Tipitaka2500 tipitaka2500.github.io

7.5 Pañcakavāra

7.5. ปั์จกวาร

Ekuttarikanaya

Pañcakavāra

325. 1502 [211] [210] [209] Pañca āpattiyo. Pañca āpattikkhandhā. Pañca vinītavatthūni. Pañca kammāni ānantarikāni. Pañca puggalā niyatā. Pañca chedanakā āpattiyo. Pañcahākārehi āpattiṁ āpajjati. Pañca āpattiyo. Musāvādapaccayā pañcahākārehi kammaṁ na upeti— sayaṁ vā kammaṁ na karoti, paraṁ vā na ajjhesati, chandaṁ vā pārisuddhiṁ vā na deti, kayiramāne kamme paṭikkosati, kate vā pana kamme adhammadiṭṭhi hoti. Pañcahākārehi kammaṁ upeti— sayaṁ vā kammaṁ karoti, paraṁ vā ajjhesati, chandaṁ vā pārisuddhiṁ vā deti, kayiramāne kamme nappaṭikkosati, kate vā pana kamme dhammadiṭṭhi hoti. Pañca piṇḍapātikassa bhikkhuno kappanti— anāmantacāro, gaṇabhojanaṁ, paramparabhojanaṁ, anadhiṭṭhānaṁ, avikappanā. Pañcahaṅgehi samannāgato bhikkhu ussaṅkitaparisaṅkito hoti— pāpabhikkhupi akuppadhammopi vesiyāgocaro vā hoti, vidhavāgocaro vā hoti, thullakumārigocaro vā hoti, paṇḍakagocaro vā hoti, bhikkhunigocaro vā hoti. Pañca telāni— tilatelaṁ, sāsapatelaṁ, madhukatelaṁ, eraṇḍakatelaṁ, vasātelaṁ. Pañca vasāni— acchavasaṁ, macchavasaṁ, susukāvasaṁ, sūkaravasaṁ, gadrabhavasaṁ. Pañca byasanāni— ñātibyasanaṁ, bhogabyasanaṁ, rogabyasanaṁ, sīlabyasanaṁ, diṭṭhibyasanaṁ. Pañca sampadā— ñātisampadā, bhogasampadā, arogasampadā, sīlasampadā, diṭṭhisampadā. Pañca nissayapaṭippassaddhiyo upajjhāyamhā— upajjhāyo pakkanto vā hoti, vibbhanto vā, kālaṅkato vā, pakkhasaṅkanto vā, āṇattiyeva pañcamī. Pañca puggalā na upasampādetabbā— addhānahīno, aṅgahīno, vatthuvipanno, karaṇadukkaṭako, aparipūro. Pañca paṁsukūlāni— sosānikaṁ, pāpaṇikaṁ, undūrakkhāyikaṁ, upacikakkhāyikaṁ, aggidaḍḍhaṁ. Aparānipi pañca paṁsukūlāni— gokhāyikaṁ, ajakkhāyikaṁ, thūpacīvaraṁ, ābhisekikaṁ, gatapaṭiyāgataṁ[212]. Pañca avahārā— theyyāvahāro, pasayhāvahāro, parikappāvahāro, paṭicchannāvahāro, kusāvahāro. Pañca mahācorā santo saṁvijjamānā lokasmiṁ[213]. Pañca avissajjaniyāni. Pañca avebhaṅgiyāni. Pañcāpattiyo kāyato samuṭṭhanti, na vācato na cittato. Pañcāpattiyo kāyato ca vācato ca samuṭṭhanti, na cittato. Pañcāpattiyo desanāgāminiyo. Pañca saṁghā. Pañca pātimokkhuddesā. Sabbapaccantimesu janapadesu vinayadharapañcamena gaṇena upasampādetabbaṁ. Pañcānisaṁsā kathinatthāre. Pañca kammāni. Yāvatatiyake pañca āpattiyo. Pañcahākārehi adinnaṁ ādiyantassa āpatti pārājikassa. Pañcahākārehi adinnaṁ ādiyantassa āpatti thullaccayassa. Pañcahākārehi adinnaṁ ādiyantassa āpatti dukkaṭassa. Pañca akappiyāni na paribhuñjitabbāni— adinnañca hoti, aviditañca hoti, akappiyañca hoti, appaṭiggahitañca hoti, akatātirittañca hoti. Pañca kappiyāni paribhuñjitabbāni— dinnañca hoti, viditañca hoti, kappiyañca hoti, paṭiggahitañca hoti, katātirittañca hoti. Pañca dānāni apuññāni puññasammatāni lokasmiṁ— majjadānaṁ, samajjadānaṁ, itthidānaṁ, usabhadānaṁ, cittakammadānaṁ. Pañca uppannā duppaṭivinodayā[214]— uppanno rāgo duppaṭivinodayo, uppanno doso duppaṭivinodayo, uppanno moho duppaṭivinodayo, uppannaṁ paṭibhānaṁ duppaṭivinodayaṁ, uppannaṁ gamiyacittaṁ[215] duppaṭivinodayaṁ. Pañcānisaṁsā sammajjaniyā— sakacittaṁ pasīdati, paracittaṁ pasīdati, devatā attamanā honti, pāsādikasaṁvattanikakammaṁ[216] upacinati, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Aparepi pañcānisaṁsā sammajjaniyā— sakacittaṁ pasīdati, paracittaṁ pasīdati, devatā attamanā honti, satthusāsanaṁ kataṁ hoti, pacchimā janatā diṭṭhānugatiṁ āpajjati.

