tipitaka2500.github.io

6 Sāsanapaṭṭhāna

Sāsanapaṭṭhāna

89. 611 Tattha aṭṭhārasa mūlapadā kuhiṃ daṭṭhabbā? Sāsanapaṭṭhāne. Tattha katamaṃ sāsanapaṭṭhānaṃ? Saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ, vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ, nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ, asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ, saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca suttaṃ, saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ, saṃkilesabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṃ, saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṃ, saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ, vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ, taṇhāsaṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ, diṭṭhisaṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ, duccaritasaṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ, taṇhāvodānabhāgiyaṃ suttaṃ, diṭṭhivodānabhāgiyaṃ suttaṃ, duccaritavodānabhāgiyaṃ suttaṃ.

612 Tattha saṃkileso tividho—  taṇhāsaṃkileso diṭṭhisaṃkileso duccaritasaṃkileso. Tattha taṇhāsaṃkileso samathena visujjhati, so samatho samādhikkhandho. Diṭṭhisaṃkileso vipassanāya visujjhati, sā vipassanā paññākkhandho. Duccaritasaṃkileso sucaritena visujjhati, taṃ sucaritaṃ sīlakkhandho. Tassa sīle patiṭṭhitassa yadi āsatti uppajjati bhavesu, evaṃ sāyaṃ samathavipassanā bhāvanāmayaṃ puññakriyavatthu bhavati tatrūpapattiyā saṃvattati. Imāni cattāri suttāni, sādhāraṇāni katāni aṭṭha bhavanti, tāniyeva aṭṭha suttāni sādhāraṇāni katāni soḷasa bhavanti.

613 Imehi soḷasahi suttehi bhinnehi navavidhaṃ suttaṃ bhinnaṃ bhavati. Gāthāya gāthā anuminitabbā, veyyākaraṇena veyyākaraṇaṃ anuminitabbaṃ. Suttena suttaṃ anuminitabbaṃ.

90. 614 Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ?

615 “Kāmandhā jālasañchannā,
Taṇhāchadanachāditā;
Pamattabandhanā baddhā,
Macchāva kumināmukhe;
Jarāmaraṇamanventi,
Vaccho khīrapakova mātaran”ti.

616 Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

617 Cattārimāni, bhikkhave, agatigamanāni. Katamāni cattāri? Chandāgatiṃ gacchati, dosāgatiṃ gacchati, mohāgatiṃ gacchati, bhayāgatiṃ gacchati. Imāni kho, bhikkhave, cattāri agatigamanāni. Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā—

618 “Chandā dosā bhayā mohā,
yo dhammaṃ ativattati;
Nihīyati tassa yaso,
kāḷapakkheva candimā”ti.

619 Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

620 “Manopubbaṅgamā dhammā,
Manoseṭṭhā manomayā;
Manasā ce paduṭṭhena,
Bhāsati vā karoti vā;
Tato naṃ dukkhamanveti,
Cakkaṃva vahato padan”ti.

621 Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

622 “Middhī yadā hoti mahagghaso ca,
Niddāyitā samparivattasāyī;
Mahāvarāhova nivāpapuṭṭho,
Punappunaṃ gabbhamupeti mando”ti.

623 Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

624 “Ayasāva malaṃ samuṭṭhitaṃ,
Tatuṭṭhāya tameva khādati;
Evaṃ atidhonacārinaṃ,
Sāni kammāni nayanti duggatin”ti.

625 Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

626 “Coro yathā sandhimukhe gahīto,
Sakammunā haññati bajjhate ca;
Evaṃ ayaṃ pecca pajā parattha,
Sakammunā haññati bajjhate cā”ti.

627 Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

628 “Sukhakāmāni bhūtāni,
Yo daṇḍena vihiṃsati;
Attano sukhamesāno,
Pecca so na labhate sukhan”ti.

629 Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

630 “Gunnañce taramānānaṃ,
Jimhaṃ gacchati puṅgavo;
Sabbā tā jimhaṃ gacchanti,
Nette jimhaṃ gate sati.

631 Evameva manussesu,
Yo hoti seṭṭhasammato;
So ce adhammaṃ carati,
Pageva itarā pajā;
Sabbaṃ raṭṭhaṃ dukkhaṃ seti,
Rājā ce hoti adhammiko”ti.

632 Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

633 “Sukiccharūpāvatime manussā,
Karonti pāpaṃ upadhīsu rattā;
Gacchanti te bahujanasannivāsaṃ,
Nirayaṃ avīciṃ kaṭukaṃ bhayānakan”ti.

634 Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

635 “Phalaṃ ve kadaliṃ hanti,
phalaṃ veḷuṃ phalaṃ naḷaṃ;
Sakkāro kāpurisaṃ hanti,
gabbho assatariṃ yathā”ti.

636 Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

637 “Kodhamakkhagaru bhikkhu,
Lābhasakkāragāravo;
Sukhette pūtibījaṃva,
Saddhamme na virūhatī”ti.

638 Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

91. 639 “Idhāhaṃ, bhikkhave, ekaccaṃ puggalaṃ paduṭṭhacittaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi, yathā kho ayaṃ puggalo iriyati, yañca paṭipadaṃ paṭipanno, yañca maggaṃ samārūḷho. Imamhi cāyaṃ samaye kālaṃ kareyya, yathābhataṃ nikkhitto, evaṃ niraye. Taṃ kissa hetu? Cittaṃ hissa, bhikkhave, paduṭṭhaṃ, cetopadosahetu kho pana, bhikkhave, evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjantī”ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca, tatthetaṃ iti vuccati—

640 “Paduṭṭhacittaṃ ñatvāna,
ekaccaṃ idha puggalaṃ;
Etamatthañca byākāsi,
buddho bhikkhūna santike.

641 Imamhi cāyaṃ samaye,
kālaṃ kayirātha puggalo;
Nirayaṃ upapajjeyya,
cittaṃ hissa padūsitaṃ.

642 Cetopadosahetu hi,
sattā gacchanti duggatiṃ;
Yathābhataṃ nikkhipeyya,
evameva tathāvidho;
Kāyassa bhedā duppañño,
nirayaṃ sopapajjatī”ti.

643 Ayampi attho vutto bhagavatā iti me sutanti.

644 Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

645 “Sace bhāyatha dukkhassa,
sace vo dukkhamappiyaṃ;
Mākattha pāpakaṃ kammaṃ,
āvi vā yadi vā raho.

646 Sace ca pāpakaṃ kammaṃ,
karissatha karotha vā;
Na vo dukkhā pamutyatthi,
upeccapi palāyatan”ti.

647 Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

648 “Adhammena dhanaṃ laddhā,
musāvādena cūbhayaṃ;
Mameti bālā maññanti,
taṃ kathaṃ nu bhavissati.

649 Antarāyā su bhavissanti,
sambhatassa vinassati;
Matā saggaṃ na gacchanti,
nanu ettāvatā hatā”ti.

650 Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

651 “Kathaṃ khaṇati attānaṃ,
kathaṃ mittehi jīrati;
Kathaṃ vivaṭṭate dhammā,
kathaṃ saggaṃ na gacchati.

652 Lobhā khaṇati attānaṃ,
luddho mittehi jīrati;
Lobhā vivaṭṭate dhammā,
lobhā saggaṃ na gacchatī”ti.

653 Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

654 “Caranti bālā dummedhā,
amitteneva attanā;
Karontā pāpakaṃ kammaṃ,
yaṃ hoti kaṭukapphalaṃ.

655 Na taṃ kammaṃ kataṃ sādhu,
yaṃ katvā anutappati;
Yassa assumukho rodaṃ,
vipākaṃ paṭisevatī”ti.

656 Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

657 “Dukkaraṃ duttitikkhañca,
abyattena ca sāmaññaṃ;
Bahū hi tattha sambādhā,
yattha bālo visīdati.

658 Yo hi atthañca dhammañca,
bhāsamāne tathāgate;
Manaṃ padosaye bālo,
moghaṃ kho tassa jīvitaṃ.

659 Etañcāhaṃ arahāmi,
Dukkhañca ito ca pāpiyataraṃ bhante;
Yo appameyyesu tathāgatesu,
Cittaṃ padosemi avītarāgo”ti.

660 Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

661 “Appameyyaṃ paminanto,
Kodha vidvā vikappaye;
Appameyyaṃ pamāyinaṃ,
Nivutaṃ taṃ maññe akissavan”ti.

662 Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

663 “Purisassa hi jātassa,
kuṭhārī jāyate mukhe;
Yāya chindati attānaṃ,
bālo dubbhāsitaṃ bhaṇaṃ.

664 Na hi satthaṃ sunisitaṃ,
visaṃ halāhalaṃ iva;
Evaṃ viraddhaṃ pāteti,
vācā dubbhāsitā yathā”ti.

665 Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

92.

666 “Yo nindiyaṃ pasaṃsati,
Taṃ vā nindati yo pasaṃsiyo;
Vicināti mukhena so kaliṃ,
Kalinā tena sukhaṃ na vindati.

667 Appamatto ayaṃ kali,
Yo akkhesu dhanaparājayo;
Sabbassāpi sahāpi attanā,
Ayameva mahantataro kali;
Yo sugatesu manaṃ padosaye.

668 Sataṃ sahassānaṃ nirabbudānaṃ,
Chattiṃsatī pañca ca abbudāni;
Yamariyagarahī nirayaṃ upeti,
Vācaṃ manañca paṇidhāya pāpakan”ti.

669 Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

670 “Yo lobhaguṇe anuyutto,
So vacasā paribhāsati aññe;
Assaddho kadariyo avadaññū,
Macchari pesuṇiyaṃ anuyutto.

671 Mukhadugga vibhūta anariya,
Bhūnahu pāpaka dukkaṭakāri;
Purisanta kalī avajātaputta,
Mā bahubhāṇidha nerayikosi.

672 Rajamākirasī ahitāya,
Sante garahasi kibbisakārī;
Bahūni duccaritāni caritvā,
Gacchasi kho papataṃ cirarattan”ti.

673 Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

674 Tattha katamaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ?

675 “Manopubbaṅgamā dhammā,
Manoseṭṭhā manomayā;
Manasā ce pasannena,
Bhāsati vā karoti vā;
Tato naṃ sukhamanveti,
Chāyāva anapāyinī”ti.

676 Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

93. 677 Mahānāmo sakko bhagavantaṃ etadavoca—  “idaṃ, bhante, kapilavatthu iddhañceva phītañca bāhujaññaṃ ākiṇṇamanussaṃ sambādhabyūhaṃ, so kho ahaṃ, bhante, bhagavantaṃ vā payirupāsitvā manobhāvanīye vā bhikkhū sāyanhasamayaṃ kapilavatthuṃ pavisanto bhantenapi hatthinā samāgacchāmi, bhantenapi assena samāgacchāmi, bhantenapi rathena samāgacchāmi, bhantenapi sakaṭena samāgacchāmi, bhantenapi purisena samāgacchāmi, tassa mayhaṃ, bhante, tasmiṃ samaye mussateva bhagavantaṃ ārabbha sati, mussati dhammaṃ ārabbha sati, mussati saṃghaṃ ārabbha sati. Tassa mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti ‘imamhi cāhaṃ sāyanhasamaye kālaṃ kareyyaṃ, kā mayhaṃ gati, ko abhisamparāyo’”ti.

678 “Mā bhāyi, mahānāma, mā bhāyi, mahānāma, apāpakaṃ te maraṇaṃ bhavissati, apāpikā kālaṃkiriyā. Catūhi kho, mahānāma, dhammehi samannāgato ariyasāvako nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Katamehi catūhi? Idha, mahānāma, ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti, itipi so bhagavā arahaṃ…pe…  buddho bhagavāti. Dhamme…pe…  saṃghe…pe…  ariyakantehi sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi…pe…  samādhisaṃvattanikehi. Seyyathāpi, mahānāma, rukkho pācīnaninno pācīnapoṇo pācīnapabbhāro, so mūlacchinno katamena papateyyā”ti? “Yena, bhante, ninno yena poṇo yena pabbhāro”ti. “Evameva kho, mahānāma, imehi catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako nibbānaninno hoti nibbānapoṇo nibbānapabbhāro. Mā bhāyi, mahānāma, mā bhāyi, mahānāma, apāpakaṃ te maraṇaṃ bhavissati, apāpikā kālaṃkiriyā”ti.

679 Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

680 “Sukhakāmāni bhūtāni,
yo daṇḍena na hiṃsati;
Attano sukhamesāno,
pecca so labhate sukhan”ti.

681 Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

682 “Gunnañce taramānānaṃ,
ujuṃ gacchati puṅgavo;
Sabbā tā ujuṃ gacchanti,
nette ujuṃ gate sati.

683 Evameva manussesu,
yo hoti seṭṭhasammato;
So sace dhammaṃ carati,
pageva itarā pajā;
Sabbaṃ raṭṭhaṃ sukhaṃ seti,
rājā ce hoti dhammiko”ti.

684 Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

94. 685 Bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti “niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatī”ti. Tena kho pana samayena isidattapurāṇā thapatayo sākete paṭivasanti kenaci deva karaṇīyena. Assosuṃ kho isidattapurāṇā thapatayo “sambahulā kira bhikkhū bhagavato cīvarakammaṃ karonti. Niṭṭhitacīvaro bhagavā temāsaccayena cārikaṃ pakkamissatī”ti.

686 Atha kho isidattapurāṇā thapatayo magge purisaṃ ṭhapesuṃ “yadā tvaṃ, ambho purisa, passeyyāsi bhagavantaṃ āgacchantaṃ arahantaṃ sammāsambuddhaṃ, atha amhākaṃ āroceyyāsī”ti. Dvīhatīhaṃ ṭhito kho so puriso addasa bhagavantaṃ dūratova āgacchantaṃ, disvāna yena isidattapurāṇā thapatayo tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā isidattapurāṇe thapatayo etadavoca—  “ayaṃ so, bhante bhagavā āgacchati arahaṃ sammāsambuddho, yassadāni kālaṃ maññathā”ti.

687 Atha kho isidattapurāṇā thapatayo yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu, upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā bhagavantaṃ piṭṭhito piṭṭhito anubandhiṃsu. Atha kho bhagavā maggā okkamma yena aññataraṃ rukkhamūlaṃ tenupasaṅkami, upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Isidattapurāṇā thapatayo bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu, ekamantaṃ nisinnā kho isidattapurāṇā thapatayo bhagavantaṃ etadavocuṃ—

688 “Yadā mayaṃ, bhante, bhagavantaṃ suṇoma ‘sāvatthiyā kosalesu cārikaṃ pakkamissatī’ti, hoti no tasmiṃ samaye anattamanatā hoti domanassaṃ ‘dūre no bhagavā bhavissatī’ti. Yadā pana mayaṃ bhante bhagavantaṃ suṇoma ‘sāvatthiyā kosalesu cārikaṃ pakkanto’ti, hoti no tasmiṃ samaye anattamanatā hoti domanassaṃ ‘dūre no bhagavā’ti…pe… .

689 Yadā pana mayaṃ, bhante, bhagavantaṃ suṇoma ‘kāsīsu magadhesu cārikaṃ pakkamissatī’ti, hoti no tasmiṃ samaye anattamanatā hoti domanassaṃ ‘dūre no bhagavā bhavissatī’ti. Yadā pana mayaṃ, bhante, bhagavantaṃ suṇoma ‘kāsīsu magadhesu cārikaṃ pakkanto’ti, anappakā no tasmiṃ samaye anattamanatā hoti anappakaṃ domanassaṃ ‘dūre no bhagavā’ti.

690 Yadā pana mayaṃ, bhante, bhagavantaṃ suṇoma ‘magadhesu kāsīsu cārikaṃ pakkamissatī’ti, hoti no tasmiṃ samaye attamanatā hoti somanassaṃ ‘āsanne no bhagavā bhavissatī’ti. Yadā pana mayaṃ bhante bhagavantaṃ suṇoma ‘magadhesu kāsīsu cārikaṃ pakkanto’ti, hoti no tasmiṃ samaye attamanatā hoti somanassaṃ ‘āsanne no bhagavā’ti…pe… .

