
-
-
- Khuddakapāṭhapāḷi
- Dhammapadapāḷi
- Udānapāḷi
- Itivuttakapāḷi
- Suttanipātapāḷi
- Vimānavatthupāḷi
- Petavatthupāḷi
- Theragāthāpāḷi
- Therīgāthāpāḷi
- Therāpadānapāḷi
- Therīapadānapāḷi
- Buddhavaṃsapāḷi
- Cariyāpiṭakapāḷi
- Jātakapāḷi
- Jātakapāḷi
- Mahāniddesapāḷi
- Cūḷaniddesapāḷi
- Paṭisambhidāmaggapāḷi
- Nettipāḷi
- Peṭakopadesapāḷi
- Milindapañhapāḷi
-
1.5 Brahmayācanakathā
Mahākhandhaka
Brahmayācanakathā
7. 25 Atha kho bhagavā sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā rājāyatanamūlā yena ajapālanigrodho tenupasaṅkami. Tatra sudaṃ bhagavā ajapālanigrodhamūle viharati. Atha kho bhagavato rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi— “adhigato kho myāyaṃ dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo. Ālayarāmā kho panāyaṃ pajā ālayaratā ālayasammuditā. Ālayarāmāya kho pana pajāya ālayaratāya ālayasammuditāya duddasaṃ idaṃ ṭhānaṃ yadidaṃ idappaccayatāpaṭiccasamuppādo; idampi kho ṭhānaṃ sududdasaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Ahañceva kho pana dhammaṃ deseyyaṃ, pare ca me na ājāneyyuṃ, so mamassa kilamatho, sā mamassa vihesā”ti. Apissu bhagavantaṃ imā anacchariyā gāthāyo paṭibhaṃsu pubbe assutapubbā—
26 “Kicchena me adhigataṃ, |
halaṃ dāni pakāsituṃ; |
Rāgadosaparetehi, |
nāyaṃ dhammo susambudho. |
27 Paṭisotagāmiṃ nipuṇaṃ, |
gambhīraṃ duddasaṃ aṇuṃ; |
Rāgarattā na dakkhanti, |
tamokhandhena āvuṭā”ti. |
28 Itiha bhagavato paṭisañcikkhato appossukkatāya cittaṃ namati, no dhammadesanāya.
8. 29 Atha kho brahmuno sahampatissa bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāya etadahosi— “nassati vata bho loko, vinassati vata bho loko, yatra hi nāma tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa appossukkatāya cittaṃ namati, no dhammadesanāyā”ti. Atha kho brahmā sahampati— seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya; evameva— brahmaloke antarahito bhagavato purato pāturahosi. Atha kho brahmā sahampati ekaṃsaṃ uttarāsaṅgaṃ karitvā dakkhiṇajāṇumaṇḍalaṃ pathaviyaṃ nihantvā yena bhagavā tenañjaliṃ paṇāmetvā bhagavantaṃ etadavoca— “desetu, bhante, bhagavā dhammaṃ, desetu sugato dhammaṃ. Santi sattā apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa aññātāro”ti. Idamavoca brahmā sahampati, idaṃ vatvāna athāparaṃ etadavoca—
30 “Pāturahosi magadhesu pubbe, |
Dhammo asuddho samalehi cintito; |
Apāpuretaṃ amatassa dvāraṃ, |
Suṇantu dhammaṃ vimalenānubuddhaṃ. |
31 Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito, |
Yathāpi passe janataṃ samantato; |
Tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedha, |
Pāsādamāruyha samantacakkhu; |
Sokāvatiṇṇaṃ janatamapetasoko, |
Avekkhassu jātijarābhibhūtaṃ. |
32 Uṭṭhehi vīra vijitasaṅgāma, |
Satthavāha aṇaṇa vicara loke; |
Desassu bhagavā dhammaṃ, |
Aññātāro bhavissantī”ti. |
33 Evaṃ vutte, bhagavā brahmānaṃ sahampatiṃ etadavoca— “mayhampi kho, brahme, etadahosi— ‘adhigato kho myāyaṃ dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo. Ālayarāmā kho panāyaṃ pajā ālayaratā ālayasammuditā. Ālayarāmāya kho pana pajāya ālayaratāya ālayasammuditāya duddasaṃ idaṃ ṭhānaṃ yadidaṃ idappaccayatāpaṭiccasamuppādo; idampi kho ṭhānaṃ sududdasaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Ahañceva kho pana dhammaṃ deseyyaṃ, pare ca me na ājāneyyuṃ, so mamassa kilamatho, sā mamassa vihesā’ti. Apissu maṃ, brahme, imā anacchariyā gāthāyo paṭibhaṃsu pubbe assutapubbā—
