tipitaka2500.github.io

2.1.13 Udayamāṇavapucchāniddesa

Pārāyanavagganiddesa

Pucchāniddesa

Udayamāṇavapucchāniddesa

74.

822 Jhāyiṃ virajamāsīnaṃ, (iccāyasmā udayo)
Katakiccaṃ anāsavaṃ;
Pāraguṃ sabbadhammānaṃ,
Atthi pañhena āgamaṃ;
Aññāvimokkhaṃ pabrūhi ,
Avijjāya pabhedanaṃ. (1)

823 Jhāyiṃ virajamāsīnan ti. Jhāyin ti jhāyī bhagavā. Paṭhamenapi jhānena jhāyī, dutiyenapi jhānena jhāyī, tatiyenapi jhānena jhāyī, catutthenapi jhānena jhāyī, savitakkasavicārenapi jhānena jhāyī, avitakkavicāramattenapi jhānena jhāyī, avitakkaavicārenapi jhānena jhāyī, sappītikenapi jhānena jhāyī, nippītikenapi jhānena jhāyī, sātasahagatenapi jhānena jhāyī, upekkhāsahagatenapi jhānena jhāyī, suññatenapi jhānena jhāyī, animittenapi jhānena jhāyī, appaṇihitenapi jhānena jhāyī, lokiyenapi jhānena jhāyī, lokuttarenapi jhānena jhāyī jhānarato ekattamanuyutto sadatthagarukoti—  jhāyiṃ. Virajan ti rāgo rajo, doso rajo, moho rajo, kodho rajo, upanāho rajo…pe…  sabbākusalābhisaṅkhārā rajā. Te rajā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā buddho arajo virajo nirajo rajāpagato rajavippahīno rajavippayutto sabbarajavītivatto.

824 Rāgo rajo na ca pana reṇu vuccati,
Rāgassetaṃ adhivacanaṃ rajoti;
Etaṃ rajaṃ vippajahitvā cakkhumā,
Tasmā jino vigatarajoti vuccati.

825 Doso rajo na ca pana reṇu vuccati,
Dosassetaṃ adhivacanaṃ rajoti;
Etaṃ rajaṃ vippajahitvā cakkhumā,
Tasmā jino vigatarajoti vuccati.

826 Moho rajo na ca pana reṇu vuccati,
Mohassetaṃ adhivacanaṃ rajoti;
Etaṃ rajaṃ vippajahitvā cakkhumā,
Tasmā jino vigatarajoti vuccatīti.—

827 Virajaṃ…pe… . Āsīnan ti nisinno bhagavā pāsāṇake cetiyeti—  āsīno.

828 Nagassa passe āsīnaṃ,
muniṃ dukkhassa pāraguṃ;
Sāvakā payirupāsanti,
tevijjā maccuhāyinoti.

829 Evampi bhagavā āsīno. Atha vā bhagavā sabbossukkapaṭippassaddhattā āsīno vutthavāso ciṇṇacaraṇo…pe…  jātimaraṇasaṃsāro natthi tassa punabbhavoti. Evampi bhagavā āsīnoti—  jhāyiṃ virajamāsīnaṃ.

830 Iccāyasmā udayo ti. Iccā ti padasandhi…pe… āyasmā ti piyavacanaṃ…pe… udayo ti tassa brāhmaṇassa nāmaṃ…pe…  abhilāpoti—  iccāyasmā udayo.

831 Katakiccaṃ anāsavan ti buddhassa bhagavato kiccākiccaṃ karaṇīyākaraṇīyaṃ pahīnaṃ ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvaṃkataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ. Tasmā buddho katakicco.

832 Yassa ca visatā natthi,
chinnasotassa bhikkhuno;
Kiccākiccappahīnassa,
pariḷāho na vijjatīti.

833 Katakiccaṃ anāsavan ti. Āsavā ti cattāro āsavā—  kāmāsavo, bhavāsavo, diṭṭhāsavo, avijjāsavo. Te āsavā buddhassa bhagavato pahīnā ucchinnamūlā tālāvatthukatā anabhāvaṃkatā āyatiṃ anuppādadhammā. Tasmā buddho anāsavoti—  katakiccaṃ anāsavaṃ.