691 Yadā pana mayaṃ, bhante, bhagavantaṃ suṇoma ‘kosalesu sāvatthiṃ cārikaṃ pakkamissatī’ti. Hoti no tasmiṃ samaye attamanatā hoti somanassaṃ ‘āsanne no bhagavā bhavissatī’ti.

692 Yadā pana mayaṃ, bhante, bhagavantaṃ suṇoma ‘sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme’ti hoti anappakā no tasmiṃ samaye attamanatā, hoti anappakaṃ somanassaṃ ‘āsanne no bhagavā’”ti.

693 “Tasmātiha, thapatayo, sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā, alañca pana vo, thapatayo, appamādāyā”ti. “Atthi kho no, bhante, etamhā sambādhā añño sambādho sambādhataro ceva sambādhasaṅkhātataro cā”ti? “Katamo pana vo, thapatayo, etamhā sambādhā añño sambādho sambādhataro ceva sambādhasaṅkhātataro cā”ti?

694 “Idha mayaṃ, bhante, yadā rājā pasenadi kosalo uyyānabhūmiṃ niyyātukāmo hoti, ye te rañño pasenadissa kosalassa nāgā opavayhā, te kappetvā yā tā rañño pasenadissa kosalassa pajāpatiyo piyā manāpā, tā ekaṃ purato ekaṃ pacchato nisīdāpema, tāsaṃ kho pana, bhante, bhaginīnaṃ evarūpo gandho hoti. Seyyathāpi nāma gandhakaraṇḍakassa tāvadeva vivariyamānassa, yathā taṃ rājakaññānaṃ gandhena vibhūsitānaṃ. Tāsaṃ kho pana, bhante, bhaginīnaṃ evarūpo kāyasamphasso hoti, seyyathāpi nāma tūlapicuno vā kappāsapicuno vā, yathā taṃ rājakaññānaṃ sukhedhitānaṃ. Tasmiṃ kho pana, bhante, samaye nāgopi rakkhitabbo hoti. Tāpi bhaginiyo rakkhitabbā honti. Attāpi rakkhitabbo hoti. Na kho pana mayaṃ, bhante, abhijānāma tāsu bhaginīsu pāpakaṃ cittaṃ uppādentā, ayaṃ kho no, bhante, etamhā sambādhā añño sambādho sambādhataro ceva sambādhasaṅkhātataro cā”ti.

695 “Tasmātiha, thapatayo, sambādho gharāvāso rajāpatho, abbhokāso pabbajjā. Alañca pana vo, thapatayo, appamādāya. Catūhi kho, thapatayo, dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo.

696 Katamehi catūhi? Idha, thapatayo, sutavā ariyasāvako buddhe aveccappasādena samannāgato hoti itipi so bhagavā arahaṃ…pe…  buddho bhagavāti, dhamme…pe…  saṃghe…pe…  vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasati, muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato appaṭivibhattaṃ. Imehi kho, thapatayo, catūhi dhammehi samannāgato ariyasāvako sotāpanno hoti avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo.

697 Tumhe kho, thapatayo, buddhe aveccappasādena samannāgatā itipi so bhagavā arahaṃ…pe…  buddho bhagavāti, dhamme…pe…  saṃghe…pe…  yaṃ kho pana kiñci kule deyyadhammaṃ, sabbaṃ taṃ appaṭivibhattaṃ sīlavantehi kalyāṇadhammehi, taṃ kiṃ maññatha, thapatayo, katividhā te kosalesu manussā ye tumhākaṃ samasamā yadidaṃ dānasaṃvibhāgehī”ti? “Lābhā no, bhante, suladdhaṃ no, bhante, yesaṃ no bhagavā evaṃ pajānātī”ti.

698 Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

95.

699 “Ekapupphaṃ cajitvāna,
sahassaṃ kappakoṭiyo;
Deve ceva manusse ca,
sesena parinibbuto”ti.

700 Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

701 “Assatthe haritobhāse,
Saṃvirūḷhamhi pādape;
Ekaṃ buddhagataṃ saññaṃ,
Alabhiṃhaṃ patissato.

702 Ajja tiṃsaṃ tato kappā,
nābhijānāmi duggatiṃ;
Tisso vijjā sacchikatā,
tassā saññāya vāsanā”ti.

703 Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

704 “Piṇḍāya kosalaṃ puraṃ,
pāvisi aggapuggalo;
Anukampako purebhattaṃ,
taṇhānighātako muni.

705 Purisassa vaṭaṃsako hatthe,
Sabbapupphehilaṅkato;
So addasāsi sambuddhaṃ,
Bhikkhusaṃghapurakkhataṃ.

706 Pavisantaṃ rājamaggena,
devamānusapūjitaṃ;
Haṭṭho cittaṃ pasādetvā,
sambuddhamupasaṅkami.

707 So taṃ vaṭaṃsakaṃ surabhiṃ,
vaṇṇavantaṃ manoramaṃ;
Sambuddhassupanāmesi,
pasanno sehi pāṇibhi.

708 Tato aggisikhā vaṇṇā,
buddhassa lapanantarā;
Sahassaraṃsi vijjuriva,
okkā nikkhami ānanā.

709 Padakkhiṇaṃ karitvāna,
sīse ādiccabandhuno;
Tikkhattuṃ parivaṭṭetvā,
muddhanantaradhāyatha.

710 Idaṃ disvā acchariyaṃ,
abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ;
Ekaṃsaṃ cīvaraṃ katvā,
ānando etadabravi.

711 ‘Ko hetu sitakammassa,
byākarohi mahāmune;
Dhammāloko bhavissati,
kaṅkhaṃ vitara no mune.

712 Yassa taṃ sabbadhammesu,
sadā ñāṇaṃ pavattati;
Kaṅkhiṃ vematikaṃ theraṃ,
ānandaṃ etadabravi.

713 Yo so ānanda puriso,
mayi cittaṃ pasādayi;
Caturāsītikappāni,
duggatiṃ na gamissati.

714 Devesu devasobhaggaṃ,
dibbaṃ rajjaṃ pasāsiya;
Manujesu manujindo,
rājā raṭṭhe bhavissati.

715 So carimaṃ pabbajitvā,
Sacchikatvā ca dhammataṃ;
Paccekabuddho dhutarāgo,
Vaṭaṃsako nāma bhavissati.

716 Natthi citte pasannamhi,
appakā nāma dakkhiṇā;
Tathāgate vā sambuddhe,
atha vā tassa sāvake.

717 Evaṃ acintiyā buddhā,
Buddhadhammā acintiyā;
Acintiye pasannānaṃ,
Vipāko hoti acintiyo’”ti.

718 Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

96. 719 “Idhāhaṃ, bhikkhave, ekaccaṃ puggalaṃ pasannacittaṃ evaṃ cetasā ceto paricca pajānāmi yathā kho ayaṃ puggalo iriyati, yañca paṭipadaṃ paṭipanno, yañca maggaṃ samārūḷho. Imamhi cāyaṃ samaye kālaṃ kareyya, yathābhataṃ nikkhitto evaṃ sagge. Taṃ kissa hetu? Cittaṃ hissa, bhikkhave, pasannaṃ, cetopasādahetu kho pana evamidhekacce sattā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjantī”ti. Etamatthaṃ bhagavā avoca, tatthetaṃ iti vuccati—

720 “Pasannacittaṃ ñatvāna,
ekaccaṃ idha puggalaṃ;
Etamatthañca byākāsi,
buddho bhikkhūna santike.

721 Imamhi cāyaṃ samaye,
kālaṃ kayirātha puggalo;
Saggamhi upapajjeyya,
cittaṃ hissa pasāditaṃ.

722 Cetopasādahetu hi,
sattā gacchanti suggatiṃ;
Yathābhataṃ nikkhipeyya,
evamevaṃ tathāvidho;
Kāyassa bhedā sappañño,
saggaṃ so upapajjatī”ti.

723 “Ayampi attho vutto bhagavatā iti me sutan”ti.

724 Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

725 “Suvaṇṇacchadanaṃ nāvaṃ,
Nāri āruyha tiṭṭhasi;
Ogāhasi pokkharaṇiṃ,
Padmaṃ chindasi pāṇinā.

726 Kena te tādiso vaṇṇo,
ānubhāvo juti ca te;
Uppajjanti ca te bhogā,
ye keci manasicchitā.

727 Pucchitā devate saṃsa,
kissa kammassidaṃ phalaṃ;
Sā devatā attamanā,
devarājena pucchitā.

728 Pañhaṃ puṭṭhā viyākāsi,
sakkassa iti me sutaṃ;
Addhānaṃ paṭipannāhaṃ,
disvā thūpaṃ manoramaṃ.

729 Tattha cittaṃ pasādesiṃ,
Kassapassa yasassino;
Paddhapupphehi pūjesiṃ,
Pasannā sehi tasseva;
Kammassa phalaṃ vipāko,
Etādisaṃ katapuññā labhantī”ti.

730 Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

731 “Dānakathā sīlakathā saggakathā puññakathā puññavipākakathā”ti.

732 Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

733 “Api cāpi paṃsuthūpesu uddissakatesu dasabaladharānaṃ tatthapi kāraṃ katvā saggesu narā pamodantī”ti.

734 Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

97.

735 “Devaputtasarīravaṇṇā,
sabbe subhagasaṇṭhitī;
Udakena paṃsuṃ temetvā,
thūpaṃ vaḍḍhetha kassapaṃ.

736 Ayaṃ sugatte sugatassa thūpo,
Mahesino dasabaladhammadhārino;
Tasmiṃ ime devamanujā pasannā,
Kāraṃ karontā jarāmaraṇā pamuccare”ti.

737 Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

738 “Uḷāraṃ vata taṃ āsi,
yāhaṃ thūpaṃ mahesino;
Uppalāni ca cattāri,
mālañca abhiropayiṃ.

739 Ajja tiṃsaṃ tato kappā,
Nābhijānāmi duggatiṃ;
Vinipātaṃ na gacchāmi,
Thūpaṃ pūjetva satthuno”ti.

740 Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

741 “Bāttiṃsalakkhaṇadharassa,
Vijitavijayassa lokanāthassa;
Satasahassaṃ kappe,
Mudito thūpaṃ apūjesi.

742 Yaṃ mayā pasutaṃ puññaṃ,
Tena ca puññena deva sobhaggaṃ;
Rajjāni ca kāritāni,
Anāgantuna vinipātaṃ.

743 Yaṃ cakkhu adantadamakassa,
Sāsane paṇihitaṃ tathā;
Cittaṃ taṃ me sabbaṃ,
Laddhaṃ vimuttacittamhi vidhūtalato”ti.

744 Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

98.

745 “Sāmākapatthodanamattameva hi,
Paccekabuddhamhi adāsi dakkhiṇaṃ;
Vimuttacitte akhile anāsave,
Araṇavihārimhi asaṅgamānase.

746 Tasmiñca okappayi dhammamuttamaṃ,
Tasmiñca dhamme paṇidhesiṃ mānasaṃ;
Evaṃvihārīhi me saṅgamo siyā,
Bhave kudāsupi ca mā apekkhavā.

747 Tasseva kammassa vipākato ahaṃ,
Sahassakkhattuṃ kurusūpapajjatha;
Dīghāyukesu amamesu pāṇisu,
Visesagāmīsu ahīnagāmisu.

748 Tasseva kammassa vipākato ahaṃ,
Sahassakkhattuṃ tidasopapajjatha;
Vicitramālābharaṇānulepisu,
Visiṭṭhakāyūpagato yasassisu.

749 Tasseva kammassa vipākato ahaṃ,
Vimuttacitto akhilo anāsavo;
Imehi me antimadehadhāribhi,
Samāgamo āsi hitāhitāsihi.

750 Paccakkhaṃ khvimaṃ avaca tathāgato jino,
Samijjhate sīlavato yadicchati;
Yathā yathā me manasā vicintitaṃ,
Tathā samiddhaṃ ayamantimo bhavo”ti.

751 Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

752 “Ekatiṃsamhi kappamhi jino anejo,
Anantadassī bhagavā sikhīti;
Tassāpi rājā bhātā sikhiddhe,
Buddhe ca dhamme ca abhippasanno.

753 Parinibbute lokavināyakamhi,
Thūpaṃ sakāsi vipulaṃ mahantaṃ;
Samantato gāvutikaṃ mahesino,
Devātidevassa naruttamassa.

754 Tasmiṃ manusso balimābhihārī,
Paggayha jātisumanaṃ pahaṭṭho;
Vātena pupphaṃ patitassa ekaṃ,
Tāhaṃ gahetvāna tasseva dāsi.

755 So maṃ avocābhipasannacitto,
Tuyhameva etaṃ pupphaṃ dadāmi;
Tāhaṃ gahetvā abhiropayesiṃ,
Punappunaṃ buddhamanussaranto.

756 Ajja tiṃsaṃ tato kappā,
nābhijānāmi duggatiṃ;
Vinipātañca na gacchāmi,
thūpapūjāyidaṃ phalan”ti.

757 Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

758 “Kapilaṃ nāma nagaraṃ,
suvibhattaṃ mahāpathaṃ;
Ākiṇṇamiddhaṃ phītañca,
brahmadattassa rājino.

759 Kummāsaṃ vikkiṇiṃ tattha,
pañcālānaṃ puruttame;
Sohaṃ addasiṃ sambuddhaṃ,
upariṭṭhaṃ yasassinaṃ.

760 Haṭṭho cittaṃ pasādetvā,
nimantesiṃ naruttamaṃ;
Ariṭṭhaṃ dhuvabhattena,
yaṃ me gehamhi vijjatha.

761 Tato ca kattiko puṇṇo,
puṇṇamāsī upaṭṭhitā;
Navaṃ dussayugaṃ gayha,
ariṭṭhassopanāmayiṃ.

762 Pasannacittaṃ ñatvāna,
paṭiggaṇhi naruttamo;
Anukampako kāruṇiko,
taṇhānighātako muni.

763 Tāhaṃ kammaṃ karitvāna,
kalyāṇaṃ buddhavaṇṇitaṃ;
Deve ceva manusse ca,
sandhāvitvā tato cuto.

764 Bārāṇasiyaṃ nagare,
seṭṭhissa ekaputtako;
Aḍḍhe kulasmiṃ uppajjiṃ,
pāṇehi ca piyataro.

765 Tato ca viññutaṃ patto,
devaputtena codito;
Pāsādā orūhitvāna,
sambuddhamupasaṅkamiṃ.

766 So me dhammamadesayi,
anukampāya gotamo;
Dukkhaṃ dukkhasamuppādaṃ,
dukkhassa ca atikkamaṃ.

767 Ariyaṃ aṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ,
dukkhūpasamagāminaṃ;
Cattāri ariyasaccāni,
muni dhammamadesayi.

768 Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā,
vihariṃ sāsane rato;
Samathaṃ paṭivijjhāhaṃ,
rattindivamatandito.

769 Ajjhattañca bahiddhā ca,
ye me vijjiṃsu āsavā;
Sabbe āsuṃ samucchinnā,
na ca uppajjare puna.

770 Pariyantakataṃ dukkhaṃ,
carimoyaṃ samussayo;
Jātimaraṇasaṃsāro,
natthi dāni punabbhavo”ti.

771 Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

99. 772 Tattha katamaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ?

773 “Uddhaṃ adho sabbadhi vippamutto,
Ayaṃ ahasmīti anānupassī;
Evaṃ vimutto udatāri oghaṃ,
Atiṇṇapubbaṃ apunabbhavāyā”ti.

