tipitaka2500.github.io

1.5.1 Nāgasutta

Paṭhamapaṇṇāsaka

Dhammikavagga

Nāgasutta

43. 282 Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiyaṃ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi—  “āyāmānanda, yena pubbārāmo migāramātupāsādo tenupasaṅkamissāma divāvihārāyā”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi.

283 Atha kho bhagavā āyasmatā ānandena saddhiṃ yena pubbārāmo migāramātupāsādo tenupasaṅkami. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi—  “āyāmānanda, yena pubbakoṭṭhako tenupasaṅkamissāma gattāni parisiñcitun”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā āyasmatā ānandena saddhiṃ yena pubbakoṭṭhako tenupasaṅkami gattāni parisiñcituṃ. Pubbakoṭṭhake gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsi gattāni pubbāpayamāno.

284 Tena kho pana samayena rañño pasenadissa kosalassa seto nāma nāgo mahātūriyatāḷitavāditena pubbakoṭṭhakā paccuttarati. Apissu taṃ jano disvā evamāha—  “abhirūpo vata bho rañño nāgo; dassanīyo vata bho rañño nāgo; pāsādiko vata, bho, rañño nāgo, kāyupapanno vata bho rañño nāgo”ti. Evaṃ vutte, āyasmā udāyī bhagavantaṃ etadavoca—  “hatthimeva nu kho, bhante, mahantaṃ brahantaṃ kāyupapannaṃ jano disvā evamāha—  ‘nāgo vata bho nāgo’ti, udāhu aññampi kañci mahantaṃ brahantaṃ kāyupapannaṃ jano disvā evamāha—  ‘nāgo vata bho nāgo’”ti? “Hatthimpi kho, udāyi, mahantaṃ brahantaṃ kāyupapannaṃ jano disvā evamāha—  ‘nāgo vata bho nāgo’ti. Assampi kho, udāyi, mahantaṃ brahantaṃ…pe…  goṇampi kho, udāyi, mahantaṃ brahantaṃ…pe…  uragampi kho, udāyi, mahantaṃ brahantaṃ…pe…  rukkhampi kho, udāyi, mahantaṃ brahantaṃ…pe…  manussampi kho, udāyi, mahantaṃ brahantaṃ kāyupapannaṃ jano disvā evamāha—  ‘nāgo vata, bho, nāgo’ti. Api ca, udāyi, yo sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya āguṃ na karoti kāyena vācāya manasā, tamahaṃ ‘nāgo’ti brūmī”ti.

285 “Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante. Yāva subhāsitañcidaṃ, bhante, bhagavatā—  api ca, udāyi, yo sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya āguṃ na karoti kāyena vācāya manasā, tamahaṃ ‘nāgo’ti brūmīti. Idañca panāhaṃ, bhante, bhagavatā subhāsitaṃ imāhi gāthāhi anumodāmi—

286 Manussabhūtaṃ sambuddhaṃ,
attadantaṃ samāhitaṃ;
Iriyamānaṃ brahmapathe,
cittassūpasame rataṃ.

287 Yaṃ manussā namassanti,
sabbadhammāna pāraguṃ;
Devāpi taṃ namassanti,
iti me arahato sutaṃ.

288 Sabbasaṃyojanātītaṃ,
vanā nibbanamāgataṃ;
Kāmehi nekkhammarataṃ,
muttaṃ selāva kañcanaṃ.

289 Sabbe accarucī nāgo,
himavāññe siluccaye;
Sabbesaṃ nāganāmānaṃ,
saccanāmo anuttaro.

290 Nāgaṃ vo kittayissāmi,
na hi āguṃ karoti so;
Soraccaṃ avihiṃsā ca,
pādā nāgassa te duve.

291 Tapo ca brahmacariyaṃ,
caraṇā nāgassa tyāpare;
Saddhāhattho mahānāgo,
upekkhāsetadantavā.

292 Sati gīvā siro paññā,
vīmaṃsā dhammacintanā;
Dhammakucchisamātapo,
viveko tassa vāladhi.

293 So jhāyī assāsarato,
ajjhattaṃ susamāhito;
Gacchaṃ samāhito nāgo,
ṭhito nāgo samāhito.

294 Seyyaṃ samāhito nāgo,
nisinnopi samāhito;
Sabbattha saṃvuto nāgo,
esā nāgassa sampadā.

295 Bhuñjati anavajjāni,
sāvajjāni na bhuñjati;
Ghāsamacchādanaṃ laddhā,
sannidhiṃ parivajjayaṃ.

296 Saṃyojanaṃ aṇuṃ thūlaṃ,
sabbaṃ chetvāna bandhanaṃ;
Yena yeneva gacchati,
anapekkhova gacchati.

297 Yathāpi udake jātaṃ,
puṇḍarīkaṃ pavaḍḍhati;
Nupalippati toyena,
sucigandhaṃ manoramaṃ.

298 Tatheva loke sujāto,
buddho loke viharati;
Nupalippati lokena,
toyena padumaṃ yathā.

299 Mahāginīva jalito,
anāhārūpasammati;
Saṅkhāresūpasantesu,
nibbutoti pavuccati.

300 Atthassāyaṃ viññāpanī,
upamā viññūhi desitā;
Viññassanti mahānāgā,
nāgaṃ nāgena desitaṃ.

301 Vītarāgo vītadoso,
Vītamoho anāsavo;
Sarīraṃ vijahaṃ nāgo,
Parinibbissati anāsavo”ti.

302 Paṭhamaṃ.