3.1.1 Paññattipañha

Milindapañha

Mahāvagga

Paññattipañha

24. 92 Atha kho milindo rājā yenāyasmā nāgaseno tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā āyasmatā nāgasenena saddhiṃ sammodi, sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Āyasmāpi kho nāgaseno paṭisammodanīyeneva milindassa rañño cittaṃ ārādhesi.

93 Atha kho milindo rājā āyasmantaṃ nāgasenaṃ etadavoca—  “kathaṃ bhadanto ñāyati, kinnāmosi, bhante”ti? “‘Nāgaseno’ti kho ahaṃ, mahārāja, ñāyāmi, ‘nāgaseno’ti kho maṃ, mahārāja, sabrahmacārī samudācaranti, api ca mātāpitaro nāmaṃ karonti ‘nāgaseno’ti vā ‘sūraseno’ti vā ‘vīraseno’ti vā ‘sīhaseno’ti vā, api ca kho, mahārāja, saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmamattaṃ yadidaṃ nāgasenoti, na hettha puggalo upalabbhatī”ti.

94 Atha kho milindo rājā evamāha—  “suṇantu me bhonto pañcasatā yonakā asītisahassā ca bhikkhū, ayaṃ nāgaseno evamāha—  ‘na hettha puggalo upalabbhatī’ti, kallaṃ nu kho tadabhinanditun”ti. Atha kho milindo rājā āyasmantaṃ nāgasenaṃ etadavoca—  “sace, bhante nāgasena, puggalo nūpalabbhati, ko carahi tumhākaṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhāraṃ deti, ko taṃ paribhuñjati, ko sīlaṃ rakkhati, ko bhāvanamanuyuñjati, ko maggaphalanibbānāni sacchikaroti, ko pāṇaṃ hanati, ko adinnaṃ ādiyati, ko kāmesumicchācāraṃ carati, ko musā bhaṇati, ko majjaṃ pivati, ko pañcānantariyakammaṃ karoti, tasmā natthi kusalaṃ, natthi akusalaṃ, natthi kusalākusalānaṃ kammānaṃ kattā vā kāretā vā, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko, sace, bhante nāgasena, yo tumhe māreti, natthi tassāpi pāṇātipāto, tumhākampi, bhante nāgasena, natthi ācariyo, natthi upajjhāyo, natthi upasampadā. ‘Nāgasenoti maṃ, mahārāja, sabrahmacārī samudācarantī’ti yaṃ vadesi, katamo ettha nāgaseno? Kiṃ nu kho, bhante, kesā nāgaseno”ti? “Na hi, mahārājā”ti. “Lomā nāgaseno”ti? “Na hi, mahārājā”ti. “Nakhā…pe…  dantā…  taco…  maṃsaṃ…  nhāru…  aṭṭhi…  aṭṭhimiñjaṃ…  vakkaṃ…  hadayaṃ…  yakanaṃ…  kilomakaṃ…  pihakaṃ…  papphāsaṃ…  antaṃ…  antaguṇaṃ…  udariyaṃ…  karīsaṃ…  pittaṃ…  semhaṃ…  pubbo…  lohitaṃ…  sedo…  medo…  assu…  vasā…  kheḷo…  siṅghāṇikā…  lasikā…  muttaṃ…pe…  matthake matthaluṅgaṃ nāgaseno”ti? “Na hi, mahārājā”ti. “Kiṃ nu kho, bhante, rūpaṃ nāgaseno”ti? “Na hi, mahārājā”ti. “Vedanā nāgaseno”ti? “Na hi, mahārājā”ti. “Saññā nāgaseno”ti? “Na hi, mahārājā”ti. “Saṅkhārā nāgaseno”ti? “Na hi, mahārājā”ti. “Viññāṇaṃ nāgaseno”ti? “Na hi, mahārājā”ti. “Kiṃ pana, bhante, rūpavedanāsaññāsaṅkhāraviññāṇaṃ nāgaseno”ti? “Na hi, mahārājā”ti. “Kiṃ pana, bhante, aññatra rūpavedanāsaññāsaṅkhāraviññāṇaṃ nāgaseno”ti? “Na hi, mahārājā”ti. “Tamahaṃ, bhante, pucchanto pucchanto na passāmi nāgasenaṃ. Nāgasenasaddoyeva nu kho, bhante, nāgaseno”ti? “Na hi, mahārājā”ti. “Ko panettha nāgaseno, alikaṃ tvaṃ, bhante, bhāsasi musāvādaṃ, natthi nāgaseno”ti.