774 Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

775 “Sīlavato, ānanda, na cetanā karaṇīyā ‘kinti me avippaṭisāro jāyeyyā’ti. Dhammatā esā, ānanda, yaṃ sīlavato avippaṭisāro jāyeyya. Avippaṭisārinā, ānanda, na cetanā karaṇīyā ‘kinti me pāmojjaṃ jāyeyyā’ti. Dhammatā esā, ānanda, yaṃ avippaṭisārino pāmojjaṃ jāyeyya. Pamuditena, ānanda, na cetanā karaṇīyā ‘kinti me pīti jāyeyyā’ti. Dhammatā esā, ānanda, yaṃ pamuditassa pīti jāyeyya. Pītimanassa, ānanda, na cetanā karaṇīyā ‘kinti me kāyo passambheyyā’ti. Dhammatā esā, ānanda, yaṃ pītimanassa kāyo passambheyya. Passaddhakāyassa, ānanda, na cetanā karaṇīyā ‘kintāhaṃ sukhaṃ vediyeyyan’ti. Dhammatā esā, ānanda, yaṃ passaddhakāyo sukhaṃ vediyeyya. Sukhino ānanda, na cetanā karaṇīyā ‘kinti me samādhi jāyeyyā’ti. Dhammatā esā, ānanda, yaṃ sukhino samādhi jāyeyya. Samāhitassa, ānanda, na cetanā karaṇīyā ‘kintāhaṃ yathābhūtaṃ pajāneyyan’ti. Dhammatā esā, ānanda, yaṃ samāhito yathābhūtaṃ pajāneyya. Yathābhūtaṃ pajānatā, ānanda, na cetanā karaṇīyā ‘kinti me nibbidā jāyeyyā’ti. Dhammatā esā, ānanda, yaṃ yathābhūtaṃ pajānanto nibbindeyya. Nibbindantena, ānanda, na cetanā karaṇīyā ‘kinti me virāgo jāyeyyā’ti. Dhammatā esā, ānanda, yaṃ nibbindanto virajjeyya. Virajjantena, ānanda, na cetanā karaṇīyā ‘kinti me vimutti jāyeyyā’ti. Dhammatā esā, ānanda, yaṃ virajjanto vimucceyya. Vimuttena, ānanda, na cetanā karaṇīyā ‘kinti me vimuttiñāṇadassanaṃ uppajjeyyā’ti. Dhammatā esā, ānanda, yaṃ vimuttassa vimuttiñāṇadassanaṃ uppajjeyyā”ti.

776 Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

100.

777 “Yadā have pātubhavanti dhammā,
Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa;
Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā,
Yato pajānāti sahetudhamman”ti.

778 Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

779 “Yadā have pātubhavanti dhammā,
Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa;
Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā,
Yato khayaṃ paccayānaṃ avedī”ti.

780 Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

781 “Kiṃ nu kujjhasi mā kujjhi,
Akkodho tissa te varaṃ;
Kodhamānamakkhavinayatthaṃ hi,
Tissa brahmacariyaṃ vussatī”ti.

782 Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

783 “Kadāhaṃ nandaṃ passeyyaṃ,
Āraññaṃ paṃsukūlikaṃ;
Aññātuñchena yāpentaṃ,
Kāmesu anapekkhinan”ti.

784 Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

785 “Kiṃsu chetvā sukhaṃ seti,
kiṃsu chetvā na socati;
Kissassu ekadhammassa,
vadhaṃ rocesi gotamāti.

786 Kodhaṃ chetvā sukhaṃ seti,
kodhaṃ chetvā na socati;
Kodhassa visamūlassa,
madhuraggassa brāhmaṇa;
Vadhaṃ ariyā pasaṃsanti,
taṃ hi chetvā na socatī”ti.

787 Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

788 “Kiṃsu hane uppatitaṃ,
kiṃsu jātaṃ vinodaye;
Kiñcassu pajahe dhīro,
kissābhisamayo sukho.

789 Kodhaṃ hane uppatitaṃ,
rāgaṃ jātaṃ vinodaye;
Avijjaṃ pajahe dhīro,
saccābhisamayo sukho”ti.

790 Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

101.

791 “Sattiyā viya omaṭṭho,
ḍayhamānova matthake;
Kāmarāgappahānāya,
sato bhikkhu paribbaje.

792 Sattiyā viya omaṭṭho,
ḍayhamānova matthake;
Sakkāyadiṭṭhippahānāya,
sato bhikkhu paribbaje”ti.

793 Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

794 “Sabbe khayantā nicayā,
Patanantā samussayā;
Sabbesaṃ maraṇamāgamma,
Sabbesaṃ jīvitamaddhuvaṃ;
Etaṃ bhayaṃ maraṇe pekkhamāno,
Puññāni kayirātha sukhāvahāni.

795 Sabbe khayantā nicayā,
Patanantā samussayā;
Sabbesaṃ maraṇamāgamma,
Sabbesaṃ jīvitamaddhuvaṃ;
Etaṃ bhayaṃ maraṇe pekkhamāno,
Lokāmisaṃ pajahe santipekkho”ti.

796 Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

797 “Sukhaṃ sayanti munayo,
Na te socanti māvidha;
Yesaṃ jhānarataṃ cittaṃ,
Paññavā susamāhito;
Āraddhavīriyo pahitatto,
Oghaṃ tarati duttaraṃ.

798 Virato kāmasaññāya,
sabbasaṃyojanātīto;
Nandibhavaparikkhīṇo,
so gambhīre na sīdatī”ti.

799 Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

800 “Saddahāno arahataṃ,
dhammaṃ nibbānapattiyā;
Sussūsaṃ labhate paññaṃ,
appamatto vicakkhaṇo.

801 Patirūpakārī dhuravā,
uṭṭhātā vindate dhanaṃ;
Saccena kittiṃ pappoti,
dadaṃ mittāni ganthati;
Asmā lokā paraṃ lokaṃ,
evaṃ pecca na socatī”ti.

802 Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

803 “Sabbaganthapahīnassa,
vippamuttassa te sato;
Samaṇassa na taṃ sādhu,
yadaññamanusāsasīti.

804 Yena kenaci vaṇṇena,
saṃvāso sakka jāyati;
Na taṃ arahati sappañño,
manasā anukampituṃ.

805 Manasā ce pasannena,
yadaññamanusāsati;
Na tena hoti saṃyutto,
yānukampā anuddayā”ti.

806 Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

102.

807 “Rāgo ca doso ca kutonidānā,
Aratī ratī lomahaṃso kutojā;
Kuto samuṭṭhāya manovitakkā,
Kumārakā dhaṅkamivossajanti.

808 Rāgo ca doso ca itonidānā,
Aratī ratī lomahaṃso itojā;
Ito samuṭṭhāya manovitakkā,
Kumārakā dhaṅkamivossajanti.

809 Snehajā attasambhūtā,
nigrodhasseva khandhajā;
Puthu visattā kāmesu,
māluvāva vitatā vane.

810 Ye naṃ pajānanti yatonidānaṃ,
Te naṃ vinodenti suṇohi yakkha;
Te duttaraṃ oghamimaṃ taranti,
Atiṇṇapubbaṃ apunabbhavāyā”ti.

811 Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

812 “Dukkaraṃ bhagavā sudukkaraṃ bhagavā”ti.

813 “Dukkaraṃ vāpi karonti, (kāmadāti bhagavā)
Sekkhā sīlasamāhitā;
Ṭhitattā anagāriyupetassa,
Tuṭṭhi hoti sukhāvahā”ti.

814 “Dullabhā bhagavā yadidaṃ tuṭṭhī”ti.

815 “Dullabhaṃ vāpi labhanti, (kāmadāti bhagavā)
Cittavūpasame ratā;
Yesaṃ divā ca ratto ca,
Bhāvanāya rato mano”ti.

816 “Dussamādahaṃ bhagavā yadidaṃ cittan”ti.

817 “Dussamādahaṃ vāpi samādahanti, (kāmadāti bhagavā)
Indriyūpasame ratā;
Te chetvā maccuno jālaṃ,
Ariyā gacchanti kāmadā”ti.

818 “Duggamo bhagavā visamo maggo”ti.

819 “Duggame visame vāpi,
Ariyā gacchanti kāmada;
Anariyā visame magge,
Papatanti avaṃsirā;
Ariyānaṃ samo maggo,
Ariyā hi visame samā”ti.

820 Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

103.

821 “Idaṃ hi taṃ jetavanaṃ,
isisaṃghanisevitaṃ;
Āvutthaṃ dhammarājena,
pītisañjananaṃ mama.

822 Kammaṃ vijjā ca dhammo ca,
sīlaṃ jīvitamuttamaṃ;
Etena maccā sujjhanti,
na gottena dhanena vā.

823 Tasmā hi paṇḍito poso,
sampassaṃ atthamattano;
Yoniso vicine dhammaṃ,
evaṃ tattha visujjhati.

824 Sāriputtova paññāya,
sīlena upasamena ca;
Yopi pāraṅgato bhikkhu,
etāvaparamo siyā”ti.

825 Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

826 “Atītaṃ nānvāgameyya,
nappaṭikaṅkhe anāgataṃ;
Yadatītaṃ pahīnaṃ taṃ,
appattañca anāgataṃ.

827 Paccuppannañca yo dhammaṃ,
Tattha tattha vipassati;
Asaṃhīraṃ asaṃkuppaṃ,
Taṃ vidvā manubrūhaye.

828 Ajjeva kiccamātappaṃ,
ko jaññā maraṇaṃ suve;
Na hi no saṅgaraṃ tena,
mahāsenena maccunā.

829 Evaṃ vihāriṃ ātāpiṃ,
ahorattamatanditaṃ;
Taṃ ve bhaddekarattoti,
santo ācikkhate munī”ti.

830 Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

831 “Cattārimāni, bhikkhave, sacchikātabbāni. Katamāni cattāri? Atthi, bhikkhave, dhammā cakkhunā paññāya ca sacchikātabbā, atthi dhammā satiyā paññāya ca sacchikātabbā, atthi dhammā kāyena paññāya ca sacchikātabbā, atthi dhammā paññāya veditabbā, paññāya ca sacchikātabbā.

832 Katame ca, bhikkhave, dhammā cakkhunā paññāya ca sacchikātabbā? Dibbacakkhu suvisuddhaṃ atikkantamānusakaṃ cakkhunā paññāya ca sacchikātabbaṃ.

833 Katame ca, bhikkhave, dhammā satiyā paññāya ca sacchikātabbā? Pubbenivāsānussati satiyā paññāya ca sacchikātabbā.

834 Katame ca, bhikkhave, dhammā kāyena paññāya ca sacchikātabbā? Iddhividhā nirodhā kāyena paññāya ca sacchikātabbā.

835 Katame ca, bhikkhave, dhammā paññāya veditabbā, paññāya sacchikātabbā? Āsavānaṃ khaye ñāṇaṃ paññāya veditabbaṃ, paññāya ca sacchikātabban”ti.

836 Idaṃ nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ.

104. 837 Tattha katamaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ?

838 “Yassa selūpamaṃ cittaṃ,
Ṭhitaṃ nānupakampati;
Virattaṃ rajanīyesu,
Kopaneyye na kuppati;
Yassevaṃ bhāvitaṃ cittaṃ,
Kuto naṃ dukkhamessatī”ti.

839 Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.

840 Āyasmato ca sāriputtassa cārikādasamaṃ veyyākaraṇaṃ kātabbanti.

841 Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.

842 “Yo brāhmaṇo bāhitapāpadhammo,
Nihuṃhuṅko nikkasāvo yatatto;
Vedantagū vūsitabrahmacariyo,
Dhammena so brahmavādaṃ vadeyya;
Yassussadā natthi kuhiñci loke”ti.

843 Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.

844 “Bāhitvā pāpake dhamme,
ye caranti sadā satā;
Khīṇasaṃyojanā buddhā,
te ve lokasmi brāhmaṇā”ti.

845 Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.

846 “Yattha āpo ca pathavī,
tejo vāyo na gādhati;
Na tattha sukkā jotanti,
ādicco nappakāsati;
Na tattha candimā bhāti,
tamo tattha na vijjati.

847 Yadā ca attanāvedi,
muni monena brāhmaṇo;
Atha rūpā arūpā ca,
sukhadukkhā pamuccatī”ti.

848 Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.

849 “Yadā sakesu dhammesu,
pāragū hoti brāhmaṇo;
Atha etaṃ pisācañca,
pakkulañcātivattatī”ti.

850 Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.

851 “Nābhinandati āyantiṃ,
pakkamantiṃ na socati;
Saṅgā saṅgāmajiṃ muttaṃ,
tamahaṃ brūmi brāhmaṇan”ti.

852 Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.

853 “Na udakena sucī hoti,
bahvettha nhāyatī jano;
Yamhi saccañca dhammo ca,
so sucī so ca brāhmaṇo”ti.

854 Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.

855 “Yadā have pātubhavanti dhammā,
Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa;
Vidhūpayaṃ tiṭṭhati mārasenaṃ,
Sūriyova obhāsayamantalikkhan”ti.

856 Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.

857 “Santindriyaṃ passatha iriyamānaṃ,
Tevijjapattaṃ apahānadhammaṃ;
Sabbāni yogāni upātivatto,
Akiñcano iriyati paṃsukūliko.

858 Taṃ devatā sambahulā uḷārā,
Brahmavimānaṃ upasaṅkamitvā;
Ājāniyaṃ jātibalaṃ nisedhaṃ,
Nītaṃ namassanti pasannacittā.

859 Namo te purisājañña,
namo te purisuttama;
Yassa te nābhijānāma,
kiṃ tvaṃ nissāya jhāyasī”ti.

860 Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.

861 “Sahāyā vatime bhikkhū,
cirarattasametikā;
Sameti nesaṃ saddhammo,
dhamme buddhappavedite.

862 Suvinītā kappinena,
dhamme ariyappavedite;
Dhārenti antimaṃ dehaṃ,
jetvā māraṃ savāhinin”ti.

863 Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.

864 “Nayidaṃ sithilamārabbha,
nayidaṃ appena thāmasā;
Nibbānaṃ adhigantabbaṃ,
sabbadukkhappamocanaṃ.

865 Ayañca daharo bhikkhu,
ayamuttamaporiso;
Dhāreti antimaṃ dehaṃ,
jetvā māraṃ savāhinin”ti.

866 Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.

867 “Dubbaṇṇako lūkhacīvaro,
mogharājā sadā sato;
Khīṇāsavo visaṃyutto,
katakicco anāsavo.

868 Tevijjo iddhippatto ca,
cetopariyāyakovido;
Dhāreti antimaṃ dehaṃ,
jetvā māraṃ savāhinin”ti.

869 Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.

105. 870 “Tathāgato, bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho rūpassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto sammāsambuddhoti vuccati. Bhikkhupi, bhikkhave, paññāvimutto rūpassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto paññāvimuttoti vuccati.

871 Tathāgato, bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho vedanāya…pe…  saññāya…  saṅkhārānaṃ…  viññāṇassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto sammāsambuddhoti vuccati. Bhikkhupi, bhikkhave, paññāvimutto viññāṇassa nibbidā virāgā nirodhā anupādā vimutto paññāvimuttoti vuccati.

872 Tatra kho, bhikkhave, ko viseso ko adhippayāso kiṃ nānākaraṇaṃ tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa paññāvimuttena bhikkhunāti? Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā…pe…

873 Tathāgato, bhikkhave, arahaṃ sammāsambuddho anuppannassa maggassa uppādetā, asañjātassa maggassa sañjanetā, anakkhātassa maggassa akkhātā, maggaññū maggavidū maggakovido, maggānugā ca, bhikkhave, etarahi sāvakā viharanti pacchā samannāgatā. Ayaṃ kho, bhikkhave, viseso, ayaṃ adhippayāso, idaṃ nānākaraṇaṃ tathāgatassa arahato sammāsambuddhassa paññāvimuttena bhikkhunā”ti.

874 Idaṃ asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ.

106. 875 Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca suttaṃ?

876 “Channamativassati,
vivaṭaṃ nātivassati;
Tasmā channaṃ vivaretha,
evaṃ taṃ nātivassatī”ti.

877 “Channamativassatī”ti saṃkileso, “vivaṭaṃ nātivassatī”ti vāsanā, “tasmā channaṃ vivaretha, evaṃ taṃ nātivassatī”ti ayaṃ saṃkileso ca vāsanā ca. Idaṃ saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca suttaṃ.

878 “Cattārome, mahārāja, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. Katame cattāro? Tamo tamaparāyaṇo tamo jotiparāyaṇo joti tamaparāyaṇo joti jotiparāyaṇo”ti. Tattha yo ca puggalo joti tamaparāyaṇo yo ca puggalo tamo tamaparāyaṇo, ime dve puggalā saṃkilesabhāgiyā, yo ca puggalo tamo jotiparāyaṇo yo ca puggalo joti jotiparāyaṇo, ime dve puggalā vāsanābhāgiyā. Idaṃ saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca suttaṃ.