834 Pāraguṃ sabbadhammānan ti bhagavā sabbadhammānaṃ abhiññāpāragū pariññāpāragū pahānapāragū bhāvanāpāragū sacchikiriyāpāragū samāpattipāragū. Abhiññāpāragū sabbadhammānaṃ, pariññāpāragū sabbadukkhānaṃ, pahānapāragū sabbakilesānaṃ, bhāvanāpāragū catunnaṃ maggānaṃ, sacchikiriyāpāragū nirodhassa, samāpattipāragū sabbasamāpattīnaṃ. So vasippatto pāramippatto ariyasmiṃ sīlasmiṃ; vasippatto pāramippatto ariyasmiṃ samādhismiṃ; vasippatto pāramippatto ariyāya paññāya; vasippatto pāramippatto ariyāya vimuttiyā. So pāragato pārappatto antagato antappatto koṭigato koṭippatto pariyantagato pariyantappatto vosānagato vosānappatto tāṇagato tāṇappatto leṇagato leṇappatto saraṇagato saraṇappatto abhayagato abhayappatto accutagato accutappatto amatagato amatappatto nibbānagato nibbānappatto. So vuttavāso ciṇṇacaraṇo…pe…  jātimaraṇasaṃsāro natthi tassa punabbhavoti—  pāraguṃ sabbadhammānaṃ.

835 Atthi pañhena āgaman ti pañhena atthiko āgatomhi, pañhaṃ pucchitukāmo āgatomhi, pañhaṃ sotukāmo āgatomhīti, evampi atthi pañhena āgamaṃ. Atha vā pañhatthikānaṃ pañhaṃ pucchitukāmānaṃ pañhaṃ sotukāmānaṃ āgamanaṃ abhikkamanaṃ upasaṅkamanaṃ payirupāsanaṃ atthīti, evampi atthi pañhena āgamaṃ. Atha vā pañhāgamo tuyhaṃ atthi, tvampi pahu tvamasi alamatto mayā pucchitaṃ kathetuṃ visajjetuṃ, vahassetaṃ bhāranti, evampi atthi pañhena āgamaṃ.

836 Aññāvimokkhaṃ pabrūhī ti aññāvimokkho vuccati arahattavimokkho. Arahattavimokkhaṃ pabrūhi ācikkhāhi desehi paññapehi paṭṭhapehi vivarāhi vibhajāhi uttānīkarohi pakāsehīti—  aññāvimokkhaṃ pabrūhi.

837 Avijjāya pabhedanan ti avijjāya bhedanaṃ pabhedanaṃ pahānaṃ vūpasamaṃ paṭinissaggaṃ paṭippassaddhaṃ amataṃ nibbānanti—  avijjāya pabhedanaṃ. Tenāha so brāhmaṇo—

838 “Jhāyiṃ virajamāsīnaṃ, (iccāyasmā udayo)
Katakiccaṃ anāsavaṃ;
Pāraguṃ sabbadhammānaṃ,
Atthi pañhena āgamaṃ;
Aññāvimokkhaṃ pabrūhi,
Avijjāya pabhedanan”ti.

75.

839 Pahānaṃ kāmacchandānaṃ, (udayāti bhagavā)
Domanassāna cūbhayaṃ;
Thinassa ca panūdanaṃ,
Kukkuccānaṃ nivāraṇaṃ. (2)

840 Pahānaṃ kāmacchandānan ti. Chando ti yo kāmesu kāmacchando kāmarāgo kāmanandī kāmataṇhā kāmasineho kāmapipāsā kāmapariḷāho kāmamucchā kāmajjhosānaṃ kāmogho kāmayogo kāmupādānaṃ kāmacchandanīvaraṇaṃ. Pahānaṃ kāmacchandānan ti kāmacchandānaṃ pahānaṃ vūpasamaṃ paṭinissaggaṃ paṭippassaddhiṃ amataṃ nibbānanti—  pahānaṃ kāmacchandānaṃ. Udayāti bhagavā ti. Udayā ti bhagavā taṃ brāhmaṇaṃ nāmena ālapati. Bhagavā ti gāravādhivacanametaṃ…pe…  sacchikā paññatti, yadidaṃ bhagavāti—  udayāti bhagavā.

841 Domanassāna cūbhayan ti. Domanassā ti yaṃ cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ cetosamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ, cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā. Domanassāna cūbhayan ti kāmacchandassa ca domanassassa ca ubhinnaṃ pahānaṃ vūpasamaṃ paṭinissaggaṃ paṭippassaddhiṃ amataṃ nibbānanti—  domanassāna cūbhayaṃ.

842 Thinassa ca panūdanan ti. Thinan ti yā cittassa akalyatā akammaññatā olīyanā sallīyanā līnā līyanā līyitattaṃ thinaṃ thiyanā thiyitattaṃ cittassa. Panūdanan ti thinassa ca panūdanaṃ pahānaṃ vūpasamaṃ paṭinissaggaṃ paṭippassaddhiṃ amataṃ nibbānanti—  thinassa ca panūdanaṃ.