1503 Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo “bālo” tveva saṅkhaṁ gacchati— attano bhāsapariyantaṁ na uggaṇhāti, parassa bhāsapariyantaṁ na uggaṇhāti, attano bhāsapariyantaṁ na uggahetvā[217] parassa bhāsapariyantaṁ na uggahetvā adhammena kāreti appaṭiññāya. Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo “paṇḍito” tveva saṅkhaṁ gacchati— attano bhāsapariyantaṁ uggaṇhāti, parassa bhāsapariyantaṁ uggaṇhāti, attano bhāsapariyantaṁ uggahetvā parassa bhāsapariyantaṁ uggahetvā dhammena kāreti paṭiññāya. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo “bālo” tveva saṅkhaṁ gacchati— āpattiṁ na jānāti, āpattiyā mūlaṁ na jānāti, āpattisamudayaṁ na jānāti, āpattinirodhaṁ na jānāti, āpattinirodhagāminiṁ paṭipadaṁ na jānāti. Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo “paṇḍito” tveva saṅkhaṁ gacchati— āpattiṁ jānāti, āpattiyā mūlaṁ jānāti, āpattisamudayaṁ jānāti, āpattinirodhaṁ jānāti, āpattinirodhagāminiṁ paṭipadaṁ jānāti. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo “bālo” tveva saṅkhaṁ gacchati— adhikaraṇaṁ na jānāti, adhikaraṇassa mūlaṁ na jānāti, adhikaraṇasamudayaṁ na jānāti, adhikaraṇanirodhaṁ na jānāti, adhikaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ na jānāti. Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo “paṇḍito” tveva saṅkhaṁ gacchati— adhikaraṇaṁ jānāti, adhikaraṇassa mūlaṁ jānāti, adhikaraṇasamudayaṁ jānāti, adhikaraṇanirodhaṁ jānāti, adhikaraṇanirodhagāminiṁ paṭipadaṁ jānāti. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo “bālo” tveva saṅkhaṁ gacchati— vatthuṁ na jānāti, nidānaṁ na jānāti, paññattiṁ na jānāti, anupaññattiṁ na jānāti, anusandhivacanapathaṁ na jānāti. Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo “paṇḍito” tveva saṅkhaṁ gacchati— vatthuṁ jānāti, nidānaṁ jānāti, paññattiṁ jānāti, anupaññattiṁ jānāti, anusandhivacanapathaṁ jānāti. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo “bālo” tveva saṅkhaṁ gacchati— ñattiṁ na jānāti, ñattiyā karaṇaṁ na jānāti, na pubbakusalo hoti, na aparakusalo hoti, akālaññū ca hoti. Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo “paṇḍito” tveva saṅkhaṁ gacchati— ñattiṁ jānāti, ñattiyā karaṇaṁ jānāti, pubbakusalo hoti, aparakusalo hoti, kālaññū ca hoti. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo “bālo” tveva saṅkhaṁ gacchati— āpattānāpattiṁ na jānāti, lahukagarukaṁ āpattiṁ na jānāti, sāvasesānavasesaṁ āpattiṁ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṁ āpattiṁ na jānāti, ācariyaparamparā kho panassa na suggahitā hoti na sumanasikatā na sūpadhāritā. Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo “paṇḍito” tveva saṅkhaṁ gacchati— āpattānāpattiṁ jānāti, lahukagarukaṁ āpattiṁ jānāti, sāvasesānavasesaṁ āpattiṁ jānati, duṭṭhullāduṭṭhullaṁ āpattiṁ jānāti, ācariyaparamparā kho panassa suggahitā hoti sumanasikatā sūpadhāritā. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo “bālo” tveva saṅkhaṁ gacchati— āpattānāpattiṁ na jānāti, lahukagarukaṁ āpattiṁ na jānāti, sāvasesānavasesaṁ āpattiṁ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṁ āpattiṁ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni na vitthārena svāgatāni honti na suvibhattāni na suppavattīni na suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso. Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo “paṇḍito” tveva saṅkhaṁ gacchati— āpattānāpattiṁ jānāti, lahukagarukaṁ āpattiṁ jānāti, sāvasesānavasesaṁ āpattiṁ jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṁ āpattiṁ jānāti, ubhayāni kho panassa pātimokkhāni vitthārena svāgatāni honti suvibhattāni suppavattīni suvinicchitāni suttaso anubyañjanaso. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo “bālo” tveva saṅkhaṁ gacchati— āpattānāpattiṁ na jānāti, lahukagarukaṁ āpattiṁ na jānāti, sāvasesānavasesaṁ āpattiṁ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṁ āpattiṁ na jānāti, adhikaraṇe ca na vinicchayakusalo hoti. Pañcahaṅgehi samannāgato vinayadharo “paṇḍito” tveva saṅkhaṁ gacchati— āpattānāpattiṁ jānāti, lahukagarukaṁ āpattiṁ jānāti, sāvasesānavasesaṁ āpattiṁ jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṁ āpattiṁ jānāti, adhikaraṇe ca vinicchayakusalo hoti.