879 Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ?

880 “Na taṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā,
Yadāyasaṃ dārujapabbajañca;
Sārattarattā maṇikuṇḍalesu,
Puttesu dāresu ca yā apekkhā”ti.

881 Ayaṃ saṃkileso.

882 “Etaṃ daḷhaṃ bandhanamāhu dhīrā,
Ohārinaṃ sithilaṃ duppamuñcaṃ;
Etampi chetvāna paribbajanti,
Anapekkhino kāmasukhaṃ pahāyā”ti.

883 Ayaṃ nibbedho. Idaṃ saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ.

107. 884 “Yañca, bhikkhave, ceteti, yañca pakappeti, yañca anuseti. Ārammaṇametaṃ hoti viññāṇassa ṭhitiyā, ārammaṇe sati patiṭṭhā viññāṇassa hoti, tasmiṃ patiṭṭhite viññāṇe virūḷhe āyatiṃ punabbhavābhinibbatti hoti, āyatiṃ punabbhavābhinibbattiyā sati āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.

885 No ce, bhikkhave, ceteti, no ce pakappeti, atha ce anuseti. Ārammaṇametaṃ hoti viññāṇassa ṭhitiyā, ārammaṇe sati patiṭṭhā viññāṇassa hoti, tasmiṃ patiṭṭhite viññāṇe virūḷhe āyatiṃ punabbhavābhinibbatti hoti, āyatiṃ punabbhavābhinibbattiyā sati āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī”ti. Ayaṃ saṃkileso.

886 “Yato ca kho, bhikkhave, no ceva ceteti, no ca pakappeti, no ca anuseti. Ārammaṇametaṃ na hoti viññāṇassa ṭhitiyā, ārammaṇe asati patiṭṭhā viññāṇassa na hoti, tasmiṃ appatiṭṭhite viññāṇe avirūḷhe āyatiṃ punabbhavābhinibbatti na hoti, āyatiṃ punabbhavābhinibbattiyā asati āyatiṃ jātijarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti, ayaṃ nibbedho. Idaṃ saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ.

108. 887 Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṃ?

888 “‘Samuddo samuddo’ti kho, bhikkhave, assutavā puthujjano bhāsati. Neso, bhikkhave, ariyassa vinaye samuddo. Mahā eso, bhikkhave, udakarāsi mahāudakaṇṇavo. Cakkhu, bhikkhave, purisassa samuddo, tassa rūpamayo vego”ti. Ayaṃ saṃkileso.

889 “Yo taṃ rūpamayaṃ vegaṃ sahati ayaṃ vuccati, bhikkhave, atari cakkhusamuddaṃ saūmiṃ sāvaṭṭaṃ sagahaṃ sarakkhasaṃ tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo”ti. Ayaṃ asekkho.

890 “Sotaṃ, bhikkhave…pe…  ghānaṃ…  jivhā…  kāyo…  mano, bhikkhave, purisassa samuddo tassa dhammamayo vego”ti. Ayaṃ saṃkileso.

891 “Yo taṃ dhammamayaṃ vegaṃ sahati, ayaṃ vuccati, bhikkhave, atari manosamuddaṃ saūmiṃ sāvaṭṭaṃ sagahaṃ sarakkhasaṃ tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo”ti. Ayaṃ asekkho. Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā—

892 “Yo imaṃ samuddaṃ sagahaṃ sarakkhasaṃ,
Saūmiṃ sāvaṭṭaṃ sabhayaṃ duttaraṃ accatari;
Sa vedantagū vusitabrahmacariyo,
Lokantagū pāragatoti vuccatī”ti.

893 Ayaṃ asekkho. Idaṃ saṃkilesabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṃ.

894 “Chayime, bhikkhave, baḷisā lokasmiṃ anayāya sattānaṃ byābādhāya pāṇīnaṃ. Katame cha? Santi, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu gilitabaḷiso mārassa anayaṃ āpanno, byasanaṃ āpanno, yathākāmakaraṇīyo pāpimato.

895 Santi, bhikkhave, sotaviññeyyā saddā…pe…  ghānaviññeyyā gandhā…  jivhāviññeyyā rasā…  kāyaviññeyyā phoṭṭhabbā…  manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu abhinandati abhivadati ajjhosāya tiṭṭhati. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu gilitabaḷiso mārassa anayaṃ āpanno, byasanaṃ āpanno, yathākāmakaraṇīyo pāpimato”ti. Ayaṃ saṃkileso.

896 Santi ca, bhikkhave, cakkhuviññeyyā rūpā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati nājjhosāya tiṭṭhati, ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu na gilitabaḷiso mārassa, abhedi baḷisaṃ, paribhedi baḷisaṃ, na anayaṃ āpanno, na byasanaṃ āpanno, na yathākāmakaraṇīyo pāpimato.

897 Santi ca, bhikkhave, sotaviññeyyā saddā…pe…  manoviññeyyā dhammā iṭṭhā kantā manāpā piyarūpā kāmūpasaṃhitā rajanīyā, tañce bhikkhu nābhinandati nābhivadati, nājjhosāya tiṭṭhati. Ayaṃ vuccati, bhikkhave, bhikkhu na gilitabaḷiso mārassa, abhedi baḷisaṃ, paribhedi baḷisaṃ, na anayaṃ āpanno, na byasanaṃ āpanno, na yathākāmakaraṇīyo pāpimato”ti. Ayaṃ asekkho. Idaṃ saṃkilesabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṃ.

109. 898 Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṃ?

899 “Ayaṃ loko santāpajāto,
Phassapareto rogaṃ vadati attato;
Yena yena hi maññanti,
Tato taṃ hoti aññathā.

900 Aññathābhāvī bhavasatto loko,
Bhavapareto bhavamevābhinandati;
Yadabhinandati taṃ bhayaṃ,
Yassa bhāyati taṃ dukkhan”ti. Ayaṃ saṃkileso.

901 “Bhavavippahānāya kho panidaṃ brahmacariyaṃ vussatī”ti. Ayaṃ nibbedho.

902 “Ye hi keci samaṇā vā brāhmaṇā vā bhavena bhavassa vippamokkhamāhaṃsu, sabbe te ‘avippamuttā bhavasmā’ti vadāmi. Ye vā pana keci samaṇā vā brāhmaṇā vā vibhavena bhavassa nissaraṇamāhaṃsu, sabbe te ‘anissaṭā bhavasmā’ti vadāmi. Upadhiṃ hi paṭicca dukkhamidaṃ sambhotī”ti. Ayaṃ saṃkileso.

903 “Sabbupādānakkhayā natthi dukkhassa sambhavo”ti. Ayaṃ nibbedho.

904 “Lokamimaṃ passa, puthū avijjāya paretā bhūtā bhūtaratā, bhavā aparimuttā, ye hi keci bhavā sabbadhi sabbatthatāya, sabbe te bhavā aniccā dukkhā vipariṇāmadhammā”ti. Ayaṃ saṃkileso.

905 “Evametaṃ yathābhūtaṃ,
Sammappaññāya passato;
Bhavataṇhā pahīyati,
Vibhavaṃ nābhinandati;
Sabbaso taṇhānaṃ khayā,
Asesavirāganirodho nibbānan”ti.

906 Ayaṃ nibbedho.

907 “Tassa nibbutassa bhikkhuno,
Anupādā punabbhavo na hoti;
Abhibhūto māro vijitasaṅgāmo,
Upaccagā sabbabhavāni tādī”ti.

908 Ayaṃ asekkho. Idaṃ saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṃ.

909 “Cattārome, bhikkhave, puggalā. Katame cattāro? Anusotagāmī paṭisotagāmī ṭhitatto tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo”ti. Tattha yoyaṃ puggalo anusotagāmī, ayaṃ puggalo saṃkilesabhāgiyo. Tattha yoyaṃ puggalo paṭisotagāmī yo ca ṭhitatto, ime dve puggalā nibbedhabhāgiyā. Tattha yoyaṃ puggalo tiṇṇo pāraṅgato thale tiṭṭhati brāhmaṇo, ayaṃ asekkho. Idaṃ saṃkilesabhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca asekkhabhāgiyañca suttaṃ.

110. 910 Tattha katamaṃ saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ?

911 Chaḷābhijātiko atthi puggalo kaṇho kaṇhābhijātiko kaṇhaṃ dhammaṃ abhijāyati, atthi puggalo kaṇho kaṇhābhijātiko sukkaṃ dhammaṃ abhijāyati, atthi puggalo kaṇho kaṇhābhijātiko akaṇhaṃ asukkaṃ akaṇhaasukkavipākaṃ accantadiṭṭhaṃ nibbānaṃ ārādheti, atthi puggalo sukko sukkābhijātiko kaṇhaṃ dhammaṃ abhijāyati, atthi puggalo sukko sukkābhijātiko sukkaṃ dhammaṃ abhijāyati, atthi puggalo sukko sukkābhijātiko akaṇhaṃ asukkaṃ akaṇhaasukkavipākaṃ accantadiṭṭhaṃ nibbānaṃ ārādheti.

912 Tattha yo ca puggalo kaṇho kaṇhābhijātiko kaṇhaṃ dhammaṃ abhijāyati, yo ca puggalo sukko sukkābhijātiko kaṇhaṃ dhammaṃ abhijāyati, ime dve puggalā saṃkilesabhāgiyā.

913 Tattha yo ca puggalo kaṇho kaṇhābhijātiko sukkaṃ dhammaṃ abhijāyati, yo ca puggalo sukko sukkābhijātiko sukkaṃ dhammaṃ abhijāyati, ime dve puggalā vāsanābhāgiyā.

914 Tattha yo ca puggalo kaṇho kaṇhābhijātiko akaṇhaṃ asukkaṃ akaṇhaasukkavipākaṃ accantadiṭṭhaṃ nibbānaṃ ārādheti, yo ca puggalo sukko sukkābhijātiko akaṇhaṃ asukkaṃ akaṇhaasukkavipākaṃ accantadiṭṭhaṃ nibbānaṃ ārādheti, ime dve puggalā nibbedhabhāgiyā, idaṃ saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ.

915 “Cattārimāni, bhikkhave, kammāni. Katamāni cattāri? Atthi kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ, atthi kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ, atthi kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ, atthi kammaṃ akaṇhaṃ asukkaṃ akaṇhaasukkavipākaṃ kammuttamaṃ kammaseṭṭhaṃ kammakkhayāya saṃvattati”.

916 Tattha yañca kammaṃ kaṇhaṃ kaṇhavipākaṃ, yañca kammaṃ kaṇhasukkaṃ kaṇhasukkavipākaṃ, ayaṃ saṃkileso. Yañca kammaṃ sukkaṃ sukkavipākaṃ, ayaṃ vāsanā. Yañca kammaṃ akaṇhaṃ asukkaṃ akaṇhaasukkavipākaṃ kammuttamaṃ kammaseṭṭhaṃ kammakkhayāya saṃvattati, ayaṃ nibbedho. Idaṃ saṃkilesabhāgiyañca vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ.

111. 917 Tattha katamaṃ vāsanābhāgiyañca, nibbedhabhāgiyañca suttaṃ?

918 “Laddhāna mānusattaṃ dve,
Kiccaṃ akiccameva ca;
Sukiccaṃ ceva puññāni,
Saṃyojanavippahānaṃ vā”ti.

919 “Sukiccaṃ ceva puññānī”ti vāsanā. “Saṃyojanavippahānaṃ vā”ti nibbedho.

920 “Puññāni karitvāna,
Saggā saggaṃ vajanti katapuññā;
Saṃyojanappahānā,
Jarāmaraṇā vippamuccantī”ti.

921 “Puññāni karitvāna, saggā saggaṃ vajanti katapuññā”ti vāsanā. “Saṃyojanappahānā jarāmaraṇā vippamuccantī”ti nibbedho. Idaṃ vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ.

922 “Dvemāni, bhikkhave, padhānāni. Katamāni dve? Yo ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajitesu cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ pariccajati, yo ca agārasmā anagāriyaṃ pabbajitesu sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānan”ti. Tattha yo agārasmā anagāriyaṃ pabbajitesu cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhāraṃ pariccajati, ayaṃ vāsanā.

923 Yo agārasmā anagāriyaṃ pabbajitesu sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ, ayaṃ nibbedho. Idaṃ vāsanābhāgiyañca nibbedhabhāgiyañca suttaṃ.

924 Tattha taṇhāsaṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ taṇhāpakkheneva niddisitabbaṃ tīhi taṇhāhi—  kāmataṇhāya bhavataṇhāya vibhavataṇhāya. Yena yena vā pana vatthunā ajjhositā, tena teneva niddisitabbaṃ, tassā vitthāro chattiṃsataṇhājāliniyā vicaritāni.

925 Tattha diṭṭhisaṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ diṭṭhipakkheneva niddisitabbaṃ ucchedasassatena, yena yena vā pana vatthunā diṭṭhivasena abhinivisati “idameva saccaṃ moghamaññan”ti, tena teneva niddisitabbaṃ, tassā vitthāro dvāsaṭṭhidiṭṭhigatāni.

926 Tattha duccaritasaṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ cetanāya cetasikakammena niddisitabbaṃ tīhi duccaritehi—  kāyaduccaritena vacīduccaritena manoduccaritena, tassa vitthāro dasaakusalakammapathā.

927 Tattha taṇhāvodānabhāgiyaṃ suttaṃ samathena niddisitabbaṃ, diṭṭhivodānabhāgiyaṃ suttaṃ vipassanāya niddisitabbaṃ, duccaritavodānabhāgiyaṃ suttaṃ sucaritena niddisitabbaṃ—  tīṇi akusalamūlāni. Taṃ kissa hetu? Saṃsārassa nibbattiyā. Tathā nibbatte saṃsāre kāyaduccaritaṃ kāyasucaritaṃ vacīduccaritaṃ vacīsucaritaṃ manoduccaritaṃ manosucaritaṃ iminā asubhena kammavipākena idaṃ bālalakkhaṇaṃ nibbattatīti. Idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

928 Iminā subhena kammavipākena idaṃ mahāpurisalakkhaṇaṃ nibbattatīti. Idaṃ vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ.

929 Tattha saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ catūhi kilesabhūmīhi niddisitabbaṃ—  anusayabhūmiyā pariyuṭṭhānabhūmiyā saṃyojanabhūmiyā upādānabhūmiyā. Sānusayassa pariyuṭṭhānaṃ jāyati, pariyuṭṭhito saṃyujjati, saṃyujjanto upādiyati, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Imāhi catūhi kilesabhūmīhi sabbe kilesā saṅgahaṃ samosaraṇaṃ gacchanti, idaṃ saṃkilesabhāgiyaṃ suttaṃ.

930 Vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ tīhi sucaritehi niddisitabbaṃ, nibbedhabhāgiyaṃ suttaṃ catūhi saccehi niddisitabbaṃ, asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ tīhi dhammehi niddisitabbaṃ—  buddhadhammehi paccekabuddhadhammehi sāvakabhūmiyā. Jhāyivisaye niddisitabbanti.

112. 931 Tattha katame aṭṭhārasa mūlapadā? Lokiyaṃ lokuttaraṃ lokiyañca lokuttarañca, sattādhiṭṭhānaṃ dhammādhiṭṭhānaṃ sattādhiṭṭhānañca dhammādhiṭṭhānañca, ñāṇaṃ ñeyyaṃ ñāṇañca ñeyyañca, dassanaṃ bhāvanā dassanañca bhāvanā ca, sakavacanaṃ paravacanaṃ sakavacanañca paravacanañca, visajjanīyaṃ avisajjanīyaṃ visajjanīyañca avisajjanīyañca, kammaṃ vipāko kammañca vipāko ca, kusalaṃ akusalaṃ kusalañca akusalañca, anuññātaṃ paṭikkhittaṃ anuññātañca paṭikkhittañca, thavo cāti.