843 Kukkuccānaṃ nivāraṇan ti. Kukkuccan ti hatthakukkuccampi kukkuccaṃ, pādakukkuccampi kukkuccaṃ, hatthapādakukkuccampi kukkuccaṃ. Akappiye kappiyasaññitā, kappiye akappiyasaññitā…pe…  avajje vajjasaññitā, vajje avajjasaññitā. Yaṃ evarūpaṃ kukkuccaṃ kukkuccāyanā kukkuccāyitattaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho, idaṃ vuccati kukkuccaṃ. Api ca dvīhi kāraṇehi uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho—  katattā ca akatattā ca. Kathaṃ katattā ca akatattā ca uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho? “Kataṃ me kāyaduccaritaṃ, akataṃ me kāyasucaritan”ti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. “Kataṃ me vacīduccaritaṃ, akataṃ me vacīsucaritan”ti…pe…  “kataṃ me manoduccaritaṃ, akataṃ me manosucaritan”ti…pe…  “kato me pāṇātipāto, akatā me pāṇātipātā veramaṇī”ti…pe…  “kataṃ me adinnādānaṃ, akatā me adinnādānā veramaṇī”ti…pe…  “kato me kāmesumicchācāro, akatā me kāmesumicchācārā veramaṇī”ti…pe…  “kato me musāvādo, akatā me musāvādā veramaṇī”ti…pe…  “katā me pisuṇā vācā, akatā me pisuṇāya vācāya veramaṇī”ti…pe…  “katā me pharusā vācā, akatā me pharusāya vācāya veramaṇī”ti…pe…  “kato me samphappalāpo, akatā me samphappalāpā veramaṇī”ti…pe…  “katā me abhijjhā, akatā me anabhijjhā”ti…pe…  “kato me byāpādo, akato me abyāpādo”ti…pe…  “katā me micchādiṭṭhi, akatā me sammādiṭṭhī”ti, uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho. Evaṃ katattā ca akatattā ca uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho.

844 Atha vā “sīlesumhi aparipūrakārī”ti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho; “indriyesumhi aguttadvāro”ti…pe…  “bhojane amattaññumhī”ti…  “jāgariyaṃ ananuyuttomhī”ti…  “na satisampajaññena samannāgatomhī”ti…  “abhāvitā me cattāro satipaṭṭhānāti, cattāro sammappadhānāti cattāro iddhipādāti, pañcindriyānīti, pañca balānīti, satta bojjhaṅgāti, ariyo aṭṭhaṅgiko maggo”ti…  “dukkhaṃ me apariññātaṃ, samudayo me appahīno, maggo me abhāvito, nirodho me asacchikato”ti uppajjati kukkuccaṃ cetaso vippaṭisāro manovilekho.

845 Kukkuccānaṃ nivāraṇan ti kukkuccānaṃ āvaraṇaṃ nīvaraṇaṃ pahānaṃ upasamaṃ vūpasamaṃ paṭinissaggaṃ paṭippassaddhiṃ amataṃ nibbānanti—  kukkuccānaṃ nivāraṇaṃ. Tenāha bhagavā—

846 “Pahānaṃ kāmacchandānaṃ, (udayāti bhagavā)
Domanassāna cūbhayaṃ;
Thinassa ca panūdanaṃ,
Kukkuccānaṃ nivāraṇan”ti.

76.

847 Upekkhāsatisaṃsuddhaṃ ,
dhammatakkapurejavaṃ;
Aññāvimokkhaṃ pabrūmi,
avijjāya pabhedanaṃ. (3)

848 Upekkhāsatisaṃsuddhan ti. Upekkhā ti yā catutthe jhāne upekkhā upekkhanā ajjhupekkhanā cittasamatā cittappassaddhatā majjhattatā cittassa. Satī ti yā catutthe jhāne upekkhaṃ ārabbha sati anussati…pe…  sammāsati. Upekkhāsatisaṃsuddhan ti catutthe jhāne upekkhā ca sati ca suddhā honti visuddhā saṃsuddhā parisuddhā pariyodātā anaṅgaṇā vigatūpakkilesā mudubhūtā kammaniyā ṭhitā āneñjappattāti—  upekkhāsatisaṃsuddhaṃ.