1504 [218] Pañca āraññikā[219]— mandattā momūhattā āraññiko hoti, pāpiccho icchāpakato āraññiko hoti, ummādā cittakkhepā āraññiko hoti, “vaṇṇitaṁ buddhehi buddhasāvakehī”ti āraññiko hoti, api ca appicchaññeva nissāya santuṭṭhiññeva nissāya sallekhaññeva nissāya pavivekaññeva nissāya idamatthitaññeva[220] nissāya āraññiko hoti. Pañca piṇḍapātikā…pe… pañca paṁsukūlikā…pe… pañca rukkhamūlikā…pe… pañca sosānikā…pe… pañca abbhokāsikā…pe… pañca tecīvarikā…pe… pañca sapadānacārikā…pe… pañca nesajjikā…pe… pañca yathāsanthatikā…pe… pañca ekāsanikā…pe… pañca khalupacchābhattikā…pe… pañca pattapiṇḍikā— mandattā momūhattā pattapiṇḍiko hoti, pāpiccho icchāpakato pattapiṇḍiko hoti, ummādā cittakkhepā pattapiṇḍiko hoti, “vaṇṇitaṁ buddhehi buddhasāvakehī”ti pattapiṇḍiko hoti, api ca appicchaññeva nissāya santuṭṭhiññeva nissāya sallekhaññeva nissāya pavivekaññeva nissāya idamatthitaññeva nissāya pattapiṇḍiko hoti.

