Pārāyanavagganiddesa

Pārāyanatthutigāthāniddesa

93. 1028 Idamavoca bhagavā magadhesu viharanto pāsāṇake cetiye, paricārakasoḷasānaṃ brāhmaṇānaṃ ajjhiṭṭho puṭṭho puṭṭho pañhaṃ byākāsi.

1029 Idamavoca bhagavā ti idaṃ pārāyanaṃ avoca. Bhagavā ti gāravādhivacanametaṃ…pe…  sacchikā paññatti, yadidaṃ bhagavāti—  idamavoca bhagavā. Magadhesu viharanto ti magadhanāmake janapade viharanto iriyanto vattento pālento yapento yāpento. Pāsāṇake cetiye ti pāsāṇakacetiyaṃ vuccati buddhāsananti—  magadhesu viharanto pāsāṇake cetiye. Paricārakasoḷasānaṃ brāhmaṇānan ti piṅgiyo brāhmaṇo bāvarissa brāhmaṇassa paddho paddhacaro paricārako sisso. Piṅgiyena te soḷasāti—  evampi paricārakasoḷasānaṃ brāhmaṇānaṃ. Atha vā te soḷasa brāhmaṇā buddhassa bhagavato paddhā paddhacarā paricārakā sissāti—  evampi paricārakasoḷasānaṃ brāhmaṇānaṃ.

1030 Ajjhiṭṭho puṭṭho puṭṭho pañhaṃ byākāsī ti. Ajjhiṭṭho ti ajjhiṭṭho ajjhesito. Puṭṭho puṭṭho ti puṭṭho puṭṭho pucchito pucchito yācito yācito ajjhesito ajjhesito pasādito pasādito. Pañhaṃ byākāsī ti pañhaṃ byākāsi ācikkhi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivari vibhaji uttānīākāsi pakāsesīti—  ajjhiṭṭho puṭṭho puṭṭho pañhaṃ byākāsi. Tenetaṃ vuccati—

1031 “Idamavoca bhagavā magadhesu viharanto pāsāṇake cetiye, paricārakasoḷasānaṃ brāhmaṇānaṃ ajjhiṭṭho puṭṭho puṭṭho pañhaṃ byākāsī”ti.

94. 1032 Ekamekassa cepi pañhassa atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammaṃ paṭipajjeyya, gaccheyyeva jarāmaraṇassa pāraṃ. Pāraṅgamanīyā ime dhammāti. Tasmā imassa dhammapariyāyassa “pārāyanan”teva adhivacanaṃ.

1033 Ekamekassa cepi pañhassā ti ekamekassa cepi ajitapañhassa, ekamekassa cepi tissametteyyapañhassa, ekamekassa cepi puṇṇakapañhassa, ekamekassa cepi mettagūpañhassa, ekamekassa cepi dhotakapañhassa, ekamekassa cepi upasīvapañhassa, ekamekassa cepi nandakapañhassa, ekamekassa cepi hemakapañhassa, ekamekassa cepi todeyyapañhassa, ekamekassa cepi kappapañhassa, ekamekassa cepi jatukaṇṇipañhassa, ekamekassa cepi bhadrāvudhapañhassa, ekamekassa cepi udayapañhassa, ekamekassa cepi posālapañhassa, ekamekassa cepi mogharājapañhassa, ekamekassa cepi piṅgiyapañhassāti—  ekamekassa cepi pañhassa.