849 Dhammatakkapurejavan ti dhammatakko vuccati sammāsaṅkappo. So ādito hoti, purato hoti, pubbaṅgamo hoti aññāvimokkhassāti, evampi dhammatakkapurejavaṃ. Atha vā dhammatakko vuccati sammādiṭṭhi. Sā ādito hoti, purato hoti, pubbaṅgamo hoti aññāvimokkhassāti, evampi dhammatakkapurejavaṃ. Atha vā dhammatakko vuccati catunnaṃ maggānaṃ pubbabhāgavipassanā. Sā ādito hoti, purato hoti, pubbaṅgamo hoti aññāvimokkhassāti—  evampi dhammatakkapurejavaṃ.

850 Aññāvimokkhaṃ pabrūmī ti aññāvimokkho vuccati arahattavimokkho. Arahattavimokkhaṃ pabrūmi ācikkhāmi desemi paññapemi paṭṭhapemi vivarāmi vibhajāmi uttānīkaromi pakāsemīti—  aññāvimokkhaṃ pabrūmi.

851 Avijjāya pabhedanan ti. Avijjā ti dukkhe aññāṇaṃ…pe…  avijjā moho akusalamūlaṃ. Pabhedanan ti avijjāya pabhedanaṃ pahānaṃ vūpasamaṃ paṭinissaggaṃ paṭippassaddhiṃ amataṃ nibbānanti—  avijjāya pabhedanaṃ. Tenāha bhagavā—

852 “Upekkhāsatisaṃsuddhaṃ,
dhammatakkapurejavaṃ;
Aññāvimokkhaṃ pabrūmi,
avijjāya pabhedanan”ti.

77.

853 Kiṃsu saṃyojano loko,
kiṃsu tassa vicāraṇaṃ;
Kissassa vippahānena,
nibbānaṃ iti vuccati. (4)

854 Kiṃsu saṃyojano loko ti lokassa saṃyojanaṃ lagganaṃ bandhanaṃ upakkileso. Kena loko yutto payutto āyutto samāyutto laggo laggito palibuddhoti—  kiṃsu saṃyojano loko.

855 Kiṃsu tassa vicāraṇan ti kiṃsu tassa cāraṇaṃ vicāraṇaṃ paṭivicāraṇaṃ. Kena loko carati vicarati paṭivicaratīti—  kiṃsu tassa vicāraṇaṃ. Kissassa vippahānena nibbānaṃ iti vuccatī ti kissassa vippahānena vūpasamena paṭinissaggena paṭippassaddhiyā nibbānaṃ iti vuccati pavuccati kathīyati bhaṇīyati dīpīyati voharīyatīti—  kissassa vippahānena nibbānaṃ iti vuccati. Tenāha so brāhmaṇo—

856 “Kiṃsu saṃyojano loko,
kiṃsu tassa vicāraṇaṃ;
Kissassa vippahānena,
nibbānaṃ iti vuccatī”ti.

78.

857 Nandisaṃyojano loko,
vitakkassa vicāraṇaṃ;
Taṇhāya vippahānena,
nibbānaṃ iti vuccati. (5)

858 Nandisaṃyojano loko ti nandī vuccati taṇhā. Yo rāgo sārāgo…pe…  abhijjhā lobho akusalamūlaṃ, ayaṃ vuccati nandī. Yā nandī lokassa saṃyojanaṃ lagganaṃ bandhanaṃ upakkileso, imāya nandiyā loko yutto payutto āyutto samāyutto laggo laggito palibuddhoti—  nandisaṃyojano loko.

859 Vitakkassa vicāraṇan ti. Vitakkā ti nava vitakkā—  kāmavitakko, byāpādavitakko, vihiṃsāvitakko, ñātivitakko janapadavitakko, amarāvitakko, parānudayatāpaṭisaṃyutto vitakko, lābhasakkārasilokapaṭisaṃyutto vitakko, anavaññattipaṭisaṃyutto vitakko. Ime vuccanti nava vitakkā. Ime nava vitakkā lokassa cāraṇā vicāraṇā paṭivicāraṇā. Imehi navahi vitakkehi loko carati vicarati paṭivicaratīti—  vitakkassa vicāraṇaṃ.

860 Taṇhāya vippahānena nibbānaṃ iti vuccatī ti. Taṇhā ti rūpataṇhā…pe…  dhammataṇhā. Taṇhāya vippahānena nibbānaṃ iti vuccatī ti taṇhāya vippahānena vūpasamena paṭinissaggena paṭippassaddhiyā nibbānaṃ iti vuccati pavuccati kathīyati bhaṇīyati dīpīyati voharīyatīti—  taṇhāya vippahānena nibbānaṃ iti vuccati. Tenāha bhagavā—

861 “Nandisaṃyojano loko,
vitakkassa vicāraṇaṃ;
Taṇhāya vippahānena,
nibbānaṃ iti vuccatī”ti.