1505 [221] Pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānissitena vatthabbaṁ— uposathaṁ na jānāti, uposathakammaṁ na jānāti, pātimokkhaṁ na jānāti, pātimokkhuddesaṁ na jānāti, ūnapañcavasso hoti. Pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ— uposathaṁ jānāti, uposathakammaṁ jānāti, pātimokkhaṁ jānāti, pātimokkhuddesaṁ jānāti, pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānissitena vatthabbaṁ— pavāraṇaṁ na jānāti, pavāraṇākammaṁ na jānāti, pātimokkhaṁ na jānāti, pātimokkhuddesaṁ na jānāti, ūnapañcavasso hoti. Pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ— pavāraṇaṁ jānāti, pavāraṇākammaṁ jānāti, pātimokkhaṁ jānāti, pātimokkhuddesaṁ jānāti, pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā nānissitena vatthabbaṁ— āpattānāpattiṁ na jānāti, lahukagarukaṁ āpattiṁ na jānāti, sāvasesānavasesaṁ āpattiṁ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṁ āpattiṁ na jānāti, ūnapañcavasso hoti. Pañcahaṅgehi samannāgatena bhikkhunā anissitena vatthabbaṁ— āpattānāpattiṁ jānāti, lahukagarukaṁ āpattiṁ jānāti, sāvasesānavasesaṁ āpattiṁ jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṁ āpattiṁ jānāti, pañcavasso vā hoti atirekapañcavasso vā. Pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā nānissitāya vatthabbaṁ— uposathaṁ na jānāti, uposathakammaṁ na jānāti, pātimokkhaṁ na jānāti, pātimokkhuddesaṁ na jānāti, ūnapañcavassā hoti. Pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā anissitāya vatthabbaṁ— uposathaṁ jānāti, uposathakammaṁ jānāti, pātimokkhaṁ jānāti, pātimokkhuddesaṁ jānāti, pañcavassā vā hoti atirekapañcavassā vā. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā nānissitāya vatthabbaṁ— pavāraṇaṁ na jānāti, pavāraṇākammaṁ na jānāti, pātimokkhaṁ na jānāti, pātimokkhuddesaṁ na jānāti, ūnapañcavassā hoti. Pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā anissitāya vatthabbaṁ— pavāraṇaṁ jānāti, pavāraṇākammaṁ jānāti, pātimokkhaṁ jānāti, pātimokkhuddesaṁ jānāti, pañcavassā vā hoti atirekapañcavassā vā. Aparehipi pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā nānissitāya vatthabbaṁ— āpattānāpattiṁ na jānāti, lahukagarukaṁ āpattiṁ na jānāti, sāvasesānavasesaṁ āpattiṁ na jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṁ āpattiṁ na jānāti, ūnapañcavassā hoti. Pañcahaṅgehi samannāgatāya bhikkhuniyā anissitāya vatthabbaṁ— āpattānāpattiṁ jānāti, lahukagarukaṁ āpattiṁ jānāti, sāvasesānavasesaṁ āpattiṁ jānāti, duṭṭhullāduṭṭhullaṁ āpattiṁ jānāti, pañcavassā vā hoti atirekapañcavassā vā.