95 Atha kho āyasmā nāgaseno milindaṃ rājānaṃ etadavoca—  “tvaṃ khosi, mahārāja, khattiyasukhumālo accantasukhumālo, tassa te, mahārāja, majjhanhikasamayaṃ tattāya bhūmiyā uṇhāya vālikāya kharāya sakkharakathalikāya madditvā pādenāgacchantassa pādā rujjanti, kāyo kilamati, cittaṃ upahaññati, dukkhasahagataṃ kāyaviññāṇaṃ uppajjati, kiṃ nu kho tvaṃ pādenāgatosi, udāhu vāhanenā”ti? “Nāhaṃ, bhante, pādenāgacchāmi, rathenāhaṃ āgatosmī”ti. “Sace tvaṃ, mahārāja, rathenāgatosi, rathaṃ me ārocehi, kiṃ nu kho, mahārāja, īsā ratho”ti? “Na hi, bhante”ti. “Akkho ratho”ti? “Na hi, bhante”ti. “Cakkāni ratho”ti? “Na hi, bhante”ti. “Rathapañjaraṃ ratho”ti? “Na hi, bhante”ti. “Rathadaṇḍako ratho”ti? “Na hi, bhante”ti. “Yugaṃ ratho”ti? “Na hi, bhante”ti. “Rasmiyo ratho”ti? “Na hi, bhante”ti. “Patodalaṭṭhi ratho”ti? “Na hi, bhante”ti. “Kiṃ nu kho, mahārāja, īsāakkhacakkarathapañjararathadaṇḍayugarasmipatodā ratho”ti? “Na hi, bhante”ti. “Kiṃ pana, mahārāja, aññatra īsāakkhacakkarathapañjararathadaṇḍayugarasmipatodā ratho”ti? “Na hi, bhante”ti. “Tamahaṃ, mahārāja, pucchanto pucchanto na passāmi rathaṃ. Rathasaddoyeva nu kho, mahārāja, ratho”ti? “Na hi, bhante”ti. “Ko panettha ratho, alikaṃ tvaṃ, mahārāja, bhāsasi musāvādaṃ, natthi ratho, tvaṃsi, mahārāja, sakalajambudīpe aggarājā, kassa pana tvaṃ bhāyitvā musāvādaṃ bhāsasi, suṇantu me bhonto pañcasatā yonakā asītisahassā ca bhikkhū, ayaṃ milindo rājā evamāha—  ‘rathenāhaṃ āgatosmī’ti, sace tvaṃ, mahārāja, rathenāgatosi, ‘rathaṃ me ārocehī’ti vutto samāno rathaṃ na sampādeti, kallaṃ nu kho tadabhinanditun”ti.

96 Evaṃ vutte, pañcasatā yonakā āyasmato nāgasenassa sādhukāraṃ datvā milindaṃ rājānaṃ etadavocuṃ—  “idāni kho tvaṃ, mahārāja, sakkonto bhāsassū”ti.

97 Atha kho milindo rājā āyasmantaṃ nāgasenaṃ etadavoca—  “nāhaṃ, bhante nāgasena, musā bhaṇāmi, īsañca paṭicca akkhañca paṭicca cakkāni ca paṭicca rathapañjarañca paṭicca rathadaṇḍakañca paṭicca ‘ratho’ti saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmamattaṃ pavattatī”ti.

98 “Sādhu kho tvaṃ, mahārāja, rathaṃ jānāsi; evameva kho, mahārāja, mayhampi kese ca paṭicca lome ca paṭicca…pe…  matthake matthaluṅgañca paṭicca rūpañca paṭicca vedanañca paṭicca saññañca paṭicca saṅkhāre ca paṭicca viññāṇañca paṭicca ‘nāgaseno’ti saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmamattaṃ pavattati, paramatthato panettha puggalo nūpalabbhati. Bhāsitampetaṃ, mahārāja, vajirāya bhikkhuniyā bhagavato sammukhā—

100 “Acchariyaṃ, bhante nāgasena, abbhutaṃ, bhante nāgasena, aticitrāni pañhapaṭibhānāni visajjitāni, yadi buddho tiṭṭheyya sādhukāraṃ dadeyya, sādhu sādhu, nāgasena, aticitrāni pañhapaṭibhānāni visajjitānī”ti.

101 Paññattipañho paṭhamo.