1034 Atthamaññāya dhammamaññāyā ti sveva pañho dhammo, visajjanaṃ atthoti atthaṃ aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti—  atthamaññāya. Dhammamaññāyā ti dhammaṃ aññāya jānitvā tulayitvā tīrayitvā vibhāvayitvā vibhūtaṃ katvāti—  dhammamaññāyāti—  atthamaññāya dhammamaññāya. Dhammānudhammaṃ paṭipajjeyyā ti sammāpaṭipadaṃ anulomapaṭipadaṃ apaccanīkapaṭipadaṃ anvatthapaṭipadaṃ dhammānudhammapaṭipadaṃ paṭipajjeyyāti—  dhammānudhammaṃ paṭipajjeyya. Gaccheyyeva jarāmaraṇassa pāran ti jarāmaraṇassa pāraṃ vuccati amataṃ nibbānaṃ. Yo so sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Gaccheyyeva jarāmaraṇassa pāran ti jarāmaraṇassa pāraṃ gaccheyya, pāraṃ adhigaccheyya, pāraṃ adhiphasseyya, pāraṃ sacchikareyyāti—  gaccheyyeva jarāmaraṇassa pāraṃ. Pāraṅgamanīyā ime dhammā ti ime dhammā pāraṅgamanīyā. Pāraṃ pāpenti pāraṃ sampāpenti pāraṃ samanupāpenti, jarāmaraṇassa taraṇāya saṃvattantīti—  pāraṅgamanīyā ime dhammāti.

1035 Tasmā imassa dhammapariyāyassā ti. Tasmā ti tasmā taṃkāraṇā taṃhetu tappaccayā taṃnidānāti—  tasmā. Imassa dhammapariyāyassā ti imassa pārāyanassāti—  tasmā imassa dhammapariyāyassa. Pārāyananteva adhivacanan ti pāraṃ vuccati amataṃ nibbānaṃ…pe…  nirodho nibbānaṃ. Ayanaṃ vuccati maggo, seyyathidaṃ—  sammādiṭṭhi…pe…  sammāsamādhi. Adhivacanan ti saṅkhā samaññā paññatti vohāro nāmaṃ nāmakammaṃ nāmadheyyaṃ nirutti byañjanaṃ abhilāpoti—  pārāyananteva adhivacanaṃ. Tenetaṃ vuccati—

1036 “Ekamekassa cepi pañhassa atthamaññāya dhammamaññāya dhammānudhammaṃ paṭipajjeyya, gaccheyyeva jarāmaraṇassa pāraṃ. Pāraṅgamanīyā ime dhammāti. Tasmā imassa dhammapariyāyassa ‘pārāyanan’teva adhivacanan”ti.

95.

1037 Ajito tissametteyyo,

puṇṇako atha mettagū;

Dhotako upasīvo ca,

nando ca atha hemako. (1)

96.

1038 Todeyyakappā dubhayo,

jatukaṇṇī ca paṇḍito;

Bhadrāvudho udayo ca,

posālo cāpi brāhmaṇo;

Mogharājā ca medhāvī,

piṅgiyo ca mahāisi. (2)

97.

1039 Ete buddhaṃ upāgacchuṃ,

Sampannacaraṇaṃ isiṃ;

Pucchantā nipuṇe pañhe,

Buddhaseṭṭhaṃ upāgamuṃ. (3)

1040 Ete buddhaṃ upāgacchun ti. Ete ti soḷasa pārāyaniyā brāhmaṇā. Buddho ti yo so bhagavā sayambhū anācariyako pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhi, tattha ca sabbaññutaṃ patto balesu ca vasībhāvaṃ. Buddho ti kenaṭṭhena buddho? Bujjhitā saccānīti buddho, bodhetā pajāyāti buddho, sabbaññutāya buddho, sabbadassāvitāya buddho, abhiññeyyatāya buddho, visavitāya buddho, khīṇāsavasaṅkhātena buddho, nirupalepasaṅkhātena buddho, ekantavītarāgoti buddho, ekantavītadosoti buddho, ekantavītamohoti buddho, ekantanikkilesoti buddho, ekāyanamaggaṃ gatoti buddho, eko anuttaraṃ sammāsambodhiṃ abhisambuddhoti buddho, abuddhivihatattā buddhipaṭilābhāti buddho. Buddho ti netaṃ nāmaṃ mātarā kataṃ na pitarā kataṃ na bhātarā kataṃ na bhaginiyā kataṃ na mittāmaccehi kataṃ na ñātisālohitehi kataṃ na samaṇabrāhmaṇehi kataṃ na devatāhi kataṃ. Vimokkhantikametaṃ buddhānaṃ bhagavantānaṃ bodhiyā mūle saha sabbaññutañāṇassa paṭilābhā sacchikā paññatti, yadidaṃ buddhoti. Ete buddhaṃ upāgacchun ti ete buddhaṃ upāgamiṃsu upasaṅkamiṃsu payirupāsiṃsu paripucchiṃsu paripañhiṃsūti—  ete buddhaṃ upāgacchuṃ.