1506 Pañca ādīnavā apāsādike— attāpi attānaṁ upavadati, anuviccapi[222] viññū garahanti, pāpako kittisaddo abbhuggacchati, sammūḷho kālaṁ karoti, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā apāyaṁ duggatiṁ vinipātaṁ nirayaṁ upapajjati. Pañcānisaṁsā pāsādike— attāpi attānaṁ na upavadati, anuviccapi viññū pasaṁsanti, kalyāṇo kittisaddo abbhuggacchati, asammūḷho kālaṁ karoti, kāyassa bhedā paraṁ maraṇā sugatiṁ saggaṁ lokaṁ upapajjati. Aparepi pañca ādīnavā apāsādike— appasannā na pasīdanti, pasannānaṁ ekaccānaṁ aññathattaṁ hoti, satthusāsanaṁ akataṁ hoti, pacchimā janatā diṭṭhānugatiṁ nāpajjati, cittamassa na pasīdati. Pañcānisaṁsā pāsādike— appasannā pasīdanti, pasannānaṁ bhiyyobhāvāya hoti, satthusāsanaṁ kataṁ hoti, pacchimā janatā diṭṭhānugatiṁ āpajjati, cittamassa pasīdati. Pañca ādīnavā kulūpake[223]— anāmantacāre[224] āpajjati, raho nisajjāya āpajjati, paṭicchanne āsane āpajjati, mātugāmassa uttarichappañcavācāhi dhammaṁ desento āpajjati, kāmasaṅkappabahulo ca viharati. Pañca ādīnavā kulūpakassa[225] bhikkhuno— ativelaṁ kulesu saṁsaṭṭhassa viharato mātugāmassa abhiṇhadassanaṁ, dassane sati saṁsaggo, saṁsagge sati vissāso, vissāse sati otāro, otiṇṇacittassetaṁ bhikkhuno pāṭikaṅkhaṁ anabhirato vā brahmacariyaṁ carissati aññataraṁ vā saṁkiliṭṭhaṁ āpattiṁ āpajjissati sikkhaṁ vā paccakkhāya hīnāyāvattissati.

1507 [226] Pañca bījajātāni[227]— mūlabījaṁ, khandhabījaṁ, phaḷubījaṁ[228], aggabījaṁ, bījabījaññeva[229] pañcamaṁ. Pañcahi samaṇakappehi phalaṁ paribhuñjitabbaṁ— aggiparijitaṁ, satthaparijitaṁ, nakhaparijitaṁ[230], abījaṁ, nibbattabījaññeva[231] pañcamaṁ. Pañca visuddhiyo— nidānaṁ uddisitvā avasesaṁ sutena sāvetabbaṁ, ayaṁ paṭhamā visuddhi; nidānaṁ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā avasesaṁ sutena sāvetabbaṁ, ayaṁ dutiyā visuddhi; nidānaṁ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā terasa saṁghādisese uddisitvā avasesaṁ sutena sāvetabbaṁ, ayaṁ tatiyā visuddhi; nidānaṁ uddisitvā cattāri pārājikāni uddisitvā terasa saṁghādisese uddisitvā dve aniyate uddisitvā avasesaṁ sutena sāvetabbaṁ, ayaṁ catutthā visuddhi; vitthāreneva pañcamī. Aparāpi pañca visuddhiyo— suttuddeso, pārisuddhiuposatho, adhiṭṭhānuposatho, pavāraṇā, sāmaggīuposathoyeva pañcamo. Pañcānisaṁsā vinayadhare— attano sīlakkhandho sugutto hoti surakkhito, kukkuccapakatānaṁ paṭisaraṇaṁ hoti, visārado saṁghamajjhe voharati, paccatthike sahadhammena suniggahitaṁ niggaṇhāti, saddhammaṭṭhitiyā paṭipanno hoti. Pañca adhammikāni pātimokkhaṭṭhapanāni. Pañca dhammikāni pātimokkhaṭṭhapanānīti.

1508 Pañcakaṁ niṭṭhitaṁ.

1509

1510 Āpatti āpattikkhandhā,
vinītānantarena ca;
Puggalā chedanā ceva,
āpajjati ca paccayā.