79.

862 Kathaṃ satassa carato,
Viññāṇaṃ uparujjhati;
Bhagavantaṃ puṭṭhumāgamā,
Taṃ suṇoma vaco tava. (6)

863 Kathaṃ satassa carato ti kathaṃ satassa sampajānassa carato viharato iriyato vattayato pālayato yapayato yāpayatoti—  kathaṃ satassa carato.

864 Viññāṇaṃ uparujjhatī ti viññāṇaṃ nirujjhati vūpasammati atthaṃ gacchati paṭippassambhatīti—  viññāṇaṃ uparujjhati.

865 Bhagavantaṃ puṭṭhumāgamā ti buddhaṃ bhagavantaṃ puṭṭhuṃ pucchituṃ yācituṃ ajjhesituṃ pasādetuṃ āgamhā āgatamhā upāgatamhā sampattamhā, “tayā saddhiṃ samāgatamhā”ti—  bhagavantaṃ puṭṭhumāgamā.

866 Taṃ suṇoma vaco tavā ti. Tan ti tuyhaṃ vacanaṃ byappathaṃ desanaṃ anusāsanaṃ anusiṭṭhaṃ suṇoma uggaṇhāma dhārema upadhārema upalakkhemāti—  taṃ suṇoma vaco tava. Tenāha so brāhmaṇo—

867 “Kathaṃ satassa carato,
viññāṇaṃ uparujjhati;
Bhagavantaṃ puṭṭhumāgamā,
taṃ suṇoma vaco tavā”ti.

80.

868 Ajjhattañca bahiddhā ca,
vedanaṃ nābhinandato;
Evaṃ satassa carato,
viññāṇaṃ uparujjhati. (7)

869 Ajjhattañca bahiddhā ca vedanaṃ nābhinandato ti ajjhattaṃ vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhoseti, abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti; bahiddhā vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhoseti, abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti; ajjhattabahiddhā vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhoseti, abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti.

870 Ajjhattaṃ samudayadhammānupassī vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhoseti, abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti; ajjhattaṃ vayadhammānupassī vedanāsu vedanānupassī viharanto…pe…  ajjhattaṃ samudayavayadhammānupassī vedanāsu vedanānupassī viharanto…pe…  bahiddhā samudayadhammānupassī vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhoseti, abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti; bahiddhā vayadhammānupassī vedanāsu vedanānupassī viharanto…pe…  bahiddhā samudayavayadhammānupassī vedanāsu vedanānupassī viharanto…pe…  ajjhattabahiddhā samudayadhammānupassī vedanāsu vedanānupassī viharanto…pe…  ajjhattabahiddhā vayadhammānupassī vedanāsu vedanānupassī viharanto…pe…  ajjhattabahiddhā samudayavayadhammānupassī vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhoseti, abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Imehi dvādasahi ākārehi vedanāsu vedanānupassī viharanto…pe…  anabhāvaṃ gameti.

871 Atha vā vedanaṃ aniccato passanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhoseti, abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Vedanaṃ dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato…pe…  nissaraṇato passanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhoseti, abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Imehi cattālīsāya ākārehi vedanāsu vedanānupassī viharanto vedanaṃ nābhinandati nābhivadati na ajjhoseti, abhinandanaṃ abhivadanaṃ ajjhosānaṃ gāhaṃ parāmāsaṃ abhinivesaṃ pajahati vinodeti byantīkaroti anabhāvaṃ gametīti—  ajjhattañca bahiddhā ca vedanaṃ nābhinandato.

872 Evaṃ satassa carato ti evaṃ satassa sampajānassa carato viharato iriyato vattayato pālayato yapayato yāpayatoti—  evaṃ satassa carato.

873 Viññāṇaṃ uparujjhatī ti puññābhisaṅkhārasahagataṃ viññāṇaṃ apuññābhisaṅkhārasahagataṃ viññāṇaṃ āneñjābhisaṅkhārasahagataṃ viññāṇaṃ nirujjhati vūpasammati atthaṃ gacchati paṭippassambhatīti—  viññāṇaṃ uparujjhati. Tenāha bhagavā—

874 “Ajjhattañca bahiddhā ca,
vedanaṃ nābhinandato;
Evaṃ satassa carato,
viññāṇaṃ uparujjhatī”ti.

875 Saha gāthāpariyosānā…pe…  satthā me, bhante bhagavā, sāvakohamasmīti.

876 Udayamāṇavapucchāniddeso terasamo.