1041 Sampannacaraṇaṃ isin ti caraṇaṃ vuccati sīlācāranibbatti. Sīlasaṃvaropi caraṇaṃ, indriyasaṃvaropi caraṇaṃ, bhojane mattaññutāpi caraṇaṃ, jāgariyānuyogopi caraṇaṃ, sattapi saddhammā caraṇaṃ, cattāripi jhānāni caraṇaṃ. Sampannacaraṇan ti sampannacaraṇaṃ seṭṭhacaraṇaṃ viseṭṭhacaraṇaṃ pāmokkhacaraṇaṃ uttamacaraṇaṃ pavaracaraṇaṃ. Isī ti isi bhagavā mahantaṃ sīlakkhandhaṃ esī gavesī pariyesīti isi…pe…  mahesakkhehi vā sattehi esito gavesito pariyesito—  “kahaṃ buddho, kahaṃ bhagavā, kahaṃ devadevo kahaṃ narāsabho”ti—  isīti—  sampannacaraṇaṃ isiṃ.

1042 Pucchantā nipuṇe pañhe ti. Pucchantā ti pucchantā yācantā ajjhesantā pasādentā. Nipuṇe pañhe ti gambhīre duddase duranubodhe sante paṇīte atakkāvacare nipuṇe paṇḍitavedanīye pañheti—  pucchantā nipuṇe pañhe.

1043 Buddhaseṭṭhaṃ upāgamun ti. Buddho ti yo so bhagavā…pe…  sacchikā paññatti, yadidaṃ buddhoti. Seṭṭhan ti aggaṃ seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaraṃ buddhaṃ upāgamuṃ upāgamiṃsu upasaṅkamiṃsu payirupāsiṃsu paripucchiṃsu paripañhiṃsūti—  buddhaseṭṭhaṃ upāgamuṃ. Tenetaṃ vuccati—

1044 “Ete buddhaṃ upāgacchuṃ,

sampannacaraṇaṃ isiṃ;

Pucchantā nipuṇe pañhe,

buddhaseṭṭhaṃ upāgamun”ti.

98.

1045 Tesaṃ buddho pabyākāsi,

Pañhaṃ puṭṭho yathātathaṃ;

Pañhānaṃ veyyākaraṇena,

Tosesi brāhmaṇe muni. (4)

1046 Tesaṃ buddho pabyākāsī ti. Tesan ti soḷasānaṃ pārāyaniyānaṃ brāhmaṇānaṃ. Buddho ti yo so bhagavā…pe…  sacchikā paññatti, yadidaṃ buddhoti. Pabyākāsī ti tesaṃ buddho pabyākāsi ācikkhi desesi paññapesi paṭṭhapesi vivari vibhaji uttānīakāsi pakāsesīti—  tesaṃ buddho pabyākāsi.

1047 Pañhaṃ puṭṭho yathātathan ti. Pañhaṃ puṭṭho ti pañhaṃ puṭṭho pucchito yācito ajjhesito pasādito. Yathātathan ti yathā ācikkhitabbaṃ tathā ācikkhi, yathā desitabbaṃ tathā desesi, yathā paññapetabbaṃ tathā paññapesi, yathā paṭṭhapetabbaṃ tathā paṭṭhapesi, yathā vivaritabbaṃ tathā vivari, yathā vibhajitabbaṃ tathā vibhaji, yathā uttānīkātabbaṃ tathā uttānīakāsi, yathā pakāsitabbaṃ tathā pakāsesīti—  pañhaṃ puṭṭho yathātathaṃ.