1511 Na upeti upeti ca,
kappantusaṅkitelañca;
Vasaṁ byasanā sampadā,
passaddhi puggalena ca.

1512 Sosānikaṁ khāyitañca,
theyyaṁ coro ca vuccati[232];
Avissajji avebhaṅgi,
kāyato kāyavācato.

1513 Desanā saṁghaṁ uddesaṁ,
paccantikathinena ca;
Kammāni yāvatatiyaṁ,
pārājithulladukkaṭaṁ.

1514 Akappiyaṁ kappiyañca,
apuññaduvinodayā;
Sammajjanī apare ca,
bhāsaṁ āpattimeva ca.

1515 Adhikaraṇaṁ vatthu ñatti,
āpattā ubhayāni ca;
Lahukaṭṭhamakā ete,
kaṇhasukkā vijānatha.

1516 Araññaṁ piṇḍapātañca,
paṁsurukkhasusānikā;
Abbhokāso cīvarañca,
sapadāno nisajjiko[233].

1517 Santhati khalu pacchāpi,
pattapiṇḍikameva ca;
Uposathaṁ pavāraṇaṁ,
āpattānāpattipi ca.

1518 Kaṇhasukkapadā ete,
bhikkhunīnampi te tathā;
Apāsādikapāsādi,
tatheva apare duve.

1519 Kulūpake ativelaṁ,
bījaṁ samaṇakappi ca;
Visuddhi apare ceva,
vinayādhammikena ca;
Dhammikā ca tathā vuttā,
niṭṭhitā suddhipañcakāti.

  1. 16A5:615 (Cross Reference) ↩
  2. 5V:2080; 8D:953; 16A5:727 (Cross Reference) ↩
  3. 5V:2080; 8D:953; 16A5:727 (Cross Reference) ↩
  4. gatapaṭiyāgataṁ: bhatapaṭiyābhataṁ (ka-ma) (Word Variant) ↩
  5. lokasmiṁ: lokassa (sī, syā1-3, pā1) (Word Variant) ↩
  6. duppaṭivinodayā: duppaṭivinodiyā (syā1-3, pā1) (Word Variant) ↩
  7. gamiyacittaṁ: gamikacittaṁ (16A5:927) (Word Variant) ↩
  8. pāsādikasaṁvattanikakammaṁ: ... saṁvattanikaṁ kammaṁ (sī), ... saṁvattaniyaṁ kammaṁ (syā1, syā2) (Word Variant) ↩
  9. uggahetvā: anuggahetvā (sī) (Word Variant) ↩
  10. 5V:2064; 16A5:1073 (Cross Reference) ↩
  11. āraññikā: āraññakā (sī, pā1), araññakā (syā1-3) (Word Variant) ↩
  12. idamatthitaññeva: idamaṭṭhitaññeva (ka-sī, syā1-3, pā1) (Word Variant) ↩
  13. 5V:1939 (Cross Reference) ↩
  14. anuviccapi: anuvicca (sī), anuvijja pi (pā1) (Word Variant) ↩
  15. kulūpake: kulūpage (sī), kulupake (syā1-3) (Word Variant) ↩
  16. anāmantacāre: anāmantacāro (sī), anāmantācāre (syā1-3) (Word Variant) ↩
  17. kulūpakassa: kulūpagassa (sī), kulupakassa (syā2, syā3) (Word Variant) ↩
  18. 2V:347 (Cross Reference) ↩
  19. bījajātāni: bījāni (sī) (Word Variant) ↩
  20. phaḷubījaṁ: phalubījaṁ (sī) (Word Variant) ↩
  21. bījabījaññeva: bījabījameva (ka-ma) (Word Variant) ↩
  22. nakhaparijitaṁ: aggiparicitaṁ satthaparicitaṁ nakhaparicitaṁ (4V:1032) (Word Variant) ↩
  23. nibbattabījaññeva: nibbaṭṭabījaññeva (sī), nibbaṭabījaññeva (syā1-3), nivattabījaññeva (pā1), nippaṭṭabījaññeva (ka-ma) (Word Variant) ↩
  24. vuccati: coro pavuccati (sī) (Word Variant) ↩
  25. nisajjiko: sapadānanisajjikā (sī), sapādāno nesajjiko (pā1) (Word Variant) ↩