34 ‘Kicchena me adhigataṃ, |
halaṃ dāni pakāsituṃ; |
Rāgadosaparetehi, |
nāyaṃ dhammo susambudho. |
35 Paṭisotagāmiṃ nipuṇaṃ, |
gambhīraṃ duddasaṃ aṇuṃ; |
Rāgarattā na dakkhanti, |
tamokhandhena āvuṭā’ti. |
36 Itiha me, brahme, paṭisañcikkhato appossukkatāya cittaṃ namati no dhammadesanāyā”ti.
37 Dutiyampi kho brahmā sahampati bhagavantaṃ etadavoca— “desetu, bhante, bhagavā dhammaṃ, desetu sugato dhammaṃ; santi sattā apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa aññātāro”ti. Idamavoca brahmā sahampati, idaṃ vatvāna athāparaṃ etadavoca—
38 “Pāturahosi magadhesu pubbe, |
Dhammo asuddho samalehi cintito; |
Apāpuretaṃ amatassa dvāraṃ, |
Suṇantu dhammaṃ vimalenānubuddhaṃ. |
39 Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito, |
Yathāpi passe janataṃ samantato; |
Tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedha, |
Pāsādamāruyha samantacakkhu; |
Sokāvatiṇṇaṃ janatamapetasoko, |
Avekkhassu jātijarābhibhūtaṃ. |
40 Uṭṭhehi vīra vijitasaṅgāma, |
Satthavāha aṇaṇa vicara loke; |
Desassu bhagavā dhammaṃ, |
Aññātāro bhavissantī”ti. |
41 Dutiyampi kho bhagavā brahmānaṃ sahampatiṃ etadavoca— “mayhampi kho, brahme, etadahosi— ‘adhigato kho myāyaṃ dhammo gambhīro duddaso duranubodho santo paṇīto atakkāvacaro nipuṇo paṇḍitavedanīyo. Ālayarāmā kho panāyaṃ pajā ālayaratā ālayasammuditā. Ālayarāmāya kho pana pajāya ālayaratāya ālayasammuditāya duddasaṃ idaṃ ṭhānaṃ yadidaṃ idappaccayatāpaṭiccasamuppādo; idampi kho ṭhānaṃ sududdasaṃ yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Ahañceva kho pana dhammaṃ deseyyaṃ, pare ca me na ājāneyyuṃ, so mamassa kilamatho, sā mamassa vihesā’ti. Apissu maṃ, brahme, imā anacchariyā gāthāyo paṭibhaṃsu pubbe assutapubbā—
42 ‘Kicchena me adhigataṃ, |
halaṃ dāni pakāsituṃ; |
Rāgadosaparetehi, |
nāyaṃ dhammo susambudho. |
43 Paṭisotagāmiṃ nipuṇaṃ, |
gambhīraṃ duddasaṃ aṇuṃ; |
Rāgarattā na dakkhanti, |
tamokhandhena āvuṭā’ti. |
44 Itiha me, brahme, paṭisañcikkhato appossukkatāya cittaṃ namati, no dhammadesanāyā”ti.
45 Tatiyampi kho brahmā sahampati bhagavantaṃ etadavoca— “desetu, bhante, bhagavā dhammaṃ, desetu sugato dhammaṃ. Santi sattā apparajakkhajātikā, assavanatā dhammassa parihāyanti, bhavissanti dhammassa aññātāro”ti. Idamavoca brahmā sahampati, idaṃ vatvāna athāparaṃ etadavoca—
46 “Pāturahosi magadhesu pubbe, |
Dhammo asuddho samalehi cintito; |
Apāpuretaṃ amatassa dvāraṃ, |
Suṇantu dhammaṃ vimalenānubuddhaṃ. |
47 Sele yathā pabbatamuddhaniṭṭhito, |
Yathāpi passe janataṃ samantato; |
Tathūpamaṃ dhammamayaṃ sumedha, |
Pāsādamāruyha samantacakkhu; |
Sokāvatiṇṇaṃ janatamapetasoko, |
Avekkhassu jātijarābhibhūtaṃ. |
48 Uṭṭhehi vīra vijitasaṅgāma, |
Satthavāha aṇaṇa vicara loke; |
Desassu bhagavā dhammaṃ, |
Aññātāro bhavissantī”ti. |
9. 49 Atha kho bhagavā brahmuno ca ajjhesanaṃ viditvā sattesu ca kāruññataṃ paṭicca buddhacakkhunā lokaṃ volokesi. Addasā kho bhagavā buddhacakkhunā lokaṃ volokento satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye, appekacce paralokavajjabhayadassāvine viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvine viharante. Seyyathāpi nāma uppaliniyaṃ vā paduminiyaṃ vā puṇḍarīkiniyaṃ vā appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaḍḍhāni udakānuggatāni anto nimuggaposīni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaḍḍhāni samodakaṃ ṭhitāni, appekaccāni uppalāni vā padumāni vā puṇḍarīkāni vā udake jātāni udake saṃvaḍḍhāni udakaṃ accuggamma ṭhitāni anupalittāni udakena; evamevaṃ bhagavā buddhacakkhunā lokaṃ volokento addasa satte apparajakkhe mahārajakkhe tikkhindriye mudindriye svākāre dvākāre suviññāpaye duviññāpaye, appekacce paralokavajjabhayadassāvine viharante, appekacce na paralokavajjabhayadassāvine viharante; disvāna brahmānaṃ sahampatiṃ gāthāya paccabhāsi—
50 “Apārutā tesaṃ amatassa dvārā, |
Ye sotavanto pamuñcantu saddhaṃ; |
Vihiṃsasaññī paguṇaṃ na bhāsiṃ, |
Dhammaṃ paṇītaṃ manujesu brahme”ti. |
51 Atha kho brahmā sahampati— “katāvakāso khomhi bhagavatā dhammadesanāyā”ti bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi.
52 Brahmayācanakathā niṭṭhitā.