932 Tattha katamaṃ lokiyaṃ?

933 “Na hi pāpaṃ kataṃ kammaṃ,
Sajjukhīraṃva muccati;
Ḍahantaṃ bālamanveti,
Bhasmacchannova pāvako”ti.

934 Idaṃ lokiyaṃ.

935 “Cattārimāni, bhikkhave, agatigamanāni sabbaṃ…pe…  nihīyate tassa yaso kāḷapakkheva candimā”ti. Idaṃ lokiyaṃ.

936 “Aṭṭhime, bhikkhave, lokadhammā. Katame aṭṭha? Lābho alābho, yaso ayaso, nindā pasaṃsā, sukhaṃ dukkhaṃ. Ime kho, bhikkhave, aṭṭha lokadhammā”ti. Idaṃ lokiyaṃ.

937 Tattha katamaṃ lokuttaraṃ?

938 “Yassindriyāni samathaṅgatāni,
Assā yathā sārathinā sudantā;
Pahīnamānassa anāsavassa,
Devāpi tassa pihayanti tādino”ti.

939 Idaṃ lokuttaraṃ.

940 “Pañcimāni, bhikkhave, indriyāni lokuttarāni. Katamāni pañca? Saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ. Imāni kho, bhikkhave, pañcindriyāni lokuttarānī”ti. Idaṃ lokuttaraṃ. (1)

941 Tattha katamaṃ lokiyañca lokuttarañca?

942 “Laddhāna mānusattaṃ dve, kiccaṃ akiccameva cā”ti dve gāthā. Yaṃ iha “sukiccaṃ ceva puññānī”ti ca “puññāni karitvāna, saggā saggaṃ vajanti katapuññā”ti ca. Idaṃ lokiyaṃ.

943 Yaṃ iha “saṃyojanavippahānaṃ vā”ti ca “saṃyojanappahānā, jarāmaraṇā vippamuccantī”ti ca, idaṃ lokuttaraṃ. Idaṃ lokiyañca lokuttarañca.

944 “Viññāṇe ce, bhikkhave, āhāre sati nāmarūpassa avakkanti hoti, nāmarūpassa avakkantiyā sati punabbhavo hoti, punabbhave sati jāti hoti, jātiyā sati jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, mahārukkho, tassa yāni ceva mūlāni adhogamāni yāni ca tiriyaṅgamāni, sabbāni tāni uddhaṃ ojaṃ abhiharanti. Evaṃ hi so, bhikkhave, mahārukkho tadāhāro tadupādāno ciraṃ dīghamaddhānaṃ tiṭṭheyya. Evameva kho, bhikkhave, viññāṇe āhāre sati nāmarūpassa avakkanti hoti sabbaṃ…pe…  evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī”ti. Idaṃ lokiyaṃ.

945 “Viññāṇe ce, bhikkhave, āhāre asati nāmarūpassa avakkanti na hoti, nāmarūpassa avakkantiyā asati punabbhavo na hoti, punabbhave asati jāti na hoti, jātiyā asati jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hoti. Seyyathāpi, bhikkhave, mahārukkho atha puriso āgaccheyya kuddālapiṭakaṃ ādāya, so taṃ rukkhaṃ mūle chindeyya, mūle chetvā palikhaṇeyya, palikhaṇitvā mūlāni uddhareyya antamaso usīranāḷimattānipi. So taṃ rukkhaṃ khaṇḍākhaṇḍikaṃ chindeyya, khaṇḍākhaṇḍikaṃ chinditvā phāleyya, phāletvā sakalikaṃ sakalikaṃ kareyya, sakalikaṃ sakalikaṃ karitvā vātātape visoseyya, vātātape visosetvā agginā ḍaheyya, agginā ḍahetvā masiṃ kareyya, masiṃ karitvā mahāvāte vā ophuṇeyya, nadiyā vā sīghasotāya pavāheyya, evaṃ hi so, bhikkhave, mahārukkho ucchinnamūlo assa tālāvatthukato anabhāvaṃkato āyatiṃ anuppādadhammo. Evameva kho, bhikkhave, viññāṇe āhāre asati nāmarūpassa avakkanti na hoti, nāmarūpassa avakkantiyā asati sabbaṃ…pe…  evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī”ti. Idaṃ lokuttaraṃ. Idaṃ lokiyañca lokuttarañca. (2)

113. 946 Tattha katamaṃ sattādhiṭṭhānaṃ?

947 “Sabbā disā anuparigamma cetasā,
Nevajjhagā piyataramattanā kvaci;
Evaṃ piyo puthu attā paresaṃ,
Tasmā na hiṃse paramattakāmo”ti.

948 Idaṃ sattādhiṭṭhānaṃ.

949 “Ye keci bhūtā bhavissanti ye vāpi,
Sabbe gamissanti pahāya dehaṃ;
Taṃ sabbajāniṃ kusalo viditvā,
Ātāpiyo brahmacariyaṃ careyyā”ti.

950 Idaṃ sattādhiṭṭhānaṃ.

951 “Sattahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgataṃ kalyāṇamittaṃ api viveciyamānena paṇāmiyamānena gale pisanamajjamānena yāvajīvaṃ na vijahitabbaṃ. Katamehi sattahi? Piyo ca hoti manāpo ca garu ca bhāvanīyo ca vattā ca vacanakkhamo ca gambhīrañca kathaṃ kattā hoti, no ca aṭṭhāne niyojeti. Imehi kho, bhikkhave, sattahi…pe…  na vijahitabbaṃ. Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato, athāparaṃ etadavoca satthā—

952 “Piyo garu bhāvanīyo,
vattā ca vacanakkhamo;
Gambhīrañca kathaṃ kattā,
na caṭṭhāne niyojako;
Taṃ mittaṃ mittakāmena,
yāvajīvampi seviyan”ti.

953 Idaṃ sattādhiṭṭhānaṃ.

954 Tattha katamaṃ dhammādhiṭṭhānaṃ?

955 “Yañca kāmasukhaṃ loke,
yañcidaṃ diviyaṃ sukhaṃ;
Taṇhakkhayasukhassete,
kalaṃ nāgghanti soḷasin”ti.

956 Idaṃ dhammādhiṭṭhānaṃ.

957 “Susukhaṃ vata nibbānaṃ,
sammāsambuddhadesitaṃ;
Asokaṃ virajaṃ khemaṃ,
yattha dukkhaṃ nirujjhatī”ti.

958 Idaṃ dhammādhiṭṭhānaṃ. (3)

959 Tattha katamaṃ sattādhiṭṭhānañca dhammādhiṭṭhānañca

960 “Mātaraṃ pitaraṃ hantvā,
rājāno dve ca khattiye;
Raṭṭhaṃ sānucaraṃ hantvā”ti.

961 Idaṃ dhammādhiṭṭhānaṃ.

962 “Anīgho yāti brāhmaṇo”ti.

963 Idaṃ sattādhiṭṭhānaṃ.

964 Idaṃ sattādhiṭṭhānañca dhammādhiṭṭhānañca.

965 “Cattārome, bhikkhave, iddhipādā. Katame cattāro? Chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo, vīriya…pe…  citta…  vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgato iddhipādo”ti. Idaṃ dhammādhiṭṭhānaṃ.

966 So kāyepi cittaṃ samodahati, cittepi kāyaṃ samodahati, kāye sukhasaññañca lahusaññañca okkamitvā upasampajja viharati. Idaṃ sattādhiṭṭhānaṃ, idaṃ sattādhiṭṭhānañca dhammādhiṭṭhānañca. (4)

114. 967 Tattha katamaṃ ñāṇaṃ?

968 “Yaṃ taṃ lokuttaraṃ ñāṇaṃ,
sabbaññū yena vuccati;
Na tassa parihānatthi,
sabbakāle pavattatī”ti.

969 Idaṃ ñāṇaṃ.

970 “Paññā hi seṭṭhā lokasmiṃ,
yāyaṃ nibbānagāminī;
Yāya sammā pajānāti,
jātimaraṇasaṅkhayan”ti.

971 Idaṃ ñāṇaṃ.

972 Tattha katamaṃ ñeyyaṃ?

973 “Kittayissāmi te santiṃ, (dhotakāti bhagavā)
Diṭṭhe dhamme anītihaṃ;
Yaṃ viditvā sato caraṃ,
Tare loke visattikaṃ.

974 Tañcāhaṃ abhinandāmi,
mahesi santimuttamaṃ;
Yaṃ viditvā sato caraṃ,
tare loke visattikaṃ.

975 Yaṃ kiñci sampajānāsi, (dhotakāti bhagavā)
Uddhaṃ adho tiriyañcāpi majjhe;
Etaṃ viditvā saṅgoti loke,
Bhavābhavāya mākāsi taṇhan”ti.

976 Idaṃ ñeyyaṃ.

977 “Catunnaṃ, bhikkhave, ariyasaccānaṃ ananubodhā appaṭivedhā evamidaṃ dīghamaddhānaṃ sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ mamañceva tumhākañca…pe…  tayidaṃ, bhikkhave, dukkhaṃ ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ anubuddhaṃ paṭividdhaṃ. Ucchinnā bhavataṇhā, khīṇā bhavanetti, natthi dāni punabbhavo”ti. Idamavoca bhagavā. Idaṃ vatvāna sugato athāparaṃ etadavoca satthā—

978 “Catunnaṃ ariyasaccānaṃ,
Yathābhūtaṃ adassanā;
Saṃsitaṃ dīghamaddhānaṃ,
Tāsu tāsveva jātisu.

979 Tāni etāni diṭṭhāni,
bhavanetti samūhatā;
Ucchinnaṃ mūlaṃ dukkhassa,
natthi dāni punabbhavo”ti.

980 Idaṃ ñeyyaṃ. (5)

981 Tattha katamaṃ ñāṇañca ñeyyañca? Rūpaṃ aniccaṃ, vedanā aniccā, saññā aniccā, saṅkhārā aniccā, viññāṇaṃ aniccanti. Idaṃ ñeyyaṃ.

982 Evaṃ jānaṃ evaṃ passaṃ ariyasāvako “rūpaṃ aniccan”ti passati, “vedanā aniccā”ti passati, “saññaṃ…  saṅkhāre…  viññāṇaṃ aniccan”ti passatīti. Idaṃ ñāṇaṃ.

983 So parimuccati rūpena, parimuccati vedanāya, parimuccati saññāya, parimuccati saṅkhārehi, parimuccati viññāṇamhā, parimuccati dukkhasmāti vadāmīti. Idaṃ ñāṇañca ñeyyañca.

984 “Sabbe saṅkhārā aniccā”ti idaṃ ñeyyaṃ. “Yadā paññāya passatī”ti idaṃ ñāṇaṃ. “Atha nibbindati dukkhe esa maggo visuddhiyā”ti idaṃ ñāṇañca ñeyyañca.

985 “Sabbe saṅkhārā dukkhā”ti idaṃ ñeyyaṃ. “Yadā paññāya passatī”ti idaṃ ñāṇaṃ. “Atha nibbindati dukkhe esa maggo visuddhiyā”ti idaṃ ñāṇañca ñeyyañca.

986 “Sabbe dhammā anattā”ti idaṃ ñeyyaṃ. “Yadā paññāya passatī”ti idaṃ ñāṇaṃ. “Atha nibbindati dukkhe esa maggo visuddhiyā”ti idaṃ ñāṇañca ñeyyañca.

987 “Ye hi keci, soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā aniccena rūpena dukkhena vipariṇāmadhammena ‘seyyohamasmī’ti vā samanupassanti, ‘sadisohamasmī’ti vā samanupassanti, ‘hīnohamasmī’ti vā samanupassanti. Kimaññatra yathābhūtassa adassanā. Aniccāya vedanāya…pe…  aniccāya saññāya…  aniccehi saṅkhārehi…  aniccena viññāṇena dukkhena vipariṇāmadhammena ‘seyyohamasmī’ti vā samanupassanti, ‘sadisohamasmī’ti vā samanupassanti, ‘hīnohamasmī’ti vā samanupassanti, kimaññatra yathābhūtassa adassanā”ti. Idaṃ ñeyyaṃ.

988 “Ye ca kho keci, soṇa, samaṇā vā brāhmaṇā vā aniccena rūpena dukkhena vipariṇāmadhammena ‘seyyohamasmī’tipi na samanupassanti, ‘sadisohamasmī’tipi na samanupassanti, ‘hīnohamasmī’tipi na samanupassanti, kimaññatra yathābhūtassa dassanā. Aniccāya vedanāya…pe…  aniccāya saññāya…  aniccehi saṅkhārehi…  aniccena viññāṇena dukkhena vipariṇāmadhammena ‘seyyohamasmī’tipi na samanupassanti, ‘sadisohamasmī’tipi na samanupassanti, ‘hīnohamasmī’tipi na samanupassanti, kimaññatra yathābhūtassa dassanā”ti. Idaṃ ñāṇaṃ.

989 Idaṃ ñāṇañca ñeyyañca. (6)

990 Tattha katamaṃ dassanaṃ?

115.

991 “Ye ariyasaccāni vibhāvayanti,
Gambhīrapaññena sudesitāni;
Kiñcāpi te honti bhusaṃ pamattā,
Na te bhavaṃ aṭṭhamamādiyantī”ti.

992 Idaṃ dassanaṃ.

993 “Yathindakhīlo pathavissito siyā,
Catubbhi vātehi asampakampiyo;
Tathūpamaṃ sappurisaṃ vadāmi,
Yo ariyasaccāni avecca passatī”ti.

994 Idaṃ dassanaṃ.

995 “Catūhi, bhikkhave, sotāpattiyaṅgehi samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ byākareyya ‘khīṇanirayomhi, khīṇatiracchānayoni, khīṇapettivisayo, khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo, sattakkhattuparamaṃ deve ca manusse ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karissāmī’ti. Katamehi catūhi? Idha, bhikkhave, ariyasāvakassa tathāgate saddhā niviṭṭhā patiṭṭhitā virūḷhā mūlajātā asaṃhāriyā samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ saha dhammena, dhamme kho pana niṭṭhaṃ gato hoti, svākkhāto bhagavatā dhammo sandiṭṭhiko akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhi, yadidaṃ madanimmadano…pe…  nirodho nibbānaṃ, saha dhammiyā kho panassa honti iṭṭhā kantā piyā manāpā gihī ceva pabbajitā ca. Ariyakantehi kho pana sīlehi samannāgato hoti akhaṇḍehi acchiddehi asabalehi akammāsehi bhujissehi viññuppasaṭṭhehi aparāmaṭṭhehi samādhisaṃvattanikehi. Imehi kho, bhikkhave, catūhi sotāpattiyaṅgehi samannāgato ariyasāvako ākaṅkhamāno attanāva attānaṃ byākareyya ‘khīṇanirayomhi, khīṇatiracchānayoni, khīṇapettivisayo, khīṇāpāyaduggativinipāto, sotāpannohamasmi avinipātadhammo niyato sambodhiparāyaṇo, sattakkhattuparamaṃ deve ca manusse ca sandhāvitvā saṃsaritvā dukkhassantaṃ karissāmī’”ti.

996 Idaṃ dassanaṃ.

997 Tattha katamā bhāvanā?

998 “Yassindriyāni bhāvitāni,
Ajjhattaṃ bahiddhā ca sabbaloke;
Nibbijjha imaṃ parañca lokaṃ,
Kālaṃ kaṅkhati bhāvito sa danto”ti.

999 Ayaṃ bhāvanā.

1000 “Cattārimāni, bhikkhave, dhammapadāni. Katamāni cattāri? Anabhijjhā dhammapadaṃ, abyāpādo dhammapadaṃ, sammāsati dhammapadaṃ, sammāsamādhi dhammapadaṃ, imāni kho, bhikkhave, cattāri dhammapadānī”ti. Ayaṃ bhāvanā. (7)

1001 Tattha katamaṃ dassanañca bhāvanā ca? “Pañca chinde pañca jahe”ti idaṃ dassanaṃ. “Pañca cuttari bhāvaye. Pañca saṅgātigo bhikkhu, oghatiṇṇoti vuccatī”ti ayaṃ bhāvanā. Idaṃ dassanañca bhāvanā ca.

