3.1.4 Amarāvikkhepavāda

Brahmajālasutta

Diṭṭhi

Pubbantakappika

Amarāvikkhepavāda

61. 104 Santi, bhikkhave, eke samaṇabrāhmaṇā amarāvikkhepikā, tattha tattha pañhaṃ puṭṭhā samānā vācāvikkhepaṃ āpajjanti amarāvikkhepaṃ catūhi vatthūhi. Te ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha amarāvikkhepikā tattha tattha pañhaṃ puṭṭhā samānā vācāvikkhepaṃ āpajjanti amarāvikkhepaṃ catūhi vatthūhi?

62. 105 Idha, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ‘idaṃ kusalan’ti yathābhūtaṃ nappajānāti, ‘idaṃ akusalan’ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Tassa evaṃ hoti—  ‘ahaṃ kho “ idaṃ kusalan ” ti yathābhūtaṃ nappajānāmi, “ idaṃ akusalan ” ti yathābhūtaṃ nappajānāmi. Ahañce kho pana “ idaṃ kusalan ” ti yathābhūtaṃ appajānanto, “ idaṃ akusalan ” ti yathābhūtaṃ appajānanto, “ idaṃ kusalan ” ti vā byākareyyaṃ, “ idaṃ akusalan ” ti vā byākareyyaṃ, taṃ mamassa musā. Yaṃ mamassa musā, so mamassa vighāto. Yo mamassa vighāto so mamassa antarāyo’ti. Iti so musāvādabhayā musāvādaparijegucchā nevidaṃ kusalanti byākaroti, na panidaṃ akusalanti byākaroti, tattha tattha pañhaṃ puṭṭho samāno vācāvikkhepaṃ āpajjati amarāvikkhepaṃ—  ‘ evantipi me no; tathātipi me no; aññathātipi me no; notipi me no; no notipi me no ’ti. Idaṃ, bhikkhave, paṭhamaṃ ṭhānaṃ, yaṃ āgamma yaṃ ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā amarāvikkhepikā tattha tattha pañhaṃ puṭṭhā samānā vācāvikkhepaṃ āpajjanti amarāvikkhepaṃ. (1: 13 )

63. 106 Dutiye ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha amarāvikkhepikā tattha tattha pañhaṃ puṭṭhā samānā vācāvikkhepaṃ āpajjanti amarāvikkhepaṃ? Idha, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ‘idaṃ kusalan’ti yathābhūtaṃ nappajānāti, ‘idaṃ akusalan’ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Tassa evaṃ hoti—  ‘ahaṃ kho “ idaṃ kusalan ” ti yathābhūtaṃ nappajānāmi, “ idaṃ akusalan ” ti yathābhūtaṃ nappajānāmi. Ahañce kho pana “ idaṃ kusalan ” ti yathābhūtaṃ appajānanto, “ idaṃ akusalan ” ti yathābhūtaṃ appajānanto, “ idaṃ kusalan ” ti vā byākareyyaṃ, “ idaṃ akusalan ” ti vā byākareyyaṃ, tattha me assa chando vā rāgo vā doso vā paṭigho vā. Yattha me assa chando vā rāgo vā doso vā paṭigho vā, taṃ mamassa upādānaṃ. Yaṃ mamassa upādānaṃ, so mamassa vighāto. Yo mamassa vighāto, so mamassa antarāyo’ti. Iti so upādānabhayā upādānaparijegucchā nevidaṃ kusalanti byākaroti, na panidaṃ akusalanti byākaroti, tattha tattha pañhaṃ puṭṭho samāno vācāvikkhepaṃ āpajjati amarāvikkhepaṃ—  ‘ evantipi me no; tathātipi me no; aññathātipi me no; notipi me no; no notipi me no ’ti. Idaṃ, bhikkhave, dutiyaṃ ṭhānaṃ, yaṃ āgamma yaṃ ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā amarāvikkhepikā tattha tattha pañhaṃ puṭṭhā samānā vācāvikkhepaṃ āpajjanti amarāvikkhepaṃ. (2: 14 )

