
-
-
- Khuddakapāṭhapāḷi
- Dhammapadapāḷi
- Udānapāḷi
- Itivuttakapāḷi
- Suttanipātapāḷi
- Vimānavatthupāḷi
- Petavatthupāḷi
- Theragāthāpāḷi
- Therīgāthāpāḷi
- Therāpadānapāḷi
- Therīapadānapāḷi
- Buddhavaṃsapāḷi
- Cariyāpiṭakapāḷi
- Jātakapāḷi
- Jātakapāḷi
- Mahāniddesapāḷi
- Cūḷaniddesapāḷi
- Paṭisambhidāmaggapāḷi
- Nettipāḷi
- Peṭakopadesapāḷi
- Milindapañhapāḷi
-
1.5.3 Iṇasutta
Paṭhamapaṇṇāsaka
Dhammikavagga
Iṇasutta
45. 322 “Dāliddiyaṃ, bhikkhave, dukkhaṃ lokasmiṃ kāmabhogino”ti? “Evaṃ, bhante”. (1)
323 “Yampi, bhikkhave, daliddo assako anāḷhiko iṇaṃ ādiyati, iṇādānampi, bhikkhave, dukkhaṃ lokasmiṃ kāmabhogino”ti? “Evaṃ, bhante”. (2)
324 “Yampi, bhikkhave, daliddo assako anāḷhiko iṇaṃ ādiyitvā vaḍḍhiṃ paṭissuṇāti, vaḍḍhipi, bhikkhave, dukkhā lokasmiṃ kāmabhogino”ti? “Evaṃ, bhante”. (3)
325 “Yampi, bhikkhave, daliddo assako anāḷhiko vaḍḍhiṃ paṭissuṇitvā kālābhataṃ vaḍḍhiṃ na deti, codentipi naṃ; codanāpi, bhikkhave, dukkhā lokasmiṃ kāmabhogino”ti? “Evaṃ, bhante”. (4)
326 “Yampi, bhikkhave, daliddo assako anāḷhiko codiyamāno na deti, anucarantipi naṃ; anucariyāpi, bhikkhave, dukkhā lokasmiṃ kāmabhogino”ti? “Evaṃ, bhante”. (5)
327 “Yampi, bhikkhave, daliddo assako anāḷhiko anucariyamāno na deti, bandhantipi naṃ; bandhanampi, bhikkhave, dukkhaṃ lokasmiṃ kāmabhogino”ti? “Evaṃ, bhante”. (6)
328 “Iti kho, bhikkhave, dāliddiyampi dukkhaṃ lokasmiṃ kāmabhogino, iṇādānampi dukkhaṃ lokasmiṃ kāmabhogino, vaḍḍhipi dukkhā lokasmiṃ kāmabhogino, codanāpi dukkhā lokasmiṃ kāmabhogino, anucariyāpi dukkhā lokasmiṃ kāmabhogino, bandhanampi dukkhaṃ lokasmiṃ kāmabhogino; evamevaṃ kho, bhikkhave, yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu, hirī natthi kusalesu dhammesu, ottappaṃ natthi kusalesu dhammesu, vīriyaṃ natthi kusalesu dhammesu, paññā natthi kusalesu dhammesu— ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyassa vinaye daliddo assako anāḷhiko.
329 Sa kho so, bhikkhave, daliddo assako anāḷhiko saddhāya asati kusalesu dhammesu, hiriyā asati kusalesu dhammesu, ottappe asati kusalesu dhammesu, vīriye asati kusalesu dhammesu, paññāya asati kusalesu dhammesu, kāyena duccaritaṃ carati, vācāya duccaritaṃ carati, manasā duccaritaṃ carati. Idamassa iṇādānasmiṃ vadāmi.
330 So tassa kāyaduccaritassa paṭicchādanahetu pāpikaṃ icchaṃ paṇidahati. ‘Mā maṃ jaññū’ti icchati, ‘mā maṃ jaññū’ti saṅkappati, ‘mā maṃ jaññū’ti vācaṃ bhāsati, ‘mā maṃ jaññū’ti kāyena parakkamati. So tassa vacīduccaritassa paṭicchādanahetu…pe… so tassa manoduccaritassa paṭicchādanahetu…pe… ‘mā maṃ jaññū’ti kāyena parakkamati. Idamassa vaḍḍhiyā vadāmi.