1048 Pañhānaṃ veyyākaraṇenā ti pañhānaṃ veyyākaraṇena ācikkhanena desanena paññapanena paṭṭhapanena vivaraṇena vibhajanena uttānīkammena pakāsanenāti—  pañhānaṃ veyyākaraṇena.

1049 Tosesi brāhmaṇe munī ti. Tosesī ti tosesi vitosesi pasādesi ārādhesi attamane akāsi. Brāhmaṇe ti soḷasa pārāyaniye brāhmaṇe. Munī ti monaṃ vuccati ñāṇaṃ…pe…  saṅgajālamaticca so munīti—  tosesi brāhmaṇe muni. Tenetaṃ vuccati—

1050 “Tesaṃ buddho pabyākāsi,

pañhaṃ puṭṭho yathātathaṃ;

Pañhānaṃ veyyākaraṇena,

tosesi brāhmaṇe munī”ti.

99.

1051 Te tositā cakkhumatā,

buddhenādiccabandhunā;

Brahmacariyamacariṃsu,

varapaññassa santike. (5)

1052 Te tositā cakkhumatā ti. Te ti soḷasa pārāyaniyā brāhmaṇā. Tositā ti tositā vitositā pasāditā ārādhitā attamanā katāti—  te tositā. Cakkhumatā ti bhagavā pañcahi cakkhūhi cakkhumā—  maṃsacakkhunāpi cakkhumā, dibbacakkhunāpi cakkhumā, paññācakkhunāpi cakkhumā, buddhacakkhunāpi cakkhumā, samantacakkhunāpi cakkhumā. Kathaṃ bhagavā maṃsacakkhunāpi cakkhumā…pe…  evaṃ bhagavā samantacakkhunāpi cakkhumāti—  te tositā cakkhumatā.

1053 Buddhenādiccabandhunā ti. Buddho ti yo so bhagavā…pe…  sacchikā paññatti, yadidaṃ buddhoti. Ādiccabandhunā ti ādicco vuccati sūriyo. So gotamo gottena, bhagavāpi gotamo gottena, bhagavā sūriyassa gottañātako gottabandhu. Tasmā buddho ādiccabandhūti—  buddhenādiccabandhunā.

1054 Brahmacariyamacariṃsū ti brahmacariyaṃ vuccati asaddhammasamāpattiyā ārati virati paṭivirati veramaṇī viramaṇaṃ akiriyā akaraṇaṃ anajjhāpatti velāanatikkamo setughāto. Api ca nippariyāyavasena brahmacariyaṃ vuccati ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ—  sammādiṭṭhi, sammāsaṅkappo, sammāvācā, sammākammanto, sammāājīvo, sammāvāyāmo, sammāsati, sammāsamādhi. Brahmacariyamacariṃsū ti brahmacariyaṃ cariṃsu acariṃsu samādāya vattiṃsūti—  brahmacariyamacariṃsu.

1055 Varapaññassa santike ti varapaññassa aggapaññassa seṭṭhapaññassa viseṭṭhapaññassa pāmokkhapaññassa uttamapaññassa pavarapaññassa. Santike ti santike sāmantā āsanne avidūre upakaṭṭheti—  varapaññassa santike. Tenetaṃ vuccati—

1056 “Te tositā cakkhumatā,

buddhenādiccabandhunā;

Brahmacariyamacariṃsu,

varapaññassa santike”ti.

100.

1057 Ekamekassa pañhassa,

yathā buddhena desitaṃ;

Tathā yo paṭipajjeyya,

gacche pāraṃ apārato. (6)

1058 Ekamekassa pañhassā ti ekamekassa ajitapañhassa, ekamekassa tissametteyyapañhassa…pe…  ekamekassa piṅgiyapañhassāti—  ekamekassa pañhassa.