1002 “Tīṇimāni, bhikkhave, indriyāni. Katamāni tīṇi, anaññātaññassāmītindriyaṃ aññindriyaṃ aññātāvindriyaṃ. Katamañca, bhikkhave, anaññātaññassāmītindriyaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu anabhisametassa dukkhassa ariyasaccassa abhisamayāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati, anabhisametassa dukkhasamudayassa ariyasaccassa…pe…  dukkhanirodhassa…pe…  dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ariyasaccassa abhisamayāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Idaṃ, bhikkhave, anaññātaññassāmītindriyan”ti. Idaṃ dassanaṃ.

1003 “Katamañca, bhikkhave, aññindriyaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu ‘idaṃ dukkhan’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ dukkhasamudayo’ti yathābhūtaṃ pajānāti, ‘ayaṃ dukkhanirodho’ti…pe…  ‘ayaṃ dukkhanirodhagāminī paṭipadā’ti yathābhūtaṃ pajānāti. Idaṃ, bhikkhave, aññindriyaṃ.

1004 Katamañca, bhikkhave, aññātāvindriyaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati, khīṇā jāti, vusitaṃ brahmacariyaṃ, kataṃ karaṇīyaṃ, nāparaṃ itthattāyāti pajānāti. Idaṃ, bhikkhave, aññātāvindriyan”ti. Ayaṃ bhāvanā.

1005 Idaṃ dassanañca bhāvanā ca. (8)

116. 1006 Tattha katamaṃ sakavacanaṃ?

1007 “Sabbapāpassa akaraṇaṃ,
kusalassa upasampadā;
Sacittapariyodāpanaṃ,
etaṃ buddhāna sāsanan”ti.

1008 Idaṃ sakavacanaṃ.

1009 “Tīṇimāni, bhikkhave, bālassa bālalakkhaṇāni bālanimittāni bālāpadānāni, yehi bālaṃ bāloti pare sañjānanti. Katamāni tīṇi? Bālo, bhikkhave, duccintitacintī ca hoti, dubbhāsitabhāsī ca hoti, dukkaṭakammakārī ca hoti. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi bālassa bālalakkhaṇāni bālanimittāni bālāpadānāni.

1010 Tīṇimāni, bhikkhave, paṇḍitassa paṇḍitalakkhaṇāni paṇḍitanimittāni paṇḍitāpadānāni, yehi paṇḍitaṃ paṇḍitoti pare sañjānanti. Katamāni tīṇi? Paṇḍito, bhikkhave, sucintitacintī ca hoti, subhāsitabhāsī ca hoti, sukatakammakārī ca hoti. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi paṇḍitassa paṇḍitalakkhaṇāni paṇḍitanimittāni paṇḍitāpadānānī”ti.

1011 Idaṃ sakavacanaṃ.

1012 Tattha katamaṃ paravacanaṃ?

1013 “Pathavīsamo natthi vitthato,
Ninno pātālasamo na vijjati;
Merusamo natthi unnato,
Cakkavattisadiso natthi poriso”ti.

1014 Idaṃ paravacanaṃ.

1015 “‘Hotu, devānaminda, subhāsitena jayoti. Hotu, vepacitti, subhāsitena jayoti. Bhaṇa, vepacitti, gāthan’ti. Atha kho, bhikkhave, vepacitti asurindo imaṃ gāthaṃ abhāsi—

1016 ‘Bhiyyo bālā pakujjheyyuṃ,
no cassa paṭisedhako;
Tasmā bhusena daṇḍena,
dhīro bālaṃ nisedhaye’ti.

1017 Bhāsitāya kho pana, bhikkhave, vepacittinā asurindena gāthāya asurā anumodiṃsu, devā tuṇhī ahesuṃ. Atha kho, bhikkhave, vepacitti asurindo sakkaṃ devānamindaṃ etadavoca—  ‘bhaṇa, devānaminda, gāthan’ti. Evaṃ vutte, bhikkhave, sakko devānamindo imaṃ gāthaṃ abhāsi—

1018 ‘Etadeva ahaṃ maññe,
bālassa paṭisedhanaṃ;
Paraṃ saṅkupitaṃ ñatvā,
yo sato upasammatī’ti.

1019 Bhāsitāya kho pana, bhikkhave, sakkena devānamindena gāthāya devā anumodiṃsu, asurā tuṇhī ahesuṃ. Atha kho, bhikkhave, sakko devānamindo vepacittiṃ asurindaṃ etadavoca—  ‘bhaṇa, vepacitti, gāthan’ti. Evaṃ vutte, bhikkhave, vepacitti asurindo imaṃ gāthaṃ abhāsi—

1020 ‘Etadeva titikkhāya,
vajjaṃ passāmi vāsava;
Yadā naṃ maññati bālo,
bhayā myāyaṃ titikkhati;
Ajjhāruhati dummedho,
gova bhiyyo palāyinan’ti.

1021 Bhāsitāya kho pana, bhikkhave, vepacittinā asurindena gāthāya asurā anumodiṃsu, devā tuṇhī ahesuṃ. Atha kho vepacitti asurindo sakkaṃ devānamindaṃ etadavoca—  ‘bhaṇa, devānaminda, gāthan’ti. Evaṃ vutte, bhikkhave, sakko devānamindo imā gāthāyo abhāsi—

1022 ‘Kāmaṃ maññatu vā mā vā,
bhayā myāyaṃ titikkhati;
Sadatthaparamā atthā,
khantyā bhiyyo na vijjati.

1023 Yo have balavā santo,
dubbalassa titikkhati;
Tamāhu paramaṃ khantiṃ,
niccaṃ khamati dubbalo.

1024 Abalaṃ taṃ balaṃ āhu,
yassa bālabalaṃ balaṃ;
Balassa dhammaguttassa,
paṭivattā na vijjati.

1025 Tasseva tena pāpiyo,
yo kuddhaṃ paṭikujjhati;
Kuddhaṃ appaṭikujjhanto,
saṅgāmaṃ jeti dujjayaṃ.

1026 Ubhinnamatthaṃ carati,
attano ca parassa ca;
Paraṃ saṅkupitaṃ ñatvā,
yo sato upasammati.

1027 Ubhinnaṃ tikicchantānaṃ,
attano ca parassa ca;
Janā maññanti bāloti,
ye dhammassa akovidā’ti.

1028 Bhāsitāsu kho pana, bhikkhave, sakkena devānamindena gāthāsu devā anumodiṃsu, asurā tuṇhī ahesun”ti. Idaṃ paravacanaṃ. (9)

117. 1029 Tattha katamaṃ sakavacanañca paravacanañca?

1030 Yañca pattaṃ yañca pattabbaṃ ubhayametaṃ rajānukiṇṇaṃ āturassānusikkhato. Ye ca sikkhāsārā sīlaṃ vataṃ jīvitaṃ brahmacariyaṃ upaṭṭhānasārā, ayameko anto. Ye ca evaṃvādino evaṃdiṭṭhino “natthi kāmesu doso”ti, ayaṃ dutiyo anto. Iccete ubho antā kaṭasivaḍḍhanā kaṭasiyo diṭṭhiṃ vaḍḍhenti. Ete ubho ante anabhiññāya olīyanti eke atidhāvanti eketi. Idaṃ paravacanaṃ.

1031 Ye ca kho te ubho ante abhiññāya tatra ca na ahesuṃ, tena ca amaññiṃsu, vaṭṭaṃ tesaṃ natthi paññāpanāyāti. Idaṃ sakavacanaṃ. Ayaṃ udāno sakavacanañca paravacanañca.

1032 Rājā pasenadi kosalo bhagavantaṃ etadavoca—  idha mayhaṃ, bhante, rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi “kesaṃ nu kho piyo attā, kesaṃ appiyo attā”ti. Tassa mayhaṃ, bhante, etadahosi—  “ye ca kho keci kāyena duccaritaṃ caranti, vācāya duccaritaṃ caranti, manasā duccaritaṃ caranti, tesaṃ appiyo attā. Kiñcāpi te evaṃ vadeyyuṃ ‘piyo no attā’ti, atha kho tesaṃ appiyo attā. Taṃ kissa hetu? Yaṃ hi appiyo appiyassa kareyya, taṃ te attanāva attano karonti, tasmā tesaṃ appiyo attā. Ye ca kho keci kāyena sucaritaṃ caranti, vācāya sucaritaṃ caranti, manasā sucaritaṃ caranti, tesaṃ piyo attā. Kiñcāpi te evaṃ vadeyyuṃ ‘appiyo no attā’ti, atha kho tesaṃ piyo attā. Taṃ kissa hetu? Yaṃ hi piyo piyassa kareyya. Taṃ te attanāva attano karonti. Tasmā tesaṃ piyo attā”ti.

1033 “Evametaṃ, mahārāja, evametaṃ, mahārāja, ye hi keci, mahārāja, kāyena duccaritaṃ caranti, vācāya duccaritaṃ caranti, manasā duccaritaṃ caranti tasmā tesaṃ appiyo attā. Kiñcāpi te evaṃ vadeyyuṃ ‘piyo no attā’ti, atha kho tesaṃ appiyo attā. Taṃ kissa hetu? Yaṃ hi, mahārāja, appiyo appiyassa kareyya, taṃ te attanāva attano karonti, tasmā tesaṃ appiyo attā. Ye ca kho keci mahārāja kāyena sucaritaṃ caranti, vācāya sucaritaṃ caranti, manasā sucaritaṃ caranti, tesaṃ piyo attā. Kiñcāpi te evaṃ vadeyyuṃ ‘appiyo no attā’ti, atha kho tesaṃ piyo attā. Taṃ kissa hetu? Yaṃ hi, mahārāja, piyo piyassa kareyya, taṃ te attanāva attano karonti, tasmā tesaṃ piyo attāti. Idamavoca bhagavā…pe…  satthā—

1034 “Attānañce piyaṃ jaññā,
na naṃ pāpena saṃyuje;
Na hi taṃ sulabhaṃ hoti,
sukhaṃ dukkaṭakārinā.

1035 Antakenādhipannassa,
jahato mānusaṃ bhavaṃ;
Kiṃ hi tassa sakaṃ hoti,
kiñca ādāya gacchati;
Kiñcassa anugaṃ hoti,
chāyāva anapāyinī.

1036 Ubho puññañca pāpañca,
yaṃ macco kurute idha;
Tañhi tassa sakaṃ hoti,
taṃva ādāya gacchati;
Taṃvassa anugaṃ hoti,
chāyāva anapāyinī.

1037 Tasmā kareyya kalyāṇaṃ,
nicayaṃ samparāyikaṃ;
Puññāni paralokasmiṃ,
patiṭṭhā honti pāṇinan”ti.

1038 Idaṃ suttaṃ paravacanaṃ. Anugīti sakavacanaṃ. Idaṃ sakavacanañca paravacanañca. (10)

118. 1039 Tattha katamaṃ visajjanīyaṃ?

1040 Pañhe pucchite idaṃ abhiññeyyaṃ, idaṃ pariññeyyaṃ, idaṃ pahātabbaṃ, idaṃ bhāvetabbaṃ, idaṃ sacchikātabbaṃ, ime dhammā evaṃgahitā idaṃ phalaṃ nibbattayanti. Tesaṃ evaṃgahitānaṃ ayamattho iti idaṃ visajjanīyaṃ. “Uḷāro buddho bhagavā”ti buddhauḷārataṃ dhammasvākkhātataṃ saṃghasuppaṭipattiñca ekaṃseneva niddise. “Sabbe saṅkhārā aniccā”ti “sabbe saṅkhārā dukkhā”ti “sabbe dhammā anattā”ti ekaṃseneva niddise. Yaṃ vā panaññampi evaṃ jātiyaṃ. Idaṃ visajjanīyaṃ.

1041 Tattha katamaṃ avisajjanīyaṃ?

1042 “Ākaṅkhato te naradammasārathi,
Devā manussā manasā vicintitaṃ;
Sabbe na jaññā kasiṇāpi pāṇino,
Santaṃ samādhiṃ araṇaṃ nisevato;
Kintaṃ bhagavā ākaṅkhatī”ti.

1043 Idaṃ avisajjanīyaṃ.

1044 Ettako bhagavā sīlakkhandhe samādhikkhandhe paññākkhandhe vimuttikkhandhe vimuttiñāṇadassanakkhandhe iriyāyaṃ pabhāve hitesitāyaṃ karuṇāyaṃ iddhiyanti. Idaṃ avisajjanīyaṃ.

1045 “Tathāgatassa, bhikkhave, arahato sammāsambuddhassa loke uppādā tiṇṇaṃ ratanānaṃ uppādo buddharatanassa dhammaratanassa saṃgharatanassa”. Kiṃpamāṇāni tīṇi ratanānīti? Idaṃ avisajjanīyaṃ.

1046 Buddhavisayo avisajjanīyo. Puggalaparoparaññutā avisajjanīyā. “Pubbā, bhikkhave, koṭi na paññāyati avijjānīvaraṇānaṃ sattānaṃ taṇhāsaṃyojanānaṃ sakiṃ nirayaṃ sakiṃ tiracchānayoniṃ sakiṃ pettivisayaṃ sakiṃ asurayoniṃ sakiṃ deve sakiṃ manusse sandhāvitaṃ saṃsaritaṃ”. Katamā pubbā koṭīti avisajjanīyaṃ. Na paññāyatīti sāvakānaṃ ñāṇavekallena. Duvidhā buddhānaṃ bhagavantānaṃ desanā attūpanāyikā ca parūpanāyikā ca. Na paññāyatīti parūpanāyikā. Natthi buddhānaṃ bhagavantānaṃ avijānanāti attūpanāyikā. Yathā bhagavā kokālikaṃ bhikkhuṃ ārabbha aññataraṃ bhikkhuṃ evamāha—

1047 “Seyyathāpi, bhikkhu, vīsatikhāriko kosalako tilavāho…pe…  na tveva eko abbudo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati abbudā nirayā, evameko nirabbudo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati nirabbudā nirayā, evameko ababo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati ababā nirayā, evameko aṭaṭo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati aṭaṭā nirayā, evameko ahaho nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati ahahā nirayā, evameko kumudo nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati kumudā nirayā, evameko sogandhiko nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati sogandhikā nirayā, evameko uppalako nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati uppalakā nirayā, evameko puṇḍarīko nirayo. Seyyathāpi, bhikkhu, vīsati puṇḍarīkā nirayā, evameko padumo nirayo. Padume pana, bhikkhu, niraye kokāliko bhikkhu upapanno sāriputtamoggallānesu cittaṃ āghātetvā”ti. Yaṃ vā pana kiñci bhagavā āha—  “ayaṃ appameyyo asaṅkheyyo”ti. Sabbaṃ taṃ avisajjanīyaṃ. Idaṃ avisajjanīyaṃ. (11)

119. 1048 Tattha katamaṃ visajjanīyañca avisajjanīyañca, yadā so upako ājīvako bhagavantaṃ āha—  “kuhiṃ, āvuso gotama, gamissasī”ti. Bhagavā āha—

1049 “Bārāṇasiṃ gamissāmi,
ahaṃ taṃ amatadundubhiṃ;
Dhammacakkaṃ pavattetuṃ,
loke appaṭivattiyan”ti.

1050 Upako ājīvako āha—  “‘jino’ti kho āvuso, bho gotama, paṭijānāsī”ti. Bhagavā āha—

1051 “Mādisā ve jinā honti,
ye pattā āsavakkhayaṃ;
Jitā me pāpakā dhammā,
tasmāhaṃ upakā jino”ti.

1052 Kathaṃ jino kena jinoti visajjanīyaṃ. Katamo jinoti avisajjanīyaṃ. Katamo āsavakkhayo, rāgakkhayo dosakkhayo mohakkhayoti visajjanīyaṃ. Kittako āsavakkhayoti avisajjanīyaṃ. Idaṃ visajjanīyañca avisajjanīyañca.