331 Tamenaṃ pesalā sabrahmacārī evamāhaṃsu— ‘ayañca so āyasmā evaṃkārī evaṃsamācāro’ti. Idamassa codanāya vadāmi.
332 Tamenaṃ araññagataṃ vā rukkhamūlagataṃ vā suññāgāragataṃ vā vippaṭisārasahagatā pāpakā akusalavitakkā samudācaranti. Idamassa anucariyāya vadāmi.
333 Sa kho so, bhikkhave, daliddo assako anāḷhiko kāyena duccaritaṃ caritvā vācāya duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā nirayabandhane vā bajjhati tiracchānayonibandhane vā. Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekabandhanampi samanupassāmi evaṃdāruṇaṃ evaṃkaṭukaṃ evaṃantarāyakaraṃ anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya, yathayidaṃ, bhikkhave, nirayabandhanaṃ vā tiracchānayonibandhanaṃ vāti.
334 Dāliddiyaṃ dukkhaṃ loke, |
iṇādānañca vuccati; |
Daliddo iṇamādāya, |
bhuñjamāno vihaññati. |
335 Tato anucaranti naṃ, |
bandhanampi nigacchati; |
Etañhi bandhanaṃ dukkhaṃ, |
kāmalābhābhijappinaṃ. |
336 Tatheva ariyavinaye, |
saddhā yassa na vijjati; |
Ahirīko anottappī, |
pāpakammavinibbayo. |
337 Kāyaduccaritaṃ katvā, |
vacīduccaritāni ca; |
Manoduccaritaṃ katvā, |
‘mā maṃ jaññū’ti icchati. |
338 So saṃsappati kāyena, |
vācāya uda cetasā; |
Pāpakammaṃ pavaḍḍhento, |
tattha tattha punappunaṃ. |
339 So pāpakammo dummedho, |
jānaṃ dukkaṭamattano; |
Daliddo iṇamādāya, |
bhuñjamāno vihaññati. |
340 Tato anucaranti naṃ, |
saṅkappā mānasā dukhā; |
Gāme vā yadi vāraññe, |
yassa vippaṭisārajā. |
341 So pāpakammo dummedho, |
jānaṃ dukkaṭamattano; |
Yonimaññataraṃ gantvā, |
niraye vāpi bajjhati. |
342 Etañhi bandhanaṃ dukkhaṃ, |
yamhā dhīro pamuccati; |
Dhammaladdhehi bhogehi, |
dadaṃ cittaṃ pasādayaṃ. |
343 Ubhayattha kaṭaggāho, |
saddhassa gharamesino; |
Diṭṭhadhammahitatthāya, |
samparāyasukhāya ca; |
Evametaṃ gahaṭṭhānaṃ, |
cāgo puññaṃ pavaḍḍhati. |
344 Tatheva ariyavinaye, |
saddhā yassa patiṭṭhitā; |
Hirīmano ca ottappī, |
paññavā sīlasaṃvuto. |
345 Eso kho ariyavinaye, |
‘sukhajīvī’ti vuccati; |
Nirāmisaṃ sukhaṃ laddhā, |
upekkhaṃ adhitiṭṭhati. |
346 Pañca nīvaraṇe hitvā, |
niccaṃ āraddhavīriyo; |
Jhānāni upasampajja, |
ekodi nipako sato. |
347 Evaṃ ñatvā yathābhūtaṃ, |
sabbasaṃyojanakkhaye; |
Sabbaso anupādāya, |
sammā cittaṃ vimuccati. |
348 Tassa sammā vimuttassa, |
ñāṇañce hoti tādino; |
‘Akuppā me vimuttī’ti, |
bhavasaṃyojanakkhaye. |
349 Etaṃ kho paramaṃ ñāṇaṃ, |
etaṃ sukhamanuttaraṃ; |
Asokaṃ virajaṃ khemaṃ, |
etaṃ ānaṇyamuttaman”ti. |
350 Tatiyaṃ.