1059 Yathā buddhena desitan ti. Buddho ti yo so bhagavā sayambhū…pe…  sacchikā paññatti, yadidaṃ buddhoti. Yathā buddhena desitan ti yathā buddhena ācikkhitaṃ desitaṃ paññapitaṃ paṭṭhapitaṃ vivaritaṃ vibhajitaṃ uttānīkataṃ pakāsitanti—  yathā buddhena desitaṃ.

1060 Tathā yo paṭipajjeyyā ti sammāpaṭipadaṃ anulomapaṭipadaṃ apaccanīkapaṭipadaṃ anvatthapaṭipadaṃ dhammānudhammapaṭipadaṃ paṭipajjeyyāti—  tathā yo paṭipajjeyya.

1061 Gacche pāraṃ apārato ti pāraṃ vuccati amataṃ nibbānaṃ…pe…  nirodho nibbānaṃ; apāraṃ vuccanti kilesā ca khandhā ca abhisaṅkhārā ca. Gacche pāraṃ apārato ti apārato pāraṃ gaccheyya, pāraṃ adhigaccheyya, pāraṃ phasseyya, pāraṃ sacchikareyyāti—  gacche pāraṃ apārato. Tenetaṃ vuccati—

1062 “Ekamekassa pañhassa,

yathā buddhena desitaṃ;

Tathā yo paṭipajjeyya,

gacche pāraṃ apārato”ti.

101.

1063 Apārā pāraṃ gaccheyya,

bhāvento maggamuttamaṃ;

Maggo so pāraṃ gamanāya,

tasmā pārāyanaṃ iti. (7)

1064 Apārā pāraṃ gaccheyyā ti apāraṃ vuccanti kilesā ca khandhā ca abhisaṅkhārā ca; pāraṃ vuccati amataṃ nibbānaṃ…pe…  taṇhakkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ. Apārā pāraṃ gaccheyyā ti apārā pāraṃ gaccheyya, pāraṃ adhigaccheyya, pāraṃ phasseyya, pāraṃ sacchikareyyāti—  apārā pāraṃ gaccheyya.

1065 Bhāvento maggamuttaman ti maggamuttamaṃ vuccati ariyo aṭṭhaṅgiko maggo, seyyathidaṃ—  sammādiṭṭhi…pe…  sammāsamādhi. Maggamuttaman ti maggaṃ aggaṃ seṭṭhaṃ viseṭṭhaṃ pāmokkhaṃ uttamaṃ pavaraṃ. Bhāvento ti bhāvento āsevanto bahulīkarontoti—  bhāvento maggamuttamaṃ.

1066 Maggo so pāraṃ gamanāyā ti—

1067 Maggo pantho patho pajjo,

añjasaṃ vaṭumāyanaṃ;

Nāvā uttarasetu ca,

kullo ca bhisi saṅkamo.

1068 Pāraṃ gamanāyā ti pāraṃ gamanāya pāraṃ sampāpanāya pāraṃ samanupāpanāya jarāmaraṇassa taraṇāyāti—  maggo so pāraṃ gamanāya.

1069 Tasmā pārāyanaṃ itī ti. Tasmā ti tasmā taṃkāraṇā taṃhetu tappaccayā taṃnidānā. Pāraṃ vuccati amataṃ nibbānaṃ…pe…  nirodho nibbānaṃ. Ayanaṃ vuccati maggo. Itī ti padasandhi…pe…  padānupubbatāpetaṃ itīti—  tasmā pārāyanaṃ iti. Tenetaṃ vuccati—

1070 “Apārā pāraṃ gaccheyya,

bhāvento maggamuttamaṃ;

Maggo so pāraṃ gamanāya,

tasmā pārāyanaṃ itī”ti.

1071 Pārāyanatthutigāthāniddeso sattarasamo.