1053 Atthi tathāgatoti visajjanīyaṃ. Atthi rūpanti visajjanīyaṃ. Rūpaṃ tathāgatoti avisajjanīyaṃ. Rūpavā tathāgatoti avisajjanīyaṃ. Rūpe tathāgatoti avisajjanīyaṃ. Tathāgate rūpanti avisajjanīyaṃ. Evaṃ atthi vedanā…pe…  saññā…  saṅkhārā…  atthi viññāṇanti visajjanīyaṃ. Viññāṇaṃ tathāgatoti avisajjanīyaṃ. Viññāṇavā tathāgatoti avisajjanīyaṃ. Viññāṇe tathāgatoti avisajjanīyaṃ. Tathāgate viññāṇanti avisajjanīyaṃ. Aññatra rūpena tathāgatoti avisajjanīyaṃ. Aññatra vedanāya…pe…  saññāya…  saṅkhārehi…  viññāṇena tathāgatoti avisajjanīyaṃ. Ayaṃ so tathāgato arūpako…  avedanako…  asaññako…  asaṅkhārako…  aviññāṇakoti avisajjanīyaṃ. Idaṃ visajjanīyañca avisajjanīyañca.

1054 Passati bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte cavamāne upapajjamāne evaṃ sabbaṃ…pe…  yathākammūpage satte pajānātīti visajjanīyaṃ. Katame sattā, katamo tathāgatoti avisajjanīyaṃ. Idaṃ visajjanīyañca avisajjanīyañca.

1055 Atthi tathāgatoti visajjanīyaṃ. Atthi tathāgato paraṃ maraṇāti avisajjanīyaṃ. Idaṃ visajjanīyañca avisajjanīyañca. (12)

120. 1056 Tattha katamaṃ kammaṃ?

1057 “Antakenādhipannassa,
jahato mānusaṃ bhavaṃ;
Kiṃ hi tassa sakaṃ hoti,
kiñca ādāya gacchati;
Kiñcassa anugaṃ hoti,
chāyāva anapāyinī.

1058 Ubho puññañca pāpañca,
yaṃ macco kurute idha;
Tañhi tassa sakaṃ hoti,
taṃva ādāya gacchati;
Taṃvassa anugaṃ hoti,
chāyāva anapāyinī”ti.

1059 Idaṃ kammaṃ.

1060 “Puna caparaṃ, bhikkhave, bālaṃ pīṭhasamārūḷhaṃ vā mañcasamārūḷhaṃ vā chamāyaṃ vā semānaṃ yānissa pubbe pāpakāni kammāni katāni kāyena duccaritāni vācāya duccaritāni manasā duccaritāni, tānissa tamhi samaye olambanti ajjholambanti abhippalambanti. Seyyathāpi, bhikkhave, mahataṃ pabbatakūṭānaṃ chāyā sāyanhasamayaṃ pathaviyaṃ olambanti ajjholambanti abhippalambanti. Evameva kho, bhikkhave, bālaṃ pīṭhasamārūḷhaṃ vā mañcasamārūḷhaṃ vā chamāyaṃ vā semānaṃ yānissa pubbe pāpakāni kammāni katāni kāyena duccaritāni vācāya duccaritāni manasā duccaritāni, tānissa tamhi samaye olambanti ajjholambanti abhippalambanti. Tatra, bhikkhave, bālassa evaṃ hoti ‘akataṃ vata me kalyāṇaṃ, akataṃ kusalaṃ, akataṃ bhīruttāṇaṃ. Kataṃ pāpaṃ, kataṃ luddaṃ, kataṃ kibbisaṃ, yāvatā bho akatakalyāṇānaṃ akatakusalānaṃ akatabhīruttāṇānaṃ katapāpānaṃ kataluddānaṃ katakibbisānaṃ gati, taṃ gatiṃ pecca gacchāmī’ti, so socati kilamati paridevati urattāḷiṃ kandati sammohaṃ āpajjatīti.

1061 Puna caparaṃ, bhikkhave, paṇḍitaṃ pīṭhasamārūḷhaṃ vā mañcasamārūḷhaṃ vā chamāyaṃ vā semānaṃ yānissa pubbe kalyāṇāni kammāni katāni kāyena sucaritāni vācāya sucaritāni manasā sucaritāni, tānissa tamhi samaye olambanti ajjholambanti abhippalambanti. Seyyathāpi, bhikkhave, mahataṃ pabbatakūṭānaṃ chāyā sāyanhasamayaṃ pathaviyaṃ olambanti ajjholambanti abhippalambanti. Evameva kho, bhikkhave, paṇḍitaṃ pīṭhasamārūḷhaṃ vā mañcasamārūḷhaṃ vā chamāyaṃ vā semānaṃ yānissa pubbe kalyāṇāni kammāni katāni kāyena sucaritāni vācāya sucaritāni manasā sucaritāni, tānissa tamhi samaye olambanti ajjholambanti abhippalambanti. Tatra, bhikkhave, paṇḍitassa ‘evaṃ hoti akataṃ vata me pāpaṃ, akataṃ luddaṃ, akataṃ kibbisaṃ. Kataṃ kalyāṇaṃ, kataṃ kusalaṃ, kataṃ bhīruttāṇaṃ, yāvatā bho akatapāpānaṃ akataluddānaṃ akatakibbisānaṃ katakalyāṇānaṃ katakusalānaṃ katabhīruttāṇānaṃ gati, taṃ gatiṃ pecca gacchāmī’ti, so na socati na kilamati na paridevati na urattāḷiṃ kandati na sammohaṃ āpajjati, ‘kataṃ me puññaṃ, akataṃ pāpaṃ, yā bhavissati gati akatapāpassa akataluddassa akatakibbisassa katapuññassa katakusalassa katabhīruttāṇassa, taṃ pecca bhave gatiṃ paccanubhavissāmī’ti vippaṭisāro na jāyati. Avippaṭisārino kho, bhikkhave, itthiyā vā purisassa vā gihino vā pabbajitassa vā bhaddakaṃ maraṇaṃ bhaddikā kālaṃkiriyāti vadāmī”ti. Idaṃ kammaṃ.

1062 “Tīṇimāni, bhikkhave, duccaritāni. Katamāni tīṇi, kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritaṃ. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi duccaritāni. Tīṇimāni, bhikkhave, sucaritāni. Katamāni tīṇi? Kāyasucaritaṃ vacīsucaritaṃ manosucaritaṃ. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi sucaritāni”. Idaṃ kammaṃ.

1063 Tattha katamo vipāko?

1064 “Lābhā vo, bhikkhave, suladdhaṃ vo, bhikkhave, khaṇo vo, bhikkhave, paṭiladdho brahmacariyavāsāya. Diṭṭhā mayā, bhikkhave, chaphassāyatanikā nāma nirayā. Tattha yaṃ kiñci cakkhunā rūpaṃ passati aniṭṭharūpaṃyeva passati, no iṭṭharūpaṃ. Akantarūpaṃyeva passati, no kantarūpaṃ. Amanāparūpaṃyeva passati, no manāparūpaṃ.

1065 Yaṃ kiñci sotena saddaṃ suṇāti…pe…  ghānena…  jivhāya…  kāyena…  yaṃ kiñci manasā dhammaṃ vijānāti aniṭṭhadhammaṃyeva vijānāti, no iṭṭhadhammaṃ. Akantadhammaṃyeva vijānāti, no kantadhammaṃ. Amanāpadhammaṃyeva vijānāti, no manāpadhammaṃ. Lābhā vo, bhikkhave, suladdhaṃ vo, bhikkhave, khaṇo vo, bhikkhave, paṭiladdho brahmacariyavāsāya.

1066 Diṭṭhā mayā, bhikkhave, chaphassāyatanikā nāma saggā. Tattha yaṃ kiñci cakkhunā rūpaṃ passati iṭṭharūpaṃyeva passati, no aniṭṭharūpaṃ. Kantarūpaṃyeva passati, no akantarūpaṃ. Manāparūpaṃyeva passati, no amanāparūpaṃ. Yaṃ kiñci sotena saddaṃ suṇāti…pe…  ghānena…  jivhāya…  kāyena…  manasā dhammaṃ vijānāti iṭṭhadhammaṃyeva vijānāti, no aniṭṭhadhammaṃ. Kantadhammaṃyeva vijānāti, no akantadhammaṃ. Manāpadhammaṃyeva vijānāti, no amanāpadhammaṃ. Lābhā vo, bhikkhave, suladdhaṃ vo, bhikkhave, khaṇo vo, bhikkhave, paṭiladdho brahmacariyavāsāyā”ti. Ayaṃ vipāko.

1067 “Saṭṭhivassasahassāni,
paripuṇṇāni sabbaso;
Niraye paccamānānaṃ,
kadā anto bhavissati.

1068 Natthi anto kuto anto,
na anto paṭidissati;
Tadā hi pakataṃ pāpaṃ,
tuyhaṃ mayhañca mārisā”ti.

1069 Ayaṃ vipāko. (13)

121. 1070 Tattha katamaṃ kammañca vipāko ca?

1071 “Adhammacārī hi naro pamatto,
Yahiṃ yahiṃ gacchati duggatiṃ yo;
So naṃ adhammo carito hanāti,
Sayaṃ gahīto yathā kaṇhasappo.

1072 Na hi dhammo adhammo ca,
ubho samavipākino;
Adhammo nirayaṃ neti,
dhammo pāpeti suggatin”ti.

1073 Idaṃ kammañca vipāko ca.

1074 “Mā, bhikkhave, puññānaṃ bhāyittha, sukhassetaṃ, bhikkhave, adhivacanaṃ iṭṭhassa kantassa piyassa manāpassa yadidaṃ puññāni. Abhijānāmi kho panāhaṃ, bhikkhave, dīgharattaṃ katānaṃ puññānaṃ iṭṭhaṃ kantaṃ piyaṃ manāpaṃ vipākaṃ paccanubhūtaṃ, satta vassāni mettacittaṃ bhāvetvā satta saṃvaṭṭavivaṭṭakappe na imaṃ lokaṃ punarāgamāsiṃ. Saṃvaṭṭamāne sudāhaṃ, bhikkhave, kappe ābhassarūpago homi. Vivaṭṭamāne kappe suññaṃ brahmavimānaṃ upapajjāmi. Tatra sudāhaṃ, bhikkhave, brahmā homi mahābrahmā abhibhū anabhibhūto aññadatthudaso vasavattī. Chattiṃsakkhattuṃ kho panāhaṃ, bhikkhave, sakko ahosiṃ devānamindo, anekasatakkhattuṃ rājā ahosiṃ cakkavattī dhammiko dhammarājā cāturanto vijitāvī janapadatthāvariyappatto sattaratanasamannāgato, ko pana vādo padesarajjassa? Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi—  ‘kissa nu kho me idaṃ kammassa phalaṃ, kissa kammassa vipāko, yenāhaṃ etarahi evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo’ti. Tassa mayhaṃ, bhikkhave, etadahosi—  ‘tiṇṇaṃ kho me idaṃ kammānaṃ phalaṃ, tiṇṇaṃ kammānaṃ vipāko. Yenāhaṃ etarahi evaṃmahiddhiko evaṃmahānubhāvo’ti. Seyyathidaṃ—  dānassa damassa saṃyamassā”ti. Tattha yañca dānaṃ yo ca damo yo ca saṃyamo, idaṃ kammaṃ. Yo tappaccayā vipāko paccanubhūto, ayaṃ vipāko. Tathā cūḷakammavibhaṅgo vattabbo.

1075 Yaṃ subhassa māṇavassa todeyyaputtassa desitaṃ. Tattha ye dhammā appāyukadīghāyukatāya saṃvattanti bahvābādhaappābādhatāya appesakkhamahesakkhatāya dubbaṇṇasuvaṇṇatāya nīcakulikauccakulikatāya appabhogamahābhogatāya duppaññapaññavantatāya ca saṃvattanti, idaṃ kammaṃ. Yā tattha appāyukadīghāyukatā…pe…  duppaññapaññavantatā, ayaṃ vipāko. Idaṃ kammañca vipāko ca. (14)

122. 1076 Tattha katamaṃ kusalaṃ?

1077 “Vācānurakkhī manasā susaṃvuto,
Kāyena ca nākusalaṃ kayirā;
Ete tayo kammapathe visodhaye,
Ārādhaye maggamisippaveditan”ti.

1078 Idaṃ kusalaṃ.

1079 “Yassa kāyena vācāya,
manasā natthi dukkaṭaṃ;
Saṃvutaṃ tīhi ṭhānehi,
tamahaṃ brūmi brāhmaṇan”ti.

1080 Idaṃ kusalaṃ.

1081 “Tīṇimāni, bhikkhave, kusalamūlāni. Katamāni tīṇi? Alobho kusalamūlaṃ, adoso kusalamūlaṃ, amoho kusalamūlaṃ. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi kusalamūlāni”. Idaṃ kusalaṃ. “Vijjā, bhikkhave, pubbaṅgamā kusalānaṃ dhammānaṃ samāpattiyā anudeva hirī ottappañcā”ti. Idaṃ kusalaṃ.

1082 Tattha katamaṃ akusalaṃ?

1083 “Yassa accantadussīlyaṃ,
māluvā sālamivotthataṃ;
Karoti so tathattānaṃ,
yathā naṃ icchatī diso”ti.

1084 Idaṃ akusalaṃ.

1085 “Attanā hi kataṃ pāpaṃ,
Attajaṃ attasambhavaṃ;
Abhimatthati dummedhaṃ,
Vajiraṃvasmamayaṃ maṇin”ti.

1086 Idaṃ akusalaṃ.

1087 “Dasa kammapathe niseviya,
Akusalākusalehi vivajjitā;
Garahā ca bhavanti devate,
Bālamatī nirayesu paccare”ti.

1088 Idaṃ akusalaṃ.

1089 “Tīṇimāni, bhikkhave, akusalamūlāni, katamāni tīṇi? Lobho akusalamūlaṃ, doso akusalamūlaṃ, moho akusalamūlaṃ. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi akusalamūlāni”. Idaṃ akusalaṃ. (15)

1090 Tattha katamaṃ kusalañca akusalañca?

1091 “Yādisaṃ vapate bījaṃ,
tādisaṃ harate phalaṃ;
Kalyāṇakārī kalyāṇaṃ,
pāpakārī ca pāpakan”ti.

1092 Tattha yaṃ āha—  “kalyāṇakārī kalyāṇan”ti, idaṃ kusalaṃ. Yaṃ āha—  “pāpakārī ca pāpakan”ti, idaṃ akusalaṃ. Idaṃ kusalañca akusalañca.

1093 “Subhena kammena vajanti suggatiṃ,
Apāyabhūmiṃ asubhena kammunā;
Khayā ca kammassa vimuttacetaso,
Nibbanti te jotirivindhanakkhayā”.

1094 Tattha yaṃ āha—  “subhena kammena vajanti suggatin”ti, idaṃ kusalaṃ. Yaṃ āha—  “apāyabhūmiṃ asubhena kammunā”ti, idaṃ akusalaṃ. Idaṃ kusalañca akusalañca. (16)

123. 1095 Tattha katamaṃ anuññātaṃ?

1096 “Yathāpi bhamaro pupphaṃ,
Vaṇṇagandhamaheṭhayaṃ;
Paleti rasamādāya,
Evaṃ gāme munī care”ti.

1097 Idaṃ anuññātaṃ.

1098 “Tīṇimāni, bhikkhave, bhikkhūnaṃ karaṇīyāni. Katamāni tīṇi? Idha, bhikkhave, bhikkhu pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu, kāyakammavacīkammena samannāgato kusalena parisuddhājīvo. Āraddhavīriyo kho pana hoti thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ bhāvanāya sacchikiriyāya. Paññavā kho pana hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Imāni kho, bhikkhave, bhikkhūnaṃ tīṇi karaṇīyānī”ti. Idaṃ anuññātaṃ.