64. 107 Tatiye ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha amarāvikkhepikā tattha tattha pañhaṃ puṭṭhā samānā vācāvikkhepaṃ āpajjanti amarāvikkhepaṃ? Idha, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā ‘idaṃ kusalan’ti yathābhūtaṃ nappajānāti, ‘idaṃ akusalan’ti yathābhūtaṃ nappajānāti. Tassa evaṃ hoti—  ‘ahaṃ kho “ idaṃ kusalan ” ti yathābhūtaṃ nappajānāmi, “ idaṃ akusalan ” ti yathābhūtaṃ nappajānāmi. Ahañce kho pana “ idaṃ kusalan ” ti yathābhūtaṃ appajānanto “ idaṃ akusalan ” ti yathābhūtaṃ appajānanto “ idaṃ kusalan ” ti vā byākareyyaṃ, “ idaṃ akusalan ” ti vā byākareyyaṃ; santi hi kho samaṇabrāhmaṇā paṇḍitā nipuṇā kataparappavādā vālavedhirūpā, te bhindantā maññe caranti paññāgatena diṭṭhigatāni, te maṃ tattha samanuyuñjeyyuṃ samanugāheyyuṃ samanubhāseyyuṃ. Ye maṃ tattha samanuyuñjeyyuṃ samanugāheyyuṃ samanubhāseyyuṃ, tesāhaṃ na sampāyeyyaṃ. Yesāhaṃ na sampāyeyyaṃ, so mamassa vighāto. Yo mamassa vighāto, so mamassa antarāyo’ti. Iti so anuyogabhayā anuyogaparijegucchā nevidaṃ kusalanti byākaroti, na panidaṃ akusalanti byākaroti, tattha tattha pañhaṃ puṭṭho samāno vācāvikkhepaṃ āpajjati amarāvikkhepaṃ—  ‘ evantipi me no; tathātipi me no; aññathātipi me no; notipi me no; no notipi me no ’ti. Idaṃ, bhikkhave, tatiyaṃ ṭhānaṃ, yaṃ āgamma yaṃ ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā amarāvikkhepikā tattha tattha pañhaṃ puṭṭhā samānā vācāvikkhepaṃ āpajjanti amarāvikkhepaṃ. (3: 15 )

65. 108 Catutthe ca bhonto samaṇabrāhmaṇā kimāgamma kimārabbha amarāvikkhepikā tattha tattha pañhaṃ puṭṭhā samānā vācāvikkhepaṃ āpajjanti amarāvikkhepaṃ? Idha, bhikkhave, ekacco samaṇo vā brāhmaṇo vā mando hoti momūho. So mandattā momūhattā tattha tattha pañhaṃ puṭṭho samāno vācāvikkhepaṃ āpajjati amarāvikkhepaṃ—  ‘atthi paro loko’ti iti ce maṃ pucchasi, ‘atthi paro loko’ti iti ce me assa, ‘atthi paro loko’ti iti te naṃ byākareyyaṃ, ‘evantipi me no, tathātipi me no, aññathātipi me no, notipi me no, no notipi me no’ti. ‘Natthi paro loko…pe…  ‘atthi ca natthi ca paro loko…pe…  ‘nevatthi na natthi paro loko…pe…  ‘atthi sattā opapātikā…pe…  ‘natthi sattā opapātikā…pe…  ‘atthi ca natthi ca sattā opapātikā…pe…  ‘nevatthi na natthi sattā opapātikā…pe…  ‘atthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko…pe…  ‘natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko…pe…  ‘atthi ca natthi ca sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko…pe…  ‘nevatthi na natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko…pe…  ‘hoti tathāgato paraṃ maraṇā…pe…  ‘na hoti tathāgato paraṃ maraṇā…pe…  ‘hoti ca na ca hoti tathāgato paraṃ maraṇā…pe…  ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti iti ce maṃ pucchasi, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti iti ce me assa, ‘neva hoti na na hoti tathāgato paraṃ maraṇā’ti iti te naṃ byākareyyaṃ, ‘ evantipi me no, tathātipi me no, aññathātipi me no, notipi me no, no notipi me no ’ti. Idaṃ, bhikkhave, catutthaṃ ṭhānaṃ, yaṃ āgamma yaṃ ārabbha eke samaṇabrāhmaṇā amarāvikkhepikā tattha tattha pañhaṃ puṭṭhā samānā vācāvikkhepaṃ āpajjanti amarāvikkhepaṃ. (4: 16 )

66. 109 Imehi kho te, bhikkhave, samaṇabrāhmaṇā amarāvikkhepikā tattha tattha pañhaṃ puṭṭhā samānā vācāvikkhepaṃ āpajjanti amarāvikkhepaṃ catūhi vatthūhi. Ye hi keci, bhikkhave, samaṇā vā brāhmaṇā vā amarāvikkhepikā tattha tattha pañhaṃ puṭṭhā samānā vācāvikkhepaṃ āpajjanti amarāvikkhepaṃ, sabbe te imeheva catūhi vatthūhi, etesaṃ vā aññatarena, natthi ito bahiddhā…pe…  yehi tathāgatassa yathābhuccaṃ vaṇṇaṃ sammā vadamānā vadeyyuṃ.