1099 “Dasayime, bhikkhave, dhammā pabbajitena abhiṇhaṃ paccavekkhitabbā. Katame dasa? ‘Vevaṇṇiyamhi ajjhupagato’ti pabbajitena abhiṇhaṃ paccavekkhitabbaṃ…pe…  ime kho, bhikkhave, dasa dhammā pabbajitena abhiṇhaṃ paccavekkhitabbā”ti. Idaṃ anuññātaṃ.

1100 “Tīṇimāni, bhikkhave, karaṇīyāni. Katamāni tīṇi? Kāyasucaritaṃ vacīsucaritaṃ manosucaritanti. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi karaṇīyānī”ti. Idaṃ anuññātaṃ.

1101 Tattha katamaṃ paṭikkhittaṃ?

1102 “Natthi puttasamaṃ pemaṃ,
Natthi gosamitaṃ dhanaṃ;
Natthi sūriyasamā ābhā,
Samuddaparamā sarā”ti.

1103 Bhagavā āha—

1104 “Natthi attasamaṃ pemaṃ,
natthi dhaññasamaṃ dhanaṃ;
Natthi paññāsamā ābhā,
vuṭṭhiveparamā sarā”ti.

1105 Ettha yaṃ purimakaṃ, idaṃ paṭikkhittaṃ.

1106 “Tīṇimāni, bhikkhave akaraṇīyāni. Katamāni tīṇi? Kāyaduccaritaṃ vacīduccaritaṃ manoduccaritanti. Imāni kho, bhikkhave, tīṇi akaraṇīyānī”ti. Idaṃ paṭikkhittaṃ. (17)

124. 1107 Tattha katamaṃ anuññātañca paṭikkhittañca?

1108 “Kiṃsūdha bhītā janatā anekā,
Maggo canekāyatano pavutto;
Pucchāmi taṃ gotama bhūripañña,
Kismiṃ ṭhito paralokaṃ na bhāyeti.

1109 Vācaṃ manañca paṇidhāya sammā,
Kāyena pāpāni akubbamāno;
Bahvannapānaṃ gharamāvasanto,
Saddho mudū saṃvibhāgī vadaññū;
Etesu dhammesu ṭhito catūsu,
Dhamme ṭhito paralokaṃ na bhāye”ti.

1110 Tattha yaṃ āha—  “vācaṃ manañca paṇidhāya sammā”ti, idaṃ anuññātaṃ. “Kāyena pāpāni akubbamāno”ti, idaṃ paṭikkhittaṃ. “Bahvannapānaṃ gharamāvasanto, saddho mudū saṃvibhāgī vadaññū. Etesu dhammesu ṭhito catūsu, dhamme ṭhito paralokaṃ na bhāye”ti, idaṃ anuññātaṃ. Idaṃ anuññātañca paṭikkhittañca.

1111 “Sabbapāpassa akaraṇaṃ,
kusalassa upasampadā;
Sacittapariyodāpanaṃ,
etaṃ buddhānasāsanaṃ”.

1112 Tattha yaṃ āha—  “sabbapāpassa akaraṇan”ti, idaṃ paṭikkhittaṃ, yaṃ āha—  “kusalassa upasampadā”ti, idaṃ anuññātaṃ. Idaṃ anuññātañca paṭikkhittañca.

1113 “Kāyasamācārampāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampi. Vacīsamācārampāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampi. Manosamācārampāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi…pe…  pariyesanampāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampi.

1114 Kāyasamācārampāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampī”ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ. Yathārūpañca kho kāyasamācāraṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpo kāyasamācāro na sevitabbo. Tattha yaṃ jaññā kāyasamācāraṃ “imaṃ kho me kāyasamācāraṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī”ti, evarūpo kāyasamācāro sevitabbo. “Kāyasamācārampāhaṃ devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampī”ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

1115 “Vacīsamācāraṃ…pe…  pariyesanampāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampī”ti iti kho panetaṃ vuttaṃ, kiñcetaṃ paṭicca vuttaṃ. Yathārūpañca kho pariyesanaṃ sevato akusalā dhammā abhivaḍḍhanti, kusalā dhammā parihāyanti, evarūpā pariyesanā na sevitabbā. Tattha yaṃ jaññā pariyesanaṃ “imaṃ kho me pariyesanaṃ sevato akusalā dhammā parihāyanti, kusalā dhammā abhivaḍḍhantī”ti, evarūpā pariyesanā sevitabbā.

1116 “Pariyesanampāhaṃ, devānaminda, duvidhena vadāmi sevitabbampi asevitabbampī”ti iti yaṃ taṃ vuttaṃ, idametaṃ paṭicca vuttaṃ.

1117 Tattha yaṃ āha—  “sevitabbampī”ti, idaṃ anuññātaṃ. Yaṃ āha—  “na sevitabbampī”ti, idaṃ paṭikkhittaṃ. Idaṃ anuññātañca paṭikkhittañca. (18)

125. 1118 Tattha katamo thavo?

1119 “Maggānaṭṭhaṅgiko seṭṭho,
saccānaṃ caturo padā;
Virāgo seṭṭho dhammānaṃ,
dvipadānañca cakkhumā”ti.

1120 Ayaṃ thavo.

1121 “Tīṇimāni, bhikkhave, aggāni. Katamāni tīṇi? Yāvatā, bhikkhave, sattā apadā vā dvipadā vā catuppadā vā bahuppadā vā rūpino vā arūpino vā saññino vā asaññino vā nevasaññīnāsaññino vā, tathāgato tesaṃ aggamakkhāyati seṭṭhamakkhāyati pavaramakkhāyati, yadidaṃ arahaṃ sammāsambuddho. Yāvatā, bhikkhave, dhammānaṃ paṇṇattisaṅkhatānaṃ vā asaṅkhatānaṃ vā, virāgo tesaṃ dhammānaṃ aggamakkhāyati seṭṭhamakkhāyati pavaramakkhāyati, yadidaṃ madanimmadano…pe…  nirodho nibbānaṃ. Yāvatā, bhikkhave, saṃghānaṃ paṇṇatti gaṇānaṃ paṇṇatti mahājanasannipātānaṃ paṇṇatti, tathāgatasāvakasaṃgho tesaṃ aggamakkhāyati seṭṭhamakkhāyati pavaramakkhāyati, yadidaṃ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā…pe…  puññakkhettaṃ lokassā”ti.

1122 “Sabbalokuttaro satthā,
dhammo ca kusalakkhato;
Gaṇo ca narasīhassa,
tāni tīṇi vississare.

1123 Samaṇapadumasañcayo gaṇo,
Dhammavaro ca vidūnaṃ sakkato;
Naravaradamako ca cakkhumā,
Tāni tīṇi lokassa uttari.

1124 Satthā ca appaṭisamo,
Dhammo ca sabbo nirupadāho;
Ariyo ca gaṇavaro,
Tāni khalu vississare tīṇi.

1125 Saccanāmo jino khemo sabbābhibhū,
Saccadhammo natthañño tassa uttari;
Ariyasaṃgho niccaṃ viññūnaṃ pūjito,
Tāni tīṇi lokassa uttari.

1126 Ekāyanaṃ jātikhayantadassī,
Maggaṃ pajānāti hitānukampī;
Etena maggena tariṃsu pubbe,
Tarissanti ye ca taranti oghaṃ.

1127 Taṃ tādisaṃ devamanussaseṭṭhaṃ,
Sattā namassanti visuddhipekkhā”ti.

1128 Ayaṃ thavoti.

1129 Tattha lokiyaṃ suttaṃ dvīhi suttehi niddisitabbaṃ saṃkilesabhāgiyena ca vāsanābhāgiyena ca. Lokuttarampi suttaṃ tīhi suttehi niddisitabbaṃ dassanabhāgiyena ca bhāvanābhāgiyena ca asekkhabhāgiyena ca. Lokiyañca lokuttarañca. Yasmiṃ sutte yaṃ yaṃ padaṃ dissati saṃkilesabhāgiyaṃ vā vāsanābhāgiyaṃ vā, tena tena lokiyanti niddisitabbaṃ, dassanabhāgiyaṃ vā bhāvanābhāgiyaṃ vā asekkhabhāgiyaṃ vā yaṃ yaṃ padaṃ dissati tena tena lokuttaranti niddisitabbaṃ.

1130 Vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ saṃkilesabhāgiyassa suttassa nigghātāya, dassanabhāgiyaṃ suttaṃ vāsanābhāgiyassa suttassa nigghātāya, bhāvanābhāgiyaṃ suttaṃ dassanabhāgiyassa suttassa paṭinissaggāya, asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ bhāvanābhāgiyassa suttassa paṭinissaggāya, asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ diṭṭhadhammasukhavihāratthaṃ.

1131 Lokuttaraṃ suttaṃ sattādhiṭṭhānaṃ chabbīsatiyā puggalehi niddisitabbaṃ, te tīhi suttehi samanvesitabbā dassanabhāgiyena bhāvanābhāgiyena asekkhabhāgiyena cāti.

1132 Tattha dassanabhāgiyaṃ suttaṃ pañcahi puggalehi niddisitabbaṃ ekabījinā kolaṃkolena sattakkhattuparamena saddhānusārinā dhammānusārinā cāti, dassanabhāgiyaṃ suttaṃ imehi pañcahi puggalehi niddisitabbaṃ. Bhāvanābhāgiyaṃ suttaṃ dvādasahi puggalehi niddisitabbaṃ sakadāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipannena, sakadāgāminā, anāgāmiphalasacchikiriyāya paṭipannena, anāgāminā, antarā parinibbāyinā, upahacca parinibbāyinā, asaṅkhāraparinibbāyinā, sasaṅkhāraparinibbāyinā, uddhaṃsotena akaniṭṭhagāminā, saddhāvimuttena, diṭṭhippattena, kāyasakkhinā cāti, bhāvanābhāgiyaṃ suttaṃ imehi dvādasahi puggalehi niddisitabbaṃ. Asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ navahi puggalehi niddisitabbaṃ saddhāvimuttena, paññāvimuttena, suññatavimuttena, animittavimuttena, appaṇihitavimuttena, ubhatobhāgavimuttena samasīsinā paccekabuddhasammāsambuddhehi cāti, asekkhabhāgiyaṃ suttaṃ imehi navahi puggalehi niddisitabbaṃ. Evaṃ lokuttaraṃ suttaṃ sattādhiṭṭhānaṃ imehi chabbīsatiyā puggalehi niddisitabbaṃ.

1133 Lokiyaṃ suttaṃ sattādhiṭṭhānaṃ ekūnavīsatiyā puggalehi niddisitabbaṃ. Te caritehi niddiṭṭhā samanvesitabbā keci rāgacaritā, keci dosacaritā, keci mohacaritā, keci rāgacaritā ca dosacaritā ca, keci rāgacaritā ca mohacaritā ca, keci dosacaritā ca mohacaritā ca, keci rāgacaritā ca dosacaritā ca mohacaritā ca, rāgamukhe ṭhito rāgacarito, rāgamukhe ṭhito dosacarito, rāgamukhe ṭhito mohacarito, rāgamukhe ṭhito rāgacarito ca dosacarito ca mohacarito ca, dosamukhe ṭhito dosacarito, dosamukhe ṭhito mohacarito, dosamukhe ṭhito rāgacarito, dosamukhe ṭhito rāgacarito ca dosacarito ca mohacarito ca, mohamukhe ṭhito mohacarito, mohamukhe ṭhito rāgacarito mohamukhe ṭhito dosacarito, mohamukhe ṭhito rāgacarito ca dosacarito ca mohacarito cāti, lokiyaṃ suttaṃ sattādhiṭṭhānaṃ imehi ekūnavīsatiyā puggalehi niddisitabbaṃ.

1134 Vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ sīlavantehi niddisitabbaṃ, te sīlavanto pañca puggalā pakatisīlaṃ samādānasīlaṃ cittappasādo samatho vipassanā cāti, vāsanābhāgiyaṃ suttaṃ imehi pañcahi puggalehi niddisitabbaṃ.

1135 Lokuttaraṃ suttaṃ dhammādhiṭṭhānaṃ tīhi suttehi niddisitabbaṃ dassanabhāgiyena bhāvanābhāgiyena asekkhabhāgiyena ca.

1136 Lokiyañca lokuttarañca sattādhiṭṭhānañca dhammādhiṭṭhānañca ubhayena niddisitabbaṃ, ñāṇaṃ paññāya niddisitabbaṃ paññindriyena paññābalena adhipaññāsikkhāya dhammavicayasambojjhaṅgena sammādiṭṭhiyā tīraṇāya santīraṇāya dhamme ñāṇena anvaye ñāṇena khaye ñāṇena anuppāde ñāṇena anaññātaññassāmītindriyena aññindriyena aññātāvindriyena cakkhunā vijjāya buddhiyā bhūriyā medhāya, yaṃ yaṃ vā pana labbhati, tena tena paññādhivacanena niddisitabbaṃ.

1137 Ñeyyaṃ atītānāgatapaccuppannehi ajjhattikabāhirehi hīnappaṇītehi dūrasantikehi saṅkhatāsaṅkhatehi kusalākusalābyākatehi saṅkhepato vā chahi ārammaṇehi niddisitabbaṃ. Ñāṇañca ñeyyañca tadubhayena niddisitabbaṃ, paññāpi ārammaṇabhūtā ñeyyaṃ, yaṃ kiñci ārammaṇabhūtaṃ ajjhattikaṃ vā bāhiraṃ vā, sabbaṃ taṃ saṅkhatena asaṅkhatena ca niddisitabbaṃ.

1138 Dassanaṃ bhāvanā sakavacanaṃ paravacanaṃ visajjanīyaṃ avisajjanīyaṃ kammaṃ vipākoti sabbattha tadubhayaṃ sutte yathā niddiṭṭhaṃ, tathā upadhārayitvā labbhamānato niddisitabbaṃ, yaṃ vā pana kiñci bhagavā aññataravacanaṃ bhāsati, sabbaṃ taṃ yathāniddiṭṭhaṃ dhārayitabbaṃ.

1139 Duvidho hetu yañca kammaṃ ye ca kilesā, samudayo kilesā. Tattha kilesā saṃkilesabhāgiyena suttena niddisitabbā. Samudayo saṃkilesabhāgiyena ca vāsanābhāgiyena ca suttena niddisitabbo. Tattha kusalaṃ catūhi suttehi niddisitabbaṃ vāsanābhāgiyena dassanabhāgiyena bhāvanābhāgiyena asekkhabhāgiyena ca. Akusalaṃ saṃkilesabhāgiyena suttena niddisitabbaṃ. Kusalañca akusalañca tadubhayena niddisitabbaṃ. Anuññātaṃ bhagavato anuññātāya niddisitabbaṃ, taṃ pañcavidhaṃ saṃvaro pahānaṃ bhāvanā sacchikiriyā kappiyānulomoti, yaṃ dissati tāsu tāsu bhūmīsu, taṃ kappiyānulomena niddisitabbaṃ. Paṭikkhittaṃ bhagavatā paṭikkhittakāraṇena niddisitabbaṃ. Anuññātañca paṭikkhittañca tadubhayena niddisitabbaṃ. Thavo pasaṃsāya niddisitabbo. So pañcavidhena veditabbo bhagavato dhammassa ariyasaṃghassa ariyadhammānaṃ sikkhāya lokiyaguṇasampattiyāti. Evaṃ thavo pañcavidhena niddisitabbo.

1140 Indriyabhūmi navahi padehi niddisitabbā, kilesabhūmi navahi padehi niddisitabbā, evametāni aṭṭhārasa padāni honti nava padāni kusalāni nava padāni akusalānīti, tathāhi vuttaṃ “aṭṭhārasa mūlapadā kuhiṃ daṭṭhabbā, sāsanappaṭṭhāne”ti. Tenāha āyasmā mahākaccāyano—

1141 “Navahi ca padehi kusalā,
Navahi ca yujjanti akusalapakkhā;
Ete kho mūlapadā,
Bhavanti aṭṭhārasa padānī”ti.

1142 Niyuttaṃ sāsanappaṭṭhānaṃ.

1143 Ettāvatā samattā netti yā āyasmatā mahākaccāyanena bhāsitā bhagavatā anumoditā mūlasaṅgītiyaṃ saṅgītāti.